Par "Vienotības" studentu – juriskonsultu: Šadurski un viņa valsts sekretāri derētu iepazīstināt ar ministrijas normatīviem
Pietiek lasītājs23.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Pietiek publikāciju par Vienotībai pietuvināto studentu, kas veiksmīgi kļuvis par Kārļa Šadurska vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas juriskonsultu, es vēlētos aicināt jūs iepazīstināt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2005 gada 3. februāra rīkojumu Nr. 78, ar kuru apstiprināts juriskonsulta standarts (PS 0296).
Šis standarts, lai gan nav ārējs normatīvais akts, kas būtu saistošs privātpersonām, tomēr atspoguļo vispārpieņemtu atziņu, ka juriskonsults - amats vai darbs – ir uzticams tikai personai, kura ir ieguvusi 5. kvalifikācijas līmeni, kas konkrētajā gadījumā nozīmē, ka personai ir jāiegūst jurista kvalifikācija, tātad, ja ir studējis pēc Boloņas procesa pabeigšanas, tad ir jābūt pabeigtai bakalaura un maģistra studiju programmai (3 gadi +2 gadi), ja ir studējis pirms Boloņas procesa pabeigšanas, tad ir jābūt pabeigtai piecgadīgai studiju programmai ar kvalifikācijas, bet bez maģistra grāda iegūšanas.
Tātad, ja konkrētā persona nav ieguvusi maģistra grādu jurisprudencē, tad atbilstoši pašas Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajam standartam, kas to arī saista, valsts sekretārs nedrīkst pieņemt darbā personu, pat ja tas nav civildienesta amats, bez maģistra grāda, kur nu personu bez bakalaura grāda.
Būtu interesanti uzzināt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres argumentāciju – kāpēc viņa nepilda pašas ministrijas apstiprinātu standartu un kas nosaka to, kad viņa izvēlas pildīt vai nepildīt ministrijas tiesību aktus?
Tāpat aicinātu jūs lūgt Izglītības un zinātnes ministrijai izsniegt visus juriskonsultu amata aprakstus un informāciju par personu izglītību, kas pilda ieņemamos amatus? Vislabāk lūgt vizēto eksemplāru, jo tādā gadījumā var uzzināt to personu loku, kas atbildīgs par šādu lēmumu pieņemšanu pēc fakta, nevis pēc pieņēmumiem.
Vēl aicinātu jūs lūgt Izglītības un zinātnes ministrijai izsniegt dokumentus, ko parakstījusi vai vizējusi konkrētā persona. Ministrija ir politikas plānošanas iestāde, tās galvenais uzdevums ir normatīvo aktu jaunrade, tāpēc tur ir jāstrādā pamatā civildienesta ierēdņiem, izņemot šoferus, apkopējas un citu tehnisko personālu, ko tad atbilstoši arī jāsauc. Pat privātā biznesā būt piedauzīgi sekretāru par daiļumu, muskuļiem un skaisto ādas krāsu dēvēt līgumā par profesoru, pētnieku vai juriskonsultu.
Valsts civildienesta likuma 3. panta pirmā daļa paredz, ka ierēdnis ir persona, "kas tiešās valsts pārvaldes iestādē [..] veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus”.
Ja izrādītos, ka konkrētā persona ir sagatavojusi atzinumu, sniegusi saskaņojumu par kādu normatīvo aktu vai politikas plānošanas dokumentu, tādā gadījumā valsts sekretārs ir prettiesiski noteicis, ka konkrētais amats ir darbinieka, nevis ierēdņa amats. Galvenā jēga no juriskonsultiem Izglītības un zinātnes ministrijā nozares jautājumos - sniegt konsultācijas nozares speciālistiem par jautājumiem, kas saistīti ar normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrāde.
Visbeidzot aicinātu jūs noskaidrot no Izglītības un zinātnes ministrijas, kas ir tā persona, kas noteikusi šā brīža Izglītības un zinātnes ministrijas struktūru, un kurš tieši ir atbildīgs par to, ka profesionālās izglītības jautājumos sniedz konsultācijas persona, kas neatbilst prasībām, ko izstrādājusi un noteikusi kā vērā ņemamu standartu acīmredzot attiecīgās ministrijas par profesionālo izglītību atbildīgā persona/-as. Šādā gadījumā konsultāciju sniedzējs noteikti nav labāks par to, kuram sniedz konsultācijas, jo viens pēc dokumentiem, bet otrs pēc fakta neatbilst prasībām.
Savulaik valsts pārvaldē un arī ministrijās strādāja daudz jaunu, perspektīvu personu, no kuriem lielākā daļa saņēma mēnesī tik, cik būvdarbu melnstrādnieks pa dienu un kas lielākoties bija studenti, līdz ar to noliegt personas spējas tikai tāpēc vien, ka tā studē, nevar. Jautājums drīzāk - kā valsts sekretārs, kas tomēr ir atbildīgs par ministrijas aparātu un par piemēra došanu visai nozarei, var nezināt elementārus, tieši Izglītības un zinātnes ministrijai piederīgus jautājumus.
Kur ir jēga pieņemt tādā darbā un ar tādu amata nosaukumu? Var taču ministram, ja patiešām tas ir bijis ministra norādījums, izpatikt arī citādi, piemēram, pieņemt darbā ar tādu amata nosaukumu, kuram nav nekādu prasību, nekādu standartu un līdz ar to nekāda pat morāli ētiska pamata piesieties.
Pietiek piebilde. Visi šie jautājumi oficiālā informācijas pieprasījumā Izglītības un zinātnes ministrijai jau ir uzdoti.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
