papildināts - Latvijas Valsts mežus aizstāvošu vēstuli organizējusi Latvijas Valsts mežu apmaksāta valsts amatpersona
L. Lapsa29.06.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās medijos parādījušos meža nozares zinātnieku vēstuli, kas „caur puķēm” atbalsta valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži pašreizējo, pēc daudzu domām, destruktīvo un tuvredzīgo darbību Latvijas mežos, organizējis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons. Šo Pietiek rīcībā nonākušo faktu vēl divdomīgāku padara apstāklis, ka Jansons ne tikai pirms dažiem gadiem pats bijis Latvijas Valsts mežu darbinieks, bet vēl joprojām tiek netieši apmaksāts no Latvijas Valsts mežu kabatas. Arī pati Silava pērn saņēmusi iespaidīgu ziedojumu no Latvijas Valsts mežiem.
Vēstulē, ko parakstījuši nepilni četri desmiti „Latvijas meža zinātnieku un zinātnisko darbinieku”, izteikts sašutums par to, ka „plašsaziņas līdzekļos vērojama aktīva un mērķtiecīga, nereti anonīma, mūsu mežsaimniecības kritizēšanas kampaņa. Dzenoties pēc sensācijām vai citu mērķu vadīti, tajā iesaistījušies vairāki Latvijas mediji, žurnālisti un publicisti, kuri, iespējams, lieliski orientējas politiskajos notikumos, bet kuriem ir visai miglains priekšstats par to, kas ir mežsaimniecība”.
Pietiek rīcībā esoša elektroniskā pasta vēstule ļauj secināt, ka šo kolektīvo paziņojumu, kas pēc būtības vērsts uz pašreizējo Latvijas Valsts mežu darbību aizstāvību, Latvijas meža zinātnieku un zinātniskie darbinieki nav parakstījuši spontāni, - šī paziņojuma parakstīšanu un publiskošanu diriģējis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.
„Godājamie kolēģi, ir priekšlikums (faktiski nozares lūgums) iet palīgā publiskā telpā pret Latvijas mežsaimniecības nomelnošanas kampaņu. Ir sagatavots sekojošs materiāls, kurš sākotnēji iecerēts kā mežzinātnieku viedoklis. Ir nedaudz par norvēģiem, nedaudz par Jeti Užāni. Patiesībā riebjas, ka t.s. rūpes par dabu atsevišķiem aktīviem cilvēkiem sākas un beidzas tad, kad beidzies un sācies pieejamais finansējums no tās pašas nelaimīgās koku ciršanas. Ir doma, ka materiālu neparaksta vien tikai Jurģis, bet varbūt Zinātniskā padome vai institūta zinātniskie darbinieki, iespējams, pat publicējot vārdus, uzvārdus. Iespējams, šādi var iedzīvoties zināmā antagonismā no dažu amizantu t.s. dabas draugu puses, bet varbūt arī nē,” teikts šajā Jansona vārdā izsūtītajā elektroniskā pasta vēstulē, vēl piebilstot: „Mēs saredzam lielu ilgtermiņa ieguvumu, sadarbojoties ar meža nozari un to atbalstot.”
Jansons un Silava trešdien šo faktu Pietiek ne apstiprināja, ne noliedza, nesniedzot par to arī nekādus komentārus. Tāpat Silava nevēlējās atklāt ne to, kāds ir kopējais finansējums, ko institūts un tā darbinieki 2010. gadā saņēmuši no AS Latvijas Valsts meži, ne to, kādus Latvijas Valsts mežu pasūtījumus 2010. gadā veicis institūts, ne arī to, kādu Latvijas Valsts mežu pasūtījumu veikšanā 2009. un 2010. gadā piedalījies pats Jansons.
Taču no Jansona amatpersonas deklarācijām izriet, ka viņš ne tikai ir izbijis Latvijas Valsts mežu darbinieks, bet arī vēl joprojām ir netiešā šī uzņēmuma maizē un var tam pateikties par vismaz aptuveni 1,8 tūkstošiem pērn saņemtu latu.
Jansons kā savus pagājušā gada ienākumus deklarējis ne tikai Silavas (no kuras 2009. gada publiskā pārskata izriet, ka tā veikusi veselu virkni Latvijas Valsts mežu pasūtījumu) samaksāto 27,4 tūkstošu latu algu, bet arī 1750 latus, kas kā alga saņemti no SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts.
Savukārt šajā SIA, kā rāda Lursoft datu bāze, Latvijas Valsts mežiem pieder 40,21% kapitāldaļu, kas nozīmē, ka valsts amatpersona Jansons, kas organizējusi atbalsta vēstuli Latvijas Valsts mežiem, vienlaikus netieši atrodas šī uzņēmuma maizē, saņemot tajā papildu algu. Latvijas Valsts meži ir arī ļoti nopietns Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtītājs un līdz ar to finansētājs.
Pietiek jau ir vērsies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, aicinot pārbaudīt, vai, vienlaikus saņemot algu valsts institūtā un privātuzņēmumā, Jansons nav pārkāpis pretkorupcijas likumdošanā noteiktos ierobežojumus.
Tāpat, pateicoties Pietiek lasītāju norādēm, kļuvis zināms, ka arī pati Silava ir finansiāli atkarīga no Latvijas Valsts mežu labvēlības: tā, piemēram, pērn institūts no valsts akciju sabiedrības ziedojumos vai dāvinājumos kopā saņēmis vairāk nekā 114,6 tūkstošus latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
