„Olainfarm” padomes sēdei neizdodas savākt kvorumu, Belēvičs paliek bez amata valdē
PIETIEK21.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mantojuma procesu juku pārņemtā farmācijas uzņēmuma Olainfarm padomes sēdei trešdien neizdevās savākt kvorumu, un līdz ar to nācās sarīkot uzņēmuma padomes un valdes kopsēdi, bet savulaik no amata par melošanu atlaistais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš otrdien divreiz tika izbalsots Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja un padomes vēlēšanās, tā arī netika iecelts Olainfarm valdē, kur viņu „bīdīja” viņa biznesa partneris, bijušais VDK darbinieks Juris Savickis.
Kā jau Pietiek aprakstījis, G. Belēvičs aizvadītās nedēļas beigās telefonsarunā pēc jautājuma, vai viņš kandidē uz Olainfarm valdi, sākotnēji pēc ļoti garas pauzes atbildēja noraidoši: „Nē. Kāpēc jūs man tā jautājat?”
Taču pēc laika viņš atzvanīja, lai pavēstītu: „Man tikko bija saruna ar Olainfarm padomes priekšsēdētāju Godmaņa kungu. Mani tiešām uzrunāja, un es iesūtīšu. Mani aicināja iesūtīt CV līdz Olainfarm padomes sēdei, kura, ja es saprotu, notiks nākamnedēļ.”
Nu izrādās, ka vismaz pagaidām CV ir iesūtīts veltīgi, jo lemšana par valdes pilnīgu vai daļēju atcelšanu un G. Belēviča iecelšanu nav notikusi. Tā vietā, spriežot pēc uzņēmuma oficiālā paziņojuma, trīs padomes locekļi (no kopumā pieciem) ar valdi kopsēdi pavadījuši pilnīgā saskaņā.
“Padome atzinīgi novērtē pozitīvo attīstības tendenci, kas apliecina Olainfarm sekmīgu darbību. Šī gada pirmo mēnešu rezultāti rada pārliecību par turpmāku koncerna attīstību 2018. gadā. Novērtējot sasniegto, īpaši gribam izcelt pieaugumu vietējā tirgū,” – tā saskaņā ar oficiāli paziņojumu paudis Olainfarm padomes priekšsēdētājs, kādreizējais premjers Ivars Godmanis.
Saskaņā ar G. Belēviča teikto iepriekš tieši I. Godmanis bija aicinājis bijušo ministru iesūtīt savu CV. Taču, kā izriet no oficiālā paziņojuma, vismaz uz laiku ekspremjers G. Belēviču ir vienkārši „uzmetis”. „AS Olainfarm padome un valde turpina strādāt pie 2018. gada budžeta un darbības plāna, kuru plānots izskatīt un apstiprināt kārtējā akcionāru sapulcē jūnija sākumā,” teikts paziņojumā.
Kopā Olainfarm padomē ir pieci cilvēki – līdz ar bijušo sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītāju Valentīnu Andrējevu arī ekspremjers Ivars Godmanis, kurš ir padomes priekšsēdētājs, kādreizējā Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, kā arī Aleksandrs Raicis un Andis Krūmiņš. Ne I. Godmanis, ne A. Raicis un A. Krūmiņš par padomes sēdi pagaidām publiski izteikties nevēlas, savukārt G. Veismane Pietiek iepriekš apstiprināja vien to, ka esot ārzemēs.
Kā jau informēts, ne pagājušā gada decembrī negaidīti mirušā uzņēmuma kontrolpaketes īpašnieka Valērija Maligina meitas un mantinieces Nika Saveļjeva un Irina Maligina, ne mirušā uzņēmēja trešās meitas māte Signe Baldere-Sildedze nekādus skaidrojumus par plāniem attiecībā uz Olainfarm valdi sniegt nevēlas, lai gan tieši viņas ir tās, kas pašlaik varētu dot uzdevumus uzņēmuma padomei. Klusē arī J. Savickis.
G. Belēviča un J. Savicka kopējās biznesa intereses oficiāli tika noformētas šā gada februāra sākumā: trīs dienas pēc tam, kad I. Maligina tika nozīmēta par mantojuma aizgādni, tika reģistrēta akciju sabiedrība AS SVC Group, kas nodarbošoties ar zāļu aktīvo vielu ražošanu. Šajā uzņēmumā J. Savickim ieder 70%, bet G. Belēvičam – 15% akciju.
Kā zināms, jukas ap vienu no diviem lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem sākās, kad pagājušā gada 9. decembrī negaidīti nomira tā kontrolpaketes īpašnieks V. Maligins. Mantojuma dalīšana vēl ir tikai priekšā, bet par tā oficiālo aizgādni tika iecelta viena no trim V. Maligina meitām – Irina Maligina, kura uz mantojumu pretendē kopā ar uzņēmēja atraitni, bijušo aktrisi Elīnu Maliginu.
I. Maligina savukārt ir izsniegusi ģenerālpilnvaru diviem advokātiem – reizē ar kādreizējo Liepājas metalurga likvidatoru Haraldu Velmeru arī 1976. gadā dzimušajam advokātam Aldim Pauniņam, kurš ir tieši saistīts ar bijušo VDK darbinieku, tagadējo gāzes uzņēmēju Juri Savicki.
Kā rāda Lursoft datu bāze, A. Pauniņš kopā ar tādām personām kā Guntis Rāvis, Guntis Ulmanis un Aigars Kalvītis ir AS Dinamo Rīga akcionārs. Savukārt J. Savickis ir Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs un tiek uzskatīts par Dinamo Rīga lielāko akcionāru.
Par J. Savicka interesi saistībā ar Olainfarm tiek runāts jau kopš V. Maligina nāves. 2003. gadā J. Savickis jau bija iegādājies 26% Olainfarm akciju, bet 2009. gadā tās pārdeva bijušajam hokejistam Helmutam Balderim-Sildedzim piederošajam uzņēmumam HB19 Investments.
Tas akciju paketi savukārt 2011. gadā pārdeva atpakaļ V. Maliginam, kurš līdz ar to ieguva 71,79% uzņēmuma akciju. Neoficiāli zināms, ka gāzes uzņēmējs, vērojot Olainfarm uzplaukumu, izjutis neapmierinātību par nepārdomāto šķiršanos no savas akciju paketes.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
