Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jā, jūs pareizi izlasījāt. Nevis, kā tradicionāli tiek uzskatīts, kredītņēmēji (jo īpaši hipotekāro) ir parādā bankām, bet bankas ir parādā kredītņēmējiem.

Raksts tapa diskusiju ietekmē par tā saucamo "nolikto atslēgu" principu. Ir diezgan liels cinisms bankām diktēt valstij savus noteikumus saistībā ar šo principu.

Kārtējā parlamentāriešu sanāksmē ar finanšu sektora pārstāvjiem Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners apgalvoja, ka banku sektoram ir finanšu resursi, lai izsniegtu kredītus.

Var atklāti teikt ka apzināti vai neapzināti, bet Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners nerunā taisnību.

Banku sektoram nav un nekad nav bijuši pietiekami savi finanšu resursi kredītu izsniegšanai. Tā saucamos "finanšu resursus" bankām rada hipotekāro kredītu ņēmēji, kreditējot bankas, un bankas vēl līdz šodienai ir parādā hipotekāro kredītu ņēmējiem, jo nav izpildījušas savas uzņemtās saistības kredīta izsniegšanā.

To var viegli pierādīt, izprasot no bankām dokumentus, kas apliecinātu kredīta izsniegšanas faktu atbilstoši noslēgtajam kredītlīgumam. Šādus atbilstoši kredītlīguma nosacījumiem naudas līdzekļu izsniegšanas fakta apliecinošus dokumentus bankas nav bijušas spējīgas iesniegt tiesai vēl nevienā tiesāšanās procesā, kas norāda uz to, ka bankas savas saistības nav izpildījušas.

Latvijā ir tiesas spriedums, kurā tiesa noraidīja bankas prasību pret kredītņēmēju, jo bankas pārstāvis nespēja iesniegt tiesai atbilstošus dokumentus un tiesa pilnībā apmierināja kredītņēmēja pretprasību pret banku, turklāt vēl nosprieda piedzīt no bankas valsts labā tiesāšanās izdevumus.

Ne visi hipotekāro kredītu ņēmēji lielās valsts nodevas dēļ ir spējīgi celt prasību vai pretprasību tiesā un tiesas ceļā panākt, lai banka izpildītu savas kreditēšanas līgumā uzņemtās saistības un izmaksātu kredītņēmējam kredītlīgumā paredzētos naudas līdzekļus.

Bet mums ir tiesības tiesā kā atbildētājiem bankai pieprasīt pierādīt kredīta izsniegšanas faktu, jo atbilstoši Civillikuma 1838.punktam - "ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo". Un, iespējams, Latvijā beidzot apstāsies neskaitāma īpašumu atsavināšana un izpārdošana par labu bankām.

P.S. Viens pierādījums tam, ka nav tā, kā tradicionāli esam pieraduši uzskatīt:

http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/mar/18/truth-money-iou-bank-of-england-austerity

Saīsināts tulkojums latviski:

"Patiesība ir ārā: nauda ir parādzīme, un bankas uz to iedzīvojas

<...> 1930. gados Henrijs Fords ir izteicies, ka tā ir laba lieta, ka lielākā daļa cilvēku nezina, kā patiesībā darbojas banku sistēma, jo citādi uzsāktos revolūcija jau pirms rītdienas. 

<...> Dokumentā “Naudas radīšana modernajā ekonomikā” (Money Creation in the Modern Economy), ko publicējuši trīs Anglijas centrālās bankas ekonomisti no Monetārās analītikas direktorāta, skaidri rakstīts, ka visizplatītākie pieņēmumi par to, kā bankas darbojas, ir nepareizi un ka populistiskā, heterodoksālā domāšana, kas visbiežāk saistīta ar tādām grupām kā “Okupēt Volstrītu” (Occupy Wall Street), ir pareiza.

Atsauciet atmiņā tradicionālo domāšanu, kura turpina kalpot par pamatu politiskajām debatēm. Iedzīvotāji novieto savu naudu bankās. Bankas šo naudu izdod kredītos uz procentiem - vai nu patērētājiem vai uzņēmējiem. Frakcionālā rezervju sistēma ļauj komercbankām izdot ievērojami vairāk līdzekļu, nekā tās tur rezervēs, un, ja piesaistīto iekrājumu nepietiek, komercbankas var aizņemties no centrālās bankas.

Pateicoties šai domāšanai, mēs turpinām runāt par naudu kā par izsmeļamu resursu, runāt par valdības parāda amoralitāti, runāt, ka “nav pietiekami naudas”, lai finansētu sociālās programmas, utt. Anglijas centrālā banka ir atzinusi, ka šī domāšana ir neprecīza. Citējot no bankas ekonomistu rakstītā: “Pretēji tam, ka bankas saņem depozītus no mājsaimniecībām, kurus pēc tam izdod kredītos, banku kreditēšana ir tā, kas rada depozītus... Normālos apstākļos centrālā banka nefiksē naudas daudzumu apgrozībā, kā arī centrālās bankas nauda netiek "multiplicēta" vairāk kredītos un depozītos”.

Citos vārdos, viss ir otrādi. Kad komercbankas izdod kredītus, tās rada naudu. Nauda ir vienkārši parādzīme. <...> Patiesībā nav ierobežojuma tam, cik naudas komercbankas var radīt, pieņemot to, ka vienmēr atradīsies kāds, kurš vēlēsies aizņemties. Bankām reti trūkst skaidrās naudas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka kredītņemēji reti kad to pieprasa. Galu galā jebkura izdotā nauda kredītos visbiežāk atkal atgriežas kādā bankā. Banku sistēmai kopumā jebkurš aizņēmums kļūst par depozītu.  <...>

Kopš pēdējās lielās recesijas Amerikas Savienoto Valstu un Anglijas centrālās bankas ir samazinājušas procentu likmi naudai, kuru komercbankas var aizņemties, gandrīz līdz nullei. Patiesībā ar “kvantitatīvo mīkstināšanu” (“Quantitative Easing”) centrālās bankas ir komercbankās iepludinājušas grandiozas naudas summas, neizraisot nekādu inflācijas efektu.

Tas viss nozīmē, ka centrālā banka neierobežo naudas daudzumu apgrozībā - naudas daudzums apgrozībā ir atkarīgs no tā, cik daudz valdība, uzņēmumi un parastie iedzīvotāji izvēlas no bankām aizņemties kredītos.

<...> Tikai iedomājieties, kas varētu notikt, ja visi hipotekāro kredītu ņēmēji pēkšņi saprastu, ka nauda, ko viņiem banka ir aizdevusi, patiesībā nav taupīgu cilvēku iekrājumi, bet gan kaut kas, ko banka “radījusi ar savu burvju zizli”.

<...> Galu galā mēs visi varētu pārliecināties, vai Henrijam Fordam bija taisnība."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...