Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta kancelejas līdzekļi tiešām tērēti, lai pērn par 2200 latu pirktu pakalpojumus „darbam ar” Valda Zatlera runām, faktiski to sacerēšanai, rakstīšanai un slīpēšanai, - tas izriet no kancelejas oficiālās trīs nedēļas tapušās atbildes uz Pietiek pieprasījumu. Pagaidām nav zināms, kādas summas un kam maksātas par otrdien gaidāmās prezidenta programmatiskās lekcijas "Stratēģiska un gudra valsts. Redzējums Latvijas nākotnei" sacerēšanu un uzrakstīšanu.

Pietiek jau informēja, papildus labi apmaksātajiem oficiālajiem padomniekiem un citiem darbiniekiem Zatlera kanceleja sākusi paslepus apmaksāt arī citu speciālistu pakalpojumus: cita starpā Zatlera vajadzībām pieaicinātas sabiedrisko attiecību speciālistes pakalpojumi vien no kancelejas budžeta pērn izmaksājuši vairāk nekā divus tūkstošus latu.

Kā rāda kancelejas slēptie grāmatvedības dati, kādreizējā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses sekretāre Vita Savicka par saviem pakalpojumiem jau no Zatlera kancelejas pērn kopumā četros maksājumos saņēmusi 2200 latu, bet šā gada janvāra sākumā un otrajā pusē viņai no kancelejas budžeta samaksāti attiecīgi 625 un 250 latu.

Turklāt atšķirībā no citu darbinieku un pakalpojumu sniedzēju apmaksas, grāmatvedības ierakstos norādot, kāds rēķins vai cits dokuments bijis pamatā naudas izmaksai, attiecībā uz, piemēram, 500 latu izmaksu Savickai kā pamatojums minēts tikai „Ls 500”.

Nu, pēc oficiāla pieprasījuma saņemšanas un pārdomāšanas Zatlera kancelejas skaidrojums ir - 2009. gadā, kad prezidenta kancelejā notikuši finanšu līdzekļu samazināšanas pasākumi, likvidēta Valsts prezidenta padomnieka sabiedriskajās attiecībās štata vieta un lielākā daļa sabiedrisko attiecību padomnieka pienākumu uzdoti citiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem.

Taču neviens no palikušajiem un labi apmaksātajiem kancelejas darbiniekiem (prezidenta preses sekretāres un preses padomnieces Ilzes Rassas gada atalgojums saskaņā ar viņas amatpersonas deklarāciju ir 23,4 tūkstoši latu), kā izriet no kancelejas skaidrojuma, nav spējīgs prezidentam uzrakstīt svarīgu publisku runu.

„Publiskās uzstāšanās konsultāciju sniegšana Valsts prezidentam tiek pirkta kā ārpakalpojums no saimnieciskās darbības veicējas Vitas Savickas, kurai ir attiecīgā kompetence sabiedrisko attiecību jautājumos un praktiskā pieredze, kas gūta, strādājot Valsts prezidenta kancelejā Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūru laikā,” skaidro Zatlera kanceleja.

Saskaņā ar kancelejas ziņām pērn tā Savickai kopumā samaksājusi Ls 500 par 2009.gadā sniegtajiem pakalpojumiem un Ls 1700 par 2010. gadā sniegtajām konsultācijām darbā ar Valsts prezidenta svarīgākajām, proti, 4.maija, 18.novembra, Ziemassvētku u.c. publiskajām runām.

To, ka Zatlera kancelejas štata darbiniekiem tiešām ir zināmas grūtības ar rakstu darbiem, otrdien apliecināja arī fakts, ka uz Pietiek jautājumu par to, kas detalizēti ietilpst kancelejas minētajos terminos "publiskās uzstāšanās konsultāciju sniegšana" un "konsultācijas darbā ar Valsts prezidenta publiskajām runām", Zatlera kanceleja atbildēja - atbilde uz šo jautājumu tikšot sniegta mēneša laikā.

 

Pietiek dod iespēju iepazīties ar Zatlera pagājušā gada svarīgākajām runām un naudas summām, kas samaksātas Savickai par „darbu ar runām”.

