Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja 2014. gadā Latvijā zemesgrāmatās bija reģistrēti vismaz 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, tad šogad šie skaitļi ir attiecīgi 19 un 24. Taču, kā rāda Pietiek apkopotie dati par pagājušā gada lielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, lauvas tiesu no lielajiem darījumiem nodrošinājusi dzīvokļu pārdošana 3-4 jaunajos ekskluzīvajos projektos Rīgā un Jūrmalā.

1. 1,7 miljoni eiro

SIA Bulduru 19 (uzņēmumam saskaņā ar Lursoft datiem ir virkne īpašnieku, lielākais ar 45% - Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited) pagājušajā gadā slēgusi virkni līgumu par domājamo daļu pārdošanu Jūrmalā, Bulduru prospektā 19. Lielākais no tiem ir 1,7 miljonus eiro vērtais līgums ar 1959.gadā dzimušo ārvalstnieku Rubenu Dišdišjanu, kura īpašumā nonāca telpas, stāvvieta un noliktavas telpas. Šo darījumu ar miljona eiro kredītu finansēja Meridian Trade bank.

2. 1,55 miljoni eiro

Vēl viens prāvs darījums ar nekustamo īpašumu Bulduru prospektā 19, kuru realizēja SIA Bulduru 19. Pircēja bijusi Krievijas iedzīvotājai Jeļenai Borodinai piederošā SIA STS Invest, kuras īpašumā tāpat nonākušas telpas, autostāvvieta un noliktava. Šī kompānija īpašumu pirkumu veikusi bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

3. 1,41 miljons eiro

1954.gadā dzimušais Rietumu bankas akcionārs Leonīds Esterkins pērn oktobrī pārdevis 38/205 daļas no īpašuma Jūrmalā, Dzintaru prospektā 33. Pircēja bija 1948.gadā dzimusī ārvalstniece Ludmila Karlova, kas ar šī īpašuma citām domājamām daļām veikusi vēl vairākus darījumus. Īpašums kopumā sastāv no 3447 kvadrātmetriem zemes ar dzīvojamo māju, viesnīcu un nedzīvojamo ēku. Laikā, kad notikuši šie darījumi, uz īpašumu reģistrētas divas hipotēkas par labu Rietumu bankai, kurās kā ķīlas devējs norādīta 1955.gadā dzimusi ārvalstniece Bella Kupsina.

4. 1,3 miljoni eiro

Pagājušā gada jūnijā divi ārvalstnieki – 1981.gadā dzimušais Sergejs Martiņenko un 1956.gadā dzimusī Jeļena Martiņenko no SIA Jūrmalas zemes fonds nopirka domājamās daļas no viesu nama ar 2045 kvadrātmetriem zemes Jūrmalā, Dzimtenes ielā 1. Pirmais ieguva 1257/19029 domājamās daļas, bet otrā – 838/12029 daļas. Nevienā darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

5. 1,19 miljoni eiro

1989.gadā dzimusī Darja Bragina pērn novembrī nopirka 221,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 33 k-2, Jūrmalā. Iepriekš tas piederēja SIA DMJ Development. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 609 410 latu (867 112 eiro) hipotēka, kas bija uzlikta par labu Nordea Bank Finland Plc.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

1988.gadā dzimusī ārvalstniece Elena Lomakina pagājušā gada janvārī nopirka telpas, stāvvietu un noliktavas telpas Jūrmalā, Bulduru prospektā 19, ko pārdeva jsau pieminētā SIA Bulduru 19. Pircējai nebija nepieciešami hipotekārie kredītlīdzekļi šī īpašuma iegādei.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

SIA Dzintaru 34 (īpašnieki – pieci Krievijas iedzīvotāji un pašmāju uzņēmēja Nataļja Rudzīte) pērn aprīlī pārdeva dzīvokli 148,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 3, Rīgā. To nopirka 1974.gadā dzimusī Inga Kuzovļeva par saviem līdzekļiem.

6.-8. 1,05 miljoni eiro

Neizmantojot hipotekāros kredītlīdzekļus, 1962.gadā dzimušais Vladimirs Soha septembrī nopirka 162 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. To pārdeva SIA Bulduru 17 (uzņēmumam ir virkne īpašnieku, kuru vidū lielākais ar 45% ir jau minētais Kiprā reģistrētais Lovanderg Investments Limited).

9. 1,01 miljons eiro

UPB holdinga padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns jūlijā nopirka 161,7 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72 jeb Ģipša fabrikā. Dzīvokli pārdeva SIA Ģipša fabrika (īpašniece – Kiprā reģistrēta ārzonas kompānija Donne Investments Limited). Pircējam nav bijis nepieciešams hipotekārais aizdevums dzīvokļa iegādei.

10. 1 miljons eiro

1966.gadā dzimušais Gintauts Kersnausks septembrī nopirka nedzīvojamās telpas 622,2 kvadrātmetru platībā Brīvības ielā 47. Tās pārdeva SIA Doma investīcijas. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

11. 0,98 miljoni eiro

Par šādu summu veselības ministrs Guntis Belēvičs maijā nopirka 156,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Ģipša fabrikā Balasta dambī 72, ko pārdeva SIA Ģipša fabrika. Dzīvokļa iegādei ministrs ņēmis 0,74 miljonu eiro kredītu Swedbank.

