Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Stāsts patiesībā ir vienkāršs kā māviens – ne tikai augsti kulturāliem ļaudīm, bet arī lumpeņiem saprotams. Iespējams, labāk saprotams tieši tiem otrajiem.

Pagājušā gada 6. septembrī Iepirkumu uzraudzības birojs publicē vienu no daudziem tūkstošiem iepirkumu paziņojumu: Nacionālās operas kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka kā vienīgais pretendents (jo neviens cits, protams, uz šo smalko pasākumu nav aicināts) radīs kostīmu skices un tehniskos zīmējumus baleta iestudējumam „Otello”. Iepirkuma numurs - LNO 2012/26. Lēmuma pieņemšanas datums – pagājušā gada 18. jūnijs. Pasūtījuma summa – 14 500 latu.

Nevienam šī oficiāli uzrādītā summa vairāk nekā gadu nerada nekādus jautājumus, un viss ir klusi un mierīgi – līdz pat šā gada 21. oktobrim, kad to kā sava veida rekordu piemin portāls pietiek.com. Un vēl divas dienas viss ir mierīgi – līdz brīdim, kad šī te pati Kristīne Pasternaka paziņo, ka „mans honorārs par baletu „Otello” ir 4705 Ls bruto" un ka „būtu tikai godīgi, ja Jūs atsauktu nepatieso informāciju un tās vietā publicētu patieso”.

Kļūst nedaudz jokaini – vai tad nu kaut kādā mistiskā veidā Iepirkumu uzraudzības biroja dati būtu kļūdaini vai nepareizi nolasīti? Nē, ekrānšāviņi un nokopētie paziņojuma teksti joprojām liecina – akurāt 14 500 latu, un arī biroja datu bāzē joprojām nekas nav mainījies: tas pats iepirkums, tas pats līguma priekšmets, tā pati summa. 14 500 latu – skaties, kā gribi.

Taču, nākamajā dienā joka pēc paraugoties tajā pašā Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāzē jaunākos operas iepirkumus, atklājas kaut kas jau patiešām dīvains. Jau šā gada 24. oktobrī – tātad vairāk nekā gadu pēc iepirkuma un trīs dienas pēc publikācijas – ir publicēts jauns paziņojums par tās pašas Kristīnes Pasternakas honorāru par tā paša „Otello” skicēm.

Līguma priekšmets – precīzi tas pats, lēmums esot pieņemts tajā pašā pagājušā gada 18. jūnijā, iepirkuma numurs tas pats - LNO 2012/26, arī saņēmēja tā pati. Tikai viena maza atšķirība – summā: no 14,5 tūkstošiem latu tā nu pēkšņi sarukusi par gandrīz desmit tūkstošiem. Izrādās, Kristīnei Pasternakai tiešām oficiāli tikuši tikai 4705 lati un 88 santīmi.

Tad kas sanāk? Divi iepirkumi ar vienu numuru, vienādu iepirkto pakalpojumu aprakstu, vienu saņēmēju, bet dažādām summām? Vai tomēr viens iepirkums, kura finanšu plūsmu „noformēšanā” tā augsti kulturālajiem kārtotājiem kaut kas ir nogājis greizi?

Iepirkumu uzraudzības birojs nav vainojams – šādu „mazo iepirkumu” (kas faktiski nozīmē – no kā un par cik iestādes vadītājs grib, no tā un par tik arī iepērk) gadījumā tas vienkārši publicē iepircēju sagatavotos paziņojumus par veiktajiem iepirkumiem.

Arī operas kostīmu māksliniecei ja ne ar sirdsapziņu un godaprātu, tad vismaz ar papīriem noteikti viss ir labākajā kārtībā: viņai esot līgums (ar piebildi, ka „līgumus kā konfidenciālu informāciju mēdijiem neizsniedz un tos arī nepublicē - nevēlētos radīt sliktu precedentu”), kurā ierakstīta pašas minētā summa – 4705,88 lati bruto, un viss.

Tad ko: palikt pie oficiālās versijas, ka nabadziņš - „Žagara laiku” iepirkuma organizētājs, kura vārdu nosaukt kategoriski nevēlas ne Kristīne Pasternaka, ne jaunā operas vadība, vienkārši kaut ko sajaucis, bet tagad, gadu vēlāk, nejauši atskārtis un meties labot savu kļūdu, honorāram par tērpu skicēm oficiālajā iepirkuma paziņojumā pieskaitot arī tērpu izgatavošanas izmaksas?

Var, protams, ticēt labajam cilvēkos un bez mitas atkārtot, ka kļūdīties taču ir cilvēcīgi. Taču uz šo lietu var un, domāju, arī vajag paraudzīties citādi.

Andrejs Žagars un Co. iepriekš ir oficiāli deklarējuši, ka par tērpu skicēm samaksāti 14,5 tūkstoši latu. Nu izrādās, ka patiesībā skices izmaksājušas par gandrīz 10 tūkstošiem latu lētāk. Kur tad palika šie desmit tūkstoši, kuri pirms gada tika deklarēti kā izmaksājami Kristīnei Pasternakai, bet, kā izrādās, viņai tomēr oficiāli nav izmaksāti?

Jautājums tikai šķiet vienkāršs. Tas, ka arī jaunā Nacionālās operas vadība vismaz pagaidām uz šo jautājumu nevēlas, bet varbūt vienkārši nespēj atbildēt, ir pietiekami daiļrunīgi. Jo vairāk, ka, kā rāda tā pati Iepirkumu uzraudzības biroja datu bāze, nekāds konkurss par šo tērpu izgatavošanu nav rīkots, liekot vēl skaidrāk nojaust šo desmit tūkstošu tālākos ceļus.

