Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta kancelejas līdzekļi tiešām tērēti, lai pērn par 2200 latu pirktu pakalpojumus „darbam ar” Valda Zatlera runām, faktiski to sacerēšanai, rakstīšanai un slīpēšanai, - tas izriet no kancelejas oficiālās trīs nedēļas tapušās atbildes uz Pietiek pieprasījumu. Pagaidām nav zināms, kādas summas un kam maksātas par otrdien gaidāmās prezidenta programmatiskās lekcijas "Stratēģiska un gudra valsts. Redzējums Latvijas nākotnei" sacerēšanu un uzrakstīšanu.

Pietiek jau informēja, papildus labi apmaksātajiem oficiālajiem padomniekiem un citiem darbiniekiem Zatlera kanceleja sākusi paslepus apmaksāt arī citu speciālistu pakalpojumus: cita starpā Zatlera vajadzībām pieaicinātas sabiedrisko attiecību speciālistes pakalpojumi vien no kancelejas budžeta pērn izmaksājuši vairāk nekā divus tūkstošus latu.

Kā rāda kancelejas slēptie grāmatvedības dati, kādreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses sekretāre Vita Savicka par saviem pakalpojumiem jau no Zatlera kancelejas pērn kopumā četros maksājumos saņēmusi 2200 latu, bet šā gada janvāra sākumā un otrajā pusē viņai no kancelejas budžeta samaksāti attiecīgi 625 un 250 latu.

Turklāt atšķirībā no citu darbinieku un pakalpojumu sniedzēju apmaksas, grāmatvedības ierakstos norādot, kāds rēķins vai cits dokuments bijis pamatā naudas izmaksai, attiecībā uz, piemēram, 500 latu izmaksu Savickai kā pamatojums minēts tikai „Ls 500”.

Nu, pēc oficiāla pieprasījuma saņemšanas un pārdomāšanas Zatlera kancelejas skaidrojums ir - 2009. gadā, kad prezidenta kancelejā notikuši finanšu līdzekļu samazināšanas pasākumi, likvidēta Valsts prezidenta padomnieka sabiedriskajās attiecībās štata vieta un lielākā daļa sabiedrisko attiecību padomnieka pienākumu uzdoti citiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem.

Taču neviens no palikušajiem un labi apmaksātajiem kancelejas darbiniekiem (prezidenta preses sekretāres un preses padomnieces Ilzes Rassas gada atalgojums saskaņā ar viņas amatpersonas deklarāciju ir 23,4 tūkstoši latu), kā izriet no kancelejas skaidrojuma, nav spējīgs prezidentam uzrakstīt svarīgu publisku runu.

„Publiskās uzstāšanās konsultāciju sniegšana Valsts prezidentam tiek pirkta kā ārpakalpojums no saimnieciskās darbības veicējas Vitas Savickas, kurai ir attiecīgā kompetence sabiedrisko attiecību jautājumos un praktiskā pieredze, kas gūta, strādājot Valsts prezidenta kancelejā Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūru laikā,” skaidro Zatlera kanceleja.

Saskaņā ar kancelejas ziņām pērn tā Savickai kopumā samaksājusi Ls 500 par 2009.gadā sniegtajiem pakalpojumiem un Ls 1700 par 2010. gadā sniegtajām konsultācijām darbā ar Valsts prezidenta svarīgākajām, proti, 4.maija, 18.novembra, Ziemassvētku u.c. publiskajām runām.

To, ka Zatlera kancelejas štata darbiniekiem tiešām ir zināmas grūtības ar rakstu darbiem, otrdien apliecināja arī fakts, ka uz Pietiek jautājumu par to, kas detalizēti ietilpst kancelejas minētajos terminos "publiskās uzstāšanās konsultāciju sniegšana" un "konsultācijas darbā ar Valsts prezidenta publiskajām runām", Zatlera kanceleja atbildēja - atbilde uz šo jautājumu tikšot sniegta mēneša laikā.

 

Pietiek dod iespēju iepazīties ar Zatlera pagājušā gada svarīgākajām runām un naudas summām, kas samaksātas Savickai par „darbu ar runām”.

