Iesaki rakstu: 
Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu valsts turpmākā attīstība.
Diemžēl vēl līdz šim laikam valdība nav nākusi klajā ar skaidru plānu, kā pārvarēt šo krīzi. Acīmredzama ir nevēlēšanās priekšvēlēšanu laikā priekšplānā izvirzīt šo “neizdevīgo” tēmu. Taču cilvēkos aug satraukums un bažas, saņemot jaunos rēķinus un redzot jaunos tarifu aprēķinus. Ir bezatbildīgi izvairīties no atklātas sarunas par grūtībām, kas rudenī gaida mūsu valsts iedzīvotājus.
Pēdējais laiks plānot finanšu resursus, lai valsts varētu sniegt pietiekami apjomīgu palīdzību cilvēkiem. Latvijā nabadzības riskam vēl pirms dramatiskā cenu pieauguma bija pakļauti ceturtā daļa iedzīvotāju, bet augošā inflācija nabadzības robežās ir pietuvinājusi vēl ļoti lielu sabiedrības daļu. Valsts atbalstu nedrīkst plānot pēc principa - ka tikai palīdzību nesaņem kāds, kas vēl nav pavisam trūcīgs. Šādā krīzē valsts pienākums ir palīdzēt visiem.
Diemžēl līdzšinējās krīzes ir parādījušas, ka Latvijas valdība lēmumus pieņem novēloti, kad ūdens jau smeļas mutē. Un tad situācijas glābšanai tiek lietoti greizi lēmumi, kā tas bija, piemēram, ar nelikumīgu pensiju samazināšanu, lai glābtu valsts budžetu. Tas nedrīkst atkārtoties, tāpēc savlaicīgi ir jāpārskata valsts izdevumi un jāplāno, kur varam ekonomēt, lai atkal nekristu kārdinājumā aiztikt sociālo budžetu.
Priekšvēlēšanu situācija, protams, nav labvēlīgākais laiks, lai konkurējoši politiskie spēki atrastu kompromisus. Tomēr šis ir tas brīdis, kad politiķiem ir jānoliek malā savtīgas ambīcijas un jāspēj vienoties. Šīs vienošanās cena ir sociālā stabilitāte mūsu valstī.
Piedāvāju partijas “Saskaņa” priekšlikumus, kā šoziem pārvarēt energokrīzi un tās sekas.
Tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām Latvijā ir jānosaka ārkārtas sociālā situācija, kas spēkā līdz 01.06.2023. Valstij ir jānoliek malā visas citas prioritātes (izņemot ārējo un iekšējo drošību) un jākoncentrē resursi, lai nepieļautu sociālo katastrofu, kas var izraisīt dažādus satricinājumus, apdraudot mūsu valsts turpmāko attīstību.
Ārkārtas sociālās situācijas nodrošināšanas mehānisms:
1. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu līdzekļu akumulēšanu papildus jau iepriekš valsts budžetā ieplānotajiem līdzekļiem, ārkārtas situāciju pārvarēšanai jāizveido speciāls krīzes fonds, kur novirzīt visus papildu ienākumus no nodokļiem (pirmām kārtām PVN), kas pēdējā laikā pieauguši, ņemot vērā straujo cenu kāpumu energoresursiem un pārtikai.
2. Lai pārvarētu dziļo enerģētisko krīzi, būs nepieciešami finanšu līdzekļi ne mazāk kā 1,7-2 miljardu eiro apmērā, kas veido apmēram 5-6% no Latvijas IKP. Tik milzīgu apjomu mēs nespēsim atrast tikai valsts budžetā, tāpēc liela daļa šo līdzekļu ir jāsaņem no Eiropas fondiem energokrīzes pārvarēšanai gan kā neatdodama palīdzība, gan arī kā kredīti ar izdevīgiem nosacījumiem.
3. Enerģētiskās krīzes pārvarēšanā aktīvi ir jāiesaistās nozares lielajiem uzņēmumiem - gan valsts, gan pašvaldību. Lai nodrošinātu patērētājus ar siltumu un elektrību, šiem uzņēmumiem visa peļņa ir jānovirza izmaksu segšanai.
4. Ārkārtas situācijā sava sociālā solidaritāte ar visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāparāda arī valsts augstākajām amatpersonām, iesaldējot plānoto algu paaugstinājumu un citus ienākumus no valsts budžeta.
Ārkārtas sociālās situācijas ietvaros jāievieš šādi pasākumi:
1. Mājās ar centrālo apkuri (kur par energonesējiem izmanto dabasgāzi vai šķeldu) siltumenerģijas tarifs tiek iesaldēts līdz 01.06.2023. tarifu līmenī, kāds bija 01.04.2022.
Mājās ar individuālo siltumapgādi - līdz 01.06.2023. pabalstu izmaksa malkas, gāzes, šķeldas vai granulu, mazuta un citu energonesēju cenu pieauguma kompensēšanai salīdzinājumā ar cenu līmeni, kāds bija 1.04.2022.
Elektroenerģijas tirgus cenu pagaidu iesaldēšana visām Latvijas mājsaimniecībām. Fiksētos tarifus līdz 01.06.2023. valsts nosaka vidējo cenu līmenī, kāds bija 1.04.2022.
2. Līdz 31.12.2023. Latvijas enerģētikas uzņēmumi, uzņēmumi, kas sniedz komunālos un mājokļu uzturēšanas pakalpojumus, iesaldē sodu piemērošanu patērētājiem par novēlotu rēķinu apmaksu.
Līdz 31.12.2023. tiek izsludināts moratorijs mājokļa atņemšanai un izlikšanai no mājokļa par parādiem kredītiestādēm par hipotekāro kredītu maksājumiem un parādiem komunālo pakalpojumu piegādātājiem.
3. Līdz 31.12.2025. tiek izsludināts moratorijs nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumam. Maksājumu apjoms noteikts saskaņā ar noteikumiem, kādi bija spēkā 31.12.2021.
4. Pazemināts PVN 5% degvielai uz laiku līdz 31.12.2023.
5. Līdz 31.12.2023. iesaldēti valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta uzņēmumu, kā arī komercuzņēmumu (tostarp arī Pasažieru vilciens) pasažieru pārvadājumu tarifi un saglabātas visu veidu priekšrocības gan pilsētas, gan piepilsētas un starppilsētu sabiedriskā transporta pasažieru pārvadājumos 1.04.2022. līmenī.
6. Līdz 31.12.2023. (ar iespēju pagarināt) visā Latvijas teritorijā noteikts bezmaksas sabiedriskais transports strādājošiem un nestrādājošiem pensionāriem, sākumskolas, pamatskolas un vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem.
7. Samazināts PVN 5% pārtikas produktiem līdz 31.12.2023.
8. Bezmaksas ēdināšanas ieviešana līdz 2023. gada 31. decembrim (ar iespēju pagarināt) bērnudārzu, sākumskolas, pamatskolas un vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
