Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepazīstoties ar vairāku valsts augstāko amatpersonu - Valsts prezidenta, Ministru prezidentes, tieslietu ministra un tiesībsarga publiskajiem paziņojumiem saistībā ar Liepājas tiesas spriedumu lietā par netiklu darbību veikšanu ar mazgadīgu meiteni, kā tiesu sistēmai piederošas personas, zvērināti advokāti, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi un nodokļu maksātāji paužam viedokli, ka ar šo ir notikusi nepieļaujama iejaukšanās tiesu darbā un to neatkarībā, kas, mūsuprāt, būtu kvalificējama kā valsts tiesiskuma vai pat konstitucionālā krīze un demokrātijas jeb valsts varas dalīšanas tiešs apdraudējums.

Norobežojoties no konkrētās lietas, konkrētās tiesas un tiesnešiem, faktiskajiem lietas apstākļiem, kā arī apsūdzības un apsūdzētajiem, tomēr nevar nepamanīt bīstamu tendenci, kas apdraud to tiesiskuma daļu, kas Latvijā šobrīd pastāv, nekādi nepalīdzot vairot tiesiskumu tur, kur tā trūkst.

Neaizstāvot nevienu no iesaistītajiem lietas dalībniekiem vai tiesnešiem, kā arī piebilstot, ka arī mums kā zvērinātiem advokātiem ne reizi vien ir bijuši un arī šobrīd ir konflikti ar Kurzemes tiesu apgabalā esošo Liepājas tiesu un tās tiesnešiem (tostarp par tiesnešu nemotivētu atkāpšanos no judikatūras, kā sakarā šobrīd Augstākās tiesas priekšsēdētājs izskata mūsu sagatavotās sūdzības un informācijas pieprasījumus, kas esot nodoti izvērtēšanai tiesnešu sapulcei), tomēr norādām, ka ir nepieļaujama Satversmē un citos likumos nostiprinātā tiesu neatkarības principa un taisnīgas tiesas principa tik klaja pārkāpšana no citu valsts varas atzaru puses kā šajā gadījumā, kas, mūsuprāt, robežojas ar linča tiesu, par ko liecina jaunākās publikācijas šai sakarā, norādot uz publiskiem aicinājumiem sabiedrība pašai izrēķināties ar apsūdzētajiem.

Atgādinām, ka lielākā daļa lietu, kas nonāk tiesās, tiek skatītas trijās tiesu instancēs, turklāt augstākas tiesu instances lietas izskata vairāku tiesnešu sastāvā. Jāņem vērā tas, ka arī tiesneši ir cilvēki, kas pieļauj kļūdas, parasti sava profesionālā riska robežās. Ja pieņemam, ka tiesneši attaisnojamas kļūdas pieļauj aptuveni 10% gadījumu (pretēji autobusu vadītājiem vai lidmašīnu pilotiem, kuru darba specifika tik lielu kļūdas procentu nepieļauj), tad, izejot trīs tiesu instances, kļūdas varbūtība dinamiski samazinās līdz ne vairāk kā 0,1% (10%x10%x10% = 0,1%; faktiski vēl vairāk, jo otrajā un trešajā instancē lietus skata nevis vairs viens, bet nu jau trīs tiesneši.) Sekojoši tiesu kļūdas bija, ir un būs arī turpmāk, bet gala nolēmuma aplamības riskam ir jābūt niecīgam un pieņemamam kā neizbēgamam faktam, kur katram sabiedrības loceklim un jo vairāk valsts amatpersonām ir pienākums cienīt likumā noteiktajā kārtībā spēkā stājušos un spēku nezaudējušu spriedumu, pat ja tas ir pilnīgi aplams, jo risks, ka tiesa taisīs nepareizu vai netaisnīgu lēmumu vienā gadījumā no tūkstoša, ir ļoti labs rādītājs demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā, savukārt kāda ieskatā „nelikumīgu" tiesas spriedumu nepildīšana radīs anarhiju un veicinās sabiedrības un valsts sabrukumu.