2010. gada 4. maija runa (1000 latu)

Mīļie draugi no Lietuvas un Igaunijas! Latvijas tauta! Arī pirms 20 gadiem Rīga un Latvija bija pilna emociju kā šodien. Tā priecājās, gavilēja un, protams, dziedāja. Vienā mēlē, vienā dvēselē dziedājām kā tieši dažus mirkļus atpakaļ – Daugav’ abas malas mūžam nesadalās.

Mūsu tautai joprojām sāpēja, ka latvju zeme stāv vaļā kā pušu rauta dzīsla, tomēr no cerībām bija izaugusi griba. Griba un apņēmība panākt, ka Latvija būs brīva valsts.

Latvijas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Tā bija apņemšanās atjaunot savu valsti - Latvijas Republiku - un panākt, lai to atzītu de facto.

Brīvības alkas, kas bija dzīvojušas dziesmu zemtekstos, pārtapa politiskajā dokumentā. Mēs apņēmāmies panākt iespēju dzīvot atvērtā pasaulē, nepieļaut latviešu nācijas izzušanu, pašcieņas noliegšanu un turpmāku dziļu bezcerīgu ekonomisku stagnāciju.

Tolaik vēl bija daudz neatbildētu jautājumu par to, kā panākt valstisko neatkarību. Garantiju Latvijas neatkarības atgūšanai tobrīd vēl nebija.

Daudz paļāvības tika likts uz iespējamo notikumu attīstību un visas tautas gribu. Mūsu gribu stiprināja nelokāma pārliecība, ka mūsu tautas dzīvība ir mūsu brīvība, ka neatkarības atgūšana ir vienīgā iespēja izdzīvot nācijai un arī mums katram dzīvot pilntiesīgu dzīvi.

Šodien mums ir jāpateicas visiem – simtiem tūkstošiem cilvēku, kas paveica šķietami neiespējamo – atguva Latvijas valsti. Mums jāpateicas visiem – gan Helsinki 86, gan Vides aizsardzības klubam, gan pilsoņu komitejām, gan Tautas frontei, katram, katram cilvēkam, kas piedalījās Baltijas ceļā un daudzajās manifestācijās. Jāpateicas visiem tiem, kas tautas aptaujā balsoja par ceļu uz neatkarību. Paldies visu tautību Latvijas iedzīvotājiem, kas šajā laikā izlēma būt kopā ar latviešu tautu un kopā atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti. Paldies visiem latviešiem ārvalstīs, kas ilgus gadus dzīvoja ar brīvas Latvijas dzirksti krūtīs un palīdzēja to uzšķilt atkal Latvijā. Paldies, ka noticējāt! Paldies, ka uzdrīkstējāties! Paldies, ka atbalstījāt!

No brīvības punkta skatoties, šodien redzam, ka ieguvēji ir arī tie, kas tolaik nostājās pret valstisko neatkarību. Arī viņi šodien bauda visas cilvēka pamattiesības, ko paredz brīvas Latvijas Satversme.

Visas 4.maija deklarācijas apņemšanās ir izpildītas. Pat vairāk. Šodien Latvija ir demokrātiska valsts, latviešu valoda ir valsts valoda. Latviju apbrīno par tās daudzveidīgās etniskās kultūras augsto attīstību. Mums visiem ir pilnīga reliģiskās izvēles brīvība.

Latvijā katrs var brīvi paust savu viedokli. Tagad Latvijas karogs plīvo Olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos. Latvija sēž pie nozīmīgākajiem starptautisko sarunu galdiem. Mums ir savi Nacionālie bruņotie spēki. Mums ir sava zeme. Mums ir sava valsts.

Šādu Latviju, kurā dzīvot mums un mūsu bērniem, toreiz apņēmāmies izveidot.

Tagad izaugusi jauna paaudze, kurai brīvība, neatkarība un demokrātija nav sapņa piepildījums, bet pašsaprotama valstiskuma un savas personības izpausme. Šodien pretnostatījumu – par vai pret – nomainījusi daudzveidība. Daudzveidība uzskatos, paustajos viedokļos, nākotnes redzējumā un arī iespējās. Iespēju daudzveidība ļauj katram savu dzīvi veidot atbilstoši savām vēlmēm, vērtībām, gribai un pašapziņai.

