Par Baltkrievijas milicijas apakšpulkvedi, kurš gatavojās rakstīt atlūgumu un informēt visu pasauli
Pietiek lasītājs20.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vel pirms dažām dienām it kā Baltkrievijas miliči, armijnieki vai omonieši izmeta savus formas tērpus miskastē, un jau šodien Baltkrievijas milicijas apakšpulkvedis Jurijs Mahnačs gatavojās rakstīt atlūgumu un tāpat informēt visu pasauli. Turklāt Jurija gadījumā mēs redzam absolūti reālu milici, kurš demonstratīvi pamet dienestu sakarā ar neapmierinātību pret esošo režīmu. Bet pirms virtuāli spiest Jurija roku par viņa drosmi, tiksim skaidrībā ar lietām, kas varētu būt Jurija neapmierinātības īstie cēloņi.
Saskaņā ar interviju, ko Jurijs sniedza 2017. gada 28. septembrī, viņa dienesta laiks milicijā tajā laikā bija vairāk nekā 20 gadu. Pamatojoties uz to, viņam vajadzēja sākt dienēt milicijā 1997. gadā.
2019. gada janvārī Jurijs no Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas saņem trešās pakāpes medaļu "Par nevainojamu kalpošanu". Šī medaļa tiek piešķirta likumsargiem par 10 gadus ilgu nevainojamu dienestu.
Ņemot vērā to, ka 2019. gadā Jurijs jau vismaz 21 gadu strādāja varasiestādēs, izrādās, ka viņš šo medaļu saņēma ar 11 gadu novēlošanos. Par spīti tam, ka šī konkrētā medaļa nav kaut kāda īpaši nozīmīga balva, tas nav ordenis un to nesniedz ne prezidents, ne pat iekšlietu ministrs.
Pašlaik Jurijam ir apakšpulkveža pakāpe, kuru viņš saņēma 2017. gadā vai pēc 20 gadu dienesta. Saskaņā ar Baltkrievijas likumu "Par civildienestu Baltkrievijas Republikā", lai saņemtu apakšpulkveža pakāpi, ir jānodien tikai 5 gadi. Teorētiski Jurijs varēja saņemt apakšpulkveža pakāpi 15 gadus agrāk.
Izskatās kaut kā dīvaini. Cilvēks, kurš pasaulei sevi pasniedz kā taisnīguma, godīguma un kompetences zelta standartu, saņem nenozīmīgu medaļu ar 11 gadu nokavēšanos, kā arī ar neticamām grūtībām kāpj pa karjeras kāpnēm.
Ja Jurijam bija vajadzīgs tik ilgs laiks, lai panāktu vismaz kaut kādus ievērojamus panākumus varas iestādēs, tad varbūt viņam nevajadzēja pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas saistīti ar viņa cīņas par taisnīgumu sākumu? Galu galā viņš burtiski pirms dažām dienām kļuva par cīnītāju pret ļauno Lukašenkas režīmu.
Tā ka ir pilnīgi iespējams, ka šim jau visai pasaulei zināmajam cīnītājam par taisnību būs nepieciešami vēl 20 gadi, lai saprastu vārdu “neatkarība” un “demokrātija” patieso nozīmi.
Vēl viens interesants moments ir tas, ka Jurijs strādā vienā no Lidas milicijas iecirkņiem. Lida ir maza pilsēta, kas ģeogrāfiski atrodas
Vai ir iespējams, ka nav nejaušība tas, ka viens no Baltkrievijas tiesībaizsardzības pretvaldības satricinājumu cēloņiem ir radies vietā, kur vieglo un skaisto Eiropas dzīvi var redzēt no daudzdzīvokļu mājas jumta? Un vai ir iespējams, ka Jurijs tieši domā par tuvumu šai vieglajai un skaistajai dzīvei, nevis domā par savas valsts suverenitāti, un tāpēc ir devis piekrišanu sava vēstījuma filmēšanai un publicēšanai?
Es domāju, ka nebūs lieki atcerēties, ka opozīcijas kandidāte uz prezidenta amatu Svetlana Tihanovska jau ir sākusi dzīvot vieglo un skaisto Eiropas dzīvi, pārceļoties... jūs nekad neuzminēsit, uz kurieni. Jā, jā, uz to pašu Lietuvu. No viņas vārdiem - saistībā ar draudiem.
Un desertam - kāpēc plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē izlēma, turklāt vienlaikus, ka tieši viduvēja Baltkrievijas ciema miliča viedoklis pēkšņi kļūst interesants simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē, ieskaitot tos, kuri pat nezina, kur tāda Baltkrievija atrodas pasaules kartē?
Baltkrievijas medalu apraksts
http://president.gov.by/ru/medali-respubliki-belarus
Likums «О государственной службе в Республике Беларусь»
28.septembra intervija par Jurija darba stāžu un apakšpulkveža pakāpes piešķiršanu
https://www.pvlida.by/index.php/news/vse-novosti/item/5590-na-zashchite-zhizni-i-zdorovya-grazhdan
Par medaļu piešķiršanu Jurijam
Links uz videoziņu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
