papildināts - KNAB izmeklētājam kreditori naudu neatprasa, bet dod vēl klāt
PIETIEK22.01.2013.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt oficiālajām valsts amatpersonas deklarācijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Izmeklēšanas nodaļas izmeklētājs Raivis Šadroviks ir spējis nonākt daudzu kredītņēmēju apskaustā situācijā, - nezināmie aizdevēji, kas viņam 2006. gadā mājas un dzīvokļa iegādei piešķīra kopumā 113 552 eiro, nākamajos sešos gados parādus nevis atprasījuši, bet uz tās pašas ķīlas pamata tikai vēl palielinājuši piešķirto summu, - 2012. gada sākumā tā sasniegusi jau 123 288 eiro.
Kā rāda Šadrovika publiskā amatpersonas deklarācija, ko viņš Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzis 2006. gada novembrī, beidzot pildīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas vecākā inspektora pienākumus, tieši 2006. gadā viņš Jelgavā iegādājies gan māju, gan – kopā ar Sandru Priedi, kas ir Finanšu policijas pārvaldes vecākā izmeklētāja - arī dzīvokli.
Ja ticēt šai un iepriekšējai deklarācijai, māju Šadroviks, kas 2007. gadā jau kļuva par KNAB darbinieku, iegādājies par 29 360 latiem un dzīvokļa pusi – par 16 000 latu. Taču aizņēmumus viņš tajā pašā 2006. gadā paņēmis būtiski lielākus – papildus 29 360 latiem vēl arī 10 000 latu un 57 484 eiro – tātad kopā 113 552 eiro.
Lai gan parasti bankas kredītu brīvdienas nepiešķir ilgāk kā uz dažiem mēnešiem, Šadrovika nākamo gadu deklarācijas rāda, ka viņa gadījums bijis atšķirīgs – nezināmie aizdevēji KNAB izmeklētājam sākt kaut cik nopietni atmaksāt kredītu pamatsummu nav prasījuši.
Tikai 2007. gadā KNAB izmeklētājs parādsaistību summu ir samazinājis savu kredītsaistību summu – no 113 552 uz 105 178 eiro. Taču jau nākamajā gadā viņa parādsaistības ir pieaugušas līdz 125 417 eiro, bet 2009. gadā tās bijušas 123 843 eiro apmērā. 2010. gadā Šadrovika parādsaistības atkal nedaudz palielinājušās – līdz 124 528 eiro, bet vēl pēc gada atkal nedaudz sarukušas – līdz 123 288 eiro.
Tātad kopumā sešu gadu laikā KNAB izmeklētāja Šadrovika oficiālās parādsaistības, nemainoties viņa nekustamo īpašumu skaitam, nevis sarukušas, bet palielinājušās par aptuveni 10 tūkstošiem eiro.
Turklāt deklarēto parādsaistību apjomam nav bijusi cieša saistība ar Šadrovika attiecībām ar banku: Pietiek zināms, ka bankā ņemtā kredīta apjomu KNAB izmeklētājs palielinājis tikai 2010. gadā, kaut parādsaistību pieaugumu oficiāli uzrādījis jau 2008. gadā.
Visā šajā laikā, ja ticēt deklarācijām, KNAB izmeklētājam bijuši divi pastāvīgi ienākumu avoti – līdztekus algai birojā (gadā no 9100 līdz 15 200 latiem pirms nodokļu nomaksas) arī regulāri naudas dāvinājumi no mātes Lienes Šadrovikas, kuri 2010. gadā sasnieguši pat 2385 latus un 2659 eiro.
„Vai parastajai tautai ir iespējams tikt pie šādām kredītsaistībām, kur par kredīta ņemšanu tiek piemaksāts?” – šādi šos datus komentē Pietiek lasītājs, kurš portālam norādīja uz šīm īpatnajām parādsaistībām.
KNAB pagaidām nav vēlējies sniegt Pietiek atbildes par to, vai Šadrovika parādsaistības ir nonākušas biroja vadības uzmanības lokā un vai par tām ir veikta kāda pārbaude.
Seko mums 
Laikā, kad gandrīz vai katru dienu medijos parādās ziņas par dažādiem ekonomiskiem noziegumiem, KNAB un policijas veiktajām pārbaudēm un kratīšanām, izskatās, ka Latvijas komercbankas dara visu, lai dotu iespēju šiem noziedzniekiem slēpt pēdas, izmantojot banku noslēpumu kā aizsegu.
Lietas būtība - pirms vairāk nekā gada, 2012.gada pavasarī daži no Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) apsaimniekotas mājas Rīgā, Tallinas ielā īpašniekiem nejauši atklāja, ka vienam no dzīvoklim mājā vairāk nekā gadu nav aprēķināta maksa par centrālapkuri.
Bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīļa kungam lielas galvas sāpes sagādāja Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP). Galvas sāpes vispirms radās sakarā ar padomes jaunā sastāva apstiprināšanu Saeimā. Ministram bija būtiski iebildumi pret vairākiem padomes kandidātiem. Viņi it kā esot līdzvainīgi augstākās izglītības degradācijā.
Pirms pāris gadiem biju diezgan optimistiski noskaņots jauns cilvēks, kas ticēja nākotnei, gāja uz saviem mērķiem, iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs un diskusijās – centās līdzdarboties mūsu valsts veidošanā.
Varas partijas statuss vēl automātiski nedod plašu popularitāti visā valstī: bez plašākas publicitātes aprīļa beigās klusi likvidēta partijas Vienotība Ventspils novada nodaļa, liecina Pietiek rīcībā nonākušais nodaļas noslēguma sapulces protokols.
Nav taisnība tiem, kas apgalvo, ka Garkalnes novada domes vadība plūdu laikā vienkārši bez pēdām pazudusi, jo vairījusies no atbildības, - kā rāda Pietiekrīcībā nonākušais dokuments, domes priekšsēdētājs, Zemnieku un zaļo savienības pārstāvis Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš vienkārši pats sevi tieši šajās dienās aizsūtījis novada iedzīvotājiem ļoti nepieciešamā komandējumā uz Šveici.
Apaļš mēnesis bija nepieciešams Saeimas deputātei, apvienībai Visu Latvijai-TB/LNNK pārstāvei Vinetai Poriņai, lai izdomātu, no kādiem līdzekļiem viņai tiek maksāts ikmēneša atalgojums.
Pietiek lasītāji interesējas, vai Liepājas metalurga saimniekam Sergejam Zaharjinam ir kaut teorētiskas iespējas savākt vairāk nekā 30 miljonus latu (25 miljoni + piecarpus miljonu kredīta maksājums), ko valdība pieprasījusi ieguldīt, lai tā uzņēmumam sniegtu arī savu atbalstu. Pietiek atkārtoti publicē sarakstu ar Zaharjina īpašumiem, to iegādes laiku un cenu.