papildināts - Bērziņu „viesu nams” nevienu svešo negaida: aizdomas par LAD līdzekļu izkrāpšanu sāk apstiprināties
L. Lapsa29.05.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iespaidīgs dzīvojamais komplekss, kas liek atcerēties padomjlaiku kompartijas funkcionāru šauram lokam domātās atpūtas bāzes, taču acīmredzami paredzēts tikai tā īpašnieku, viņu radu un draugu šauram lokam, - šāds iespaids rodas, mēģinot apmeklēt bijušā baņķiera, tagadējā Valsts prezidenta amata kandidāta Andra Bērziņa ģimenes mītni Amatas krastā. Pretēji publiski apgalvotajam, ka Lauku atbalsta dienesta līdzekļus saņēmušajam „aktīvās atpūtas kompleksam” tiekot meklēti jauni apmeklētāji, neviens nepiederošais šeit acīmredzami netiek gaidīts, - sāk apstiprināties aizdomas, ka it kā aktīvās atpūtas kompleksam iegūtie Lauku atbalsta dienesta līdzekļi jau sākotnēji pakampti ar domu tos izmantot pašu vajadzībām.
Vesels ēku komplekss (krietni vairāk nekā zemesgrāmatā uzrādītās trīs ēkas) gleznainā vietā Amatas krastā, pamatīgs baseins, gan slēgtais, gan atklātais tenisa korts, virkne palīgbūvju – Bērziņa meitai oficiāli piederošā un viņa dēla vadītā uzņēmuma Kājiņas B celtņu komplekss, kas atrodas uz šai kompānijai paša Bērziņa iznomātas zemes, ir patiešām iespaidīgs. Teorētiski šeit patiešām varētu iemitināt veselu pulku viesu, kas meklē aktīvas atpūtas iespējas.
Jau kopš 2004.-2005. gada, kad Bērziņa bērnu uzņēmums saņēma Lauku atbalsta dienesta finansējumu „aktīvās atpūtas kompleksa celtniecībai”, tas visās oficiālajās atskaitēs tā arī ir norādījis – ka „plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu”, savukārt „galvenā uzmanība veltīta jaunu klientu piesaistei”.
Taču pašā iespaidīgajā kompleksā un tā apkaimē nekas neliecina, ka šeit tiktu gaidīts kāds viesis, izņemot Bērziņu ģimenes locekļus, radus un draugus (kāds dažus kilometrus attālās Līgatnes iedzīvotājs svētdien, kad Pietiek apciemoja šo rajonu, atminējās, ka vairākkārt šeit manījis pāris prominentus politiķus līksmu daiļā dzimuma pārstāvju kompānijā).
Tiesa, Līgatnē neviens no aptaujātajiem iedzīvotājiem nevarēja kaut jel ko pateikt, jautāti par viesu māju vai atpūtas kompleksu Kājiņas. Cita lieta – ja viņiem tika pajautāts par eksbaņķiera Bērziņa mājām: jā, tās esot tur pa kreisi, īsi pirms Amatas tilta, kur upes krastā esot redzams pamatīgs izcirtums.
Nevis norāde uz viesu namu vai aktīvās atpūtas kompleksu, bet gan „ķieģeļa” zīme ar norādi „privātīpašums” un automašīna ar suni un diviem sargiem, kas raida prom negaidītus apmeklētājus un izsaka dziļdomīgas piezīmes par lodi ribās, - šādi potenciālie viesi, kurus tik ļoti meklējot Bērziņa bērniem oficiāli piederošais „lauku tūrisma uzņēmums” Kājiņas B, tiek sagaidīti jau netālu no zemes ceļa sākuma, pa kuru jādodas, lai no Līgatnes-Cēsu ceļa nokļūtu līdz Bērziņu ģimenes „viesu mājai”.
Pats Bērziņš arī nedēļas nogalē nevēlējās sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem, toties izdevumam SestDiena viņš, kā var noprast no tā 28. maija publikācijas, skaidri atzinis – tieši uz šo „savu lauku īpašumu Cēsu rajonā” viņš dodoties nedēļas nogalē.
Tikmēr prezidenta amata kandidāta dēls, Kājiņu B valdes loceklis Aigars Bērziņš vēl uzņēmuma 2010. gada pārskatā apgalvojis – abi uzņēmuma darbinieki joprojām plānojot „paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu”, turklāt „2010. gadā uzņēmums galveno uzmanību veltīja jaunu klientu piesaistei”.
Taču par to, kā uzņēmums ar diviem darbiniekiem patiešām varētu nevis ar Lauku atbalsta dienesta līdzekļiem izveidot saimnieka vajadzībām domātu savrupmāju kompleksu, bet gan publikai domātu aktīvās atpūtas kompleksu, tam vēl attīstīt daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu un piesaistīt jaunus klientus, ļoti skeptiski izsakās to uzņēmumu pārstāvji, kuri patiešām nodarbojas ar aktīvās atpūtas pakalpojumu sniegšanu.
