Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta kancelejas līdzekļi tiešām tērēti, lai pērn par 2200 latu pirktu pakalpojumus „darbam ar” Valda Zatlera runām, faktiski to sacerēšanai, rakstīšanai un slīpēšanai, - tas izriet no kancelejas oficiālās trīs nedēļas tapušās atbildes uz Pietiek pieprasījumu. Pagaidām nav zināms, kādas summas un kam maksātas par otrdien gaidāmās prezidenta programmatiskās lekcijas "Stratēģiska un gudra valsts. Redzējums Latvijas nākotnei" sacerēšanu un uzrakstīšanu.

Pietiek jau informēja, papildus labi apmaksātajiem oficiālajiem padomniekiem un citiem darbiniekiem Zatlera kanceleja sākusi paslepus apmaksāt arī citu speciālistu pakalpojumus: cita starpā Zatlera vajadzībām pieaicinātas sabiedrisko attiecību speciālistes pakalpojumi vien no kancelejas budžeta pērn izmaksājuši vairāk nekā divus tūkstošus latu.

Kā rāda kancelejas slēptie grāmatvedības dati, kādreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses sekretāre Vita Savicka par saviem pakalpojumiem jau no Zatlera kancelejas pērn kopumā četros maksājumos saņēmusi 2200 latu, bet šā gada janvāra sākumā un otrajā pusē viņai no kancelejas budžeta samaksāti attiecīgi 625 un 250 latu.

Turklāt atšķirībā no citu darbinieku un pakalpojumu sniedzēju apmaksas, grāmatvedības ierakstos norādot, kāds rēķins vai cits dokuments bijis pamatā naudas izmaksai, attiecībā uz, piemēram, 500 latu izmaksu Savickai kā pamatojums minēts tikai „Ls 500”.

Nu, pēc oficiāla pieprasījuma saņemšanas un pārdomāšanas Zatlera kancelejas skaidrojums ir - 2009. gadā, kad prezidenta kancelejā notikuši finanšu līdzekļu samazināšanas pasākumi, likvidēta Valsts prezidenta padomnieka sabiedriskajās attiecībās štata vieta un lielākā daļa sabiedrisko attiecību padomnieka pienākumu uzdoti citiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem.

Taču neviens no palikušajiem un labi apmaksātajiem kancelejas darbiniekiem (prezidenta preses sekretāres un preses padomnieces Ilzes Rassas gada atalgojums saskaņā ar viņas amatpersonas deklarāciju ir 23,4 tūkstoši latu), kā izriet no kancelejas skaidrojuma, nav spējīgs prezidentam uzrakstīt svarīgu publisku runu.

„Publiskās uzstāšanās konsultāciju sniegšana Valsts prezidentam tiek pirkta kā ārpakalpojums no saimnieciskās darbības veicējas Vitas Savickas, kurai ir attiecīgā kompetence sabiedrisko attiecību jautājumos un praktiskā pieredze, kas gūta, strādājot Valsts prezidenta kancelejā Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūru laikā,” skaidro Zatlera kanceleja.

Saskaņā ar kancelejas ziņām pērn tā Savickai kopumā samaksājusi Ls 500 par 2009.gadā sniegtajiem pakalpojumiem un Ls 1700 par 2010. gadā sniegtajām konsultācijām darbā ar Valsts prezidenta svarīgākajām, proti, 4.maija, 18.novembra, Ziemassvētku u.c. publiskajām runām.

To, ka Zatlera kancelejas štata darbiniekiem tiešām ir zināmas grūtības ar rakstu darbiem, otrdien apliecināja arī fakts, ka uz Pietiek jautājumu par to, kas detalizēti ietilpst kancelejas minētajos terminos "publiskās uzstāšanās konsultāciju sniegšana" un "konsultācijas darbā ar Valsts prezidenta publiskajām runām", Zatlera kanceleja atbildēja - atbilde uz šo jautājumu tikšot sniegta mēneša laikā.

 

Pietiek dod iespēju iepazīties ar Zatlera pagājušā gada svarīgākajām runām un naudas summām, kas samaksātas Savickai par „darbu ar runām”.

2010. gada 4. maija runa (1000 latu)

Mīļie draugi no Lietuvas un Igaunijas! Latvijas tauta! Arī pirms 20 gadiem Rīga un Latvija bija pilna emociju kā šodien. Tā priecājās, gavilēja un, protams, dziedāja. Vienā mēlē, vienā dvēselē dziedājām kā tieši dažus mirkļus atpakaļ – Daugav’ abas malas mūžam nesadalās.

