Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam? Kāpēc 20 gadus pēc padomju murga beigām mūsu dzīves līmenis pat tuvu nav attīstīto Rietumvalstu līmenim, neskatoties uz to, ka situācija ekonomikas jomā pēc padomju režīma kraha bija nesalīdzināmi labāka par to, kāda tā bija pēckara Eiropā ar visu Māršala palīdzības plānu? Kāpēc, neskatoties uz intelektuālo potenciālu un latviešiem raksturīgo darba mīlestību, arvien jāiet ar izstieptu roku pie citiem? Kāpēc vārdos tiek runāts par demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, bet visai sabiedrībai svarīgi lēmumi tiek pieņemti slepenībā un šaurā lokā?

Kādi tam ir cēloņi - gadsimtu laikā veidotas demokrātiskas tradīcijas Rietumeiropā un Ziemeļamerikā ar atbilstoši izveidojušos vērtību skalu un domāšanas stilu - process, kas mums aizgāja secen, vai varbūt pie vainas ir mentalitāte, reliģija un klimats? Un ko darīt, lai mainītu lietu kartību?

Ja arī Tevi uztrauc šie jautājumi, tad izlasi rakstu līdz galam, uztverot to nevis kā mēģinājumu “ārstēt” vai mācīt dzīvot, bet vienkārši kā nelielas pārdomas pēc izdzertas šņabja glāzes. Un, kad būsi izlasījis, tad noskaties šo - http://www.youtube.com/watch?v=v906rJzNBKs. Runa tur būs par šīm pašām lietām tikai daudz dziļāk un kompetentāk, un nav svarīgi, ka Krievijas kontekstā, jo, patīk tas kādam vai nepatīk, bet problēmas ir līdzīgas kā jebkurai valstij no bijušās postpadomju telpas.

Par atpalicību

Nu nesanāk tā nesāpīgi un veikli pārlekt no „attīstīta” sociālisma uz attīstītu demokrātiju un tirgus ekonomiku. Un noteicošais tam nav tik daudz materiālā puse, bet gan tas, kas galvā. It kā jau formāli tirgus likumi darbojas. Un tomēr cik labi, ka ir tādi uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu un monopolstāvokli kādā nozarē, kur sev un radiem-draugiem izkārtot bezbēdu dzīvi valdēs.

Un tad vēl „universālie” ministri un viņu tikpat „universālie” galmi. Un pareizi, jo ministram nav jābūt nozares profam, bet jāīsteno politiskā vadība uzņemoties politisko atbildību (kā patīk šis vārdu salikums), kas izpaužas kā iepriekšējā galma nomaiņa un „grandiozas” reformas, lai visiem parādītu, cik iepriekšējie ir bijuši nekompetenti. Pēc gada vai diviem nāk citi, un sākas viss no gala (izglītības sistēmas reformas tiešām ir nepieciešamas, un laiks rādīs Ķīļa darbošanās jēgu).

Tad vēl valsts un pašvaldību iepirkumi ar Dienvidu tiltiem un ūdensvadiem, kas izbūvēti ar kosmisko tehnoloģiju palīdzību ( ja nebūtu ES uzspiesta likumdošana iepirkumu sfērā, tad var tikai iedomāties, kāds bezpreģels tur valdītu)... Par „tirgus ekonomiku” un ‘’demokrātisku” pārvaldi tādās vietās kā Ventspils sarakstīts jau pietiekoši, tādēļ neatkārtošos. Sliktākais ir tas, ka piemērs rada vēlmi atkārtot „veiksmes” stāstu. Par banku lietām būs atsevišķs stāsts.

Par vērtībām un mentalitāti

Šogad jau sesto reizi žurnāls Forbes savā pasaules ietekmīgāko sieviešu saraksta pirmajā vietā ir ierindojis Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Dzīvo kundze ar vīru daudzdzīvokļu mājā Berlīnes centrā, atpūsties brauc uz Itālijas Vidusjūras piekrasti, kur dzīvo četrzvaigžņu viesnīcā, turklāt vīrs brauc ar atsevišķu avio reisu, tā kā kanclerei pēc statusa pienākas bundesvēra lidmašīna, par ko viņas vīram būtu jāmaksā krietni lielāka summa nekā par low cost easy Jet.

