papildināts - Jūrmalas pašvaldības iestādes "piemirsušas", ka miljonāra Krūmiņa viesnīcas būves vietā viesnīcu būvēt nedrīkst?
PIETIEK17.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūrmalas pašvaldības iestādes, dodot atļauju pazīstamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meitas uzņēmumam veikt ēkas rekonstrukciju par viesnīcu un būvēt jaunas viesnīcas ēkas, "piemirsušas" spēkā esošo Jūrmalas teritorijas plānojumu, saskaņā ar kuru šajos zemesgabalos viesnīcu būve, iespējams, nemaz nav pieļaujama, - šis fakts atklājies, turpinoties cīniņiem ap miljonāra iecerētajām apjomīgajām būvēm kūrortpilsētā.
Kā Pietiek jau informējis, Krūmiņa meitai oficiāli piederošais uzņēmums MC Turaida Property iecerējis vērienīgus būvdarbus Jūrmalā, Turaidas ielā, taču pret tiem iebildusi blakus zemes gabala īpašniece Ilze Valgere, 24. septembrī lūdzot apturēt būvniecību objektā Jūrmalā, Turaidas ielā 15, Turaidas ielā 15/17 un Turaidas ielā 17.
Sākotnēji, 25. septembrī Jūrmalas domes pilsētplānošanas nodaļa šo lūgumu bija atzinusi par atbilstošiem Administratīvā procesa likumam, noteicot, ka līdz ar to būvatļaujas darbība ir apturēta, taču jau 4. oktobrī pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Gunta Smalkā parakstīja jaunu dokumentu ar pilnīgi pretēju lēmumu.
Aģentūrai LETA gan Krūmiņš, gan Valgere izteikuši virkni pārmetumu viens otram, un Valgere jau paziņojusi, ka jauno pašvaldības lēmumu pārsūdzēšot. Savukārt Pietiek zināms, ka par šiem notikumiem jau ieinteresējies KNAB, kurš par šo situāciju saņēmis jau vairākus iesniegumus.
Nu Pietiek rīcībā nonācis jauns Valgeres iesniegums Jūrmalas būvvaldei, no kura izriet - viņa gan no Jūrmalas domes būvvaldes, gan arī no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieprasījusi un saņēmusi Krūmiņa iecerēto būvju skiču un nulles cikla tehnisko projektu dokumentāciju kopijas.
Iepazīstoties ar šā gada 15.janvārī apstiprinātajiem plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kuri atrodami Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā iesniegtajās projektu dokumentācijā, Valgere konstatējusi - abās dokumentācijās norādīts, ka zemesgabali Turaidas ielā 15 un Turaidas ielā 17 atrodas jauktā darījumu apbūves teritorijā. To akceptējusi arī būvvalde.
Toties spēkā esošais Jūrmalas teritorijas plānojums, kā secinājusi Valgere, rāda - abi zemesgabali atrodas "ne tikai jauktā darījumu apbūves teritorijā (6JD2), bet galvenokārt KŪRORTA TERITORIJĀ (6K1), kurā nav atļauts būvēt viesnīcas".
"Lūdzu man sniegt rakstveida atbildi, kādi iemesli Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldei un Jūrmalas pilsētas galvenajam arhitektam bija „nepamanīt” un klaji ignorēt Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu, atļaujot un saskaņojot viesnīcu būvniecību būves kūrorta teritorijā, bez sabiedriskās apspriešanas un teritorijas plānojuma maiņas, kā arī ignorējot Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma 4.3.3.punkta 181.3.punktu ka minimālā zemes platība daudzdzīvokļu ēkai, kuras augstums nepārsniedz 3,5 stāvus, nevar būt mazāka par 2200 kv.m.?" teikts Valgeres iesniegumā.
Tiesa, atklāts paliek jautājums, vai pretenziju izteicēja ir pareizi traktējusi Jūrmalas pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu normas un vai tiešām kūrorta teritorijā viesnīcu būve ir nepieļaujama. Turklāt, kā zināms Pietiek, Krūmiņš jau pats publiski klāstot, ka nolēmis būvējamām ēkām samazināt stāvu skaitu un tās izpārdot pa apartamentiem (kas arī viņam aktualizē termiņuzturēšanās atļauju tēmu).
Pietiek jau informēja, ka saistībā ar Krūmiņa būvdarbiem pašvaldības Koku vērtēšanas komisijā savukārt vērsusies maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri (pazīstama saistībā ar apjomīgo tiesāšanos ar bijušo Parex banku, tagadējo AS Reverta) līdzšinējā administratore Ilze Krasta, - uzņēmumam piederošais nekustamais īpašums atrodas Krūmiņa būvdarbu vietas kaimiņos, Rembates ielā 4.
Iesniegumā Krasta pašvaldībai norādījusi - saņemot no Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes skiču projekta kopiju, viņa konstatējusi, ka tajā atrodas arī koku izciršanas shēma objektam „esošās ēkas Nr.004 rekonstrukcija un viesnīcas kompleksa jaunbūve, Turaidas iela 15-17, Jūrmala".
Šim projektam bijis Koku vērtēšanas komisijas vadītāja saskaņojums ar piezīmēm, no kurām redzams, ka pretī maksātnespējīgās SIA Delfīns partneri piederošajam nekustamajam īpašumam nedrīkst izcirst 25 kokus - desmit lapu kokus un piecpadsmit skuju kokus.
Taču, kā iesniegumā norāda Krasta, būvdarbu vietā "reāli dabā ir izcirsti visi koki", - to apstiprina arī Pietiek rīcībā esošās fotogrāfijas, kurās miljonāra ģimenes būvdarbu vieta redzama no dažādiem rakursiem. Krasta ir lūgusi Koku vērtēšanas komisijai izsniegt šo koku ciršanas atļauju kopijas un norādīt to izsniegšanas datumu un iemeslus.
Nekādus komentārus no Jūrmalas pašvaldības struktūrām Pietiek joprojām nav izdevies saņemt. Tikmēr Pietiek šodien publicē Jūrmalas teritorijas plānojuma fragmentu attēlus, ko nespeciālistam nav viegli izprast, taču tie rada iespaidu, ka Valgeres iesniegumā minētie apsvērumi par būvvaldes "nepamanīšanu" varētu būt pamatoti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
