papildināts - Atklājas dīvainības Jaunzemes-Grendes vīra publiskotajos aviobiļetes dokumentos
PIETIEK11.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties Pietiek lasītāju vērībai, atklājušās dīvainības kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vīra Anta Grendes publiskotajās „rediģētajās” Austrālijas brauciena aviobiļetes iegādes dokumentu un pašas biļetes kopijās.
Kā jau informēts, dienu pēc tam, kad kļuva publiski zināms, ka Pietiek vērsies ar iesniegumu Valsts policijā, kultūras ministres dzīvesbiedrs Ants Grende atsaucās Pietiek aicinājumam un publiskoja savas Austrālijas brauciena aviobiļetes iegādes dokumentu un pašas biļetes kopijas.
No šīm datorā nedaudz apstrādātajām dokumentu kopijām izriet, ka viņš par savu biļeti maksājis pats, ar oficiālu bankas pārskaitījumu, un ka biļetes cena tāpat kā viņa dzīvesbiedrei ir bijusi aptuveni 2200 latu.
Taču Pietiek lasītāji ir norādījuši uz vairākām dīvainībām Grendes publiskotajās dokumentu kopijās.
Pirmkārt, Grende ir izdzēsis ne tikai sava personas koda daļu (kas ir saprotami), bet – arī konkrēto maksājuma saņēmēju. Līdz ar to nav skaidrs, kam veikts maksājums.
Otrkārt, nezināmu iemeslu dēļ atšķiras saņēmēja bankas rēķina numurs (un pati banka) Grendem izstādītajā rēķinā un maksājuma uzdevumā, kas apliecina veikto maksājumu.
Vēl cits lasītājs min šādu apsvērumu: „Grendes rēķins arī ir ļoti aizdomīgs. Rēķina numurs liecina par to. ka rēķins ir izrakstīts 2013. gadā (iespējams automātiska numerācija programmā), tikai izrakstīšanas datums norādīts atpakaļejošs. Šādu dokumentu ir viegli anulēt programmā bez jebkādiem paskaidrojumiem.”
Saistībā ar šīm neskaidrībām Grende piektdien Pietiek sniedza šādu skaidrojumu:
„Bankas sagatavotajā dokumentā neesmu izdzēsis nekādu info par saņēmēju. Vienīgais, ko šajā dokumentā esmu izdzēsis, ir sava personas koda otro daļu un konta numura daļu.
Maksājumu veicu ar kredītkarti tūrisma aģentūrā 21.11.2012. Tas, ka maksājumu par biļeti veicu tūrisma aģentūrā ar savu MC kredītkarti, parādās arī dokumentā - rēķina kopijā, ko vakar man sagatavoja tūrisma aģentūra (jums jau nosūtīju), kur dokumenta apakšējā daļā ir jau reģistrēta maksāšanas metode.
Vakar pieprasīju bankai apliecinājumu/ izdruku no manas kredītkartes konta, lai apliecinātu, ka maksājums ir veikts no manas kartes/ konta. Šī ir vienīgā informācija, ko banka varēja man sniegt par manu veikto maksājumu ar kredītkarti. Manā kontā šis darījums realizēts 24.11.2012.
Kā sapratu no tūrisma aģentūras, tad maksa par aviobiļeti ar norēķinu sistēmas palīdzību tika ieskaitīta pa tiešo lidsabiedrībai (British Airways), attiecīga maksa par pakalpojumu tiek ieskaitīts aģentūrai.
Diemžēl nevarēšu komentēt to, kāda informācija par kredītkaršu maksājumiem tiek iekļauta bankas dokumentos pie saņēmējiem un kontiem. To noteikti Jūs varat noskaidrot tieši bankā.
Papildus pievienoju vēl saņemtās izdrukas (2 faili) no maksājumu sistēmas, kur arī redzams, ka par manam biļetēm es esmu maksājis ar savu kredītkarti.
Lai apliecinātu kredītkartes piederību pievienoju izdruku no ibankas (esmu izdzēsis tikai savu personas kodu un kontu), kur redzams, ka no mana konta ar manu kredītkarti ir veikts šis maksājums British Airways (bankas dokumentos parādās tikai British A Riga LVA).
Papildus arī paskaidroju - rezervējot un pērkot biļeti vairāk nekā mēnesi pirms lidojuma 21.11.2012 (lidojums 23.12.2012) šī bija lētākā saistīto lidojumu iespēja ceļam turp un atpakaļ.”
Kā jau ziņots, iepriekš bija izskanējušas aizdomas par to, ka šajā gadījumā varētu būt izmantoti kādas „draudzīgas” tūrisma firmas pakalpojumi: rēķins par aviobiļetēm ministrijai varētu būtu piestādīts par vienu personu – ministri, savukārt tūrisma firma par šo valsts apmaksāto summu nodrošinājusi aviobiļeti arī ministres dzīvesbiedram.
Tāpēc Pietiek oficiālā iesniegumā Valsts policijai aicināja sākt kriminālprocesu, lai izvērtētu šo informāciju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, jo nepieciešamās informācijas iegūšana un izvērtēšana šajā gadījumā varētu būt iespējama tikai ar kriminālprocesa metodēm.
Tā kā pati ministre par vīra līdzbraukšanu Austrālijas komandējumā līdz šim nebija vēlējusies izteikties, Pietiek vienlaikus vērsās arī pie Anta Grendes, aicinot „publiskot maksājumu dokumentus, kas apliecinātu, ka slaveno turp-atpakaļ aviobiļeti uz Austrāliju esat iegādājies par privātiem līdzekļiem, kā arī apliecinātu, cik tieši šī aviobiļete izmaksājusi”.
„Šāda publiskošana, par ko ir ieminējušies daudzi portāla Pietiek lasītāji, varētu sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem šai sakarā - bet nepubliskošana, protams, apliecināt šādu jautājumu pamatotību,” bija norādīts Pietiek aicinājumā ministres dzīvesbiedram.
Pēc šī aicinājuma un Valsts policijai adresētā iesnieguma publiskošanas Grende tad arī nodeva Pietiek mūsu šodien atkārtoti publiskotās dokumentu kopijas. Pietiek tās jau ir nosūtījis arī Valsts policijai. Publicējam arī Grendes piektdien piesūtītās dokumentu kopijas.
Foto no taurikis.com
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