Ierodoties uz Vāgnera operas festivālu, kundze satrieca visus ar savu tērpu - un nevis tā dārdzības dēļ, bet gan ar to, ka minētais tērps bija viņai mugurā šajā pašā pasākumā 4 gadus atpakaļ. Kā savu dienesta auto kanclere lieto šo- http://www.abw.by/news/143613/. Otrs izcilākais Eiropas politiķis V.Zatlers lieto kaut ko līdzīgu- http://www.db.lv/auto/zatlers-ticis-pie-sava-ekskluziva-limuzina-370230. Laikam gan nedaudz krutāks, ņemot vērā iekšējo apdari.

Ja jau aizskārām jautājumu par politiķu pārvietošanos, tad gribētu piebilst, ka Norvēģijas premjers Jens Stoltenbergs paradis uz darbu iet ar kājām un turklāt bez bākugunīm, neskatoties uz Breivika sarīkoto sprādzienu pie parlamenta ēkas.

Par integrāciju Eiropā un pilsonisku sabiedrību

Lai nu cik neideāla ES būtu ar visām savām problēmām, tomēr grūti noliegt, ka ES dibināšanas līgums un no tā izrietošās direktīvas un regulas, kas jāievēro visiem dalībniekiem, ir vairāk vai mazāk balstītas uz demokrātiskiem principiem un veselo saprātu, kas pabaudīts desmitu gadu garumā. Un tas, manuprāt, ir primārs, salīdzinot ar materiālo pusi. Ja runā par materiālo, tad jāpiezīmē, ka LV saņem vairāk nekā iemaksā. Par 2011.gadu diagramma ir šeit (klikšķini uz bildi): http://www.ir.lv/2012/11/21/maksataju-dumpis.

Domāju, ka nekļūdīšos, ja teikšu, ka, ja nebūtu ES KF un ERAF līdzfinansējuma infrastruktūrai, tad, sākoties krīzei, būvniecības nozare LV iznīktu.

 Kas ir tie, kas pret? Pirmā grupa - vietējie "bezpreģeļščiki" un viņu pakalpiņi, tādi kā A. Lembergs, kas būtībā iedibinājis totalitāru režīmu vienas pilsētas teritorijā ar kontroli visās jomās, sākot no medijiem un beidzot ar biznesu. No šejienes arī visi šie epiteti par "sorosītu sazvērestību".
Ja nebūtu ES prasības, tad nebūtu ne KNAB (pie tā, ka kantoris ir izrādījies mazspējīgs, protams, arī ir vainīga Brisele), ne sakārtota likumdošana valsts un pašvaldību iepirkumu sfērā, ne daudz kas cits.

Otrā grupa - postsovjeti, kuri siekalodamies skatās uz Austrumiem un sapņo par atgriešanos impērijas paspārnē. Uz šīs iedzīvotāju grupas rēķina taisa sev politisko kapitālu Urbanovičs, Ušakovs, Elksniņš un viss tas pārējais bars, turklāt ļoti labi saprotot, ka "cieša sadarbība visās jomās" (citāts no SC programmas) ar totalitāriem režīmiem ne pie kā laba nenovedīs, atskaitot dividendes personīgi sev.

Trešā grupa - līdz izmisumam novestie (lielā mērā pateicoties tieši pirmās grupas darboņiem), kas bezspēcīgā protestā atbalsta savus izģērbējus, necenšoties apjēgt to, ka visās savās nelaimēs pirmkārt jāvaino pašam sevi, jo padevīgi ļāvuši sevi izģērbt. Ārējā ienaidnieka meklēšana (skandināvu bankas, sorosīti, žīdu pārvaldītā Rietumu pasaule, kas tā vien tīko atņemt nabaga latvietim pēdējo) atbrīvo no nepatīkamas nepieciešamības meklēt savu neveiksmju cēloni pašiem sevī.