Taču brīvība arī no mums pieprasa – pieprasa spēju būt brīvam, mīlēt brīvību. Tas nav visu sapņu automātisks piepildījums. Brīvība pieprasa atbildību par savu dzīvi, atbildību par savu valsti. 

Izrādās, ka iet pa neatkarības līdzenumu, izvairoties no šķēršļiem un kļūdām, ir tikpat grūti, kā kāpt brīvības kalnā. Jo mūsu valsts vairs nav tikai ietvars, kurā labi dzīvot. Mūsu valsts esam mēs katrs pats par sevi un mēs visi kopā.

Dzīvot savā valstī nozīmē arī uzticēties cits citam. Uzticēšanās ir atbildības dalīšana. Taču uzticēšanās bez atbildības pieprasīšanas noved pie tā, ka savtīgas intereses ņem virsroku pār valsts un sabiedrības labumu, rodas varas bezatbildība, meli, korupcija, valsts nozagšana.

Kā to iznīdēt? Tikai mīlot savu valsti. Uzturot savu pašapziņu. Uzņemoties rūpes un atbildību par Latviju. Šodien vairs nav – tie un mēs. Mūsu varā ir veidot visiem kopā savu valsti. Un to nedrīkst nenovērtēt! Latvija ir mūsu zeme. Vienīgā. Un mēs paši izvēlamies, ko šajā zemē stādīt. Melus, negausību vai ticību un godīgumu. Gaušanos vai tomēr uzņēmību.

Pirms 20 gadiem brīvības ilgas radīja dažādus sapņus. To, kāda būs atjaunotā Latvija, katrs iedomājās citādāk. Katram bija savs sapnis par savu dzīvi atjaunotajā Latvijā. Bet visiem kopā bija sapnis par neatkarīgu Latviju, par savu valsti, sapnis par to, kādā valstī dzīvosim un kāda būs mūsu tautas nākotne.

Arī šodien mēs nedrīkstam pazaudēt sapņus, kas tiecas tālāk par katra paša dzīvi. Sapņus par to, kas izaugs no saknēm, kas dzītas brīvas Latvijas zemē.

Latvija vienmēr savā vēsturē ir atdzimusi no tautas spīta un sapņiem. Tā veidota ar drosmi, lielu pašapziņu un milzu ticību savas tautas nākotnei. Mūsu tautas spēks ir savas zemes un tautas mīlestība. Tas ir ierakstīts mūsu asinīs, mūsu sirdīs un mūsu dziesmās.

Mēs izdziedam vārdus: Es savu Tēvzemi dzirdu - tur zeme čukst – cik stiprs būsi – tik stipra būšu es. Un mēs ticam šiem vārdiem. Tāpat kā ticam savai zemei, tāpat kā ticam paši sev. Mēs ticam savas valsts nākotnei, jo tikai brīvība ir mūsu tautas dzīvība. Paldies par brīvību!

Dievs svētī Latviju!

2010. gada 18. novembra runa (150 latu)

Labvakar, Latvija! Labvakar, Latvijas tauta! Labvakar, Latvijas pilsoņi! Labvakar, Latvijas draugi visā pasaulē!

Šovakar staro Rīga…. Staro par godu Latvijas valstij. Šovakar mūsu sirdīs staro visa Latvija – par godu mūsu tēvzemei un brīvībai!

Latvijas dzimšanas diena ir ieguvusi jaunu un skaistu tradīciju. Visi, kas esam šeit, pie Brīvības pieminekļa, pacēlumu, ko rada savas valsts apziņa, brīvība un piederības sajūta savai zemei, ieraugām arī gaismas spēlēs un tās radītajos tēlos. Gaismā daudzas lietas ieraugām skaidrāk, citādāk, neierastāk.

Valsts svētki ir laiks, kad mēs jo īpaši izjūtam patriotismu.

Reiz kādam Latvijas kareivim jautāju: „Kas dienesta misijas laikā dod spēku grūtajos un dzīvībai bīstamajos brīžos?”