Un tas ir tikai viens konkrēts gadījums, kurā īlens izlīdis no maisa, - bet cik tādu ir bijis aizvadītajos padsmit gados?

Gana daiļrunīgs ir arī, piemēram, šāds fakts saistībā ar jau šā gada 20. jūnijā izziņotu operas iepirkuma līgumu ar nosaukumu „Tērpu dekorāciju mākslas formā scenogrāfiju un kostīmu skices S.Pokofjeva [saglabāta kulturālo iepircēju oriģinālrakstība] operas iestudējumam "Mīla uz trim apelsīniem"”.

Vēlaties uzzināt, kas un par cik ir ieguvis šo operas pasūtījumu? Nekā nebija. „Pasūtītājs nepiekrīt šī paziņojuma publicēšanai,” skan oficiālais Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojums saistībā ar šo iepirkumu. Tas nozīmē – Žagars un Co. atšķirībā no pagājušā gada šovasar jau ir pietiekami skaidri nojautuši riskus, lai mēģinātu tos iespēju robežās minimizēt. Sak, nav jūsu darīšana, ko un kādā veidā mēs piebarojam! Un, kas zīmīgi, arī jaunā operas vadība nemetas publiskot šādu iepirkumu rezultātus.

Protams, var teikt, ka vieni desmit tūkstoši un otri desmit tūkstoši, un vēl trešie un padsmitie desmit tūkstoši no valsts līdzekļiem tāds nieks vien ir, salīdzinot ar airbaltikiem, krājbankām, vilcienu iepirkumiem, metalurgiem un citiem desmitu un simtu miljonu mēroga veiksmes stāstam. Lumpeņiem, protams, to grūti pieņemt, bet kas nu tur tāds, ja vieni augsti kulturāli cilvēki pabaro citus augsti kulturālus cilvēkus un pie reizes neaizmirst arī paši sevi vai savus tuvākos?

Jā, var jau skatīties uz to visu arī šādi – gaumes lieta. Taču noteikti jāņem vērā, ka šādas „dažu nieka tūkstošu” shēmiņas acīmredzami ir pietiekamas, lai ja ne nopirktu mūsu skaļākos un principiālākos augsti kulturālos cilvēkus ar visām ķeskām, tad vismaz iegādātos viņu atbalstu un simpātijas valsts līdzekļus dalošajiem „patroniem” dažādos spruku brīžos.

Nu, piemēram, kad godīgā un principiālā māksliniece Katrīna Neiburga uz operas nama 150 gadu jubilejas akurāt Žagara-Grendes jezgas kulminācijas periodā ierodas, tērpusies krekliņā ar uzrakstu "Grende, atkāpies", viņa, protams, "piemirst" uzraksta otru rindiņu, kam būtu jāskan apmēram šādi - "Žagar, paldies par 4000 latu".

Jo, kā rāda tā paša Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, nebūt ne tik sen, 2012. gada 3. maijā Žagara vadītā Latvijas Nacionālā opera pieņēmusi lēmumu par līguma slēgšanu iepirkumā "Videoklipa radīšana - operas iestudējumam „Lucia di Lammermoor”". Vienīgā pretendente (jo citi nav aicināti) – tā pati Neiburga, līgumcena – 4120 latu. Sīkums, protams, bet sirdi (un vajadzības gadījumā arī principiālo kaismi, aizstāvot labdari no visādām tur nekulturālām grendēm) silda.

Savukārt, kad labo Žagaru no sliktās Grendes metas aizstāvēt slavenā dzejniece Liāna Langa, viņa, protams, neuzskata par nepieciešamu pieminēt, ka tieši viņa izvēlēta par libreta autori šī paša Žagara vadītās Nacionālās operas Artūram Maskatam par 17 647 latiem pasūtītajai oriģināloperai „Valentīna”. Arī šī summa fiksēta Iepirkumu uzraudzības biroja datos.

Un tā tālāk, un tā tālāk. Ja pēc kādiem mēnešiem izrādīsies, ka arī jaunajos operas audita līgumos tā nejauši būs ierakstījies, ka audita rezultāti nav lumpeņu auditorijas acīm rādāmi, tas būs pietiekami skaidrs apliecinājums – arī jaunā operas un ministrijas vadība būs sekmīgi piepulcējusies šiem te līdzšinējiem operas bedres iemītniekiem un viņu „meždusoboičikam”. 

Novērtē šo rakstu:

70
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

FotoAugsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti atšķirīgās pasaulēs, kur Jūsu pasaulē nav nabadzības un nav bērnu, kas klaiņo apkārt, nav ģimeņu, kas savus bērnus atstājušas novārtā, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas bezspēcīgi un visu pamests vientulībā nomirst mežā.
Lasīt visu...

12

Skarba replika par PVN un tiesām

FotoAr tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks sodīts, citam – iespēja izbaudīt sava darba vai īpašuma augļus, citam – pārliecība, ka birojā neieradīsies reketieri un nepieprasīs samaksu par “jumtu”. Dažkārt „jumts” ir skaisti tērpies tiesneša, pašvaldības uzņēmuma vai politiski valdošas partijas paskatā. Man tiesiska valsts citu, prozaiskāku izpratņu starpā nozīmē arī to, ka, vēršoties tiesā, varu paļauties uz likuma varu un likuma nemainīgu piemērošanu.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

FotoTiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī, pieņemot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Zemes reformas mērķis tika pasludināts šā likuma 2. pantā:
Lasīt visu...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...