papildināts - Zaharjins iesniedz tiesā, domājams, muļķīgi viltotu līgumu, tiek pie vēl viena kriminālprocesa
PIETIEK26.01.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs līdzšinējais lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins, kurš uzņēmējam Kirovam Lipmanam pirmās instances tiesā zaudējis prāvā par vairāk nekā 11% uzņēmuma akciju īpašumtiesībām, mēģinājis uzlabot savas izredzes apelācijas tiesā, iesniedzot, domājams, muļķīgi viltotu līgumu. Rezultāts - policija sākusi jaunu kriminālprocesu par dokumentu viltojumu.
Pietiek rīcībā nonācis Zaharjina pilnvarotās personas - advokātes Sintijas Radionovas šā gada 8. janvāra iesniegums LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai.
Zaharjina pārstāve lūgusi pievienot viņa pirmajā instancē zaudētās lietas materiāliem "2003.gada 24 septembra akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akciju dāvinājuma līgumu, pamatojoties uz kuru Sergejs Zaharjins ieguva akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcijas".
Saskaņā ar Zaharjina advokātes Augstākajai tiesai adresētajā pavadrakstā teikto "minētais dāvinājuma līgums pierāda, ka Sergejs Zahariins strīdus akcijas ir ieguvis īpašumā uz tiesiska darījuma pamata, kas noslēgts starp Sergeju Zaharjinu un [ārzonas uzņēmumu] Gesil Limited".
Tiesai iesniegtais dokuments, ko parakstījis Zaharjins un viņa ilggadējais kompanjons Iļja Segals, tiešām varētu likt apelācijas tiesai likt mainīt pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru strīdīgā akciju pakete tika atzīta par Lipmana īpašumu.
Iesniegtais līgums rāda, ka 2003. gada 24. septembrī ārzonas kompānija Gesil Limited tās pilnvarotā pārstāvja Segala personā uzdāvinājis Segalam un Zaharjinam kopā 11 851 656 Liepājas metalurga akcijas, no kurām 3,53 miljoni akciju tikuši Segalam, bet pārējās - Zaharjinam.
Līgumā īpaši norādīts, ka "akcijas tiek dāvinātas ar sevišķu uzlikumu, kas izpaužas ar aizliegumu Apdāvinātājiem 10 gadu laikā jebkādā veidā nodot trešām personām ar šo līgumu atdāvinātās akcijas, kā arī nepieļaut trešo personu piedziņas vēršanu uz ar šo līgumu iegūtajām akcijām bez rakstveida saskaņošanas ar otru Apdāvināto.
Ja tiesa noticētu Zaharjina "atrastajam" un Augstākajai tiesai iesniegtajam līgumam, Lipmans tagad prāvā, visticamākais, zaudētu. Taču kāds līgumā atrodams fakts rāda Zaharjina pārstāve tiesā, visticamākais, iesniegusi nepietiekami rūpīgi izgatavotu viltojumu.
Zaharjina pārstāves iesniegtā dāvinājuma līguma beigās cita starpā arī minēts, ka "jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šā līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts Kurzemes reģionālajā šķīrējtiesā saskaņā ar šīs šķīrējtiesas Reglamentu viena šķīrējtiesneša sastāvā latviešu valodā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumdošanas aktiem".
Tieši šis it kā maznozīmīgais punkts tad arī, iespējams, ir iegāzis Zaharjinu: kā jau minēts, līgums datēts ar 2003. gada 24. septembri, savukārt tajā pieminētā Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa LR Uzņēmumu reģistrā, kā rāda Pietiek šodien reizē ar līgumu publiskotā Uzņēmumu reģistra izziņa, ir reģistrēta tikai gandrīz divus gadus vēlāk - 2005. gada 16. maijā.
Tas savukārt ļoti skaidri norāda, ka tiesai, domājams, ir iesniegts viltots dāvinājuma līgums, kura izgatavotāji iekrituši, nepārbaudot šādas detaļas.
Kā zināms Pietiek, šā gada 23. janvārī Valsts policija jau sākusi kriminālprocesu par "iespējamo krāpšanas faktu, viltojot Gesil Limited dokumentus", jo konstatēts, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Nekādus Zaharjina vai Segala komentārus iegūt pagaidām nav izdevies.
