Iesaki rakstu: 
No tiem senajiem laikiem, kad strādāju Neatkarīgajā Rīta Avīzē – laikiem, kad tā vēl formāli piederēja Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam, - viena no mana spilgtākajām atmiņām saistīta ar to, kā abi īpašnieki mani kā laikraksta izpildredaktoru veda „iepazīšanās vizītē” uz Ventspili un kā es, vēl maziņš un dumiņš būdams, ar šķebīgumu un neizpratni vienlaikus vēroju, kā abi sabiedrībā cienītie publicisti lokās vietējā ķeizariņa priekšā – šķita, vēl tikai drusku un metīsies nobučot roku kā kārtīgos dzimtbūšanas laikos.
Abi publicisti pēc vizītes, kuras laikā acīmredzami neuzvedos, kā bija cerēts, saprata, ka tādus kā es Kungam labāk turpmāk nerādīt, un nākamo gadu tikai žēli bubināja, kad atkal un atkal avīzē parādījās kas tāds, kas Kungam acīmredzot cirta kaulā. Savukārt es no avīzes veterāniem pamazām nopratu, par cik nožēlojami pērkamām radībām savā avīžbiznesā ir pārvērtušies abi laikam jau kādreiz patiesi cienījamie un radošie cilvēki, - un, kad Lemberga dvaka avīzē kļuva skaidri jūtama, vienkārši uzrakstīju atlūgumu.
Šonedēļ to visu atcerējos, no ziņu aģentūrām uzzinot, ka šis pats Ēriks Hānbergs ar visaugstāko lēmumu ir kļuvis Ordeņu kapitula locekli – tātad vienu no tiem, kas turpmāk lems, kuri cilvēki ir mūsu valsts augstāko apbalvojumu cienīgi.
Protams, pirmais iespaids bija neviltots pārsteigums – jā, protams, ir jau mūsu prezidents joprojām daudzējādā ziņā tāds Dieva dots cilvēciņš, bet ir taču galu galā viņam kaut kādi ļaudis, kas saņem nodokļu maksātāju nodrošinātu algu par gudru padomu došanu. Tad kāpēc viņi nabaga Zatlerkungam neieminējās, ka nevar taču par apordeņotāju būt cilvēks, kurš, piemēram, kopā ar savu nu jau viņsaulē aizgājušo kompanjonu savulaik ir atklāti lielījies, par kādu naudu savā avīzē pārdod iespēju tā glīti un apjomīgi nointervēties?
Taču pēc pārsteiguma nāca atziņa – kāpēc gan nevarētu? Nē, patiesībā viss ir ļoti loģiski un likumsakarīgi: šis ir tikai kārtējais solis, savas valsts augstākos apbalvojumus - visu to, kas varētu būt tiešām gandrīz vai svēta lieta, - pamazām padarot par lētiem, diskreditētiem bimbuļiem.
Šī virzība sākās jau sen, pirms vairāk nekā 15 gadiem, kad toreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa sākotnējais vēstījums bija – atjaunojamo Triju zvaigžņu ordeni varētu pasniegt īpaši cienījamiem ļaudīm par īpašiem nopelniem tēvijas labā, un, lai tas tiešām tā izdotos, tikšot veidota saikne gan ar Tautas fronti, gan partijām, gan sabiedriskajām organizācijām utml., lai apzinātu pašus, pašus, pašus cienījamākos un cienīgākos.
Taču... jau 1995. gada 3. maijā ordeņa dome, daudz nedomājot, pa ordenim piešķīra arī diviem pašas dalībniekiem - Jānim Stradiņam un Andai Līcei, bet tā paša gada novembrī ordeņa dome pašapordeņošanos padarīja par tradīciju, ordeni piešķirot vēl vienai domes loceklei – Sandrai Kalnietei.
Savukārt īstais šoks sabiedrībai, kura vēl labi atcerējās iepriekš tik bieži pieminētos „nopelnus tēvijas labā”, nāca 1995. gada oktobra beigās, kad izrādījās, ka ordeņa dome lielā klusībā nolēmusi piešķirt veselus trīsdesmit ordeņus Zviedrijas karaļnama un valdības pārstāvjiem, – tie tad arī tika pasniegti Latvijas valsts delegācijas vizītes laikā Zviedrijā, pretī saņemot desmit zviedru ordeņus. Dažādu šķiru Triju Zvaigžņu ordeņi tika arī Zviedrijas staļļmeistaram, kapelmeistaram, superintendantiem un tamlīdzīgiem ļaudīm.
Un, lai kā mēs izturētos pret Juri Dobeli, toreiz viņš pateica zīmīgus un patiesus vārdus: „Tas ir kā padomju laikā, kad uz uzņēmumu atnāca papīriņš ar norādījumu izvēlēties tik un tik cilvēku tādu un tādu ordeņu saņemšanai. Tagad iznāk, ka savējie sarunā, kāds noorganizē ordeni…”
Tomēr „dullā Dobeļa” vārdos valdošā elite neklausījās – tai bija savas intereses un savas vēlmes. Un rezultātā tā tas kopš tā laika arī ir gājis – nebūdama spiesta kādam atskaitīties par savu lēmumu motivāciju, Triju Zvaigžņu ordeņa dome pa ordenim ir piešķīrusi gan savu dienesta dzīvokli par iespaidīgu valsts naudu izremontējušajam NBS komandiera pienākumu pildītājam Jurim Eihmanim, gan Valsts prezidenta un Saeimas drošības dienesta vadītājam Jurim Vectirānam, kurš tika turēts aizdomās par „valstisku kontrabandu”, pārvadājot „valstiski svarīgu” medību bisi, gan jau pavisam mistiskām personām, kuras tikušas vainotas pat izvarošanās utml...
Tāda šī virzība arī ir bijusi, - un kāpēc gan lai tagad savu vietu Ordeņu kapitulā likumsakarīgi neieņemtu arī Hānbergs un viņam līdzīgie? Galu galā tik daudz kambarsulaiņu un ceremonijmeistaru vēl palikuši neapbalvoti, un tik daudziem „vajadzīgiem” ļaudīm nepieciešams izkārtot pa ordenītim kādā jubilejā vai vienkārši tāpat – pēc vēlēšanās. Protams, žēl, ka šajā procesā pazūd tie, kuru patiesie, nesavtīgie nopelni viņu vienīgās Latvijas labā patiešām būtu pelnījuši visaugstāko atzinību, - bet tā jau tas šeit iekārtots.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