Viņš atbildēja: „Ja esi savas valsts patriots, viss ir vienkārši, jo skaidri redzama sava darba un savas dzīves jēga.”

Arī toreiz, kad Latvijas brīvības cīnītāji devās kaujās par brīvu Latviju, viņus nevadīja nedz pavēles, nedz vara, bet gan pārliecība par savas rīcības jēgu – apziņa, ka sava valsts nerodas un nepastāv pati par sevi – tā ir jāizcīna un jāveido, piedaloties ikvienam.

Patriotismu nevar iekalt no mācību grāmatām vai iemācīties, lasot vēsturiskus romānus. Patriotisms dzīvo mūsos, aug līdzi laikam, un tā izpausmes mainās tāpat, kā mainās dzīve mums visapkārt.

Pasaule ir mainīga – kā šovakar gaismas strēles uz starojošo namu sienām. Tagad otru cilvēku var atrast un uzrunāt citā pasaules malā gluži kā blakus esošo. Esam atkarīgi no norisēm pasaulē, bet arī paši spējam tās ietekmēt. Mūsu tautas pārstāvji dzīvo ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Kas ir patriotisms? Patriotisms ir mūsu piederības sajūta, atbildība un sadarbība.

Piederības sajūta – piederība savai ģimenei, pilsētai, tautai un valstij – nāk kā mantojums no mūsu vecākiem, no mūsu dzimtu vēstures. Bet tas ir tikai sākums mūsu jēgpilnai dzīvei. Tālāk piederības sajūtu attīstām kā mūsu personīgo attieksmi pret vidi, kurā dzīvojam, strādājam un audzinām savus bērnus. Latvijā dažādu tautību cilvēki dzīvo gan vienas, gan divu, trīs, gan arī daudzu jo daudzu paaudžu garumā. Mūsu spēks ir ne tikai šo sakņu dziļumā, bet arī to stiprumā. Tieši tas, cik spēcīgi mēs katrs esam iesakņojušies šajā zemē, lai kur mēs dzīvotu, nosaka, kādi mēs esam patrioti.

Piederību apliecina valsts karogi māju pagalmos, sarkanbaltsarkanās krāsas uz sporta spēļu līdzjutēju vaigiem, kāda Basteja bulvāra nama iedzīvotāju gar ielas malu iedegtās sveces 11.novembrī un divu mazu zēnu pašdarinātās koka laiviņas ar trim svecēm karoga krāsas, kuras viņi uzmanīgi ielaida Daugavas ūdeņos Lāčplēša dienā.

Apliecinot piederību savai valstij un savai tautai ar savas valsts simboliem, mēs uzsveram kopīgo un vienlaikus rodam sevī aizvien jaunu un jaunu spēku. Visi, kas ik dienu sajūt Latvijas sirdspukstus savās domās, ir patrioti.

Patriotisms ir arī pilsoniskā atbildība – personiska atbildība par to, kas notiek valstī. Patrioti ir tie, kas dodas uz vēlēšanām, iesaistās politiskās un sabiedriskās organizācijās. Diskutē par to, kas notiek valstī un kas mums jādara, lai visiem klātos labāk. Arī uzņēmība radīt jaunas darba vietas un īstenot ieceres un sapņus tepat Latvijā ir pilsoniskais patriotisms. Ikviens ražīgs, labi veikts darbs jebkurā darba vietā, kas paver jaunas iespējas mūsu valsts attīstībai, ir patriotisms.

Patriotisms ir sadarbībā. Mēs varam pārvarēt grūtības, ja ir savstarpēja sadarbība un līdzcilvēku atbalsts. Tā mēs varam pārveidot gan esošo, gan veidot jauno. Tieši sadarbība Latvijai piederīgo starpā šodien ir īpaši svarīga. Mēs visi veidojam vienu kopīgu sabiedrību. Mēs visi esam savējie. Būt savējam un saprastam – tā ir īpaša izjūta. Tas ļoti labi redzams, dodoties vizītēs pa Latviju. Vietās, kur ļaudis spēj vienoties un sadarboties, ir skaisti sakopta vide un smaidīgāki cilvēki. Ja cilvēki meklē kopīgo, nevis atšķirīgo, valda lielāka sirsnība.

