Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas vairākums ceturtdien atbalstīja Valsts prezidenta vienreiz jau „atmestos” grozījumus Robežas likumā, tos nedaudz koriģējot. Līdz ar to valsts pēc būtības ir lēmusi par jauna biznesa radīšanu, ko saskaņā ar likumu pēc tam būs iespējams nodot privātās rokās. Runa ir par elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu, kas rindas uz Latvijas Austrumu robežas nepadarītu īsākas, bet dotu iespēju kādam pelnīt uz to apkalpošanas rēķina. Aizkulišu cīņās par šo likumu, par kurām Pietiek jau rakstījis, pēdējā brīdī izgaismojusies arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kuras vīra Jāņa Āboltiņa pārstāvētajai asociācijai Latvijas auto teju izdevās ar šā likuma palīdzību iegūt garantētas monopoltiesības uz jauno biznesu. Āboltiņa uz Pietiek jautājumiem izvēlējās neatbildēt, bet viņas vīrs uz tiem reaģēja asi. Ceturtdien no Saeimas tribīnes Āboltiņa uzstājās ar emocionālu runu, teju apraudoties un noliedzot sava vīra biznesa interešu lobēšanu, bet Pietiek pārmetot apmelošanu.

„Fotoradari 2” – tā šo jauno biznesu Pietiek neoficiālā sarunā raksturojušas amatpersonas par robežšķērsošanu un tranzītu atbildīgajās Satiksmes un Iekšlietu ministrijās. Oficiāli neviens izteikties nevēlas, atzīstot, ka tēma ir politisko un ekonomisko interešu krustugunīs un nostāties kādā pusē nozīmē riskēt ar amatu. Aiz likuma nevainīgā formulējuma par ārējās sauszemes robežu rindu administrēšanas nodošanu privātās rokās patlaban vēl miljoni nav redzami. Tas arī ir galvenais ieinteresēto pušu arguments, noliedzot aizdomas, ka kāds izmanto ietekmi valdībā un likumdevējā, lai radītu jaunu biznesu ar politisku aizmuguri. „Es valsti ar likumu un savām personiskajām interesēm nekad nekur neesmu kopā jaucis,” Pietiek apgalvo asociācijas Latvijas auto padomes izpildsekretārs un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vīrs Jānis Āboltiņš (fotogrāfijā pa kreisi aiz asociācijas prezidenta Valda Trēziņa).

Tagad auto rindu, kas stiepjas uz austrumu robežu, neviens neregulē, ja neskaita puslegālo „taloniņu” sistēmu. Ja valsts ieviesīs elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, fiziskā rinda uz robežas mazāka nekļūs, vienkārši tiks radīts tiesisks pamats rindas regulēšanai, piedāvājot autopārvadātājiem ērtību – robežas šķērsošanai noteiktā stundā reģistrēties elektroniski, nevis to gaidīt, fiziski nīkstot uz robežas, pirms nedēļas izskanēja par likuma grozījumiem atbildīgajā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. To vada Vienotības pārstāvis Ainars Latkovskis, kurš Pietiek noliedza, ka ar partijas priekšsēdētāju Āboltiņu pārrunājis viņas vīra biznesam vajadzīgos likuma grozījumus. Kad pirms nedēļas komisijas sēdē tās deputāts Kārlis Seržants (ZZS) izteicās, ka, "ņemot vērā to, kas stāv aiz Latvijas auto, skaidrs, ka sistēmu uzticēs viņiem", pie galda sēdošie sasmaidījās, bet Āboltiņu ģimenes vārds palika nenosaukts. 

Visu izšķirs Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuru izstrādi arī paredz likuma grozījumi. Nozares zinātāji paredz, ka tajos visticamāk tiks iestrādāta shēma, kas elektroniskās robežšķērsošanas izmaksas vienam autopārvadātājam piedāvās vai nu bez maksas, vai amplitūdā līdz 10-15 eiro. Kā atzīst Latvijas Loģistikas asociācijas pārstāvis Normunds Krūmiņš, nozares zinātājs MK noteikumus var uzrakstīt tā, ka bez maksas elektroniskā robežšķērsošana pēc būtības ne ar ko neatšķirtos no pašreizējās nīkšanas uz robežas, bet, lai izmantotu sistēmas priekšrocības, autopārvadātājam, visticamāk, nāktos par pakalpojumu maksāt. Lai ar elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu varētu pelnīt, MK noteikums būtu jāieraksta, ka par noteiktu servisu – piemēram, rindas numura saņemšanu īsziņā vai citiem bonusiem, autopārvadātājam būtu jāmaksā, bet, šos bonusus nepērkot, jaunās sistēmas priekšrocības pilnvērtīgi nevarētu izmantot.

Jānis Āboltiņš, kura pārstāvētā Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto gandrīz tika pie garantētā biznesa, Pietiek uzsver, ka, ieviešot jauno elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, „pastāvēs arī iespēja šķērsot robežu, elektroniski reģistrējoties bez maksas”. Jautāts, vai MK noteikumos varētu tikt paredzēts, ka par papildu servisu autopārvadātājiem būtu jāmaksā, Āboltiņš kļūst nerunīgs, sakot, ka „tad, kad būs Ministru kabineta noteikumi, kuros būs norādīts, cik, kas, par ko, tad mēs varēsim turpināt šo sarunu”. Āboltiņa un Trēziņa arguments, kamēr nav MK noteikumu un izcenojuma, ir, ka aiz ieceres neslēpjas bizness, bet rūpes par autopārvadātāju ērtībām. „Šīs nav biznesa intereses, tās ir intereses sakārtot uz robežas, lai mūsu pārvadātājiem nedegtu tonnām degvielas, lai nelidotu domkrati naktīs pa gaisu, lai cilvēkiem nevajadzētu iet zem koka kārtot savas neatliekamās vajadzības un tā tālāk. Gadiem ilgi mūsu šoferiem ir jānīkst uz tās robežas salā un lietū un tad, kad vienreiz kāds kaut ko normālā veidā grib sakārtot, tad mēs meklējam lobismu,” aizvainoti saka Āboltiņš.

