Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Opozīcijas deputāti aicina premjeru izvairīties no „publiska kauna” un atlikt ceturtdienas Saeimas plenārsēdes dienaskārtībā iekļauto ziņojumu par nacionālo drošību 2010. gadā. Atšķirībā no valdības, kura 13. februārī šo ziņojumu pieņēma bez debatēm, trešdien Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) un Aizsardzības un iekšlietu komisijas apvienotajā sēdē dokumentu kritizēja gan opozīcijas, gan koalīcijas frakciju deputāti. Jānis Urbanovičs (SC) un Andris Šķēle (PLL) aicināja vērsties pie premjera, lai ziņojumu, ko opozīcijas deputāti raksturoja kā „amatieriski sagatavotu”, atliktu uz dažām nedēļām un pārstrādātu. Pietiek jau iepriekš rakstīja, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotais ziņojums atstāj pavirši sagatavota dokumenta iespaidu, tajā atrodamas no dažādu ministriju un valsts iestāžu iepriekš izstrādātiem dokumentiem iekopētas frāzes, kāda - pat no sešus gadus veca ziņojuma.

„Es uzstāju, ka būtu uzrunājams Ministru prezidents, lai publiskais kauns nebūtu pārāk liels. Iedomājieties – rīt mēs sākam debatēt par dokumentu un visi ieraudzīs, ka tā nav atskaite, un tas kauns būs lielāks. Es domāju, tas nav ne pozīcijas, ne opozīcijas mērķis vairot kaunu par nesagatavotu darbu. Darbs nav izdarīts,” rosinot atlikt ziņojuma skatīšanu, izteicās NDK loceklis Jānis Urbanovičs (SC). Cits NDK loceklis Andris Šķēle (PLL) arī norādīja uz ziņojuma vājo saturu. „Šis ziņojums nekādā veidā nav uzskatāms par nopietnas valsts, nopietnas valdības un nopietna Ministru prezidenta cienīgu dokumentu. Es tiešām uzskatu, ka šis dokuments ir pārsteidzoši vājš, un varbūt mums nevajadzētu publiskajā telpā kritizēt savas valsts nacionālās drošības atskaiti,” arī aicinot atlikt ziņojuma iesniegšanu Saeimai un to pārstrādāt, teica Šķēle.

Mazāk kritiski par ziņojuma saturu bija koalīcijas frakciju Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju deputāti, tomēr neapmierinātība izskanēja arī no Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītāja Ainara Latkovska (Vienotība) un NDK vadītāja Gundara Daudzes (ZZS). Latkovskis pauda vēlmi, lai ziņojumā par nacionālo drošību 2011. gadā būtu detalizētāka informācija, nevis tikai „vēlējumu un labu nodomu” apkopojums.

Valda Dombrovska (Vienotība) ziņojums par nacionālo drošību 2010. gadā ceturtdienas, 24. februāra, Saeimas sēdē iekļauts kā pirmais dienaskārtības jautājums. Premjera padomniece nacionālās drošības jautājumos, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone Saeimas deputātiem solīja informēt premjeru par šo kritiku, bet pēc sēdes Pietiek pieļāva, ka ziņojums netiks atlikts, bet līdz ceturtdienas rītam tikai uzlabots.

Daudze norādīja, ka Saeimas komisijas kompetencē nav balsot par šo ziņojumu vai lemt par tā nodošanu atpakaļ. No Saeimas dienaskārtības šo ziņojumu var izslēgt vienīgi tad, ja premjers to atsauc vai deputāti nobalso. „Domāju, ka nav lietderīgi vilkt kaķi aiz astes. Zinot to, cik lēni diemžēl maļ mūsu ierēdniecības dzirnas, domāju vajadzētu izvērtēt to, kas ir sagatavots. Līdz rītdienai pulksten 9 vēl ir nepilna diennakts laika premjera ziņojumu papildināt. Es saprotu, ka tā versija, kas tiks prezentēta, būs cita – skaistāka, pārskatāmāka un informatīvāka,” teica Daudze.

Pietiek jau rakstīja, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) Izstrādājot ziņojumu par nacionālo drošību, ar ko Saeimā jāuzstājas premjeram Dombrovskim, pret šī dokumenta saturu nav izturējies pietiekami nopietni, bet drīzāk kā pret formalitāti. Tāds iespaids rodas, izlasot astoņu lapu garo ziņojumu, kurā, izmantojot Google meklētāju, viegli var atrast iekopētus citātus no citu valsts iestāžu dokumentiem, kuru izstrādātājiem nav bijusi pieejama tā slepenā informācija, kas SAB. Ziņojuma autori pat nav īpaši centušies mainīt no citiem, dažviet vairākus gadus veciem, dokumentiem izkopēto teikumu konstrukcijas. Bet atsevišķi valsts drošības situācijas izvērtējumi pat iekopēti no vismaz sešus gadus veciem dokumentiem.