12. 0,97 miljoni eiro

Vēl viens darījums ar īpašuma Bulduru prospektā 19 domājamām daļām, ko veikusi SIA Bulduru 19, divām ārvalstu privātpersonām pārdodot 2507/73932 daļas par 969 199 eiro. 1975.gadā dzimusī Maija Bolotova ieguva 1253/73932 daļas, bet 1972.gadā dzimušais Andrejs Bolotovs - 1254/73932 domājamās daļas. Hipotekārie kredītlīdzekļi šajā darījumā nav izmantoti.

13. 0,95 miljoni eiro

Vēl viens dzīvoklis, ko SIA Bulduru 17 pārdevusi Bulduru prospektā 17. Martā par 371 kvadrātmetru liela dzīvokļa īpašnieci kļuva SIA LVP. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, kas bija nostiprināta par labu SMP Bank.

14. 0,95 miljoni eiro

Par šādu cenu 1970.gadā dzimušais Deniss Korņilovs no SIA Tal Residence oktobrī nopirka 171,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 39. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta ķīlas zīme.

15. 0,94 miljoni eiro

Vēl viens dzīvoklis, ko pārdevusi SIA Dzintaru 34. Šoreiz pie 267 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Elizabetes ielā 3, Rīgā tikusi ārvalstniece, 1963.gadā dzimusī Tatjana Jermolajeva. Hipotekārie kredītlīdzekļi darījumā nav izmantoti.

16. 0,85 miljoni eiro

Martā vēl vienu dzīvokli par šādu summu pārdevusi SIA Bulduru 17. 1975.gadā dzimusī Darja Lisičenko un 1974.gadā dzimušais Staņislavs Lisičenko uz pusēm nopirkuši 460 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2, Jūrmalā. Lai nopirktu šo īpašumu, viņiem hipotekārais kredīts nav bijis nepieciešams.

17. 0,82 miljoni eiro

Divi ārvalstnieki no SIA Bulduru 19 pērn nopirkuši 2488/73932 domājamās daļas 3895 kvadrātmetrus lielajā jaunbūvē ar atpūtas un sporta kompleksu Bulduru prospektā 19, Jūrmalā: telpas, stāvvietu un noliktavas telpas savā īpašumā ieguvuši 1945.gadā dzimušais Vladimirs Gusevs un 1976.gadā dzimušais Dmitrijs Gusevs. Viņi darījumu veikuši bez hipotekārajiem aizdevumiem.

18. 0,81 miljons eiro

273,5 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2 pērn maijā iegādājies SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Andris Riekstiņš. Dzīvokļa iegādei bijis nepieciešams kredīts, tādēļ uzņēmējs ņēmis 595 tūkstošu eiro aizņēmumu Meridian Trade Bank.

19. 0,8 miljoni eiro

Par šādu summu Britu Virdžīnu salās reģistrētā Tuney Estate S.A. pērn novembrī nopirka 1477/1000 domājamās daļas no atpūtas nama Dzintaru prospektā 50, iegūstot īpašumā divus apartamentus šajā namā – viens 172,5 kvadrātmetrus liels, bet otrs – 217,3 kvadrātmetrus liels. Tāpat pircējs ieguva divas autostāvvietas un uzglabāšanas kameru. Visu to pārdeva SIA Dzintaru 50, kas pērn pārdevusi arī citas šī nama daļas. Piemēram, oktobrī par 458 tūkstošiem eiro 1980.gadā dzimušajam ārvalstniekam Aleksandram Cvetkovam tika realizētas 790/10000 daļas no šī īpašuma, un viņš kļuva par 183 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku. Savukārt augustā par 437 tūkstošiem eiro 818/10000 daļas tika pārdotas 1975.gadā dzimušajam Andrejam Maļcevam, kurš kļuva par 216,9 kvadrātmetrus lielu apartamentu īpašnieku. Jūnijā 554/10000 daļas pārdotas 1962.gadā dzimušajai ārvalstniecei Mikalai Piskunou (zemesgrāmatā reģistrēta ķīla 508 tūkstošu eiro apmērā par labu pārdevējam, lai gan kā pirkuma summa reģistrēta 254 245 eiro): viņa ieguva 99,6 kvadrātmetrus lielus apartamentus. Tāpat jūnijā tika realizētas 520/10000 no šī īpašuma, kuras par 250 800 eiro iegādājās 1960.gadā dzimis ārvalstnieks Vasilijs Kločkovs, kļūstot par 92,7 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku.

20. 0,77 miljoni eiro

1969.gadā dzimusī Baiba Visocka pērn oktobrī nopirka no Ģipša fabrikas 148,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Balasta dambī 72. Dzīvokļa iegādei viņa ņēmusi 409 tūkstošu eiro kredītu DNB bankā.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.

Novērtē šo rakstu:

20
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...