Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

7.aprīlī tiku publicējis savu lekciju par ārstu sertifikācijas procesa īpatnībām. Šai sakarā esmu saņēmis vairāku interesentu jautājumus par divdesmit astoto slaidu (1.pielikums šai vēstulei) – kādas tad konkrētāk ir pretrunas valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā?

12.aprīlī noskatījos LTV1 raidījumu "Tieša runa"; tā laikā veselības ministre A.Čakša apgalvoja, ka valsts iedzīvotājiem "pērk" pakalpojumus. Tēma ir a priori sensitīva un vispārsvarīga, tāpēc sabiedrībai varbūt lietderīgi kritiskāk pavērtēt, kāda līmeņa pakalpojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī Veselības ministrijas (VM) vai citu kompetentu iestāžu skaidrojumus, valsts faktiski spēj nodrošināt.

Vispirms šī ieraksta autors mēģinās analizēt avotus ministres izteikumiem. Kaut kas tamlīdzīgs ir dzirdēts; proti, klasiskajā romānā "Divpadsmit krēsli" minēta Vasjuku sādža, kurā ir potenciāls izveidot augsta līmeņa šaha centru. Pašlaik sākotnējā iecere koriģēta, akcenti mainīti, tāpēc sādžā izveidota Veselības Satīras ministrija; tās jurisdikcija aptver 2 miljonus apkārtnes iedzīvotāju. Par goda referentu iestādē ievēlēts Ostaps Benders; pagalmā uzstādīta bronzas biste.

Ātrvilciena maršruts Maskava - Vasjuki arī jau ticis izveidots; atsevišķi vagoni, ja sarunā, kursē pat līdz Rīgai. Neilgi pēc apstiprināšanas amatā 2016.gada vasarā veselības ministre esot devusies pieredzes apmaiņā, jo sagribējies šeit pamainīt valsts sekretāru. Vasjuku V-Satīras ministrijā atbilstošā amatā ir ļoti pieredzējis kolēģis KISA. Viņš sniedzis mūsu ministrei rekomendācijas, ka augstākajam ierēdnim jāizskatās respektabli, pensneja vietā jaunāks cilvēks gan varot valkāt brilles; vēlams, lai iepriekš strādāts "pieklājīgs" darbs, iegūts kāds doktora grāds u.tml. Īpaši gudram attiecīgajam ierēdnim nevajagot būt, jo mazā teritorijā darāmais administratīvais "melnais darbs" neesot sarežģīts - piesegt kādu personu grupu sīkas žulicības vai izlikties tās nemanām. Ar pirmo vizīti ministre, šķiet, bijusi apmierināta, piemēroto ierēdni ātri atradusi.

Vasjukos ir gudra tauta; ikviens spēlē "šachu". Savukārt Latvijā visi ļoti labi "zina" savas tiesības; retais gan izlasījis kaut pavirši Satversmi vai Administratīvā procesa likumu. Šī ir patiesi unikāla valsts, jo relatīvi daudz ļaužu ieguvuši augstāko izglītību: gandrīz katrs gatavs bļaustīties, ka valsts ierobežo viņa tiesības, maz maksā algā u.tml., bet tikai retais zina, kādi likumi organizē valsts sistēmu. Taču jebkuram ir skaidrs, kā ir a priori pareizi vai nepareizi, tāpēc konkrētākas likumu normas, masu ieskatā, spēj uztvert tikai paranoiķi; par šādu pieeju ieraksta autors jaunībā izrādīja trauksmi, bet pašlaik jau apzinās, ka sabiedrības piešķirts tamlīdzīgs statuss ļauj dzīvot visai brīvi, piekopjot satīru... Kopumā Latvijā ir tikpat jautri kā Vasjukos.

KISA arī ministrei esot stāstījis, ka sādžas iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumi nekad nav "pirkti"; tie kuri spēlē "šachu", esot nodarbināti, tāpēc dzīvojot pietiekami ilgi, bet par veselību nepaliekot laika pat domāt. Taču nevienu arī neinteresējot, vai KISAS ministrija pērk tos pakalpojumus vai kaut kā citādi sarunā; nevienam neesot lielas saprašanas, kas vispār garantēts. Apkārtnē esot pāris pacientu tiesību ekspertu, kuriem interesējot saglabāt savu rūpalu; turklāt šos retos speciālistus algojot vienlaikus visi, jo citas izvēles nemaz nav; tautai un ierēdņiem tiekot autoritatīvi iestāstīts, ka ar sistēmu viss kārtībā. Neviens, ieskaitot Vasjuku rajona tiesnešus, šos viedokļus neapšaubot, jo faktiski ne dakteri, ne pacienti, ne amatpersonas par sistēmu neko nejēdzot un tā īsti pat negribot zināt. Vienīgi uroloģija tiekot īpaši atbalstīta, jo prostata, kā zināms, ir vīrieša otrā sirds; ja tā nav kārtībā, tad traucējoši ilgi sēdēt pie galda, lai spēlētu šahu.

Kā reaģēt uz kārtējo amatpersonas paziņojumu, ka Latvijā valsts "pērk" no ārstniecības iestādēm ārstniecības pakalpojumu iedzīvotājiem. Nezinu, kā reaģēt; varu vienatnē pasmieties... Lai gan ar patiku jāatzīst, pēdējos mēnešos pat parādījušies daži pacienti un kolēģi, ar ko parunāt par problemātiku.