Mūsu tautai joprojām sāpēja, ka latvju zeme stāv vaļā kā pušu rauta dzīsla, tomēr no cerībām bija izaugusi griba. Griba un apņēmība panākt, ka Latvija būs brīva valsts.

Latvijas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Tā bija apņemšanās atjaunot savu valsti - Latvijas Republiku - un panākt, lai to atzītu de facto.

Brīvības alkas, kas bija dzīvojušas dziesmu zemtekstos, pārtapa politiskajā dokumentā. Mēs apņēmāmies panākt iespēju dzīvot atvērtā pasaulē, nepieļaut latviešu nācijas izzušanu, pašcieņas noliegšanu un turpmāku dziļu bezcerīgu ekonomisku stagnāciju.

Tolaik vēl bija daudz neatbildētu jautājumu par to, kā panākt valstisko neatkarību. Garantiju Latvijas neatkarības atgūšanai tobrīd vēl nebija.

Daudz paļāvības tika likts uz iespējamo notikumu attīstību un visas tautas gribu. Mūsu gribu stiprināja nelokāma pārliecība, ka mūsu tautas dzīvība ir mūsu brīvība, ka neatkarības atgūšana ir vienīgā iespēja izdzīvot nācijai un arī mums katram dzīvot pilntiesīgu dzīvi.

Šodien mums ir jāpateicas visiem – simtiem tūkstošiem cilvēku, kas paveica šķietami neiespējamo – atguva Latvijas valsti. Mums jāpateicas visiem – gan Helsinki 86, gan Vides aizsardzības klubam, gan pilsoņu komitejām, gan Tautas frontei, katram, katram cilvēkam, kas piedalījās Baltijas ceļā un daudzajās manifestācijās. Jāpateicas visiem tiem, kas tautas aptaujā balsoja par ceļu uz neatkarību. Paldies visu tautību Latvijas iedzīvotājiem, kas šajā laikā izlēma būt kopā ar latviešu tautu un kopā atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti. Paldies visiem latviešiem ārvalstīs, kas ilgus gadus dzīvoja ar brīvas Latvijas dzirksti krūtīs un palīdzēja to uzšķilt atkal Latvijā. Paldies, ka noticējāt! Paldies, ka uzdrīkstējāties! Paldies, ka atbalstījāt!

No brīvības punkta skatoties, šodien redzam, ka ieguvēji ir arī tie, kas tolaik nostājās pret valstisko neatkarību. Arī viņi šodien bauda visas cilvēka pamattiesības, ko paredz brīvas Latvijas Satversme.

Visas 4.maija deklarācijas apņemšanās ir izpildītas. Pat vairāk. Šodien Latvija ir demokrātiska valsts, latviešu valoda ir valsts valoda. Latviju apbrīno par tās daudzveidīgās etniskās kultūras augsto attīstību. Mums visiem ir pilnīga reliģiskās izvēles brīvība.

Latvijā katrs var brīvi paust savu viedokli. Tagad Latvijas karogs plīvo Olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos. Latvija sēž pie nozīmīgākajiem starptautisko sarunu galdiem. Mums ir savi Nacionālie bruņotie spēki. Mums ir sava zeme. Mums ir sava valsts.

Šādu Latviju, kurā dzīvot mums un mūsu bērniem, toreiz apņēmāmies izveidot.

Tagad izaugusi jauna paaudze, kurai brīvība, neatkarība un demokrātija nav sapņa piepildījums, bet pašsaprotama valstiskuma un savas personības izpausme. Šodien pretnostatījumu – par vai pret – nomainījusi daudzveidība. Daudzveidība uzskatos, paustajos viedokļos, nākotnes redzējumā un arī iespējās. Iespēju daudzveidība ļauj katram savu dzīvi veidot atbilstoši savām vēlmēm, vērtībām, gribai un pašapziņai.

Taču brīvība arī no mums pieprasa – pieprasa spēju būt brīvam, mīlēt brīvību. Tas nav visu sapņu automātisks piepildījums. Brīvība pieprasa atbildību par savu dzīvi, atbildību par savu valsti. 

Izrādās, ka iet pa neatkarības līdzenumu, izvairoties no šķēršļiem un kļūdām, ir tikpat grūti, kā kāpt brīvības kalnā. Jo mūsu valsts vairs nav tikai ietvars, kurā labi dzīvot. Mūsu valsts esam mēs katrs pats par sevi un mēs visi kopā.