Pēdējā laikā ir uzvirmojušas kaislības ap eiro ieviešanu, un saprotams, jo palicis gads līdz valdības plānotajam termiņam. Tomēr izrādās, ka iedzīvotāju vairākums nav sajūsmā par plānoto pasākumu. Paceļas jautājums par referendumu. Finanšu ministrs A. Vilks intervijā Latvijas Radio saka: „Par eiro ieviešanu referendumā nav jālemj, šādu jautājumu izlemšana ir jāuztic ekspertiem… iedzīvotājiem šādos jautājumos ir grūti izvērtēt visas nianses, tāpēc jāuzticas speciālistiem un lēmumu jāļauj pieņemt valdībai un parlamentam… Tad referendumu vajadzēja arī par starptautiskā aizdevuma programmu".

 Jā, Vilka kungs, vajadzēja referendumu arī par aizdevumu. Bet tauta ir muļķe un neko nesapratīs, izglīto vai neizglīto. Jāpiezīmē, ka ministrs mēģināja šo izglītošanu veikt 21.11.2012 - http://www.ltv.lv/video/sastregumstunda/18376/sastregumstunda-21.11.2012/. Tikai izglītošana izskatījās pēc nevarīgas vāvuļošanas - kaut ko mēģināja stāstīt par priekšrocībām aizņemoties naudu no ECB bez konkrētiem cipariem un piemēriem. Uz šī fona ministra oponente - Lemberga runas sieva Dana Reizniece, pēc profesijas tulks un terminoloģijas speciāliste (ja var ticēt Vikipēdijai, tad arī šahiste un politiķe), izskatījās daudz pārliecinošāka.

Dombrovskis paziņo, ka referendumam nav atlicis laika. Tad jājautā, kas liedza veikt izglītošanu un referendumu savlaicīgi?

Lūk, šeit arī parādās valdošas elites liekulība - tiek pļāpāts par pilsonisku sabiedrību un iedzīvotāju iesaistīšanu valsts pārvaldē, tanī pat laikā jautājumos, kas skar ikvienu, tiek liegta iespēja procesu iespaidot.

S. Āboltiņa piedaloties ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē Varšavā 20.04.2012, skaisti runāja: „„Tieši caur līdzdalību, nevis pārstāvību sabiedrībai tiek radītas daudz lielākas iespējas piedalīties parlamentārajā lēmumu pieņemšanas procesā, un būtiski paplašinās cilvēku loks, kam ir pieeja šādām iespējām,” norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa aicināja arī ES parlamentu priekšsēdētāju tikšanās formātā stiprināt līdzdalības saikni ar sabiedrību, medijiem un sociālajiem partneriem.”

Dombrovskis nule kā notikušajā Vienotības kongresā saka: „ES nākusi klajā ar iniciatīvām ekonomiskā pārvaldības uzlabošanai un fiskālās disciplīnas nostiprināšanai. To mērķis – līdzšinējās neefektīvās sistēmas vietā izveidot Eiropā reāli funkcionējošu fiskālās disciplīnas uzraudzības sistēmu ar kontroles un sankciju mehānismiem. Šie soļi ir pārliecinājuši arī „neatkarīgo arbitru” – starptautiskos finanšu tirgus. Tas apliecina, ka šie soļi tiek sperti pareizajā virzienā.” (http://valdisdombrovskis.lv/valda-dombrovska-runa-vienotibas-kongresa/)

Dažas dienas vēlāk medijos paradās informācija par to, ka ES valstu finanšu ministriem otrdien, 04.12.2012 sanāksmē Briselē neizdevās panākt vienošanos par tā dēvēto banku savienību jeb vienotas banku uzraudzības sistēmas izveidošanu blokā, jo starp savienības valstīm šajā jautājumā bija dziļas domstarpības: http://financenet.tvnet.lv/zinas/445624-es_finansu_ministri_nevienojas_par_banku_savienibu_bloka

Tālāk Dombrovskis saka: „Ja aplūkojam scenāriju: kas notiktu, ja 2008. gadā, kad pasauli satricināja globālā finanšu krīze, Latvija būtu bijusi eirozonā? Parex bankas glābšanai mums būtu bijuši pieejami Eiropas Centrālās Bankas kredītresursi, un Latvijai nebūtu bijusi nepieciešama tik skaudra konsolidācijas programma un tik apjomīgs starptautiskais aizdevums”.