Ik gadu 18.novembrī, kā šovakar, mēs sanākam kopā, lai domātu, ko labu katrs varam darīt savai valstij. Būtībā ik gadu 18.novembrī domās veidojam nākotnes Latviju. Pirms diviem gadiem runāju par vērtībām, uz kā balstāma mūsu valsts, pērn runāju par atbildību, ko mums uzliek mantojums no mūsu tēviem – brīva un neatkarīga Latvijas valsts. Šodien es runāju par patriotismu, kas būtībā ir vērtību un atbildības summa.

Tas, ka šodien tautsaimniecība sāk atveseļoties, ir mūsu visu un katra nopelns. Paldies visiem, kas ticēja, strādāja un izturēja. Un katrs no mums vislabāk zina, ko ir izdarījis savas valsts labā, ko katrs ir ziedojis kopīgai lietai – kāds ir strādājis vairāk, kāds zaudējis un no jauna atradis darbu, kāds cits īstenojis savu ideju – atvēris veikaliņu, uzsācis mājražošanu –, kāds cits spējis būt ražīgāks savā darbā, kāds kļuvis par politiķi, kāda cita ģimenē ir ienācis un tiek audzināts mazs jaunais Latvijas pilsonis.

Viss, ko mēs darām savā labā, mīlot savu zemi, mēs darām arī valsts labā. Katra Latvijas cilvēka, katra Latvijas patriota veiksme rada jaunu gaismas staru Latvijai.

Šovakar staro Rīga... Mūsu sirdīs staro visa Latvija. Gaisma ir kļuvusi par valsts svētku sastāvdaļu. Gaisma ir tā, kas mūs modina, dod spēku, rāda ceļu un iedvesmo.

Lai gaismas spēks ik dienu spēcina Latviju – zemi, ko mīlam, jo esam te dzimuši, zemi, kur skan mūsu valoda, un vienīgo zemi, kur visi jūtamies kā savējie, kur jūtamies mājās.

Vēlu mums visiem gaišus un priecīgus valsts svētkus!

Lai Dievs svētī Latviju!

2010. gada Ziemassvētku runa (550 latu)

Labvakar, Ziemassvētku vakarā!

Šovakar mūsu visu mājās ir svētku sajūta - īpašā, ne ar ko citu nesalīdzināmā, Ziemassvētku noskaņa.

Steidzīgi vai mierīgi - kā nu katram, bet ir pienācis Ziemassvētku vakars. Vakars, ko ļoti gaidām, lai svinīgāk kā ikdienā parādītu savu mīlestību pret sev mīļiem un tuviem cilvēkiem. Šo vakaru mēs gaidām, lai būtu kopā. Jo svētki taču ir tikai tad, kad esam blakus vai domās kopā ar tiem, kurus mīlam.

Mīlestība šovakar ir ietīta svētku dāvaniņu pārsteigumā, svētkiem sapostajās mājās un Ziemassvētku dziesmās. Un tikai mēs katrs pats apjaušam, cik spēcīgs ir mūsos tas mīlestības avots, kas straujāk vai rāmāk plūst ne tikai svētkos, bet arī ikdienas pacietībā, rūpēs - un ne tikai par savu ģimeni, bet arī draugiem, kolēģiem, līdzcilvēkiem, tautu un arī valsti. Gluži kā avots - arī mīlestība ir neizsīkstoša. Tā mūs bagātina ar visu, kas dots citiem un kas saņemts pretī.

Kādreiz bija ierasts, ka nama durvis netiek slēgtas vai arī atslēga atrodas zem akmens mājas priekšā. Arī šodien dažviet Latvijas novados šī paraša ir vēl dzīva. Atslēga zem akmens stāsta ne tikai par mājas saimnieku, kas to tur nolicis, bet arī par cilvēkiem ap mums - cilvēkiem, kam uzticamies. Tas ir stāsts par dzīves pamatprincipiem un attiecībām. Viss ir vienkārši, ja varam paļauties un uzticēties, - tad esam starp savējiem. Būt savējam nozīmē justies labi pašam. Būt savējam nozīmē iegūt arī citu uzticību. Izprast, atbalstīt, ja nepieciešams arī piedot un uzmundrināt. To pašu sagaidīt no līdzcilvēkiem.