Dzīvot savā valstī nozīmē arī uzticēties cits citam. Uzticēšanās ir atbildības dalīšana. Taču uzticēšanās bez atbildības pieprasīšanas noved pie tā, ka savtīgas intereses ņem virsroku pār valsts un sabiedrības labumu, rodas varas bezatbildība, meli, korupcija, valsts nozagšana.

Kā to iznīdēt? Tikai mīlot savu valsti. Uzturot savu pašapziņu. Uzņemoties rūpes un atbildību par Latviju. Šodien vairs nav – tie un mēs. Mūsu varā ir veidot visiem kopā savu valsti. Un to nedrīkst nenovērtēt! Latvija ir mūsu zeme. Vienīgā. Un mēs paši izvēlamies, ko šajā zemē stādīt. Melus, negausību vai ticību un godīgumu. Gaušanos vai tomēr uzņēmību.

Pirms 20 gadiem brīvības ilgas radīja dažādus sapņus. To, kāda būs atjaunotā Latvija, katrs iedomājās citādāk. Katram bija savs sapnis par savu dzīvi atjaunotajā Latvijā. Bet visiem kopā bija sapnis par neatkarīgu Latviju, par savu valsti, sapnis par to, kādā valstī dzīvosim un kāda būs mūsu tautas nākotne.

Arī šodien mēs nedrīkstam pazaudēt sapņus, kas tiecas tālāk par katra paša dzīvi. Sapņus par to, kas izaugs no saknēm, kas dzītas brīvas Latvijas zemē.

Latvija vienmēr savā vēsturē ir atdzimusi no tautas spīta un sapņiem. Tā veidota ar drosmi, lielu pašapziņu un milzu ticību savas tautas nākotnei. Mūsu tautas spēks ir savas zemes un tautas mīlestība. Tas ir ierakstīts mūsu asinīs, mūsu sirdīs un mūsu dziesmās.

Mēs izdziedam vārdus: Es savu Tēvzemi dzirdu - tur zeme čukst – cik stiprs būsi – tik stipra būšu es. Un mēs ticam šiem vārdiem. Tāpat kā ticam savai zemei, tāpat kā ticam paši sev. Mēs ticam savas valsts nākotnei, jo tikai brīvība ir mūsu tautas dzīvība. Paldies par brīvību!

Dievs svētī Latviju!

2010. gada 18. novembra runa (150 latu)

Labvakar, Latvija! Labvakar, Latvijas tauta! Labvakar, Latvijas pilsoņi! Labvakar, Latvijas draugi visā pasaulē!

Šovakar staro Rīga…. Staro par godu Latvijas valstij. Šovakar mūsu sirdīs staro visa Latvija – par godu mūsu tēvzemei un brīvībai!

Latvijas dzimšanas diena ir ieguvusi jaunu un skaistu tradīciju. Visi, kas esam šeit, pie Brīvības pieminekļa, pacēlumu, ko rada savas valsts apziņa, brīvība un piederības sajūta savai zemei, ieraugām arī gaismas spēlēs un tās radītajos tēlos. Gaismā daudzas lietas ieraugām skaidrāk, citādāk, neierastāk.

Valsts svētki ir laiks, kad mēs jo īpaši izjūtam patriotismu.

Reiz kādam Latvijas kareivim jautāju: „Kas dienesta misijas laikā dod spēku grūtajos un dzīvībai bīstamajos brīžos?”

Viņš atbildēja: „Ja esi savas valsts patriots, viss ir vienkārši, jo skaidri redzama sava darba un savas dzīves jēga.”

Arī toreiz, kad Latvijas brīvības cīnītāji devās kaujās par brīvu Latviju, viņus nevadīja nedz pavēles, nedz vara, bet gan pārliecība par savas rīcības jēgu – apziņa, ka sava valsts nerodas un nepastāv pati par sevi – tā ir jāizcīna un jāveido, piedaloties ikvienam.

Patriotismu nevar iekalt no mācību grāmatām vai iemācīties, lasot vēsturiskus romānus. Patriotisms dzīvo mūsos, aug līdzi laikam, un tā izpausmes mainās tāpat, kā mainās dzīve mums visapkārt.

Pasaule ir mainīga – kā šovakar gaismas strēles uz starojošo namu sienām. Tagad otru cilvēku var atrast un uzrunāt citā pasaules malā gluži kā blakus esošo. Esam atkarīgi no norisēm pasaulē, bet arī paši spējam tās ietekmēt. Mūsu tautas pārstāvji dzīvo ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Kas ir patriotisms? Patriotisms ir mūsu piederības sajūta, atbildība un sadarbība.