Ai, ai, Dombrovska kungs, nebija prāta darbs pieminēt Parex. Bet, ja jau esat pateikuši „A”, tad jāpasaka arī „B” par to, kā notika bankas pārņemšana - atklāti un, ņemot vērā sabiedrības viedokli, kā jau pilsoniskā sabiedrībā pieņemts. Ak atmiņa pievīlusi? Nu tad atgādināšu.

2008.g. 4. novembrī risinās galvenie notikumi — valdības sēdē slēgtajā daļā spriež par līgumu ar Karginu un Krasovicki. To uzdod sagatavot Finanšu ministrijai. Valdība izvirza 10 nosacījumus Parex bankas īpašniekiem.

Nedēļas beigās līgums ir gatavs, un 8. novembrī par to lemj Ministru kabinets. Vēlu vakarā valdība paziņo, ka valsts pārņem Parex. Valsts bankā ieguldīs 200 miljonus latu. Jau šajā sēde FKTK lūdz uzlikt ierobežojumus finanšu darbībām Parex. Valdība tos neuzliek.

Nākamajā dienā sākas lielākā naudas aizplūšana no Parex bankas. No 8. līdz 22. novembrim aizplūst 457 miljoni latu. FKTK atkal lūdz uzlikt ierobežojumus, bet Ministru kabinets to atkārtoti nedara. Visbeidzot 1. decembrī pēc jau trešā aicinājuma valdība ierobežo darījumus Parex bankā — līdz tam brīdim no bankas, pēc VK aprēķiniem, aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu (1 003 483 810 latu).

Kā norāda VK, 8. novembra sēdē apstiprinātais ieguldījuma līgums starp valsti un Parex akcionāriem atšķiras no 4. novembra sēdē lemtā. No līguma pazuduši Karginam un Krasovickim nelabvēlīgi punkti — līgums vairs neprasa Karginam un Krasovckim visus savus depozītus ieguldīt bankas pamatkapitālā. Abi bijušie īpašnieki iegulda tikai pa 14 miljoniem latu katrs. Līgums vairs neuzstāj, ka bankā būtu jāiegulda arī cita manta, kas abiem īpašniekiem pieder tieši vai netieši. Līgums neatceļ īpaši labvēlīgos depozītu noguldījuma procentus, kas noslēgti ar akcionāriem un viņu ģimenes locekļiem. Vēl 4. novembrī tāda prasība līguma projektā bija.

Tas nav Ex-seržanta delīrija murgojums, bet gan Valsts kontroles atzinums par to, ka bankas pārņemšanas lielākie ieguvēji ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts, un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts. Un kā tur bija ar Krājbanku, kur piķis pa kluso ticis pārskaitīts 2 nedēļas pēc darbības apturēšanas?

Kaut arī personīgi esmu par tālāku integrāciju ES, tomēr līdz šim neesmu dzirdējis nevienu argumentu no valdošās elites puses, kas dotu man pārliecību par pievienošanos eirozonai lietderību no valdības noteiktajā termiņā. Lūdzu, pārlieciniet mani, ierindas pilsoni, runājot skaidrā un visiem saprotamā valodā.

Ja runā par Rietumu demokrātiju panākumiem, tad pilnīgi iespējams, ka viens no iemesliem tam ir šo valstu pilsoņu atbildības sajūta savas valsts priekšā, kas pastiprināta ar apziņu, ka katram ir iespējas ietekmēt procesus, izmantojot demokrātiskus institūtus, - tas, kā tik ļoti trūkst LV.

Mēģināju atbildēt uz raksta sākumā izvirzītajiem jautājumiem. Kā sanāca - tā sanāca.

Novērtē šo rakstu:

47
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...