Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek jau prognozēja, valdība pēc vairāk nekā trīs stundu debatēm aiz slēgtām durvīm otrdien vienojās dot divas nedēļas, lai vienotos ar lidsabiedrības airBaltic mazākuma akcionāru SIA Baltijas Aviācijas sistēmas par airBaltic vadītāja Bertolta Flika nomaiņu amatā. Šis un vēl vairāki priekšnosacījumi izvirzīti no valsts puses, lai tā piekristu vairāku desmitu miljonu latu ieguldīšanai lidsabiedrības pamatkapitālā. "Šodien valdība nolēma, ka piedalīsies kompānijas airBaltic glābšanā," pēc valdības sēdes informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Pārējie valdības izvirzītie kritēriji bez airBaltic menedžmenta nomaiņas ir panākt valstij neizdevīgā lidsabiedrības akcionāru līguma un statūtu izmaiņas, kā arī lidostas Rīga airBaltic bāzes lidostas statusa saglabāšanu. "Valstij ir nosacījumi, pie kuriem viņa ir gatava sadarboties, ja tie netiek īstenoti, tas ir grūti," pēc valdības sēdes par nolemto informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). 

Pietiek jau pirms valdības sēdes slēgtās daļas sākuma rakstīja, ka viens no kompromisiem, lai panāktu labvēlīgu valdības lēmumu airBaltic pamatkapitāla palielināšanai par 60 miljoniem latu, varētu būt lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika nomaiņa. Tā otrdien Pietiek pieļāva vairākas lēmuma pieņemšanā iesaistītās amatpersonas. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji bija optimistiski, ka jau otrdien varētu tikt pieņemts vismaz „starplēmums”.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, SM gatava piedāvāt Flika „pakāpenisku nomaiņu” airBaltic valdes priekšsēdētāja amatā. Risinājuma juridiskās nianses netiek skaidrotas, bet, pēc vairāku informētu avotu Pietek sniegtās informācijas, notiek centieni panākt neformālu vienošanos, ka Flikam ir jāaiziet, lai atvieglotu politisko lēmumu par 60 miljonu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā. „Izvēle ir skaidra – vai nu upurē valdes priekšsēdētāju, vai zaudē kompāniju un līdzšinējos ieguldījumus,” airBaltic privāto akcionāru izvēles iespējas iezīmēja kāda amatpersona.

Uz Fliku tiekot izdarīts spiediens caur airBaltic kreditoru – Krājbankas pastarpināto īpašnieku Vladimiru Antonovu. „Caur Antonovu ir vienīgais veids, kā piespiest Fliku runāt, jo [iepriekšējo satiksmes ministru Kasparu] Gerhardu viņš vienkārši „sūtīja tālāk”,” atzina kāds par airBaltic akcionāru sarunām informēts avots.

Strīds par airBaltic draudošo maksātnespēju, kas liek izšķirties par 60 miljonu ieguldīšanu lidsabiedrībā, pacēlies arī politiskā līmenī. Abi koalīcijas partneri – premjera Valda Dombrovska Vienotība un satiksmes ministra Ulda Auguļa ZZS pēdējo nedēļu laikā apmainās asiem izteikumiem, publiskajā telpā cenšoties viena uz otru novelt atbildību par airBaltic problēmām. Formāli atbildīgs par lidsabiedrībā notiekošo ir satiksmes ministrs Augulis, bet ZZS atgādina, ka valsts intereses ierobežojošais airBaltic akcionāru līgums slēgts iepriekšējā satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā, bet tika pārslēgts bez būtiskiem uzlabojumiem Dombrovska valdības laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) dienu iepriekš izslēdza, ka valsts varētu atrast 60 miljonus, turklāt to ieguldīšana airBaltic, kuru valsts nespēj kontrolēt pateicoties neizdevīgajam akcionāru līgumam, nebūtu lietderīga.  Tam, ka „ieguldīt 60 miljonus izzagšanai” nebūtu pieļaujams un airBaltic pamatkapitāla palielināšanai ar valsts līdzekļiem jānotiek pie stingriem noteikumiem, neformālā sarunā piekrita arī kāds ZZS pārstāvis.

Arī pats Fliks otrdien intervijā laikrakstam Diena pauž gatavību neturēties pie airBaltic valdes priekšsēdētāja amata, ja tas būtu šķērslis valdībai lemt par lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanu. „Ja es esmu vienīgais, kas traucē, tad varu skaidri pateikt - es neturēšos pie sava krēsla, tā ka tas ir priekšnosacījums visām tālākām darbībām. Bet tādā gadījumā valstij ir jānāk ar skaidru lēmumu, cik tā grib ieguldīt airBaltic, un arī nauda uzņēmumā ir jāiemaksā. Tad arī varam runāt par dažādām vēlmēm un dažādiem „vajadzētu”. Iemaksājiet naudu un tad runājiet tālāk! Tāpat kā par akcionāru līguma grozījumiem - jābūt skaidrībai, nevis kuluāros runātām lietām,” intervijā saka Fliks.

Pietiek jau ir rakstījis, ka airBaltic, kuras vajadzībām Krājbanka un Snoras banka aizdevušas iespaidīgas summas, īpašnieku struktūra rada jautājumus to necaurspīdīguma dēļ, - airBaltic lielākajā privātajā akcionārā (47,2% airBaltic akciju) Baltijas Aviācijas sistēmas gandrīz puse kapitāldaļu kopš pagājušā gada pieder Bahamu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Flika un Baltijas Aviācijas sistēmu kreditoru – Snoras bank un Latvijas Krājbankas netiešā īpašnieka Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs pērn gan apgalvoja, ka „pilnīgi noteikti Antonova kungs nav kļuvis par airBaltic līdzīpašnieku” un neslēpjoties aiz Bahamu salu ārzonas.

Jau ilgāku laiku zināms, ka Fliks par vienu eiro ārzonas kompānijai pārdevis gandrīz pusi no viņam iepriekš pilnībā piederējušās SIA Baltijas Aviācijas sistēmas, kam pieder 47,2% airBaltic akciju. Šī summa apliecina Pietiek jau iepriekš izteikto versiju – faktiski darījums bijis diezgan formāls un veikts, lai kontroli uzņēmumā apmaiņā pret nepieciešamajiem kredītresursiem iegūtu Lietuvas Snoras banka vai ar to saistītas struktūras.

Formāli Fliks kontroli Baltijas Aviācijas sistēmās un līdz ar to arī airBaltic saglabā, jo Bahamu salās reģistrētajai ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited pārdevis „mazāko” pusi no uzņēmuma akcijām – 9653 no 19 307 akcijām, pats savā īpašumā. Taču šī kontrole kļūst aizvien nosacītāka, jo Flika saistību slogs pret Snoras banku un tās Latvijas „meitu” – Latvijas Krājbanku tikai pieaug: viņa personisko parādu slogs tāpat kā pagājušā gada martā, ar ko datēta viņa iepriekšējā deklarācija, ir 14 miljoni latu, taču iespaidīgi pieaudzis doto abām bankām doto komercķīlu apjoms – no 46,5 miljoniem latu pavasarī līdz 59,2 miljoniem latu gada beigās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...