Oficiāli noskaidrot, vai un kādu amatu Latvijas auto ieņem Āboltiņš, nenācās viegli. Lursoft datubāzē atrodams, ka viņš vēl vecajā uzvārdā Āboltiņš-Ābols Latvijas auto izpildsekretāra amatā bijis līdz 2005. gada jūlijam, vēlāk šāds ieraksts izpaliek, lai gan Āboltiņš, kā pats to apstiprināja Pietiek, vēl aizvien ir šajā amatā. Arī Latvijas auto mājaslapā Āboltiņa vārds starp organizācijas amatpersonām neparādās. Pēdējos gados Āboltiņš ir darbojies aizkulisēs. Publiski elektronisko robežšķērsošanu aizstāv Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Āboltiņš šo biznesu ir lobējis aizkulisēs, tajā skaitā, tiekoties ar valdības amatpersonām, ko oficiāli neviens nav gatavs apstiprināt. Āboltiņa reakcija uz jautājumiem par lobēšanu aizkulisēs ir: "Pierādiet!" Trēziņš par elektroniskās robežšķērsošanas politisko lobiju ir nerunīgs, bet uzstājīgāk tincināts, atcērt, ka „esmu gatavs ar pašu velnu sadarboties, lai tikai autopārvadātājiem būtu labāk”.

Likuma jaunajā redakcijā, ko pirms nedēļas atbalstīja valdība un pēc tam arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, norāde tieša uz Latvijas auto ir pazudusi. Tomēr likums vēl aizvien noteiks, ka ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija (SM), kura „šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai”. Nozares zinātāji un SM amatpersonas neformāli atzinušas, ka Latvijas auto, ja vien iesaistīsies cīņā par jauno biznesu, būs grūti noraidīt kā galveno pretendentu. Likuma Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā iepriekšējā redakcija, kuru Saeimai otrreizējai caurlūkošanai „atmeta” Valsts prezidents Andris Bērziņš, bija noteikti attiecināma uz Latvijas auto, aiztaupot asociācijai turpmākās cīņas par šo biznesu. Izbrāķētie likuma grozījumi paredzēja, ka ārējās sauszemes robežas rindu administrē SM, kura „ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU”. Pēdējam kritērijam Latvijā atbilst tikai viena organizācija – Latvijas auto.

Brīdī, kad tika ieslēgta sarkanā gaisma un iesaistītās amatpersonas cita pēc citas tika sauktas uz Rīgas pili, signalizējot, ka Valsts prezidents šos likuma grozījumus varētu neizsludināt, to aizstāvēšanā aktīvi iesaistījusies Āboltiņa. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ko iesaistītās amatpersonas, nevēloties saasināt attiecības, oficiāli nevēlējās apstiprināt, Saeimas priekšsēdētāja vairākkārtīgi zvanījusi, aizkulisēs cenšoties panākt likuma neatdošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. Savukārt Āboltiņas publiski izteikumi, argumentējot, kādēļ šie likuma grozījumi un elektroniskās robežšķērsošanas ieviešana būtu atbalstāmi, nav atrodami.

Saeimas priekšsēdētāja šo iejaukšanos ne noliedza, ne arī skaidroja savu motivāciju. Uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem, vai uz Rīgas pili Robežas likuma sakarā zvanījusi sava vīra biznesa interesēs, Āboltiņa neatbildēja. Tāpat Saeimas spīkere izvairījās komentēt, kā tas saskan ar labas pārvaldības principiem un izvairīšanos no interešu konflikta valsts amatpersonas darbībā. Savukārt Latvijas auto padomes izpildsekretāra Āboltiņa pozīcija telefonsarunā ar Pietiek bija: viņa dzīvesbiedres lobijam nav pierādījumu, turklāt šiem likuma grozījumiem Saeimā bijis vienbalsīgs atbalsts.

„Jūs bijāt klāt? Kā jūs varat zināt? Jūs pērkat kaut kādu informāciju?” asi uz Pietiek jautājumu, vai Āboltiņa likuma grozījumu neatmešanu otrreizējai caurlūkošanai lobējusi viņa biznesa interesēs, reaģēja Saeimas priekšsēdētājas dzīvesbiedrs. Telefonsarunā Āboltiņš vērsa uzmanību, ka par grozījumu pieņemšanu Robežas likumā 12. janvārī nobalsojuši visi plenārsēžu zālē klāt bijušie deputāti. „Kāds man sakars būtu ar likumdevēju? Jūsu slimīgajā fantāzijā ir šāds sakars! Mana laulātā draudzene tam likumam tuvumā nav stāvējusi! Tur vēl 100 deputāti ir Saeimā. Mūsu cienījamā Saeimā ir 100 deputāti, viņi visi par to likumu ir balsojuši,” asā tonī atgādināja Āboltiņš.

Novērtē šo rakstu:

75
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...