Piederības sajūta – piederība savai ģimenei, pilsētai, tautai un valstij – nāk kā mantojums no mūsu vecākiem, no mūsu dzimtu vēstures. Bet tas ir tikai sākums mūsu jēgpilnai dzīvei. Tālāk piederības sajūtu attīstām kā mūsu personīgo attieksmi pret vidi, kurā dzīvojam, strādājam un audzinām savus bērnus. Latvijā dažādu tautību cilvēki dzīvo gan vienas, gan divu, trīs, gan arī daudzu jo daudzu paaudžu garumā. Mūsu spēks ir ne tikai šo sakņu dziļumā, bet arī to stiprumā. Tieši tas, cik spēcīgi mēs katrs esam iesakņojušies šajā zemē, lai kur mēs dzīvotu, nosaka, kādi mēs esam patrioti.

Piederību apliecina valsts karogi māju pagalmos, sarkanbaltsarkanās krāsas uz sporta spēļu līdzjutēju vaigiem, kāda Basteja bulvāra nama iedzīvotāju gar ielas malu iedegtās sveces 11.novembrī un divu mazu zēnu pašdarinātās koka laiviņas ar trim svecēm karoga krāsas, kuras viņi uzmanīgi ielaida Daugavas ūdeņos Lāčplēša dienā.

Apliecinot piederību savai valstij un savai tautai ar savas valsts simboliem, mēs uzsveram kopīgo un vienlaikus rodam sevī aizvien jaunu un jaunu spēku. Visi, kas ik dienu sajūt Latvijas sirdspukstus savās domās, ir patrioti.

Patriotisms ir arī pilsoniskā atbildība – personiska atbildība par to, kas notiek valstī. Patrioti ir tie, kas dodas uz vēlēšanām, iesaistās politiskās un sabiedriskās organizācijās. Diskutē par to, kas notiek valstī un kas mums jādara, lai visiem klātos labāk. Arī uzņēmība radīt jaunas darba vietas un īstenot ieceres un sapņus tepat Latvijā ir pilsoniskais patriotisms. Ikviens ražīgs, labi veikts darbs jebkurā darba vietā, kas paver jaunas iespējas mūsu valsts attīstībai, ir patriotisms.

Patriotisms ir sadarbībā. Mēs varam pārvarēt grūtības, ja ir savstarpēja sadarbība un līdzcilvēku atbalsts. Tā mēs varam pārveidot gan esošo, gan veidot jauno. Tieši sadarbība Latvijai piederīgo starpā šodien ir īpaši svarīga. Mēs visi veidojam vienu kopīgu sabiedrību. Mēs visi esam savējie. Būt savējam un saprastam – tā ir īpaša izjūta. Tas ļoti labi redzams, dodoties vizītēs pa Latviju. Vietās, kur ļaudis spēj vienoties un sadarboties, ir skaisti sakopta vide un smaidīgāki cilvēki. Ja cilvēki meklē kopīgo, nevis atšķirīgo, valda lielāka sirsnība.

Ik gadu 18.novembrī, kā šovakar, mēs sanākam kopā, lai domātu, ko labu katrs varam darīt savai valstij. Būtībā ik gadu 18.novembrī domās veidojam nākotnes Latviju. Pirms diviem gadiem runāju par vērtībām, uz kā balstāma mūsu valsts, pērn runāju par atbildību, ko mums uzliek mantojums no mūsu tēviem – brīva un neatkarīga Latvijas valsts. Šodien es runāju par patriotismu, kas būtībā ir vērtību un atbildības summa.

Tas, ka šodien tautsaimniecība sāk atveseļoties, ir mūsu visu un katra nopelns. Paldies visiem, kas ticēja, strādāja un izturēja. Un katrs no mums vislabāk zina, ko ir izdarījis savas valsts labā, ko katrs ir ziedojis kopīgai lietai – kāds ir strādājis vairāk, kāds zaudējis un no jauna atradis darbu, kāds cits īstenojis savu ideju – atvēris veikaliņu, uzsācis mājražošanu –, kāds cits spējis būt ražīgāks savā darbā, kāds kļuvis par politiķi, kāda cita ģimenē ir ienācis un tiek audzināts mazs jaunais Latvijas pilsonis.

Viss, ko mēs darām savā labā, mīlot savu zemi, mēs darām arī valsts labā. Katra Latvijas cilvēka, katra Latvijas patriota veiksme rada jaunu gaismas staru Latvijai.