2010. gada 4. maija runa (1000 latu)

Mīļie draugi no Lietuvas un Igaunijas! Latvijas tauta! Arī pirms 20 gadiem Rīga un Latvija bija pilna emociju kā šodien. Tā priecājās, gavilēja un, protams, dziedāja. Vienā mēlē, vienā dvēselē dziedājām kā tieši dažus mirkļus atpakaļ – Daugav’ abas malas mūžam nesadalās.

Mūsu tautai joprojām sāpēja, ka latvju zeme stāv vaļā kā pušu rauta dzīsla, tomēr no cerībām bija izaugusi griba. Griba un apņēmība panākt, ka Latvija būs brīva valsts.

Latvijas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Tā bija apņemšanās atjaunot savu valsti - Latvijas Republiku - un panākt, lai to atzītu de facto.

Brīvības alkas, kas bija dzīvojušas dziesmu zemtekstos, pārtapa politiskajā dokumentā. Mēs apņēmāmies panākt iespēju dzīvot atvērtā pasaulē, nepieļaut latviešu nācijas izzušanu, pašcieņas noliegšanu un turpmāku dziļu bezcerīgu ekonomisku stagnāciju.

Tolaik vēl bija daudz neatbildētu jautājumu par to, kā panākt valstisko neatkarību. Garantiju Latvijas neatkarības atgūšanai tobrīd vēl nebija.

Daudz paļāvības tika likts uz iespējamo notikumu attīstību un visas tautas gribu. Mūsu gribu stiprināja nelokāma pārliecība, ka mūsu tautas dzīvība ir mūsu brīvība, ka neatkarības atgūšana ir vienīgā iespēja izdzīvot nācijai un arī mums katram dzīvot pilntiesīgu dzīvi.

Šodien mums ir jāpateicas visiem – simtiem tūkstošiem cilvēku, kas paveica šķietami neiespējamo – atguva Latvijas valsti. Mums jāpateicas visiem – gan Helsinki 86, gan Vides aizsardzības klubam, gan pilsoņu komitejām, gan Tautas frontei, katram, katram cilvēkam, kas piedalījās Baltijas ceļā un daudzajās manifestācijās. Jāpateicas visiem tiem, kas tautas aptaujā balsoja par ceļu uz neatkarību. Paldies visu tautību Latvijas iedzīvotājiem, kas šajā laikā izlēma būt kopā ar latviešu tautu un kopā atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti. Paldies visiem latviešiem ārvalstīs, kas ilgus gadus dzīvoja ar brīvas Latvijas dzirksti krūtīs un palīdzēja to uzšķilt atkal Latvijā. Paldies, ka noticējāt! Paldies, ka uzdrīkstējāties! Paldies, ka atbalstījāt!

No brīvības punkta skatoties, šodien redzam, ka ieguvēji ir arī tie, kas tolaik nostājās pret valstisko neatkarību. Arī viņi šodien bauda visas cilvēka pamattiesības, ko paredz brīvas Latvijas Satversme.

Visas 4.maija deklarācijas apņemšanās ir izpildītas. Pat vairāk. Šodien Latvija ir demokrātiska valsts, latviešu valoda ir valsts valoda. Latviju apbrīno par tās daudzveidīgās etniskās kultūras augsto attīstību. Mums visiem ir pilnīga reliģiskās izvēles brīvība.

Latvijā katrs var brīvi paust savu viedokli. Tagad Latvijas karogs plīvo Olimpiskajās spēlēs, pasaules čempionātos. Latvija sēž pie nozīmīgākajiem starptautisko sarunu galdiem. Mums ir savi Nacionālie bruņotie spēki. Mums ir sava zeme. Mums ir sava valsts.

Šādu Latviju, kurā dzīvot mums un mūsu bērniem, toreiz apņēmāmies izveidot.

Tagad izaugusi jauna paaudze, kurai brīvība, neatkarība un demokrātija nav sapņa piepildījums, bet pašsaprotama valstiskuma un savas personības izpausme. Šodien pretnostatījumu – par vai pret – nomainījusi daudzveidība. Daudzveidība uzskatos, paustajos viedokļos, nākotnes redzējumā un arī iespējās. Iespēju daudzveidība ļauj katram savu dzīvi veidot atbilstoši savām vēlmēm, vērtībām, gribai un pašapziņai.

Taču brīvība arī no mums pieprasa – pieprasa spēju būt brīvam, mīlēt brīvību. Tas nav visu sapņu automātisks piepildījums. Brīvība pieprasa atbildību par savu dzīvi, atbildību par savu valsti. 