Katrs labais darbs, ko paveicam - savas ģimenes, draugu un kaimiņu, tātad - savas tautas labā - stiprina mūsu piederību šiem cilvēkiem, šai zemei, tautai un valstij.

Rīt dodoties laukā no mājām, sirdī saglabāsim to siltumu, ko šovakar sajutām. To siltumu, ko domās sūtījām sev tuviem cilvēkiem. Visa nākamā gada garumā saglabāsim cerību gaismu, kas šovakar deg egles zaros.

Saglabāsim Ziemassvētku īpašo baltumu, kas silda laukus un priecē mūsu acis.

Paņemsim līdzi piparkūku garšu un smaržu, kas nes sevī svētku gaidīšanas izjūtu.

Ietīsim Ziemassvētkus savās šallēs - lai silda visu ziemu. Mums taču ik dienu vajag - vairāk cerību, vairāk ticības, vairāk mīlestības, vairāk prieka un gaišuma.

Lai Jums gaiši un mīlestības pilni Ziemassvētki!

Novērtē šo rakstu:

12
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule par fizisko personu datu neaizsargātību Latvijas Republikas tiesās

FotoNekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un amatpersonu uzmanību uz sabiedrības - fizisko personu datu – neaizsargātību Latvijas Republikā un konkrēti Latvijas Republikas tiesās.
Lasīt visu...

10

Notiks Tautas sapulce par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim

FotoPirmdien, 27. martā plkst. 18:00 pie Latvijas Republikas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 11 notiks Tautas sapulce par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam - mājoklim Latvijā. NĪN vienīgajam mājoklim netiek piemērots Baltijas kaimiņvalstīs, kā arī daudzās ES valstīs, piemēram, Dānijā, Beļģijā, Maltā, Slovākijā, Itālijā, Grieķijā.
Lasīt visu...

15

Sabiedrība nav gatava

FotoNesen sabiedriskā medija portālā lasīju, ka sabiedrība nav bijusi gatava kādam džeza mūzikas uzvedumam Liepājā, tāpēc nolēmu paskatīties, kam vēl sabiedrība nav bijusi gatava. Lūk, ko uzzināju:
Lasīt visu...

21

Jaunākais nacionālais noziegums

FotoNoziegumu brīvība pie mums himēriski aulekšo pa divām maģistrālēm. Latviešu tautas vairākums himērisko aulekšošanu netraucē, nekavē, nebremzē, neaizliedz, nelikvidē. Visbiežāk pavada ar aplausiem, kas atbilst latviešu vairākuma cilvēciskās attīstības līmenim.
Lasīt visu...

12

Kāds islāmam sakars ar teroraktu pie parlamenta ēkas Londonā?

FotoTrešdien, 2017.gada 22.martā Londonā, pilsētā, kurā ir aptuveni 12% musulmaņu,[1] notika kārtējais musulmaņu izraisītais terora akts, kurā sabraukti un nodurti vairāki cilvēki. Saskaņā ar jaunāko informāciju, bojā gājuši 4 cilvēki un 40 cilvēki ievainoti.[2]
Lasīt visu...

12

Pietiks par DEPO

FotoJau kādu laiku presē var lasīt ziņas par un ap DEPO tirdzniecības centra būvniecību Jelgavā. Esmu zemgalietis, dzīvoju netālu un plānoju būt šī veikala apmeklētājs, līdz ar to mani droši var ievietot projekta atbalstītāju rindās.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eirorastu salnas nokostie populisma asni

Sākšu ar apņemšanos, ka šis rakstiņš nebūs par politiku. Tas nenozīmē, ka man nebūtu savu ideoloģisku uzstādījumu, politisku simpātiju un antipātiju...

Foto

Inčukalns – mūsu? “Gāzes OIK” nebūs?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, ja ir zināms, kāds tad galu galā būs Latvijas gāzes tirgus modelis pēc tirgus liberalizācijas....

