papildināts - Pār Pulka galvu savelkas mākoņi, KNAB izņem dokumentus brīvostas pārvaldē

Pēc Pietiek avotu stāstītā divi KNAB darbinieki Rīgas brīvostas pārvaldē ieradušies tieši pulksten 10, kad bija jāsākas brīvostas valdes sēdei, kura tādēļ aizkavējusies uz minūtēm 15.

Pie Pulka, kurš bija ieradies uz valdes sēdi, lai arī viņa kā Ekonomikas ministrijas (EM) savulaik izvirzīta pārstāvja pilnvaras amatā beidzās jau 8. maijā, KNAB darbinieki neesot vērsušies, tūlīt dodoties uz brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova kabinetu.

Kā jau ziņots, brīvostas valdes (kuras loceklis līdz šim bija arī Pulks) apstiprinātajā mārketinga budžetā nauda atvēlēta arī līguma slēgšanai ar Pulka vadīto futbola skolu.

Pulks līdz šim nav vēlējies atklāt, tieši cik lielas summas Rīgas brīvosta maksā par reklamēšanos bērnu un pusaudžu futbola spēļu laikā, kurās piedalās futbola skolas Alberts audzēkņi, - viņš „pieļaujot”, ka tie ir daži tūkstoši latu, „padsmit tūkstoši noteikti nē”. Tāpat viņš nezinot, cik sen šādus reklāmas līgumus ar futbola skolu slēdz brīvosta.

Kā ziņo Pietiek avoti KNAB, ceturtdien biroja darbinieki brīvostas pārvaldē izņēmuši dokumentus, kas saistīti tieši ar šiem līgumiem. Dokumentu izņemšanu netieši apstiprināja arī brīvostas preses sekretāre Anita Leiškalne. Sākotnēji gan Leiškalne apgalvoja, ka nekas tāds neesot noticis, taču, iepazīstināta ar Pietiek izklāstu par notikušo, jau apgalvoja, ka sākotnēji esot pavēstījusi tikai to, ka pati nekā tāda neesot manījusi. Leiškalne kategoriski atteicās sniegt kādu Loginova komentāru par notikušo.

Ceturtdienas vakarā, redzot publiskotās informācijas apjomu, dokumentu izņemšanu netieši atzina arī KNAB, sniedzot šādu komentāru: "Realizējot likumā noteiktās KNAB funkcijas un atbilstoši savai kompetencei, KNAB amatpersonām ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus pārbaužu veikšanai."

Kā jau ziņots, Pulks izvairās pamatot, vai pie šāda reklāmas līguma futbola skola būtu tikusi arī, ja viņš nebūtu brīvostas valdē: „Nezinu, es uz tādu jautājumu nevaru atbildēt.” Pulks arī uzsver, ka Albertā sporto ne tikai viņa dēls, bet vēl vismaz pāris simtu bērnu un pusaudžu, un vispār viņš vienkārši tiekot nomētāts ar dubļiem.

Rīgas brīvostas valde formāli nelemj par konkrētu reklamēšanās līgumu slēgšanu. Tomēr valde ir tā, kas apstiprina Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova virzīto budžetu, kurā mārketinga izdevumiem – reklāmai un reprezentācijai – brīvosta gadā iztērē aptuveni pusotru miljonu latu.

Pulks neuzskatot, ka atrastos interešu konfliktā, jo atalgojumu par valdes priekšsēdētāja amatu sporta skolā Alberts viņš nesaņemot. Organizācijas statūti gan paredz arī iespēju izmaksāt valdes locekļiem atlīdzību, kuras apmēru un izmaksas kārtību nosaka ar biedru sapulces lēmumu.

Par Rīgas brīvostas valdes locekli Pulks kļuva 2009. gadā, kad viņu šim amatam drīz pēc Valda Dombrovska pirmās valdības apstiprināšanas izvirzīja toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

Reklamēšanās līgumu slēgšana ar sporta klubiem, kas saistīti ar politiski pietuvinātām personām, ir ierasts veids, kā nauda no valsts un pašvaldību uzņēmumiem aizplūst pie vajadzīgajiem cilvēkiem. Šādiem līgumiem, pamatojoties uz komerciāla rakstura saturu, parasti tiek piešķirts konfidencialitātes statuss, un sabiedrība par tiem neuzzina.

Kā zināms Pietiek, Rīgas brīvostas valdes sēdē ceturtdien bijušas debates, vai Pulkam pēc pilnvaru termiņa beigām vispār ir tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā. Pulka pozīcija bijusi: "Man ir uzdevums strādāt, un es strādāšu."

Vienotības pārstāvis pieprasījis rakstisku dokumentu, ka viņam liegts piedalīties valdes sēdē, tādēļ nolemts tādu prasīt no Ekonomikas ministrijas. Lai gan pārējie valdības un Rīgas pašvaldības deleģētie valdes locekļi pieņēmuši rekomendējošu lēmumu Pulkam nepiedalīties ceturtdienas balsojumos, viņš to nav ievērojis un balsojis, no avotiem brīvostas valdē noskaidroja Pietiek.

Uz situācijas juridisko neskaidrību norādījis arī brīvostas algotais advokāts Modris Supe, jo saskaņā ar likumu valsts pārstāvjus brīvostas valdē ieceļ un atceļ Ministru kabinets, bet valdība vēl nav atcēlusi Pulku no amata. Pietiek zināms, ka koalīcijā panākta vienošanās jautājumu par brīvostu valžu locekļu nomaiņu virzīt kompleksi, nevis individuāli, bet ar lēmumiem virzīties pēc ES fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanas. Tai nepieciešamas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas balsis, bet ostu valdēs Ventspilī un Rīgā plānots nomainīt vairākus zaļo zemnieku savulaik virzītus pārstāvjus.

Novērtē šo rakstu: