Iesaki rakstu: 
Medicīnas tūrisms tika piesaukts kā viena no Latvijas iespējām ķepuroties ārā no ekonomiskās krīzes. Protams, ar to tika domāta svešzemju slimnieku plūšana uz Latviju un ārstēšanās par savu naudu. Taču īstenu vietējo medicīnas tūrismu nodrošina arī mūsu valstī noteiktā veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība, ļaujot gluži kā detektīvam izspēlēt spēli ar nosaukumu „Pacients seko naudai”.
Ārstniecības likums gan skaidri nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim, nepilsonim un vēl virknei personu ir tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, veicot tikai pacienta līdzmaksājumus. Turklāt likumā ir arī šāds pants: „Ārstniecības pakalpojumus šā panta pirmajā daļā minētajā apjomā sniedz tajā laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, atbilstoši ārstniecības personu kvalifikācijai un attiecīgajā ārstniecības iestādē diagnostikā, ārstnieciskajā un pacientu aprūpē izmantojamā aprīkojuma līmenim."
Savukārt Ministru kabineta noteikumi „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” nepārprotami nosaka, ka personai no valsts budžeta līdzekļiem un viņa paša maksājumiem (pacienta iemaksa, līdzmaksājums) šajos noteikumos un citos veselības aprūpi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina... – un tālāk uzskaitīts viss, ko tad nu nodrošina. Vēl stingri piekodināts, ka pie valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem var tikt ar ģimenes ārsta nosūtījumu.
Lai deviņu ārstu konsīlijs lemtu par hroniskas, neārstējamas slimības uzturošo medikamentu maiņu, tiku nosūtīta (ar ģimenes ārsta nosūtījumu) uz 26 laboratoriskiem un 6 diagnostikas izmeklējumiem. Par laimi ar laboratoriskajiem izmeklējumiem viss ir ārkārtīgi – tos veic vienuviet jebkurā laikā. Taču, lai tiktu pie diagnostiskajiem izmeklējumiem, tiku jaukā „apceļo Latviju” izbraucienā.
Kā jau katrs ceļojums, arī šis sākās ar nopietnu izpēti. Kad divās ģimenes ārsta ieteiktajās ārstniecības iestādēs skaidri un gaiši pateica, ka šogad kvotas šiem izmeklējumiem izsmeltas un jāzvana nākamā gada sākumā, sapratu, ka jāņem talkā Nacionālais veselības dienests un jānoskaidro, kurās vēl ārstniecības iestādēs veic man nepieciešamos valsts apmaksātos izmeklējumus.
Bruņojusies ar milzu pacietību un neatlaidību, apzvanīju visas NVD nosauktās iestādes Rīgā. Tā kā konsīlijs, kurš pulcējas reizi trīs mēnešos, nolēmis kopā nākt jau pēc trīs nedēļām, manai vajadzībai nederēja pat tās iestādes, kuras solīja pierakstu novembra beigās.
Taču, ja esmu gatava maksāt pati – par katru izmeklējumu vidēji 40 eiro – laipni lūgta, kad vēlaties - rīt, nākamnedēļ otrdien vai pēc nedēļas, un kad jums ērtāk – rīta pusē vai pēcpusdienā.
Tātad aparāti un speciālisti nav pārslogoti, vienīgā problēma ir valsts nauda jeb kvota, kas iedalīta katrai iestādei konkrētā izmeklējuma veikšanai.
NVD ieteica, ka varbūt kaut kur ārpus Rīgas būšot vieglāk atrast vēl kādu brīvu vietiņu. Tad nu ķēros pie tuvāko pilsētu ārstniecības iestāžu apzvanīšanas. Jelgava, Ogre, Sigulda, Jūrmala arī piedāvāja ne ātrāk kā oktobra beigās.
Nu ko, Latvija nemaz nav tik liela, lai neaizvizinātos arī kādu gabaliņu tālāk. Beigu beigās pēc sešu stundu mērķtiecīgas zvanīšanās biju tikusi pie saviem izmeklējumiem sev atvēlētajās trīs nedēļās Ventspilī (3 izmeklējumi), Valmierā (2 izmeklējumi) un Jēkabpilī.
Par laimi šajās ārstniecības iestādēs bija pat gatavi pielāgoties un tad, ja spēja nodrošināt vairākus izmeklējumus, atrada brīvas vietiņas vienā un tajā pašā dienā. Lai gan, lai saņemtu izmeklējumu rezultātus, vienalga būs jādodas uz šo pilsētu vēlreiz.
Un tagad, cienījamie valstsvīri, varbūt paskaidrosiet, kādēļ, ja reiz nauda budžetā man nepieciešamajiem izmeklējumiem ir, tā nenonāk tā kā likumā paredzēts - vietā un laikā, kur tas nepieciešams?
Kādēļ man jānodarbojas ar medicīnas tūrismu, lai tiktu pie šiem izmeklējumiem un jāpavada vesela darba diena, lai atrastu, kurā valsts nostūrī atvēlētā nauda vēl nav iztērēta? Kam īsti ir domāta valsts apmaksātā veselības sistēma – ārstniecības iestādēm, lai tiktu pie atvēlētās kvotas, vai tomēr pacientiem, kam ārstniecības pakalpojumi nepieciešami?
Un kā šāds medicīnas tūrisms ietekmē valsts budžetu un ekonomiku? Lai gan fiziski esmu spējīga strādāt, tomēr tieši dzenāšanās pakaļ veselības naudai liek man ņemt slimības lapu un kļūt par nastu sociālajam budžetam.
Starp citu, 10 miljonus apēdusī un vēl 18 miljonus eiro prasošā e-veselība sola nodrošināt elektronisko pierakstu. Un vai tad, ja nebūs jāgaida, kamēr reģistratūrā paceļ telefona klausuli, bet savu pieteikumu varēs ievadīt pats elektroniski, šis tūrisms tiks izskausts?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