Foto

Kā mums nozog nacionālismu

Nacionālisms ir dabiskas un cienījamas jūtas. Līdztekus ģimenei un reliģijai etniskās saknes un valoda ir viens no fundamentālajiem ikviena cilvēka identitātes balstiem....

Foto

Nepieļaut vēl vienu „Maksimu”

Daudzu mūsu mājas iedzīvotāju spēki tomēr ir par mazu, lai izietu no strupceļa un atrisinātu ar mājas apsaimniekošanu saistītās problēmas, tādēļ vēršamies...

Foto

Par „Rail Baltica” metu konkursa norises īpatno gaitu

Rail Baltica projekts, kas paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūvi, integrējot Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā,...

Foto

Deputātu jautājumi Kučinskim par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Jūsu valdības divi ministri – labklājības ministrs un finanšu ministre – jautājumā par valsts sociālā budžeta ilgtspēju pauž...

Foto

Kā Jurģis Liepnieks bērniem Ziemassvētkus nozaga

Latvieši diezgan vienprātīgi katru gadu svin to, ka ir baigi īsā nakts. Tad nu gan jāsaka - nopietnu iemeslu atraduši...

Foto

Varas nekropole un antisistēmas stabilitāte

Aizvadītajos mēnešos ir bijuši vairāki ārkārtēji gadījumi. Tie fundamentāli apšauba LR valsts sistēmas stabilitāti. Ārkārtējie gadījumi liecina nevis par valsts sistēmas...

Foto

Nebaidāmies kļūdīties, attīstām tautsaimniecību

Tautieši, kam ir svarīgs šīs valsts liktenis! Tautas brāļi un māsas, kas vēlas dzīvot labāk un pārticīgāk nekā vakardien! Baidoties kļūdīties, mēs...

Foto

Pārdomas par zemes nodokļa reformu

Tā kā esam ~2 000 000, tad no Latvijas 64,589km² katram sanāk ~0.0323km² jeb ~3ha! Taču dzīvojam dažādās koncentrācijās (pilsētās, novados)....

Foto

Kāpēc latviešiem neko nevajadzētu svinēt vai pieminēt 16. martā

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas...

Foto

Migrācija un politkorektums Eiropā

Politkorektums ir lieta, kuru mēs arvien biežāk dzirdam pieminam Rietumu publiskajā telpā ‒ visbiežāk negatīvā nozīmē. Cīņa ar politkorektumu bija, piemēram, viens...

Foto

Par nodokļiem, sajūsmu, likumiem un provinces espresso

Labas valdības komandas sniegumam būtu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušķotā zālē, kam pēc pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā...

Foto

Automašīnu īpašnieku patvaļa Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos

Lūdzu, palīdziet iedzīvotājiem ievest kārtību Rīgas daudzdzīvokļu māju pagalmos, automašīnu īpašnieku patvaļa, nekaunība un huligānisms vairs nav izturams!...

Foto

Valsts rekets pret Mārupes un citām Pierīgas pašvaldībām

Tā nav normāla situācija, ka Mārupes novadam šogad pašvaldību izlīdzināšanas fondā (PIF) ir jāiemaksā 5,63 miljoni eiro ar...

Foto

Prokrusta ķetnās jeb talants svešā gultā

Latvijas nodokļu maksātāji ir lietas kursā par jaunajiem izdevumiem. 2017.gadā Latvijā pirmo reizi izveidoja valsts „domāšanas tanku” – Saeimas Analītisko...

Foto

Lielo kapu aizstāvji: CFLA rīcība ir nepieņemama

Latvijas Zaļās kustības, Vides aizsardzības kluba, "Pilsēta cilvēkiem" un Lielo kapu draugu aktīvisti ir saņēmuši Centrālās finanšu un līgumu...

Foto

Vai slēpta rusifikācija Rīgas domes Īpašuma departamenta gaumē?

Mani interesē Rīgā notiekošais. Ko jaunu grasās uzcelt, ko drīzumā nojauks. Varbūt kāda interesanta publiska apspriešana. Biju diezgan...

Foto

Jautājumi par Eritrejas bēgļiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam

2017.gada 9.martā medijos izskanēja informācija, ka Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no...