Izrādās, ka iet pa neatkarības līdzenumu, izvairoties no šķēršļiem un kļūdām, ir tikpat grūti, kā kāpt brīvības kalnā. Jo mūsu valsts vairs nav tikai ietvars, kurā labi dzīvot. Mūsu valsts esam mēs katrs pats par sevi un mēs visi kopā.

Dzīvot savā valstī nozīmē arī uzticēties cits citam. Uzticēšanās ir atbildības dalīšana. Taču uzticēšanās bez atbildības pieprasīšanas noved pie tā, ka savtīgas intereses ņem virsroku pār valsts un sabiedrības labumu, rodas varas bezatbildība, meli, korupcija, valsts nozagšana.

Kā to iznīdēt? Tikai mīlot savu valsti. Uzturot savu pašapziņu. Uzņemoties rūpes un atbildību par Latviju. Šodien vairs nav – tie un mēs. Mūsu varā ir veidot visiem kopā savu valsti. Un to nedrīkst nenovērtēt! Latvija ir mūsu zeme. Vienīgā. Un mēs paši izvēlamies, ko šajā zemē stādīt. Melus, negausību vai ticību un godīgumu. Gaušanos vai tomēr uzņēmību.

Pirms 20 gadiem brīvības ilgas radīja dažādus sapņus. To, kāda būs atjaunotā Latvija, katrs iedomājās citādāk. Katram bija savs sapnis par savu dzīvi atjaunotajā Latvijā. Bet visiem kopā bija sapnis par neatkarīgu Latviju, par savu valsti, sapnis par to, kādā valstī dzīvosim un kāda būs mūsu tautas nākotne.

Arī šodien mēs nedrīkstam pazaudēt sapņus, kas tiecas tālāk par katra paša dzīvi. Sapņus par to, kas izaugs no saknēm, kas dzītas brīvas Latvijas zemē.

Latvija vienmēr savā vēsturē ir atdzimusi no tautas spīta un sapņiem. Tā veidota ar drosmi, lielu pašapziņu un milzu ticību savas tautas nākotnei. Mūsu tautas spēks ir savas zemes un tautas mīlestība. Tas ir ierakstīts mūsu asinīs, mūsu sirdīs un mūsu dziesmās.

Mēs izdziedam vārdus: Es savu Tēvzemi dzirdu - tur zeme čukst – cik stiprs būsi – tik stipra būšu es. Un mēs ticam šiem vārdiem. Tāpat kā ticam savai zemei, tāpat kā ticam paši sev. Mēs ticam savas valsts nākotnei, jo tikai brīvība ir mūsu tautas dzīvība. Paldies par brīvību!

Dievs svētī Latviju!

2010. gada 18. novembra runa (150 latu)

Labvakar, Latvija! Labvakar, Latvijas tauta! Labvakar, Latvijas pilsoņi! Labvakar, Latvijas draugi visā pasaulē!

Šovakar staro Rīga…. Staro par godu Latvijas valstij. Šovakar mūsu sirdīs staro visa Latvija – par godu mūsu tēvzemei un brīvībai!

Latvijas dzimšanas diena ir ieguvusi jaunu un skaistu tradīciju. Visi, kas esam šeit, pie Brīvības pieminekļa, pacēlumu, ko rada savas valsts apziņa, brīvība un piederības sajūta savai zemei, ieraugām arī gaismas spēlēs un tās radītajos tēlos. Gaismā daudzas lietas ieraugām skaidrāk, citādāk, neierastāk.

Valsts svētki ir laiks, kad mēs jo īpaši izjūtam patriotismu.

Reiz kādam Latvijas kareivim jautāju: „Kas dienesta misijas laikā dod spēku grūtajos un dzīvībai bīstamajos brīžos?”

Viņš atbildēja: „Ja esi savas valsts patriots, viss ir vienkārši, jo skaidri redzama sava darba un savas dzīves jēga.”

Arī toreiz, kad Latvijas brīvības cīnītāji devās kaujās par brīvu Latviju, viņus nevadīja nedz pavēles, nedz vara, bet gan pārliecība par savas rīcības jēgu – apziņa, ka sava valsts nerodas un nepastāv pati par sevi – tā ir jāizcīna un jāveido, piedaloties ikvienam.