Šovakar staro Rīga... Mūsu sirdīs staro visa Latvija. Gaisma ir kļuvusi par valsts svētku sastāvdaļu. Gaisma ir tā, kas mūs modina, dod spēku, rāda ceļu un iedvesmo.

Lai gaismas spēks ik dienu spēcina Latviju – zemi, ko mīlam, jo esam te dzimuši, zemi, kur skan mūsu valoda, un vienīgo zemi, kur visi jūtamies kā savējie, kur jūtamies mājās.

Vēlu mums visiem gaišus un priecīgus valsts svētkus!

Lai Dievs svētī Latviju!

2010. gada Ziemassvētku runa (550 latu)

Labvakar, Ziemassvētku vakarā!

Šovakar mūsu visu mājās ir svētku sajūta - īpašā, ne ar ko citu nesalīdzināmā, Ziemassvētku noskaņa.

Steidzīgi vai mierīgi - kā nu katram, bet ir pienācis Ziemassvētku vakars. Vakars, ko ļoti gaidām, lai svinīgāk kā ikdienā parādītu savu mīlestību pret sev mīļiem un tuviem cilvēkiem. Šo vakaru mēs gaidām, lai būtu kopā. Jo svētki taču ir tikai tad, kad esam blakus vai domās kopā ar tiem, kurus mīlam.

Mīlestība šovakar ir ietīta svētku dāvaniņu pārsteigumā, svētkiem sapostajās mājās un Ziemassvētku dziesmās. Un tikai mēs katrs pats apjaušam, cik spēcīgs ir mūsos tas mīlestības avots, kas straujāk vai rāmāk plūst ne tikai svētkos, bet arī ikdienas pacietībā, rūpēs - un ne tikai par savu ģimeni, bet arī draugiem, kolēģiem, līdzcilvēkiem, tautu un arī valsti. Gluži kā avots - arī mīlestība ir neizsīkstoša. Tā mūs bagātina ar visu, kas dots citiem un kas saņemts pretī.

Kādreiz bija ierasts, ka nama durvis netiek slēgtas vai arī atslēga atrodas zem akmens mājas priekšā. Arī šodien dažviet Latvijas novados šī paraša ir vēl dzīva. Atslēga zem akmens stāsta ne tikai par mājas saimnieku, kas to tur nolicis, bet arī par cilvēkiem ap mums - cilvēkiem, kam uzticamies. Tas ir stāsts par dzīves pamatprincipiem un attiecībām. Viss ir vienkārši, ja varam paļauties un uzticēties, - tad esam starp savējiem. Būt savējam nozīmē justies labi pašam. Būt savējam nozīmē iegūt arī citu uzticību. Izprast, atbalstīt, ja nepieciešams arī piedot un uzmundrināt. To pašu sagaidīt no līdzcilvēkiem.

Katrs labais darbs, ko paveicam - savas ģimenes, draugu un kaimiņu, tātad - savas tautas labā - stiprina mūsu piederību šiem cilvēkiem, šai zemei, tautai un valstij.

Rīt dodoties laukā no mājām, sirdī saglabāsim to siltumu, ko šovakar sajutām. To siltumu, ko domās sūtījām sev tuviem cilvēkiem. Visa nākamā gada garumā saglabāsim cerību gaismu, kas šovakar deg egles zaros.

Saglabāsim Ziemassvētku īpašo baltumu, kas silda laukus un priecē mūsu acis.

Paņemsim līdzi piparkūku garšu un smaržu, kas nes sevī svētku gaidīšanas izjūtu.

Ietīsim Ziemassvētkus savās šallēs - lai silda visu ziemu. Mums taču ik dienu vajag - vairāk cerību, vairāk ticības, vairāk mīlestības, vairāk prieka un gaišuma.

Lai Jums gaiši un mīlestības pilni Ziemassvētki!

Novērtē šo rakstu:

12
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Agresīvā nelietība pirmsvēlēšanu melu vakcinācijā

FotoKatrām vēlēšanām ir sava morālā specifika. Vēlēšanas ir politiskās cīņas sastāvdaļa. Savukārt politiskā cīņa vienmēr ir politiķu morāles apliecinājums. Tāpēc katru vēlēšanu specifika izpaužas morālajā jomā. Tā tas ir arī sakarā ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gada 3.jūnijā. Aizvadītajos mēnešos pirmsvēlēšanu politiskā cīņa apliecināja noteiktu morālo specifiku – būtisku un neatņemamu īpatnību.
Lasīt visu...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...