papildināts - Straumem konstatētas 1,9 promiles, konfiscētas divas medību karabīnes
PIETIEK26.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, kurš nesen izstājies no partijas TB/LNNK, pie stūres sēdies ievērojamā – 1,9 promiļu alkohola reibumā, Pietiek noskaidroja Tukuma policijā, kas ekspolitiķi 8. aprīļa vakarā aizturējusi Tukuma novada teritorijā uz autoceļa Rīga-Ventspils. Tukuma policistiem pret kādreizējo spīkeri pretenziju neesot – Straume uzvedies ļoti korekti un piekritis iepūst alkometrā. Straume, kurš jau desmito gadu ir kaislīgs mednieks, devies mājup no medībām Kurzemes pusē. Ekspolitiķim ne tikai uz četriem gadiem atņemtas autovadītāja tiesības, bet arī uz kādu laiku nāksies atvadīties no sava vaļasprieka, jo viņam konfiscētas divas džipā atrastās karabīnes.
Pēc policijas sniegtās informācijas, 8. aprīļa vakarā ap pulksten 21:15 Straume braucis ar savu trīs gadus veco luksusa tipa apvidus auto Infiniti QX56, kad viņu autoceļa Rīga-Ventspils 65. kilometrā aizturējusi patruļa.
Straumes auto apturēts sakarā ar "konkrētām aizdomām", ka tā vadītājs varētu būt alkohola reibumā. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, medību pasākuma laikā noticis konflikts, un kāds no Straumes medību biedriem anonīmi ziņojis policijai, ka pie konkrētā auto stūres atrodas iereibis cilvēks. Šo versiju apstiprina Tukuma policijas oficiāli sniegtā informācija, ka modrību Straumes džips izraisījis tādēļ, ka saņemts kāda iedzīvotāja zvans, lai pievēršot uzmanību šim auto.
Straume savu kādreizējā Saeimas priekšsēdētāja statusu neesot centies izmantot, uzvedies korekti un prasībai iepūst alkometrā nav pretojies, Pietiek noskaidroja policijā. Alkometrs Straumes izelpā uzrādījis 1,9 promiles alkohola, kas atbilst diezgan stipram reibumam. Citā mērījumā izelpā konstatēta lielāka alkohola koncentrācija - 2,19 promiles. Saskaņā ar likumu, vērā ņem mazāko mērījumu.
11. aprīlī administratīvā lieta nodota Tukuma rajona tiesai. Tomēr 10 diennakšu sodu Straume Lieldienu nedēļā sācis izciest Jūrmalā, jo tur ir viņa deklarētā dzīvesvieta. Straumem piemērota Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtā daļa par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Šis pants liek piemērot administratīvo arestu no 10 līdz 15 diennaktīm, uzlikt naudas sodu no 800 līdz 1000 latiem un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.
Straume jau kopš 2002. gada ir kaislīgs mednieks, un arī šoreiz viņš devies mājup no medībām Kurzemes pusē. Tādēļ džipā atradušās divas medību karabīnes. Tās policija konfiscējusi, un atsevišķa administratīvā pārkāpuma lieta par šo faktu nosūtīta Jūrmalas likumsargiem. Administratīvais sods, kas saistīts ar apreibinošo vielu neatļautu lietošanu, automātiski nozīmējot, ka tiks anulēta ieroča glabāšanas atļauja, Pietiek skaidroja policijā.
Tukuma rajona tiesā Pietiek noskaidroja, ka 12. aprīlī Straumem piemērots administratīvais sods - arests uz 10 dienām, kā arī uzlikts 800 latu administratīvais sods un uz 4 gadiem atņemtas transporta vadīšanas tiesības.
Atbildību pastiprinošus apstākļus lietā tiesa nav konstatējusi. Tiesai bijusi informācija, ka Straume jau iepriekš ticis administratīvi sodīts un visi sodi samaksāti. Vai šie sodi bijuši saistīti ar braukšanu reibumā, neesot skaidrots. Tiesa, uzliekot sodu, ņēmusi vērā Straumes ģimenes stāvokli un pārkāpuma izdarītāja attieksmi pret izdarīto. Straume tiesai liecinājis, ka viņa apgādībā ir nepilngadīgs bērns un māte pensionāre. Tiesas lēmumā rakstīts, ka Straume vaļsirdīgi atzinis administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un nožēlojis izdarīto.
Straumem 5 dienu laikā bija iespēja pārsūdzēt tiesas lēmumu, bet tas nav izdarīts, un lēmums stājies likumīgā spēkā. Straumes apvidus auto ekspolitiķim tikšot atdots pēc tam, kad viņš būs nomaksājis 800 latu sodu.
Straume bija parlamenta priekšsēdētājs 7. Saeimas laikā no 1998. gada 3. novembra līdz 2002. gada 5. novembrim. Straumes politiskā karjera beidzās 2006. gadā līdz ar neievēlēšanu 9. Saeimā. Tiek uzskatīts, ka vēlētāji viņu sodīja par tā dēvēto Jūrmalgeitas skandālu, kur Straume figurēja ar iesauku Baķka.
1962. gadā dzimušais Straume, ilgus gadus bija viens no tēvzemiešu līderiem. Viņš politikā iesaistījās jau Atmodas laikā 1988. gadā, sākot ar kustību Helsinki-86. Vēlāk darbojies Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā (LNNK), Pilsoņu Kongresā un apvienībā Tēvzemei un Brīvībai. Straume ticis ievēlēts 5., 6.,7. un 8. Saeimā no Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
10. martā Straume, kurš bija attālinājies no partijas un bijušajiem kolēģiem, pēc paša vēlēšanās esot uzrakstījis iesniegumu par izstāšanos no TB/LNNK. Vairāki tēvzemieši, kuriem Pietiek pēdējās dienās uzdeva jautājumus par Straumi, uzsvērti centās no bijušā partijas līdera distancēties, sakot, ka ar viņu nav runājuši un tikušies mēnešiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