Patriotismu nevar iekalt no mācību grāmatām vai iemācīties, lasot vēsturiskus romānus. Patriotisms dzīvo mūsos, aug līdzi laikam, un tā izpausmes mainās tāpat, kā mainās dzīve mums visapkārt.

Pasaule ir mainīga – kā šovakar gaismas strēles uz starojošo namu sienām. Tagad otru cilvēku var atrast un uzrunāt citā pasaules malā gluži kā blakus esošo. Esam atkarīgi no norisēm pasaulē, bet arī paši spējam tās ietekmēt. Mūsu tautas pārstāvji dzīvo ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Kas ir patriotisms? Patriotisms ir mūsu piederības sajūta, atbildība un sadarbība.

Piederības sajūta – piederība savai ģimenei, pilsētai, tautai un valstij – nāk kā mantojums no mūsu vecākiem, no mūsu dzimtu vēstures. Bet tas ir tikai sākums mūsu jēgpilnai dzīvei. Tālāk piederības sajūtu attīstām kā mūsu personīgo attieksmi pret vidi, kurā dzīvojam, strādājam un audzinām savus bērnus. Latvijā dažādu tautību cilvēki dzīvo gan vienas, gan divu, trīs, gan arī daudzu jo daudzu paaudžu garumā. Mūsu spēks ir ne tikai šo sakņu dziļumā, bet arī to stiprumā. Tieši tas, cik spēcīgi mēs katrs esam iesakņojušies šajā zemē, lai kur mēs dzīvotu, nosaka, kādi mēs esam patrioti.

Piederību apliecina valsts karogi māju pagalmos, sarkanbaltsarkanās krāsas uz sporta spēļu līdzjutēju vaigiem, kāda Basteja bulvāra nama iedzīvotāju gar ielas malu iedegtās sveces 11.novembrī un divu mazu zēnu pašdarinātās koka laiviņas ar trim svecēm karoga krāsas, kuras viņi uzmanīgi ielaida Daugavas ūdeņos Lāčplēša dienā.

Apliecinot piederību savai valstij un savai tautai ar savas valsts simboliem, mēs uzsveram kopīgo un vienlaikus rodam sevī aizvien jaunu un jaunu spēku. Visi, kas ik dienu sajūt Latvijas sirdspukstus savās domās, ir patrioti.

Patriotisms ir arī pilsoniskā atbildība – personiska atbildība par to, kas notiek valstī. Patrioti ir tie, kas dodas uz vēlēšanām, iesaistās politiskās un sabiedriskās organizācijās. Diskutē par to, kas notiek valstī un kas mums jādara, lai visiem klātos labāk. Arī uzņēmība radīt jaunas darba vietas un īstenot ieceres un sapņus tepat Latvijā ir pilsoniskais patriotisms. Ikviens ražīgs, labi veikts darbs jebkurā darba vietā, kas paver jaunas iespējas mūsu valsts attīstībai, ir patriotisms.

Patriotisms ir sadarbībā. Mēs varam pārvarēt grūtības, ja ir savstarpēja sadarbība un līdzcilvēku atbalsts. Tā mēs varam pārveidot gan esošo, gan veidot jauno. Tieši sadarbība Latvijai piederīgo starpā šodien ir īpaši svarīga. Mēs visi veidojam vienu kopīgu sabiedrību. Mēs visi esam savējie. Būt savējam un saprastam – tā ir īpaša izjūta. Tas ļoti labi redzams, dodoties vizītēs pa Latviju. Vietās, kur ļaudis spēj vienoties un sadarboties, ir skaisti sakopta vide un smaidīgāki cilvēki. Ja cilvēki meklē kopīgo, nevis atšķirīgo, valda lielāka sirsnība.

Ik gadu 18.novembrī, kā šovakar, mēs sanākam kopā, lai domātu, ko labu katrs varam darīt savai valstij. Būtībā ik gadu 18.novembrī domās veidojam nākotnes Latviju. Pirms diviem gadiem runāju par vērtībām, uz kā balstāma mūsu valsts, pērn runāju par atbildību, ko mums uzliek mantojums no mūsu tēviem – brīva un neatkarīga Latvijas valsts. Šodien es runāju par patriotismu, kas būtībā ir vērtību un atbildības summa.

