Iesaki rakstu: 
Vienotību, nu arī Zatlera reformu partiju pametušā Klāva Olšteina iespējamo interešu konfliktu, vienlaikus esot padomniekam Ekonomikas ministrijā un nodarbojoties ar ofšorkompāniju apkalpošanu privātfirmā, kas iesaistīta ministrijas padotības uzņēmumu iepirkumos, jau pārbauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), un nu par pārbaudes sākšanu paziņojis arī Valsts ieņēmumu dienests: tas veiks pārbaudi sakarā ar Pietiek iesniegumu, kurā bija norādīts uz to, ka Olšteins, iespējams, savā amatpersonas deklarācijā nav uzrādījis visus savus ienākumus.
Kā jau ziņots, viens no ZRP līderiem, gados jaunais Olšteins vēl nesen - laikā no 2006. līdz 2009. gadam, būdams Jaunajam laikam pietuvinātā mežizstrādes uzņēmuma Pata AB jurists, firmā bijis atbildīgs par ofšoru juridisko apkalpošanu. No Pietiek publiskotās e-pasta sarakstes, ko Olšteins veicis no firmas Pata AB oficiālās elektroniskā pasta adreses, redzams, ka 2009. gada martā viņš saņēmis uzdevumu pagarināt divu ofšorkompāniju - Everline United LLP un Towngate Alliance LLP pilnvaru termiņus. Olšteinam uzdots „papildināt un parakstīt pielikumā esošās formas, kas nepieciešamas kompānijas nominālajiem direktoriem atskaišu sagatavošanai”.
Ar 2009. gada 20. jūniju datētā e-pastā Olšteins - kurš tajā laikā jau bijis Kampara padomnieks - informē, ka „tomēr nolēmām likvidēt Towngate Alliance LLP”, un lūdz viņam atsūtīt nepieciešaos dokumentus šīs ofšorkompānijas likvidēšanai. No e-pastos minētām atsaucēm izriet, ka Olšteins privātfirmas Pata AB ofšorkompāniju darbību turpinājis koordinēt vismaz visu 2009. gada vasaru, taču saskaņā ar viņa valsts amatpersonas deklarācijā šāda blakusnodarbe un ienākumi no tās nav uzrādīti.
Pietiek pārstāvis 19. septembrī vērsās ar iesniegumu pie KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes, aicinot izvērtēt informāciju, ka Olšteins, iespējams, savā amatpersonas deklarācijā uzrādījis nepatiesu informāciju vai noklusējis uzrādāmu informāciju, kā arī, iespējams, atradies interešu konfliktā. KNAB ir saņēmis šo iesniegumu un nodevis izvērtēšanai Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļai.
„Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Iesniegumu likuma 4.panta pirmo daļu, Jūsu 2011. gada 19. septembra iesniegums daļā par K. Olšteina iespējamo valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu pēc piekritības pārsūtīts Valsts ieņēmumu dienestam. Papildus informējam, ka Birojs savas kompetences ietvaros izvērtē Saeimas deputāta K. Olšteina darbības atbilstību likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem,” Pietiek aizvadītajā nedēļā informēja KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka pienākumu izpildītāja Santa Garanča oficiālā vēstulē informēja – ņemot vērā informāciju, ka Olšteins, aizpildot savu valsts amatpersonas deklarāciju, nav norādījis visas tajā norādāmās ziņas, VID „par iesniegumā minēto faktu atbilstoši kompetencei veiks pārbaudi”.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