Tiesa, Pietiek lasītājs "Temīdas kalps" norāda, ka, pēc viņa ziņām, "nav te nekādu kļūdu, arī ne "EPIC FAIL"! Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa (Liepāja, Lielā iela 7) reģistrēta 1998. gada 07.septembrī! 2005. gadā notika pārreģistrācija. Visām Latvijas šķīrējtiesām".
Tomēr arī Lursoft datu bāzē norādīts, ka "10.06.2005. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā saņemts Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa dibinātāju pieteikums un tam pievienotie dokumenti šķīrējtiesas reģistrācijai". Nekādu datu par šādas šķīrējtiesas agrāko reģistrāciju Lursoft datu bāzē nav.
Savukārt Radionovas Pietiek pirmdien sniegtais skaidrojums bija šāds:
"Tiesas sēdē 23.01.2014. tiesai tika iesniegta 24.09.2003. dāvinājuma līguma notariāli apliecināta kopija. Notariāla kopija tika taisīta no klienta rīcībā esoša līguma oriģināla.
Attiecībā uz izteiktajiem pieņēmumiem, ka šis dāvinājuma līgums esot viltojums, jo līgumā norādītā Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa neesot pastāvējusi uz līguma noslēgšanas brīdi.
Tieši uz tādiem argumentiem, kā tas ir norādīts Pietiek publicētajā rakstā, 2014.gada 23.janvāra tiesas sēdē atsaucās un norādīja K.Lipmana pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks.
Vēlētos uzsvērt, ka šādi apgalvojumi ir nepamatoti un nepatiesi. Uz to, ka šāda šķīrējtiesa eksistēja 2003.gada 24.septembrī, norāda pat publiskā telpā ikvienam pieejama informācija:
- Portālā www.kurzemesvards.lv 1998. gada 8. septembrī publicēts raksts par Kurzemes reģionālās šķīrējtiesas izveidošanu, kā arī norādīti šķīrējtiesnešu vārdi (http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/1998/09/08/?p=6);
- Portālā www.db.lv (Dienas Bizness) 2002. gada 22. janvārī publicētais raksts „Vēlas iegūt stingrākus noteikumu šķīrējtiesu darbībā, lai cīnītos pret „kaktu” tiesām”, kurā tostarp norādīts, ka pēc Tieslietu ministrijas rīcībā esošās informācijas par lielākajā šķīrējtiesām Latvijā pēc izskatīto lietu skaita gadā Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa ierindojās sestajā vietā (http://www.db.lv/laikraksta-arhivs/juridiskie-pakalpojumi/velas-ieviest-stingrakus-noteikumus-skirejtiesu-darbiba-lai-cinitos-pret-kaktu-tiesam-346828);
- Interneta vidē publiski pieejams Administratīvās apgabaltiesas 2008. gada 20. februāra spriedums lietā nr.A-42022304, kurā cita starpā ir norādīts, ka 2003. gada 14. oktobrī Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa taisījusi spriedumu civillietā SIA „Varita” prasībā pret SIA „Engures zvejnieku sabiedrība” par pārdoto kuģu nodošanu un īpašuma tiesību atzīšanu, kā arī 2003. gada 20. oktobrī Liepājas tiesa izskatīja lietu nr.195/10 SIA „Varita” pieteikumā par izpildu raksta izsniegšanu sakarā ar iepriekš minēto šķīrējtiesas spriedumu un nolēma izsniegt izpildu rakstu (http://www.tiesas.lv/files/AL/2008/02_2008/20_02_2008/AL_2002_apg_AA43-0077-08_3.pdf).I
Ievērojot iepriekš minēto, nav pamata apšaubīt, ka Kurzemes reģionālā šķīrējtiesa eksistēja un reāli darbojās uz 2003.gada 24.septembra dāvinājuma līguma parakstīšanas brīdi.
Ar 17.02.2005. likumu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas stājās spēkā 23.03.2005., kopš tā spēkā stāšanas dienas šķīrējtiesu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim šķīrējtiesu reģistrāciju veica Latvijas Republikas Tieslietu ministrija.
Mūsu ieskatā, šis ir kārtējais mēģinājums nomelnot ne vien S.Zaharjina kungu, bet arī zvērinātus advokātus, kas sniedz juridisko palīdzību S.Zaharjinam civillietā, kuras pamatā ir K.Lipmana nepamatotā prasība.
Šādas nepatiesas informācijas nodošana medijiem var tik uzskatīta par vēlmi ietekmēt tiesībaizsardzības iestādes un tiesu."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