Tas, ka šodien tautsaimniecība sāk atveseļoties, ir mūsu visu un katra nopelns. Paldies visiem, kas ticēja, strādāja un izturēja. Un katrs no mums vislabāk zina, ko ir izdarījis savas valsts labā, ko katrs ir ziedojis kopīgai lietai – kāds ir strādājis vairāk, kāds zaudējis un no jauna atradis darbu, kāds cits īstenojis savu ideju – atvēris veikaliņu, uzsācis mājražošanu –, kāds cits spējis būt ražīgāks savā darbā, kāds kļuvis par politiķi, kāda cita ģimenē ir ienācis un tiek audzināts mazs jaunais Latvijas pilsonis.

Viss, ko mēs darām savā labā, mīlot savu zemi, mēs darām arī valsts labā. Katra Latvijas cilvēka, katra Latvijas patriota veiksme rada jaunu gaismas staru Latvijai.

Šovakar staro Rīga... Mūsu sirdīs staro visa Latvija. Gaisma ir kļuvusi par valsts svētku sastāvdaļu. Gaisma ir tā, kas mūs modina, dod spēku, rāda ceļu un iedvesmo.

Lai gaismas spēks ik dienu spēcina Latviju – zemi, ko mīlam, jo esam te dzimuši, zemi, kur skan mūsu valoda, un vienīgo zemi, kur visi jūtamies kā savējie, kur jūtamies mājās.

Vēlu mums visiem gaišus un priecīgus valsts svētkus!

Lai Dievs svētī Latviju!

2010. gada Ziemassvētku runa (550 latu)

Labvakar, Ziemassvētku vakarā!

Šovakar mūsu visu mājās ir svētku sajūta - īpašā, ne ar ko citu nesalīdzināmā, Ziemassvētku noskaņa.

Steidzīgi vai mierīgi - kā nu katram, bet ir pienācis Ziemassvētku vakars. Vakars, ko ļoti gaidām, lai svinīgāk kā ikdienā parādītu savu mīlestību pret sev mīļiem un tuviem cilvēkiem. Šo vakaru mēs gaidām, lai būtu kopā. Jo svētki taču ir tikai tad, kad esam blakus vai domās kopā ar tiem, kurus mīlam.

Mīlestība šovakar ir ietīta svētku dāvaniņu pārsteigumā, svētkiem sapostajās mājās un Ziemassvētku dziesmās. Un tikai mēs katrs pats apjaušam, cik spēcīgs ir mūsos tas mīlestības avots, kas straujāk vai rāmāk plūst ne tikai svētkos, bet arī ikdienas pacietībā, rūpēs - un ne tikai par savu ģimeni, bet arī draugiem, kolēģiem, līdzcilvēkiem, tautu un arī valsti. Gluži kā avots - arī mīlestība ir neizsīkstoša. Tā mūs bagātina ar visu, kas dots citiem un kas saņemts pretī.

Kādreiz bija ierasts, ka nama durvis netiek slēgtas vai arī atslēga atrodas zem akmens mājas priekšā. Arī šodien dažviet Latvijas novados šī paraša ir vēl dzīva. Atslēga zem akmens stāsta ne tikai par mājas saimnieku, kas to tur nolicis, bet arī par cilvēkiem ap mums - cilvēkiem, kam uzticamies. Tas ir stāsts par dzīves pamatprincipiem un attiecībām. Viss ir vienkārši, ja varam paļauties un uzticēties, - tad esam starp savējiem. Būt savējam nozīmē justies labi pašam. Būt savējam nozīmē iegūt arī citu uzticību. Izprast, atbalstīt, ja nepieciešams arī piedot un uzmundrināt. To pašu sagaidīt no līdzcilvēkiem.

Katrs labais darbs, ko paveicam - savas ģimenes, draugu un kaimiņu, tātad - savas tautas labā - stiprina mūsu piederību šiem cilvēkiem, šai zemei, tautai un valstij.

Rīt dodoties laukā no mājām, sirdī saglabāsim to siltumu, ko šovakar sajutām. To siltumu, ko domās sūtījām sev tuviem cilvēkiem. Visa nākamā gada garumā saglabāsim cerību gaismu, kas šovakar deg egles zaros.

Saglabāsim Ziemassvētku īpašo baltumu, kas silda laukus un priecē mūsu acis.

Paņemsim līdzi piparkūku garšu un smaržu, kas nes sevī svētku gaidīšanas izjūtu.

