Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
madfins
22.11.2014. 17:03grandioza peļņa tad jau viss kārtībā un ja drusku krāpjas tad nekāda vaina nerodas riebīga ...
madfins
22.11.2014. 17:03»
hmmm
es sapratu, ka pusgada griezumaa noraadiita pelnja X. tad kaadaa sakaribaa to skaita kopaa ar pagaajushaa gada pusgada raaditaajiem? ja skatam kumulatiivi, tad - skatam arii paareejo pusgadu pelnjas/zaudeejumu ciparus. tie +26 ir nepareizs cipars...
grandioza peļņa tad jau viss kārtībā un ja drusku krāpjas tad nekāda vaina nerodas riebīga ...
Re
22.11.2014. 14:37Acīmredzami uzņēmumā ir iepudināta valsts nauda, kā rezultātā samazinājušies kreditori un kredītsaistības. Kadēļ brinaties, ka samazinoties salīdzinošiem rādītājiem (tabula) pieugusi tīrā peļņa? Neviens jau nav teicis, ka neto vai bruto peļņa ir pieugusi no pozitīvās saimnieciskās darbības un rentabilites rādītājiem. Valsts ar vienu roku naudu piešķir, bet ar otru dividentēs paņem daļu atpakaļ.
Par šo izcilību Gausam ne algu tādā apmērā, bet samazinājumu vismaz uz pusi, bet valdei atmaksāt advokātiem pārmaksāto, ja lidostas juridiskai departaments ir tik bezspācīgs.
Tabulas rādītāji norāda uz negatīviem attīstības radītājiem. Ja nebūs valsts dotāciju, peļņa atkal pārvērtīsies tīros zaudējumos ;)
hmmm
20.11.2014. 15:44es sapratu, ka pusgada griezumaa noraadiita pelnja X. tad kaadaa sakaribaa to skaita kopaa ar pagaajushaa gada pusgada raaditaajiem? ja skatam kumulatiivi, tad - skatam arii paareejo pusgadu pelnjas/zaudeejumu ciparus. tie +26 ir nepareizs cipars.
otra lieta - vieniigais pelnjas iemesls ir [kaa redzam]: samazinaati izdevumi. tb, Air Baltic ir samazinaajis paarvadaajumu apjomu, samazinaajis iekaseeto ciparu no viena klienta [kas abi ir darbiibas slikti raadiitaaji]. tb, pusgadaa par 14mil samazinam kopeejos zaudeejumus, tachu - izaugsme miinusos [visaas frontees]. taa es redzu sho staastu.
Rexis
20.11.2014. 12:49Tad jau īpaši efektīvi strādājuši, ja visi ieņēmumu rādītāji kritušies, tikai peļņa augusi...vai tik tur nebūs kāda saistība ar prasmīgu grāmatvedības datu manipulēšanu?
Mja
20.11.2014. 07:56»
GTS
Kā izteicās mans draugs iekš Somijas, tikai pateicoties Airbaltic tka atdzivinata Turku lidostas darbība, un tiešam, 5 gadi atpakaļ, nīstā Flika laikos, no Rīgas lidoja lielais Boing un pilns ar pasažieriem, pie tam ar visai demokrātikām cenām...uz doto brīdi lido sūda Fokers (atvainojos par izteicienu...
Viss jau ir skaisti, tikai atgādini,lūdzu, cik Flika laikā AB nopelnīja?
Vai tiešām tu domā, ka uzņēmuma vadība ir tik stulba, lai nesūtītu lielo Boeing maršrutā, kurš ir maksimāli aizpildīts?
Acīmredzot, vai nu izmaksas bija par lielu (Boeing) vai ieņēmumi par mazu (demokrātiskas cenas), lai nodrošinātu pelnītspēju.
Nothing personal, just business.
GTS
20.11.2014. 04:23Kā izteicās mans draugs iekš Somijas, tikai pateicoties Airbaltic tka atdzivinata Turku lidostas darbība, un tiešam, 5 gadi atpakaļ, nīstā Flika laikos, no Rīgas lidoja lielais Boing un pilns ar pasažieriem, pie tam ar visai demokrātikām cenām...uz doto brīdi lido sūda Fokers (atvainojos par izteicienu) ar tadām biļešu cenām ka ir izdevigāk braukt ar auto....
Nezinu gan
19.11.2014. 21:24Gan Pietiek publicētais, gan šis ir vienpusīgs raksts. Vienmēr ir fascinējis fakts, ka valsts uzņēmums (!) nepublicē gada pārskatus savā mājas lapā. Gan Flika, gan Gausa laikos. Bet iespējams, ka tas saistīts ar Vanaga laikiem?
Jebkurā gadījumā, pasakiet man tikai vienu lietu - vai parāda (Krājbankai) restrukturizācijas rezultātā AirBaltic ir atzinis ieņēmumus no parāda vērtības izmaiņām?
sīkumi
19.11.2014. 21:05forši, ka kaut ko uzrakstat par sasniegumiem pēc īgņas "uzbrauciena" (kas gan ir prezīzs sitiens, ka AB darbībā ir vietas uzlabojumiem pašreklāmas lauciņā)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