Trešdien Saeimas komisijām skatot šo ziņojumu, opozīcijas deputāts Šķēle norādīja, ka ziņojumam par nacionālo drošību ir vairāk „slodze uz ārpusi”, atgādinot, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts un šajās valstīs līdzīgi ziņojumi no šī atšķiroties „kā diena pret nakti”.

Šķēle pieļāva, ka premjers varbūt ir aizņemts ar citiem jautājumiem un nav varējis pats „iziet cauri” ziņojuma saturam un to izrunāt. „Gribētu ieteikt premjeram labāk nenākt ar šo dokumentu, kuru es uzskatu par vāji sagatavotu. Tas tiešām ir amatieriski sagatavots, un es nedomāju, ka to kaut viens cilvēks ir tā nopietni kopā salicis, izskatās tomēr, ka tas ir sakompilēts, savācot vienu otru citas ministrijas kaut kādas atskaites, kaut kādus ciparus,” teica Šķēle. Jāatgādina, ka paviršība, izstrādājot premjera ziņojumu par nacionālo drošību, nav nekas jauns. Līdzīgi no ministriju dokumentiem pārkopēts bija arī savulaik premjera Aigara Kalvīša (TP) Saeimai iesniegtais ziņojums. Tolaik to gatavoja premjera pakļautībā esošais Informācijas analīzes dienests, kas tagad ir reorganizēts.

Prasība Ministru prezidentam Saeimā uzstāties ar ikgadējo ziņojumu par nacionālo drošību ar 2004. gada grozījumiem tika iekļauta Nacionālās drošības likumā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, pēc premjera ziņojuma uzklausīšanas tiek atklātas debates, pēc tam jāseko parlamenta balsojumam par ziņojuma pieņemšanu. Pēc premjera ziņojuma paredzētas deputātu debates, kurās katrs gribētājs varēs uzstāties divreiz – piecas un pēc tam divas minūtes. Par nacionālās drošības ziņojumu nav paredzēts balsojums, tādēļ Saeima to nevar noraidīt.

Ziņojumu parakstījis premjers Dombrovskis un Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tomēr tas ir izstrādāts Satversmes aizsardzības birojā (SAB) un kā ziņojuma projekta autors pievienotajos dokumentos norādīts SAB direktors Jānis Kažociņš. Tā, piemēram, nacionālās drošības ziņojuma sadaļā, kas veltīta Latvijas energoapgādes drošības aktuālajam raksturojumam, atrodami vairāki secinājumi, kas iekopēti no vismaz sešus gadus veca dokumenta, kuru 2006. gadā izstrādājusi šobrīd jau reorganizētās Vides ministrijas pakļautībā esošā Latvijas Vides aģentūra. Tā aktuālās drošības situācijas novērtējumam vārds vārdā iekopēts pirms sešiem gadiem izdarītais secinājums, ka „kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašlaik vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas”. No sešus gadus vecā formulējuma pazudis vien vārds „samērā”, kas aizstāts ar vārdu „pietiekami”. Tas ļauj secināt, ka nacionālās drošības ziņojuma izstrādātāji SAB uzskata – situācija eneregodrošības jomā, ko raksturo energoresursu avotu dažādība, pa šiem gadiem ir pat uzlabojusies.

Ziņojumā atrodami arī no Nacionālās drošības koncepcijas iekopēti formulējumi, piemēram, konstatējums, ka „šobrīd Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā mērens, un tam nav būtiskas ietekmes uz nacionālo drošību”. Šī koncepcija, atšķirībā no citiem avotiem, kuros balstījušies nacionālā drošības ziņojuma izstrādātāji, nav saturiski novecojusi – to Ministru kabinets pieņēma 2010. gada 24. augustā.

No šīs koncepcijas vārds vārdā iekopētas vēl citas atziņas, piemēram, tā, ka „līdztekus dalībai NATO un Eiropas Savienībā Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par starptautisko drošību, tādējādi – arī nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā”.

No Finanšu ministrijas decembrī Saeimā iesniegtā dokumenta „Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars 2011. – 2013. gadam” vārds vārdā iekopēts konstatējums, ka „pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila un ka pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko ekonomisko izaugsmi”.

No šī paša FM dokumenta vārds vārdā iekopēts arī atzinums, ka „makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku pozitīvu izaugsmi”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...