Ietīsim Ziemassvētkus savās šallēs - lai silda visu ziemu. Mums taču ik dienu vajag - vairāk cerību, vairāk ticības, vairāk mīlestības, vairāk prieka un gaišuma.

Lai Jums gaiši un mīlestības pilni Ziemassvētki!

Novērtē šo rakstu:

12
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

FotoIesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.
Lasīt visu...

21

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

FotoGarāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa jau izdalīta pa labi un pa kreisi - jo no filmām un koncertierakstiem jau ir jēga tikai tad, ja tās skatās un tos klausās; tāpat kā no grāmatām - tikai tad, ja tās lasa). Tajā uzmestajā acī iekrita dažu, atsevišķi noliktu filmu ripuļu vāciņi.
Lasīt visu...

12

Par uzpūsto depresijas problēmu

FotoJau vairāku gadu garumā saziņas līdzekļos dzirdam, redzam un lasām psihiatrijas „korifeju” izteikumus, ka Latvijā esot pāri par 100 000 t.s. „depresijas slimnieku”, no kuriem tikai maza daļa regulāri ārstējoties, bet pārējie esot atstāti likteņa varā, un valstij vajagot kaut ko darīt šinī sakarā. It sevišķi lielu centību augstāk minētās idejas propagandēšanā izrāda dakterīši Elmārs Rancāns, Elmārs Tērauds un Biruta Kupča.
Lasīt visu...

21

Kleptomānijas cēlonis

FotoRetrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu noziegumu brīvību ir starptautiski vispārzināms fakts.
Lasīt visu...

12

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

FotoAtbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku. Protams, daudzi pamatoti iebildīs, ka šis skaitlis nav korekts, taču cita mums nav. Tomēr fakts ir tāds, ka arī oficiālā statistika atzīst: 2016. gadā Baltijas valstīs turpinājās masveida emigrācija.
Lasīt visu...

12

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

FotoDaudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un, lai gan tas ir noticis pavisam nesen, šī “nodokļu reforma” jau ir paguvusi apaugt ar visdažādākajiem vērtējumiem – no brīnumnūjiņas, kas atrisinās mums visu, līdz bezatbildīgai, populistiskai avantūrai vai vienkārši kārtējai stohastiskai solījumu mākoņu stumdīšanai, no kā galu galā nekas jēdzīgs nesanāks. Un katram šeit ir savi argumenti. Jāatzīst – tie parasti ir vienpusēji un šauri, lai tikai uzrunātu (apmānītu?) attiecīgo mērķauditoriju.
Lasīt visu...

12

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

FotoJau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās un ka Veselības ministrija un valdība kaut mazākā mērā gribētu panākt pozitīvu sarunu iznākumu, lai ārsti atsāktu darbu pilnā apmērā. Varbūt šeit mazāka ir premjera Māra Kučinska loma, kurš vienkārši tiek apvārdots un pārliecināts par to, ka "jāaizstāv dāmas gods". Nav jau pirmā reize, kad redzams, cik viegli ir ietekmējams premjers, kurš kā bruņinieks metas aizstāvēt sava kabineta vājā dzimuma pārstāves, aizmirstot valstiskas vērtības un pat veselo saprātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...

Foto

Pašapziņas valstiskums

Pašapziņa ir suverēna garīgā izpausme. Tā pieder vienīgi attiecīgajam cilvēkam. Pašapziņa ir sevis apzināšanās un sevis apzināšanās saskarsmē ar ārējo pasauli. Pašapziņas priekšmets ir...

Foto

Par Alīdas Vānes pēdējo darba dienu, ģimenes ārstu streiku un iespējām no tā izvairīties

Ģimenes ārstu streiks: sāksies 3. jūlijā, sāksies 23. jūlijā vai varbūt Saeima...

Foto

Kas ir tas jaunais un šokējošais, ko mēs uzzinājām no „Rīdzenes” sarunām?

Un tomēr. Kāds var man paskaidrot - kas ir tas jaunais un šokējošais, ko...

Foto

Daudz interesantāk būtu uzzināt, kādas shēmas bīda par gaismas glabātājiem uzskatītie politiķi

Mazliet vairāk palasīju bēdīgi slavenās "Rīdzenes sarunas", un man ir daži jautājumi sašutušajiem:...

Foto

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

Kas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami...

Foto

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

Apgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau...