Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas vairākums ceturtdien atbalstīja Valsts prezidenta vienreiz jau „atmestos” grozījumus Robežas likumā, tos nedaudz koriģējot. Līdz ar to valsts pēc būtības ir lēmusi par jauna biznesa radīšanu, ko saskaņā ar likumu pēc tam būs iespējams nodot privātās rokās. Runa ir par elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu, kas rindas uz Latvijas Austrumu robežas nepadarītu īsākas, bet dotu iespēju kādam pelnīt uz to apkalpošanas rēķina. Aizkulišu cīņās par šo likumu, par kurām Pietiek jau rakstījis, pēdējā brīdī izgaismojusies arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kuras vīra Jāņa Āboltiņa pārstāvētajai asociācijai Latvijas auto teju izdevās ar šā likuma palīdzību iegūt garantētas monopoltiesības uz jauno biznesu. Āboltiņa uz Pietiek jautājumiem izvēlējās neatbildēt, bet viņas vīrs uz tiem reaģēja asi. Ceturtdien no Saeimas tribīnes Āboltiņa uzstājās ar emocionālu runu, teju apraudoties un noliedzot sava vīra biznesa interešu lobēšanu, bet Pietiek pārmetot apmelošanu.

„Fotoradari 2” – tā šo jauno biznesu Pietiek neoficiālā sarunā raksturojušas amatpersonas par robežšķērsošanu un tranzītu atbildīgajās Satiksmes un Iekšlietu ministrijās. Oficiāli neviens izteikties nevēlas, atzīstot, ka tēma ir politisko un ekonomisko interešu krustugunīs un nostāties kādā pusē nozīmē riskēt ar amatu. Aiz likuma nevainīgā formulējuma par ārējās sauszemes robežu rindu administrēšanas nodošanu privātās rokās patlaban vēl miljoni nav redzami. Tas arī ir galvenais ieinteresēto pušu arguments, noliedzot aizdomas, ka kāds izmanto ietekmi valdībā un likumdevējā, lai radītu jaunu biznesu ar politisku aizmuguri. „Es valsti ar likumu un savām personiskajām interesēm nekad nekur neesmu kopā jaucis,” Pietiek apgalvo asociācijas Latvijas auto padomes izpildsekretārs un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vīrs Jānis Āboltiņš (fotogrāfijā pa kreisi aiz asociācijas prezidenta Valda Trēziņa).

Tagad auto rindu, kas stiepjas uz austrumu robežu, neviens neregulē, ja neskaita puslegālo „taloniņu” sistēmu. Ja valsts ieviesīs elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, fiziskā rinda uz robežas mazāka nekļūs, vienkārši tiks radīts tiesisks pamats rindas regulēšanai, piedāvājot autopārvadātājiem ērtību – robežas šķērsošanai noteiktā stundā reģistrēties elektroniski, nevis to gaidīt, fiziski nīkstot uz robežas, pirms nedēļas izskanēja par likuma grozījumiem atbildīgajā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. To vada Vienotības pārstāvis Ainars Latkovskis, kurš Pietiek noliedza, ka ar partijas priekšsēdētāju Āboltiņu pārrunājis viņas vīra biznesam vajadzīgos likuma grozījumus. Kad pirms nedēļas komisijas sēdē tās deputāts Kārlis Seržants (ZZS) izteicās, ka, "ņemot vērā to, kas stāv aiz Latvijas auto, skaidrs, ka sistēmu uzticēs viņiem", pie galda sēdošie sasmaidījās, bet Āboltiņu ģimenes vārds palika nenosaukts. 

Visu izšķirs Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuru izstrādi arī paredz likuma grozījumi. Nozares zinātāji paredz, ka tajos visticamāk tiks iestrādāta shēma, kas elektroniskās robežšķērsošanas izmaksas vienam autopārvadātājam piedāvās vai nu bez maksas, vai amplitūdā līdz 10-15 eiro. Kā atzīst Latvijas Loģistikas asociācijas pārstāvis Normunds Krūmiņš, nozares zinātājs MK noteikumus var uzrakstīt tā, ka bez maksas elektroniskā robežšķērsošana pēc būtības ne ar ko neatšķirtos no pašreizējās nīkšanas uz robežas, bet, lai izmantotu sistēmas priekšrocības, autopārvadātājam, visticamāk, nāktos par pakalpojumu maksāt. Lai ar elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu varētu pelnīt, MK noteikums būtu jāieraksta, ka par noteiktu servisu – piemēram, rindas numura saņemšanu īsziņā vai citiem bonusiem, autopārvadātājam būtu jāmaksā, bet, šos bonusus nepērkot, jaunās sistēmas priekšrocības pilnvērtīgi nevarētu izmantot.

Jānis Āboltiņš, kura pārstāvētā Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto gandrīz tika pie garantētā biznesa, Pietiek uzsver, ka, ieviešot jauno elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, „pastāvēs arī iespēja šķērsot robežu, elektroniski reģistrējoties bez maksas”. Jautāts, vai MK noteikumos varētu tikt paredzēts, ka par papildu servisu autopārvadātājiem būtu jāmaksā, Āboltiņš kļūst nerunīgs, sakot, ka „tad, kad būs Ministru kabineta noteikumi, kuros būs norādīts, cik, kas, par ko, tad mēs varēsim turpināt šo sarunu”. Āboltiņa un Trēziņa arguments, kamēr nav MK noteikumu un izcenojuma, ir, ka aiz ieceres neslēpjas bizness, bet rūpes par autopārvadātāju ērtībām. „Šīs nav biznesa intereses, tās ir intereses sakārtot uz robežas, lai mūsu pārvadātājiem nedegtu tonnām degvielas, lai nelidotu domkrati naktīs pa gaisu, lai cilvēkiem nevajadzētu iet zem koka kārtot savas neatliekamās vajadzības un tā tālāk. Gadiem ilgi mūsu šoferiem ir jānīkst uz tās robežas salā un lietū un tad, kad vienreiz kāds kaut ko normālā veidā grib sakārtot, tad mēs meklējam lobismu,” aizvainoti saka Āboltiņš.

Oficiāli noskaidrot, vai un kādu amatu Latvijas auto ieņem Āboltiņš, nenācās viegli. Lursoft datubāzē atrodams, ka viņš vēl vecajā uzvārdā Āboltiņš-Ābols Latvijas auto izpildsekretāra amatā bijis līdz 2005. gada jūlijam, vēlāk šāds ieraksts izpaliek, lai gan Āboltiņš, kā pats to apstiprināja Pietiek, vēl aizvien ir šajā amatā. Arī Latvijas auto mājaslapā Āboltiņa vārds starp organizācijas amatpersonām neparādās. Pēdējos gados Āboltiņš ir darbojies aizkulisēs. Publiski elektronisko robežšķērsošanu aizstāv Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Āboltiņš šo biznesu ir lobējis aizkulisēs, tajā skaitā, tiekoties ar valdības amatpersonām, ko oficiāli neviens nav gatavs apstiprināt. Āboltiņa reakcija uz jautājumiem par lobēšanu aizkulisēs ir: "Pierādiet!" Trēziņš par elektroniskās robežšķērsošanas politisko lobiju ir nerunīgs, bet uzstājīgāk tincināts, atcērt, ka „esmu gatavs ar pašu velnu sadarboties, lai tikai autopārvadātājiem būtu labāk”.

Likuma jaunajā redakcijā, ko pirms nedēļas atbalstīja valdība un pēc tam arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, norāde tieša uz Latvijas auto ir pazudusi. Tomēr likums vēl aizvien noteiks, ka ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija (SM), kura „šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai”. Nozares zinātāji un SM amatpersonas neformāli atzinušas, ka Latvijas auto, ja vien iesaistīsies cīņā par jauno biznesu, būs grūti noraidīt kā galveno pretendentu. Likuma Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā iepriekšējā redakcija, kuru Saeimai otrreizējai caurlūkošanai „atmeta” Valsts prezidents Andris Bērziņš, bija noteikti attiecināma uz Latvijas auto, aiztaupot asociācijai turpmākās cīņas par šo biznesu. Izbrāķētie likuma grozījumi paredzēja, ka ārējās sauszemes robežas rindu administrē SM, kura „ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU”. Pēdējam kritērijam Latvijā atbilst tikai viena organizācija – Latvijas auto.