Tomēr šis princips darbojas vien gadījumā, ja katra nākamā tiesu instance pārbauda iepriekšējās tiesas taisīto nolēmumu un, izvērtējot pušu norādītos argumentus, to labo. Un otrādi - ja katra nākamā instance skata lietu no jauna un taisa neatkarīgu nolēmumu, kļūdas procents paliek nemainīgs (~10%). Turklāt, tiesnešiem iespaidojoties vai ņemot vērā sabiedrības, plašsaziņas līdzekļu un augstāko amatpersonu izteikto viedokli, kļūdas varbūtība vien pieaug!

Tieši tāpēc, ka ir vairākas tiesu instances, parasti netiek publiskoti un oficiālo valsts amatpersonu publiski analizēti vai iztirzāti vēl spēkā nestājušies tiesu nolēmumi, jo tikai tam spriedumam, kas nav ticis pārsūdzēts, ir likuma spēks, tikai tas ir visiem saistošs un tikai tas ir jāievēro (likuma "Par tiesu varu" 16. pants). No otras puses, laikā, kamēr notiek lietas iztiesāšana, visai demokrātiskajai sabiedrībai - Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām - ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību .

Likumā "Par tiesu varu" expresis verbis ir ierakstīts: "Nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiktu darīts. Likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā aizliegtas demonstrācijas un piketi tiesu ēku telpās. Jebkura tiesneša ietekmēšana un iejaukšanās tiesas spriešanā sodāma likumā noteiktajā kārtībā."

Uz šo principu ir norādījusi arī Satversmes tiesa, kuras spriedumos paustās atziņas ir obligātas visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām: ".. no vispārējiem tiesību principiem, tostarp varas dalīšanas principa, izriet secinājums, ka iejaukšanās tiesas darbībā nav pieļaujama. Likuma "Par tiesu varu" 11. pantā nostiprinātais aizliegums iejaukties tiesas darbībā ietver citu publiskās varas institūciju pienākumu atturēties pieņemt lēmumus jautājumos, sakarā ar kuriem tiesā jau tiek izskatīta lieta. Ja tiesā tiek izskatīts kāds strīds, tad citas institūcijas lēmumus par strīda priekšmetu var pieņemt tikai pēc sprieduma stāšanās spēkā."

Bet kā gan lai citādi kā vien par rupju iejaukšanos tiesas darbā nosaukt visus publiski izskanējušos paziņojumus - pat ja Valsts prezidents šos paziņojumus izsaka kā parasts pilsonis: „.. kā Latvijas iedzīvotājs notikušo vērtē negatīvi, piebilstot, ka pašlaik gatavo arī vēstuli tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK), kurā lūgs izvērtēt tiesas darbu, vai lēmumu pieņemšanas procesā nav notikuši kādi pārkāpumi."  - rodas jautājums - vai arī minētās vēstules ministram Valsts prezidents rakstīs kā parasts Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs? Vai arī Ministru prezidentes izteikumi vērtējami kā parastas pilsones viedoklis: „Ģenerālprokuratūra, protams, izvērtēs, bet tas ir vienkārši nepieņemami."  Turpat konstatējams, ka „arī Tieslietu ministrija pēc pilna sprieduma pieejamības 20. jūlijā sola pārbaudīt šo situāciju". Savu oficiālo viedokli ir paudis arī tiesībsargs, kurš, pat neiepazīstoties ar sprieduma motīviem un lietas materiāliem, ir atļāvies publiski paust viedokli, ka sods, ko piespriedusi Liepājas tiesa, ir neadekvāts.

Šādā situācijā aktuāls kļūst jautājums - vai Latvijas Republika vairs būs spējīga nodrošināt Satversmei un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai atbilstošu tiesas procesu apsūdzētajiem konkrētajā lietā, jo sabiedriskās domas vadīta linča tiesa pēc būtības jau ir notikusi?  Proti, pat ja izrādīsies, ka lietas materiālos vispār nav pierādījumu notiesājoša sprieduma pasludināšanai, diez vai atradīsies kāds tiesnesis, kas ar tā konstatēšanu gribēs nonākt uz sabiedrības un valsts amatpersonu rīkotā sārta (uzsveram, ka savas vainas atzīšanu neuzskatām par argumentu atkāpei no nevainīguma prezumpcijas).

