Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas vairākums ceturtdien atbalstīja Valsts prezidenta vienreiz jau „atmestos” grozījumus Robežas likumā, tos nedaudz koriģējot. Līdz ar to valsts pēc būtības ir lēmusi par jauna biznesa radīšanu, ko saskaņā ar likumu pēc tam būs iespējams nodot privātās rokās. Runa ir par elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu, kas rindas uz Latvijas Austrumu robežas nepadarītu īsākas, bet dotu iespēju kādam pelnīt uz to apkalpošanas rēķina. Aizkulišu cīņās par šo likumu, par kurām Pietiek jau rakstījis, pēdējā brīdī izgaismojusies arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kuras vīra Jāņa Āboltiņa pārstāvētajai asociācijai Latvijas auto teju izdevās ar šā likuma palīdzību iegūt garantētas monopoltiesības uz jauno biznesu. Āboltiņa uz Pietiek jautājumiem izvēlējās neatbildēt, bet viņas vīrs uz tiem reaģēja asi. Ceturtdien no Saeimas tribīnes Āboltiņa uzstājās ar emocionālu runu, teju apraudoties un noliedzot sava vīra biznesa interešu lobēšanu, bet Pietiek pārmetot apmelošanu.

„Fotoradari 2” – tā šo jauno biznesu Pietiek neoficiālā sarunā raksturojušas amatpersonas par robežšķērsošanu un tranzītu atbildīgajās Satiksmes un Iekšlietu ministrijās. Oficiāli neviens izteikties nevēlas, atzīstot, ka tēma ir politisko un ekonomisko interešu krustugunīs un nostāties kādā pusē nozīmē riskēt ar amatu. Aiz likuma nevainīgā formulējuma par ārējās sauszemes robežu rindu administrēšanas nodošanu privātās rokās patlaban vēl miljoni nav redzami. Tas arī ir galvenais ieinteresēto pušu arguments, noliedzot aizdomas, ka kāds izmanto ietekmi valdībā un likumdevējā, lai radītu jaunu biznesu ar politisku aizmuguri. „Es valsti ar likumu un savām personiskajām interesēm nekad nekur neesmu kopā jaucis,” Pietiek apgalvo asociācijas Latvijas auto padomes izpildsekretārs un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) vīrs Jānis Āboltiņš (fotogrāfijā pa kreisi aiz asociācijas prezidenta Valda Trēziņa).

Tagad auto rindu, kas stiepjas uz austrumu robežu, neviens neregulē, ja neskaita puslegālo „taloniņu” sistēmu. Ja valsts ieviesīs elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, fiziskā rinda uz robežas mazāka nekļūs, vienkārši tiks radīts tiesisks pamats rindas regulēšanai, piedāvājot autopārvadātājiem ērtību – robežas šķērsošanai noteiktā stundā reģistrēties elektroniski, nevis to gaidīt, fiziski nīkstot uz robežas, pirms nedēļas izskanēja par likuma grozījumiem atbildīgajā Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. To vada Vienotības pārstāvis Ainars Latkovskis, kurš Pietiek noliedza, ka ar partijas priekšsēdētāju Āboltiņu pārrunājis viņas vīra biznesam vajadzīgos likuma grozījumus. Kad pirms nedēļas komisijas sēdē tās deputāts Kārlis Seržants (ZZS) izteicās, ka, "ņemot vērā to, kas stāv aiz Latvijas auto, skaidrs, ka sistēmu uzticēs viņiem", pie galda sēdošie sasmaidījās, bet Āboltiņu ģimenes vārds palika nenosaukts. 

Visu izšķirs Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuru izstrādi arī paredz likuma grozījumi. Nozares zinātāji paredz, ka tajos visticamāk tiks iestrādāta shēma, kas elektroniskās robežšķērsošanas izmaksas vienam autopārvadātājam piedāvās vai nu bez maksas, vai amplitūdā līdz 10-15 eiro. Kā atzīst Latvijas Loģistikas asociācijas pārstāvis Normunds Krūmiņš, nozares zinātājs MK noteikumus var uzrakstīt tā, ka bez maksas elektroniskā robežšķērsošana pēc būtības ne ar ko neatšķirtos no pašreizējās nīkšanas uz robežas, bet, lai izmantotu sistēmas priekšrocības, autopārvadātājam, visticamāk, nāktos par pakalpojumu maksāt. Lai ar elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu varētu pelnīt, MK noteikums būtu jāieraksta, ka par noteiktu servisu – piemēram, rindas numura saņemšanu īsziņā vai citiem bonusiem, autopārvadātājam būtu jāmaksā, bet, šos bonusus nepērkot, jaunās sistēmas priekšrocības pilnvērtīgi nevarētu izmantot.

Jānis Āboltiņš, kura pārstāvētā Autopārvadātāju asociācija Latvijas auto gandrīz tika pie garantētā biznesa, Pietiek uzsver, ka, ieviešot jauno elektroniskās robežšķērsošanas sistēmu, „pastāvēs arī iespēja šķērsot robežu, elektroniski reģistrējoties bez maksas”. Jautāts, vai MK noteikumos varētu tikt paredzēts, ka par papildu servisu autopārvadātājiem būtu jāmaksā, Āboltiņš kļūst nerunīgs, sakot, ka „tad, kad būs Ministru kabineta noteikumi, kuros būs norādīts, cik, kas, par ko, tad mēs varēsim turpināt šo sarunu”. Āboltiņa un Trēziņa arguments, kamēr nav MK noteikumu un izcenojuma, ir, ka aiz ieceres neslēpjas bizness, bet rūpes par autopārvadātāju ērtībām. „Šīs nav biznesa intereses, tās ir intereses sakārtot uz robežas, lai mūsu pārvadātājiem nedegtu tonnām degvielas, lai nelidotu domkrati naktīs pa gaisu, lai cilvēkiem nevajadzētu iet zem koka kārtot savas neatliekamās vajadzības un tā tālāk. Gadiem ilgi mūsu šoferiem ir jānīkst uz tās robežas salā un lietū un tad, kad vienreiz kāds kaut ko normālā veidā grib sakārtot, tad mēs meklējam lobismu,” aizvainoti saka Āboltiņš.

Oficiāli noskaidrot, vai un kādu amatu Latvijas auto ieņem Āboltiņš, nenācās viegli. Lursoft datubāzē atrodams, ka viņš vēl vecajā uzvārdā Āboltiņš-Ābols Latvijas auto izpildsekretāra amatā bijis līdz 2005. gada jūlijam, vēlāk šāds ieraksts izpaliek, lai gan Āboltiņš, kā pats to apstiprināja Pietiek, vēl aizvien ir šajā amatā. Arī Latvijas auto mājaslapā Āboltiņa vārds starp organizācijas amatpersonām neparādās. Pēdējos gados Āboltiņš ir darbojies aizkulisēs. Publiski elektronisko robežšķērsošanu aizstāv Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Āboltiņš šo biznesu ir lobējis aizkulisēs, tajā skaitā, tiekoties ar valdības amatpersonām, ko oficiāli neviens nav gatavs apstiprināt. Āboltiņa reakcija uz jautājumiem par lobēšanu aizkulisēs ir: "Pierādiet!" Trēziņš par elektroniskās robežšķērsošanas politisko lobiju ir nerunīgs, bet uzstājīgāk tincināts, atcērt, ka „esmu gatavs ar pašu velnu sadarboties, lai tikai autopārvadātājiem būtu labāk”.

Likuma jaunajā redakcijā, ko pirms nedēļas atbalstīja valdība un pēc tam arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, norāde tieša uz Latvijas auto ir pazudusi. Tomēr likums vēl aizvien noteiks, ka ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija (SM), kura „šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai”. Nozares zinātāji un SM amatpersonas neformāli atzinušas, ka Latvijas auto, ja vien iesaistīsies cīņā par jauno biznesu, būs grūti noraidīt kā galveno pretendentu. Likuma Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā iepriekšējā redakcija, kuru Saeimai otrreizējai caurlūkošanai „atmeta” Valsts prezidents Andris Bērziņš, bija noteikti attiecināma uz Latvijas auto, aiztaupot asociācijai turpmākās cīņas par šo biznesu. Izbrāķētie likuma grozījumi paredzēja, ka ārējās sauszemes robežas rindu administrē SM, kura „ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU”. Pēdējam kritērijam Latvijā atbilst tikai viena organizācija – Latvijas auto.

Brīdī, kad tika ieslēgta sarkanā gaisma un iesaistītās amatpersonas cita pēc citas tika sauktas uz Rīgas pili, signalizējot, ka Valsts prezidents šos likuma grozījumus varētu neizsludināt, to aizstāvēšanā aktīvi iesaistījusies Āboltiņa. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ko iesaistītās amatpersonas, nevēloties saasināt attiecības, oficiāli nevēlējās apstiprināt, Saeimas priekšsēdētāja vairākkārtīgi zvanījusi, aizkulisēs cenšoties panākt likuma neatdošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. Savukārt Āboltiņas publiski izteikumi, argumentējot, kādēļ šie likuma grozījumi un elektroniskās robežšķērsošanas ieviešana būtu atbalstāmi, nav atrodami.

Saeimas priekšsēdētāja šo iejaukšanos ne noliedza, ne arī skaidroja savu motivāciju. Uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem, vai uz Rīgas pili Robežas likuma sakarā zvanījusi sava vīra biznesa interesēs, Āboltiņa neatbildēja. Tāpat Saeimas spīkere izvairījās komentēt, kā tas saskan ar labas pārvaldības principiem un izvairīšanos no interešu konflikta valsts amatpersonas darbībā. Savukārt Latvijas auto padomes izpildsekretāra Āboltiņa pozīcija telefonsarunā ar Pietiek bija: viņa dzīvesbiedres lobijam nav pierādījumu, turklāt šiem likuma grozījumiem Saeimā bijis vienbalsīgs atbalsts.

„Jūs bijāt klāt? Kā jūs varat zināt? Jūs pērkat kaut kādu informāciju?” asi uz Pietiek jautājumu, vai Āboltiņa likuma grozījumu neatmešanu otrreizējai caurlūkošanai lobējusi viņa biznesa interesēs, reaģēja Saeimas priekšsēdētājas dzīvesbiedrs. Telefonsarunā Āboltiņš vērsa uzmanību, ka par grozījumu pieņemšanu Robežas likumā 12. janvārī nobalsojuši visi plenārsēžu zālē klāt bijušie deputāti. „Kāds man sakars būtu ar likumdevēju? Jūsu slimīgajā fantāzijā ir šāds sakars! Mana laulātā draudzene tam likumam tuvumā nav stāvējusi! Tur vēl 100 deputāti ir Saeimā. Mūsu cienījamā Saeimā ir 100 deputāti, viņi visi par to likumu ir balsojuši,” asā tonī atgādināja Āboltiņš.

Novērtē šo rakstu:

75
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

21

Nākotnes konjunktūra

FotoLatviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu unikālo identitāti. Uz papīra vai datora ekrāna varam bezgalīgi lepoties ar savu ūnikumu. Ja agrāk zinājām, ka papīrs laipni atļauj visu, tad tagad zinām, ka datora ekrāns tāpat laipni atļauj visu.
Lasīt visu...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...