Brīdī, kad tika ieslēgta sarkanā gaisma un iesaistītās amatpersonas cita pēc citas tika sauktas uz Rīgas pili, signalizējot, ka Valsts prezidents šos likuma grozījumus varētu neizsludināt, to aizstāvēšanā aktīvi iesaistījusies Āboltiņa. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ko iesaistītās amatpersonas, nevēloties saasināt attiecības, oficiāli nevēlējās apstiprināt, Saeimas priekšsēdētāja vairākkārtīgi zvanījusi, aizkulisēs cenšoties panākt likuma neatdošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. Savukārt Āboltiņas publiski izteikumi, argumentējot, kādēļ šie likuma grozījumi un elektroniskās robežšķērsošanas ieviešana būtu atbalstāmi, nav atrodami.

Saeimas priekšsēdētāja šo iejaukšanos ne noliedza, ne arī skaidroja savu motivāciju. Uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem, vai uz Rīgas pili Robežas likuma sakarā zvanījusi sava vīra biznesa interesēs, Āboltiņa neatbildēja. Tāpat Saeimas spīkere izvairījās komentēt, kā tas saskan ar labas pārvaldības principiem un izvairīšanos no interešu konflikta valsts amatpersonas darbībā. Savukārt Latvijas auto padomes izpildsekretāra Āboltiņa pozīcija telefonsarunā ar Pietiek bija: viņa dzīvesbiedres lobijam nav pierādījumu, turklāt šiem likuma grozījumiem Saeimā bijis vienbalsīgs atbalsts.

„Jūs bijāt klāt? Kā jūs varat zināt? Jūs pērkat kaut kādu informāciju?” asi uz Pietiek jautājumu, vai Āboltiņa likuma grozījumu neatmešanu otrreizējai caurlūkošanai lobējusi viņa biznesa interesēs, reaģēja Saeimas priekšsēdētājas dzīvesbiedrs. Telefonsarunā Āboltiņš vērsa uzmanību, ka par grozījumu pieņemšanu Robežas likumā 12. janvārī nobalsojuši visi plenārsēžu zālē klāt bijušie deputāti. „Kāds man sakars būtu ar likumdevēju? Jūsu slimīgajā fantāzijā ir šāds sakars! Mana laulātā draudzene tam likumam tuvumā nav stāvējusi! Tur vēl 100 deputāti ir Saeimā. Mūsu cienījamā Saeimā ir 100 deputāti, viņi visi par to likumu ir balsojuši,” asā tonī atgādināja Āboltiņš.

Novērtē šo rakstu:

75
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidācijas rīkojuma projektu

FotoJāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) ir iepazinusies ar 26. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikto projektu “Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidāciju” un konceptuāli piekrīt, RPIVA reorganizācijas gadījumā, pārņemt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (turpmāk – RPIVA) profesionālās bakalaura studiju programmas “Deju un ritmikas skolotājs”, profesionālās bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, profesionālās maģistra studiju programmas “Dejas pedagoģija” un profesionālās maģistra studiju programmas “Mūzikas pedagoģija” īstenošanu. To apstiprina arī 2017. gada 18. janvārī JVLMA Senātā pieņemtais lēmums.
Lasīt visu...

21

Vēlreiz par legalizētās parazitēšanas politekonomiku

FotoDalītā īpašuma un piespiedu zemes nomas problēma atjaunotajā Latvijā sākās ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pieņemšanu 1991. gada 20. novembrī. Zemes reformas mērķis tika definēts likuma 2. pantā: “Zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu.”
Lasīt visu...