„Lai izveidotu un pēc tam apsaimniekotu, vajadzēs vismaz 30 cilvēkus. Nu, var jau mēģināt bez nekādas reklāmas un bez jebkādas informācijas, tikai ar paziņu loku, bet domāju, ka būs ļoti grūti. Diviem cilvēkiem to nepavilkt. Mums ir pāri par 30 darbiniekiem, ieskaitot visu ēdināšanas kompleksu,” saka Rāmkalnu tehniskais direktors Andis Jansons,
„Ļoti jocīgs jautājums,” – tā uz jautājumu, vai ar diviem cilvēkiem var izdarīt visu to, kas sarakstīts Bērziņu ģimenes uzņēmuma oficiālajos pārskatos, atbild piedzīvojumu parka Tarzāns direktors Ivars Kalniņš. „Tur vajag miljons latu, nevis divus cilvēkus, lai izveidotu. Skaidrs, ka divatā tas nav iespējams. Par to vispār nav jautājumu. Visu apsaimniekot diviem arī nebūs iespējams, par klientu piesaisti vispār nerunājot. Vajag aptuveni 20 darbiniekus. Mums ir 11 aktīvās sezonas laikā, bet izveidei vajag vairāk. Bez jebkādas informācijas un reklāmas šis bizness nav iespējams. Ir vajadzīga ģeniāla vieta un kādam, kam tur ir iekšā sirds, kurš deg no visas sirds.”
Tikmēr Bērziņu ģimenes uzņēmums, veiksmīgi apguvis Lauku atbalsta dienesta līdzekļus, kopš 2006. gada pārskatā joprojām raksta faktiski vienu un to pašu: „Plānots paplašināt saimniecisko darbību, piedāvājot daudzveidīgāku atpūtas kompleksa pakalpojumu klāstu.”
Tas tiek apgalvots, neraugoties arī uz to, ka, kā izriet no visa aktīvās atpūtas piedāvājuma Latvijā, uzņēmums Kājiņas B neveic ne vismazākās aktivitātes, lai piesaistītu kaut vienu vienīgu apmeklētāju.
Bērziņu ģimenes uzņēmums nav uzskatījis par vajadzīgu ievietot savu piedāvājumu ne asociācijas Lauku ceļotājs portālā (kurā kopumā ir 84 dažādi aktīvās atpūtas piedāvājumi), ne citās ārpusrīgas atpūtai veltītās datu bāzēs.
Tāpat nav atrodama uzņēmuma interneta lapa, un Kājiņas B nav uzskatījušas par nepieciešamu savu adresi, telefonu un piedāvājumu minēt kaut vai publiskajās adrešu un telefonu datu bāzēs zl.lv un 1188.lv.
Kā jau ziņots, pati uzņēmuma īpašniece nemaz neuzturas Latvijā, - saskaņā ar LinkedIn datiem Eva Manavaduge Zviedrijā ir SEB bankas projektu vadītāja. "Man meita ir Zviedrijā. Viņa, kaut arī ir pabeigusi gandrīz četras augstskolas, nav spējīga ar kaut ko te cīnīties, tāpēc gaida, kad te paliks labāk, lai atgrieztos," par viņu žurnālam Ir izteicies Bērziņš.
Pietiek pagaidām nav zināms, kāda apjoma līdzekļus Bērziņu ģimenes uzņēmums saņēmis no Lauku atbalsta dienesta neeksistējošā un nefunkcionējošā „aktīvās atpūtas kompleksa” izveidei. LTV raidījums De Facto svētdien ziņoja, ka saņemtā summa esot 178 tūkstoši latu.
Kā Pietiek jau ziņojis, par šiem faktiem jau ir nosūtīts oficiāls iesniegums par tiem LR Ģenerālprokuratūrai. Tajā norādīts, ka tiesībsargāšanas iestādēm ir iespējams pārbaudīt gan to, vai minētā uzņēmuma būves, kuru celtniecībai ir izmantoti no Lauku atbalsta dienesta it kā aktīvās atpūtas kompleksa izveidei saņemtie līdzekļi, ir funkcionāli veidotas kā aktīvas atpūtas kompleksa sastāvdaļa, gan to, vai ir reāli veikti kādi pasākumi aktīvās atpūtas kompleksa izveidei un apmeklētāju piesaistei.
Tāpat ir iespējams noskaidrot, vai Lauku atbalsta dienesta līdzekļi jau pieprasīti un saņemti ar mērķi tos izmantot nevis uzrādītajiem mērķiem vai arī uzņēmuma īpašnieku, vadītāju un ar tiem saistīto personu personiskajām vajadzībām.
Pateicoties Pietiek lasītāju prasmēm, visiem interesentiem nu ir iespēja uz "aktīvās atpūtas kompleksu" palūkoties arī no augšas: http://pwr.com/5IU
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
