Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nežēlīgajā dabā ir iekārtots tā, ka katra nāve ir atspēriens dzīvajiem. Sausoknī kūsāt kūsā dzīvība, kritušu ziloni aprij saprofāgi, mirstošam lauvam jau savlaicīgi seko šakāļu bari… Arī cilvēku sabiedrība ir dabisks organisms, kurā augstākā forma, kā uzvārīties uz nāves, ir karš: vieniem – traģēdija, citiem – tirgus. Mazliet pārfrāzējot kādu gruzīnu domātāju: viena nāve ir traģēdija, miljons – politika un bizness.

Mēs esam maziņi, mums citi mērodziņi: kara vietā noder arī nelaimes gadījums, par miljonu kalpo arī pussimts. Kopš 21.novembra mūsu dzimtenē iet vaļā masveida dzīres – kā savannā ap milzu medījumu.

Pirmām kārtām jau plašsaziņas biznesam. Tādas medusmaizes kā desmitiem upuru, varas koruptīva nolaidība un lielu tirgus spēlētāju klupiens – visas trīs vienlaikus – mūsu sīkā ikdieniņa piedāvā tik reti, ka visi audiālie, vizuālie un tekstuālie mediji uzreiz pārgāja diennakts ražošanas režīmā, līdztekus faktu un baumu, viedokļu un aizspriedumu gūzmai vienā putrā nenosakāmās proporcijās sacenšoties arī konkrētu cilvēku traģēdiju un emociju eksponēšanā līdz pat izmisušu seju tuvplānu bāšanai ziņkārīgo acīs pār vēl neatdzisušiem nelaiķiem un pat vēl neatraktiem dzīvajiem.

Veselas divas nedēļas mediji kaismīgi sildīja šo tēmu – jo nekā līdzvērtīga tak atkal nebūs ilgi. Arī kinematogrāfisti kumosu garām nav palaiduši: kaut aktierkino noteikti nepratīs labākajās Holivudas tradīcijās no traģēdijas izsist sev uz patiesiem notikumiem balstītu dižpārdokli, dokumentālisti jau paspēja izpausties, pirms vēl visi upuri guldīti zemes klēpī.

Pirmajā mirklī tas mūsu naidpilnajā sabiedrībā izraisīja ļoti neparastu reakciju – visādos veidos mesties palīgā cietušajiem, nešķirojot pat tautību. Tam ir divi saprotami iemesli. Pirmkārt, atšķirībā no daudzām nevienu neinteresējošām traģēdijām, kuras katraprāt nevar notikt ar viņu pašu, veikala jumta uzkrišanu no skaidrām debesīm tieši uz galvas ļaudis iztēlojas biedējoši personiski.

Otrkārt, pēc pirmās ziņas par veikala iebrukšanu vēl šķita, ka varētu būt kādi pāris upuri, un tad jau mums nebūtu nekādas daļas, lai tie pāris kuļas, kā nu māk, vai nu mazums pāris upuru ik dienas mums apkārt, bet, kā pēc tam konstatēja kāds neuzkrītošs valstsvīrs, traģēdija prasījusi pārāk lielu upuru skaitu, un, kaut arī vēlamais upuru skaits nosaukts netika, izmēram ir nozīme: jo vairāk, jo šķiet, ka līdzīgi var nepaveikties arī pašam.

Bet likumsakarīgi, ka drīz vien tautas vienotajam par traģēdijas upuriem nāca talkā kas vēl vienojošāks – kā jau pienākas nācijai, kuru spēj vienot tikai kopīgs pret.

Pirmo reflektoro agresiju tīri fizioloģiski izsauca nemitīgi acu priekšā esošā izkārtne virs drupu kaudzes. Nē, tur nebija rakstīts, kas būvējis sabrukušo ēku un tagad saprātīgi tup krūmos, nerādās un nepīkst. Tur bija rakstīts, kas tajā ēkā pončikus tirgojis – kuram gan arī pašam notikušais bija liela nelaime. Un tieši tas arī savas juridiskās nevainības apziņā, par morālo vainību turklāt jau iepriekš uz ātro atpircies, pirmais izlīda uz skatuves ar godīgiem tekstiem kā pēdīgais muļķis.

Runāja viņš ciniski, tas ir, krieviski. Turklāt noliedza acīmredzamo – ka pašrocīgi sagrāvis ēku, lai tīši nonāvētu cilvēkus, ko ar viltu ievilinājis slazdā par spīti ugunsgrēka signalizācijai, kas, kā jau tām raksturīgi, skaidrā tekstā brīdināja par kļūdām projektā un korupciju tā saskaņošanā. Lieki piebilst, ka tik vāju viestirgoni valstī, kur patērētāju oficiālā reliģija ir pretkrievu valoda, nekavējoties iztapīgi nospārdīja pat savējie, kas metās, cik nu spēj, glābt biznesu, nez par ko nez kam atvainojoties un ieliekot vietā citu, kas jau, kā nākas, uzrunā nāciju neciniskā jeb angļu valodā – lai visiem saprotamāk.

Bet vēl krietni pirms visa iepriekš aprakstītā kāds neuzkrītošs grimstoša kuģa kapteinis pilnīgi nesaistīti ar aplūkojamajiem notikumiem bija sarūpējis sev glābšanas laivu, tikai nekādi nevarēja atrast piemērotu brīdi pacelt balto karogu. Jauno atklājumu gaismā viņš apvilkās lauru vaiņaga un atīrās no vraka fanfaru skaņās, bet balto karogu centās iegrūst pretinieka kapteinim, kura kuģis nebūt negrima. Bēdzēja laivu ar maigu spērienu atgrūda cits, vēl neuzkrītošāks, spoži un drosmīgi kvalificējot notikušo negadījumu juridiski precīzi, kā pienākas īstam vienotas valsts vīram – masu slepkavība.

Protams, slepkavība atšķirībā no negadījuma paģēr ļaunprātīgi tīšu vainīgo – tieši to, kā slāpa pūlis. Un sabiedrība aizvien vairāk iekarsa tautu saliedējošos jautājumos: kāpēc vēl nav samesti cietumā visi, kas gadās pa rokai, kāpēc prokurors runā par kaut kādu izmeklēšanu, kāpēc vajadzīga vispirms apsūdzība, pēc tam vēl tiesa? Un, kas vēl trakāk – kāpēc nejēga likumdevējs paredzējis iespējamajiem vainīgajiem vēl mazākus sodus nekā tie, pēc kā tauta brēca pat nevainīgajiem?!

Šajā burzmā bija īstais brīdis klusiņām parādīties tam, kas varētu būt vistiešāk vainīgs notikušajā. Viņš fiksi pažēlojās par savu sāpi – kādas problēmas pārliecīgais upuru skaits sagādās viņa biznesam un vai izdosies atkopties –, apsolīja tautai izturēt savu nelaimi, dāsni uzsauca "ziedojumu" jeb kukuli cietušajiem nepilnu divu tūkstošu apmērā uz dvēseli – un atkal veicīgi paslēpās. Viņa izkārtnes uz sabrukušās ēkas nebija, un runāja viņš valsts valodā, nevis ciniski. Tikmēr nesavtīgi juristi, gaišākie prāti savā nozarē, pamatoja jebkādas izmeklēšanas nevajadzību vainīgo nosaukšanā un paši tūdaļ sniedza precīzu sarakstu, sabrukušās ēkas nevainīgos projektētājus un būvētājus tajā neiekļaujot.

Viss iepriekš aprakstītais loģiski rezultējās spontānā idejā katastrofas datumu pasludināt par tautas saliedētības dienu ar melnu lenti pie karoga. Trīs dienas pēc valsts galvenajiem svētkiem tas būtu īpaši vēlams arī tāpēc, ka Latvijā no desmit karogotajā dienām jāsēro tikai pusē, kas nepietiekami atspoguļo daudzcietušās latvju tautas likteņa smagmi.

Kaut arī lēmums par tautas saliedētības sumināšanu vēl netika pieņemts, jau nedēļu pēc šīs idejas pie Rīgas domes notika svinību ģenerālmēģinājums. Jo, raugi, jau minētais negrimstošā kuģa kapteinis nebūt nepacēla pasviesto balto karogu, bet pat vēl norāva vīģes lapu no pirmā kuģa žurkas. Un tad nu ģenerālmēģinājumā, pusei tautas vainojot šo nepieklājīgo otro kapteini saliedētības dienas izraisīšanā un pusei viņu aizstāvot, abas puses ar agresīviem plakātiem un saukļiem saliedējās vienotā konfliktā, kas beidzās bez fiziskas sadursmes, tādējādi vēl jo vairāk apliecinot nācijas saliedētību.

Tikmēr mazliet klusāk traģēdija investējās citos vēlamajos virzienos. Piemēram, vietējie tirgoņi berzēja rokas, ka mērķtiecīgi vadītā psihoze pret pakritušo svešzemju milzi pārsviež apmuļķotos kundes uz pozitīvajām bodēm. Apmierinājumu ar pussimt kritušo nacionālpozitīvo tirgus bilanci pauda labā puse valsts valodā, nevis ciniski. Visādi tautiski zemnieku un mājamatnieku sīktirdzniecības megatīkli klusībā apsvēra aktuālus reklāmas saukļus, piemēram, mūsu jumti brūk tikai naktīs, un mēs no jums to noslēpsim.

Pietiks īsam ieskatam, kā vieni saliedētie citus saliedētos sit un vēl ilgi turpinās tādējādi saliedēties ap to, ar ko nu liktenis mūs, maziņus, saliedējis kara un miljonu vietā. Ar šo piemēru gribēju vien teikt: ja pats esi nāves brīdī ko vērts vai nāve tev iekritusi gana efektīga, vari mirt ar gaišu apziņu, ka tavs ieguldījums sabiedrības dzīvē nebeidzas – tavos pīšļos ir vēl milzums kaloriju. Konkrētās traģēdijas konkrēto upuru palicējiem no šā dabas likuma gan šoreiz atlec laime nelaimē, un paldies, protams, visiem par to – gan nesavtīgajiem, gan arī savtīgajiem: palīdzība noderēs kā viena, tā otra.

Cita lieta, ka pārējie likteņa pabērni, kas nemanāmi ik brīdi ir mums līdzās un tikpat nemanāmi palaikam kaut ko vēl turpina lūgt pat šajās akcijas dienās, mierīgi var brītiņu pastāvēt pie ratiem: traģēdijām bez pielietojuma politikā, biznesā vai vienkārši dabiskās agresijas kolektīvā izlādē vēl ilgi būs pazemināts pieprasījums.

Pārpublicēts no apollo.lv

Novērtē šo rakstu:

47
9

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...