6

“Valsts nekustamo īpašumu” legālais reiderisms gripas epidēmijas kulminācijā atstāj bez ģimenes ārsta 4000 pacientu

FotoNo „likumīgā reiderisma” un citām trešo pušu interešu vadītām shēmām mazāk ietekmīgā iesaistītā puse cieš katru dienu. Par šādām situācijām nereti nerunā vai ar netaisnību mēģina cīnīties klusībā, iesaistot tiesībsargājošās institūcijas. Bieži vien puse, kuras intereses šādās shēmās vistiešākā veidā tiek aizskartas un tiesības – ignorētas, jūtas bezspēcīga pārējo iesaistīto pušu priekšā, kas kopā strādā vienota mērķa labā. Tomēr ir gadījumi, kad klusēt vairs nevar, un par vienu no tādiem – turpmākā tekstā, jo tas skāris vismaz 4000 pacientu tiesības uz valsts nodrošinātiem medicīniskiem pakalpojumiem, iespēju tos saņemt no uzticamas, iemīļotas ārstniecības iestādes.
Lasīt visu...

13

Reideris aizēno vēlēšanas

FotoVēlēšanu elektronisku balsu skaitīšanas sistēmas izstrādātājs Renārs Kadžulis (attēlā) reiderisma ceļā pērnā gada nogalē pārņēmis dzīvokļu īpašnieku biedrību „Ozolaines nami”.
Lasīt visu...

21

Vēstule Saeimas Ārlietu komisijai – nepieciešams neatkarīgs pētījums par CETA ietekmi uz Latviju

Foto2016.gada 30.oktobrī Eiropas Savienība un Kanāda parakstīja Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (turpmāk tekstā - CETA), kas bija iespējams tikai pēc intensīvām sarunām un īpašo atrunu iekļaušanu, panākot Beļģijas akceptu nolīguma parakstīšanai.
Lasīt visu...

13

Balagāns, kas tiek uzdots par lielo plēsēju aizsardzības plāna apspriešanu

FotoPašlaik paklusām, sabiedrībai nezinot, notiek mūsu lielo plēsēju - lūša, vilka un brūnā lāča aizsardzības plāna apspriešana, ko administrē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF) un šobrīd veic Mežzinātnes institūts  „Silava": https://www.lvafa.gov.lv/projekts?ticker=1-08/189/20
Lasīt visu...

13

Gaļas stulbums

FotoGunitas Kaņepes nošautās lūšu mātes skandāls deva iespēju vietējiem gaiļiem - kuri sevi dēvē par „medniekiem” - publiski nodemonstrēt savu trulumu, stulbumu un uzpūtību visā krāšņumā. Dažu dienu laikā savus uzskatus par ne-medniekiem pauda Zemkopības ministrijas ierēdņi Valters Lūsis un Jānis Bārs, kā arī mednieku organizāciju vadītāji Jānis Baumanis un Haralds Barviks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jautājumi aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju

Valsts aizsardzības koncepcijās (2012-2016, 2016-), iepriekš pieņemtas Saeimā 2012.gada 10. maijā, 2016. gada 16. jūnijā, ir...

Foto

Privatizēto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanā gadsimta “bardaks”

Šāds secinājums izriet ne tikai no viena piemēra, ko aprakstīšu. Vai katru dienu var saskarties, kad Rīgā pielieto zemes piespiedu...

Foto

Intelektuālā viagra deputātiem

2017.gada 1.martā latviešiem uzzied jauna dzīve. Lieli prieki būs latviešu elektorātam. Šajā dienā darbību sāks Saeimas Analītiskais dienests. Tā uzdevums „nodrošināt aprakstošu un...

Foto

Kāds simbols, tāda tauta: Jūlijs Krūmiņš pret Jāņa Jurkāna viedokli saistībā ar VVF un viņas „blata kapu”

Janvārī prese daudz rakstīja par Vairas Vīķes-Freibergas piedzīvojumiem, kad...

Foto

Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju

Šī gada 1. februārī Jums tika iesniegti jautājumi (Nr.251/J/12) ar lūgumu sniegt...

Foto

Deputātu jautājumi Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidru informāciju par Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecības izmaksām

Vairākos deputātu jautājumos esam Jums uzdevuši jautājumus par Paula Stradiņa Klīniskās...

Foto

Spriņģe, Elksne un Tjarve: aicinām respektēt mūsu īpašo lomu sabiedrībā

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA), Latvijas Televīzijas un žurnāla "Ir" atklātā vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kopijas -...

Foto

Balsojums par CETA šādā redakcijā ir balsojums pret Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju interesēm

Eiropas Parlaments Strasbūrā 15. februārī nobalsoja par brīvās tirdzniecības līguma ar Kanādu...

Foto

Uzcelt pieminekli, nepiesmejot piemiņu

Biedrības “Latgolys Saeima” ir vērsusies pie Rēzeknes domes priekšsēdētāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultūras ministres ar atklātu vēstuli par Latgales...

Foto

Drošības policija: žurnālisti neesot likumdevēji, lai interpretētu likumus

Otrdien biju uzaicināts uz Drošības policiju sniegt liecības kriminālprocesā, kas ir uzsākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kura...

Foto

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības...

Foto

Kā man gāja Drošības policijā

“Kuram gan citam var uzticēties, ja ne Drošības policijai?” ņipra sarkanmate vaicā, kad norādu, ka Drošības policijā izvietotajiem mantu glabāšanas skapīšiem...

Foto

Laikmeta ainiņas V (Valentīndienas noskaņās)

Romantiskam stāstam esot jābūt kā nobriedušam vīnam - nedaudz neticamam un reibinošas domas raisošam. Ar stāstu sākas vīrieša un sievietes attiecības,...

Foto

Krimināli tiesātais Poikāns ir kaitnieks, Meroni personiski man naudu nemaksā

Esmu saņēmis daudzus jautājumus epastos un sociālajos tīklos. Artus, kas notiek? Kāpēc Tu neatbildi uz visiem...

Foto

Par to, kāpēc „labējās partijas nerunā ar krievvalodīgajiem”

Nolēmu uzrakstīt atbildi Olgas Dragiļevas rakstam “Vēlētājs miskastē”. Rakstā kritizētas t.s. latviskās (vai politkorektāk - labējās) partijas par to,...

Foto

JKP no 2018. gada Rīgā ieviesīs bezmaksas sabiedrisko transportu

Pirmais darbs, ko Jaunā konservatīvā partija (JKP) darīs Rīgas domē (RD), ir visu pašvaldības uzņēmumu audits. Tādā...

Foto

Cenzūra uzstāties KPV LV partijas kongresā

Šī ir manis sagatavotā uzruna KPV LV partijas kongresam, ko esmu spiests nosūtīt medijiem, jo partijas valde aizliedz partijas biedriem...

Foto

Par vienu bezkaunīgu un melīgu piektklasnieku

Jūtos parādā savu viedokli par raidījumā deFacto rādīto sižetu pagājušā svētdienā. Tā kā Artuss (mans draugs, kā viņš sižetā apgalvoja) mani no...

Foto

Publiski atklāta vēstule SAB direktoram J. Maizīša kungam no LR 12.Saeimas deputāta Valda Kalnozola

Kā Latvijas Republikas pilsoņu ievēlēts 12.Saeimas deputāts vēršos pie Jums ar šādiem...

Foto

Karalis ir miris, lai dzīvo karalis! jeb Kādēļ es neraudāšu Latvijas valsts bērēs

Es apzinos, ka šāds virsraksts var tikt uzskatīts par visai provokatīvu un varu...

Foto

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Pēcpadomju gados latviešu garīgajā kultūrā nepatīkams jaunums ir masveidīgā pievēršanās perversajam. Tas tiek darīts ar īpašu entuziasmu un lepnumu un, iespējams, ne...

Foto

Kā valdība pieļāva, ka notiek gadu desmitos mērāma medicīnas darbinieku pazemošana?

Ģimenes ārsts ir pašnodarbinātais. Viņa rīcībā ir darbinieki - sertificēts ārsta palīgs un medmāsa. To...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos nosaukt atbildīgos saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem

Jums tika sagatavoti un iesniegti deputātu jautājumi sniegt konkrētu informāciju par...

Foto

Deputātu jautājumi veselības ministrei Čakšai par izvairīšanos sniegt skaidras atbildes saistībā ar “e-veselības” izmaksu pamatotību

Rūpīgi iepazīstoties ar visu Jūsu sniegto informāciju, nākas secināt, ka Jūs...