Turklāt šī jautājuma publiskošana ir aktualizējusi vēl kādu jautājumu: līdz šim, vēršoties Tieslietu ministrijā ar lūgumu izvērtēt tiesneša, mūsuprāt, klaji nelikumīgu un spēkā stājušos (nepārsūdzamu) nolēmumu, kas pirmsšķietami un ievērojami pārsniedz tiesneša kompetenci vai profesionālā riska robežas (proti, pieļaujot būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus), Tieslietu ministrija tās valsts sekretāru un valsts sekretāru vietnieku personā mums nemainīgi ir atbildējuši ar frāzi "tiesneši ir neatkarīgi, un Tieslietu ministrija nav tiesīga iejaukties tiesas darbā".

Rodas jautājums - vai tiesneši, kuri pieņem nepārsūdzamus nolēmumus, tiek vērtēti un sistemātiski pārbaudīti vispār? Jo pašreizējā pieredze liecina, ka tiesnešu darbu izvērtēšana notiek vien gadījumos, ja iesaistās prese, bet tad - neatkarīgi no tā, vai lietas izskatīšana jau ir pabeigta vai tā joprojām tiek izskatīta (kur tiešām būtu pamats runāt par tiesas neatkarības apdraudējumu).

Nav šaubu, ka arī tiesnešu darbu nepieciešams uzraudzīt, pretēji tam, ko parasti savās atbildēs personām, kas amatpersonu ieskatā nav masu informācijas līdzekļu jeb ceturtās varas pārstāvji, pauž Tieslietu ministrija. Mūsuprāt, nav pieļaujama situācija, ka nav faktiski nekādas kontroles pār Augstākās tiesas vai Satversmes tiesas tiesnešiem, jo arī tie var pieļaut vieglākas vai rupjākas kļūdas. Nav pieļaujams, ka atsevišķi tiesneši var dzīvot savas neatkarības aizsegā, labticīgi vai, kaut nu tā nebūtu, bet nav pilnīgi izslēgts - arī ļaunticīgi izmantojot savu neaizskaramību, paļaujoties uz to, ka viņu pieņemtos lēmumus neviens nekad nepārskatīs un nevērtēs. Un otrādi - nav pieļaujama likumdevēja un izpildvaras uzraudzība par tiesu nolēmumiem, kas ir pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā augstākā tiesu instancē. Taču šobrīd ir vērojama pretēja aina - izpildvara reglamentē lietas virzības kārtību vien zemāko instanču tiesās, arī uzraudzību lielākoties veicot pār tiesām, kuru lēmumi nav galēji.

Šobrīd Latvijā sāk nostiprināties prakse, ka tiesnešu rīcība un lēmumi konkrētās lietās tiek vērtēti, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos atspoguļotu skandalozu informāciju, nereti pat tiešāk vai netiešāk tā iejaucoties lietas izskatīšanā. Mūsuprāt, šāda situācija nav ne pareiza, ne likumīga.

Tāpēc lūdzam valsts amatpersonas norobežoties no lietām, kas vēl atrodas izskatīšanas stadijā tiesās, konkrētajā lietā norādot, ka emocionālie izteikumi radušies faktisko apstākļu, kas nevar atstāt vienaldzīgu nevienu, ietekmē.

Vienlaikus arī aicinām Tieslietu ministriju gadījumos, ja tā saņem sūdzības par konkrētu tiesnešu pieļautiem iespējamiem likuma pārkāpumiem jau izskatītā lietā (neatkarīgi no tā, vai sūdzība iesniegta par rajona tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas tiesnesi), sūdzību izvērtēt pēc būtības, nevis realizēt dubultus standartus - publiska skandāla neesamības gadījumā neskatot sūdzību pēc būtības (to pat nenododot izskatīt ministram personīgi), aizbildinoties ar tiesnešu neatkarību, un otrādi - aktīvi iejaucoties tiesas darbā masu informācijas līdzekļos aktualizētos gadījumos.

* Zvērinātu advokātu biroja iLAW zvērināti advokāti

Novērtē šo rakstu:

46
37

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...