Foto

Lembergs un „jumtotāji: atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim

2017.gada 20.februārī saņēmām Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta 2017.gada 17.februārī parakstīto atbildi uz iesniegumu....

Foto

Bijušās Saldus 2. vidusskolas direktores atklāta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas...

Foto

Deputātu jautājumi ārlietu ministram Rinkēvičam un satiksmes ministram Augulim

Deputātu jautājumi par Latvijas iespējām īstenot ģenētiski modificētu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesēm...

Foto

Viltotā Zviedrijas aina

Mani šausmina Sandras Veinbergas Zviedrijas atainojums – viņa runā par “troļļiem un viltusziņām”, bet pati izplata propagandu. Zviedrija šodien ir pilnībā sašķelta līdzīgi...

Foto

Komentāri par LU Senāta lēmumu "Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas pievienošanu LU"

Latvijas Universitātes (LU) Senāta lēmums nav saskaņā ar MK rīkojuma projektu "Par...

Foto

Par RPIVA pievienošanas LU iemesliem, jeb kurš un kāpēc mēģina piebeigt klasisko skolas un pirmskolas pedagoģiju Latvijā

Negatīvu sabiedrisko rezonansi Latvijā ir guvusi iecere pievienot Rīgas...

Foto

Vulgaritātes megatonnas

Pirms neilga laika noslēdzās konkurss "Kilograms kultūras 2016". Konkursu organizēja Latvijas televīzijas un Latvijas radio darbinieki. Laimīgie uzvarētāji tika sumināti 23. februāra vakarā. Apbalvošanas...

Foto

Čerbakovs, kurš vienmēr peld pa virsu

Līguma laušana ar Rakstniecības un mūzikas muzeja būvnieku, protams, ir tikai kārtējais apliecinājums tam, ka šajā celtniekiem tik grūtajā laikā,...

Foto

Par uzticības zaudēšanu Latvijas Radio valdes locekļiem

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par uzticības zaudēšanu valsts SIA „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam un...

Foto

Advokāts: ja Bičkovičs lietu nosūta uz Aizkraukli, tad pretī ir viņa sieva un uz taisnīgu tiesu nav, ko cerēt

Saistībā ar „nejaušību” ķēdi, kad Augstākās tiesas...

Foto

Būs pasaka ar laimīgām beigām?

Notiekošā jezga nodokļu likumdošanā ir nogurdinoša visām iesaistītajām pusēm – dažus tā dzen izmisumā, dažus saērcina līdz bezcerībai. Vai ir pamats...

Foto

Rīgas Vagonbūves rūpnīcas krahs

Nesen kādā portālā pazibēja intervija ar Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes locekli Gati Kamarūtu par uzņēmuma perspektīvām un finanšu stāvokli. Līdz pagājušā...

Foto

Ebreju bērnudārzs saņem pašvaldības finansējumu, bet citas tautības bērnu neuzņem - kāpēc?

Sabiedrībai vajadzētu ieinteresēties par Rīgas Ebreju kopienas dibināto bērnu dārzu "Motek". Es uzskatu, ka...

Foto

Mans viltus profils ģīmgrāmatā facebook.com un veselības aprūpes reforma

Kādam man nezināmam cilvēkam bija labpaticies uztaisīt manu Facebook profilu un sarakstīt tajā virkni glupību. Pieļauju, ka autoru nekad...

Foto

Ir jāizbeidz Zemkopības ministrijas līdzekļu sadale "savējiem"

Vēršamies pie sabiedrības un medijiem ar lūgumu pārbaudīt, kā tiek izlietoti Zemkopības ministrijas (ZM) līdzekļi, un pievērst uzmanību, kā...

Foto

Pārbūves mantojums: stihiskais genocīds

Pārbūves jeb „perestroikas” mantojumā ietilpst genocīds. Tas šausmīgi ārdījās līdzšinējā dzīvē un turpmāk šausmīgi ārdīsies nenosakāmi ilgu laiku, nāvējoši apdraudot bijušo padomju...

Foto

Atbilde uz deputātu jautājumu par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par...

Foto

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26....

Foto

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

Dalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada...

Foto

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

No „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā...

Foto

Reideris aizēno vēlēšanas

Vēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”....