Opera samaksājusi rekordsummu Krievijas prezidenta inaugurāciju noformējuma meistaram Budkinam
PIETIEK13.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr pasaules līmeņa gaismu dizaina meistars Kevins Vins Džounss par vienas Latvijas Nacionālās operas izrādes gaismu dizainu nav saņēmis vairāk par 5,7 tūkstošiem eiro, Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka Krievijas gaismu māksliniekam Dmitrijam Budkinam (attēlā) par līdzīgiem pakalpojumiem pērn nezināmu iemeslu dēļ samaksāta rekordsumma - 9000 eiro.
"Dmitry Budkin. Lighting designer," - tas ir viss, ko par Dmitriju Budkinu spēj pateikt šī gaismu dizainera talantus ar ievērojamu naudas summu novērtējusī Latvijas Nacionālās operas iepriekšējā vadība.
Google meklētājs, Dmitrija Budkina vārdu un uzvārdu ierakstot latīņu transkripcijā, nesniedz faktiski nekādu informāciju par šī gaismu dizainera līdzšinējo karjeru un veikumiem.
Savukārt, meklējot Dmitriju Budkinu krieviski, studijas Elis Records mājas lapa informē, ka viņš sadarbojoties ar tādām Krievijas estrādes zvaigznēm kā Filips Kirkorovs un Alla Pugačova, kā arī bijis gaismu mākslinieks virknei Krievijas televīzijas projektu un pasākumu, pat piedalījies Krievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju mākslinieciskajā noformēšanā.
Nekas Budkina oficiālās biogrāfijas aprakstā gan neliecina, ka viņš jelkad iepriekš būtu darbojies operas jomā. Taču, neraugoties uz to, pagājušā gada septembrī Latvijas Nacionālās operas iepriekšējā vadība tieši Budkinu kā vienīgo pretendentu noalgojusi izveidot gaismu režiju horeogrāfes A.Sigalovas orģinālbaletam Otello.
Tomēr vēl pārsteidzošāka daudziem var šķist summa, par kuru opera iegādājusies Budkina pakalpojumus, - kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze, Budkinam par viņa darbu samaksāti deviņi tūkstoši eiro, kas dubulti pārsniedz tās summas, ko Latvijas Nacionālā opera parasti maksājusi par gaismu režiju vai gaismu dizainu.
Tā, piemēram, atzītam ne tikai Krievijas, bet pasaules līmeņa gaismu speciālistam Kevinam Vinam Džonsam Nacionālā opera par līdzīgu pakalpojumu vienojusies par būtiski mazāku maksājamo summu.
Tā par S. Prokofjeva operas Mīla uz trim apelsīniem gaismu dizaina partitūru Latvijas Nacionālās operas iepirkumā Džonsam nolemts samaksāt 5025 eiro, par iestudējuma Operetes karuselis gaismu mākslinieka pakalpojumiem - 4396 eiro, par Dž. Verdi operas Trubadūrs gaismu dizaina partitūru - 5653 eiro, bet par gaismu dizainu G. Doniceti operas Lucia di Lammermoor vajadzībām - 4444 eiro.
Pietiek pagaidām par šīm iespaidīgajām izmaksu atšķirībām un to pamatojumu nav izdevies saņemt skaidrojumus ne no operas bijušās, ne jaunās vadības.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