Jau vairāk nekā desmit gadus administratīvo tiesu praksē ir konstatēts apstāklis, ka valsts "nepērk" pakalpojumu, bet "deleģē" tā sniegšanu ārstniecības iestādēm ar publisko tiesību līgumiem (tātad valstij saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pienāktos attiecībās ar privātpersonu atbildēt gan par pakalpojuma pieejamību, gan kvalitāti, gan precizēt, kāda apjoma pakalpojumu valsts faktiski pērk šobrīd un vai būs spējīga pirkt ko pacientu tiesības vairāk respektējošu, ja parādīsies vairāk naudas). Ja vērtējam dialektikas kategorijās "saturs un forma", tad Latvijā Veselības ministrija jau sen darbojas kā satīras iestāde, lai gan formāli nosaukums pagaidām nav mainīts. Tā arī neesmu sapratis, kāpēc mūsu tauta ignorē satīru un nepamana pat acīmredzamas tās izpausmes. VM amatpersonu publiskie izteikumi nereti ir tik kariķēti, ka šķiet nepārprotami - viņas vēlētos ar humora, kaut melnā, palīdzību uzlabot komunikāciju, bet tauta paliek kā iespītējusies, neiet uz kontaktu...

Laikam vajadzētu pajautāt KISAM, vai Latvijas valsts uzturētā veselības aprūpes sistēma, jo īpaši, ņemot vērā ministrijas administratīvās vadības kompetences, būtu spējīga šobrīd jebkā saturīgi izlietot vairāk naudas, ja, piemēram, tāda tiktu iedalīta. Kaut kādas sīkas žulicības varētu sataisīt vairāk, iedot naudiņu savu čomu biedrībām, piemēram, jokuPēterim vai kādu ēku renovācijai. Taču, kamēr nav sistēmā sakārtoti pamatu pamati, proti, tiesiskās attiecības starp tur iesaistītajiem subjektiem un izdots speciālais likums, kas reglamentētu tieši valsts finansēto veselības aprūpes sistēmu, atliek domāt par vasaras atpūtu Vasjukos.

Būtiska aksioma - pakalpojumi, ko valsts var garantēt iedzīvotājiem ir un būs vienkāršoti, jo īpaši, ierobežoti laikā (kas nereti izslēdz ārsta komunikācijas ar pacientu iespēju, jo valsts paredzējusi laiku tikai "amatnieka" darba veikšanai); noteikti tā nebūs pilnvērtīga ārstniecība, kas var notikt vienīgi privāttiesiskās attiecībās, jo kā nopietna profesionāla darbība ir drīzāk ekonomikas jomas, nevis labklājības un sociālo tiesību jautājums!!!

P.S. Latvijas Veselības ministrija it kā esot izsludinājusi konkursu par Adamsu ģimenītes mātes Mortīcijas Adamsas bistes uzstādīšanu ēkas pagalmā; šī ieraksta autoru interesētu sīkākas detaļas, ja kādam būtu informācija, piemēram, vai viņai piešķirts Goda referentes vai cits statuss?

Ieraksta autors būtu priecīgs, ja kāds uzdāvinātu grāmatu "Stāsts par kurmīti un to, kurš viņam uztaisīja uz galvas". Savulaik nenopirku, bet tagad vairs nevar nekur dabūt. Ļoti laba grāmata bērniem, bet vēl labāka pieaugušajiem; kaut kas autobiogrāfisks.

Pārpublicēts no Facebook

Pielikumos:

1) slaids Nr.28 no 7.aprīlī publicētās lekcijas (apskatāma joprojām manā joslā),

2) VM 2014.gadā sniegts skaidrojums par tiesiskajām attiecībām valsts uzturētajā veselības aprūpes sistēmā (šais pielikumos - septītā lapa); VM faktiski apstiprina autora daudz ko šeit sarakstīto,

3) iesniegums veselības ministrei saistībā ar raidījumā "Tieša runa" 12.04.17. pausto konstatējumu (šai variantā sanākušas piecas lapas, atvainojos; tomēr, ja raksti īsi, neviens neuztver ideju; ja gari, nesaprot tekstu; kā pareizāk?):

­Veselības ministrei A.Čakšas kundzei

Oskara Bundžas, ārsta, dzīvesvietas adrese – Cēsis, ...........

iesniegums saistībā ar veselības ministres publiski pausto viedokli Latvijas televīzijas 1.kanāla 2017.gada 12.aprīļa raidījumā “Tieša runa” (raidījuma 49.-51.minūtē).

Par tiesiskajām attiecībām starp valsts uzturētajā un finansētajā veselības aprūpes sistēmā iesaistītajiem subjektiem.

Saistībā ar minētā raidījuma fragmentā izskanējušo veselības ministres repliku, ka valsts pērk iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus no ārstniecības iestādēm, iesniedzējs atgādina par jau iepriekš gan valsts, gan tiesu varas līmenī konstatētu, iesniedzējaprāt, būtisku, bet likumdevēja un izpildvaras līdz šim kopumā ignorētu problēmu, ko ilgākā laika periodā sarakstē atzinušas Veselības ministrija un Tieslietu ministrija; proti, valstī nepastāv likuma normas, lai pietiekami precīzi reglamentētu medicīnas personāla pilnvaras un darbību, ciktāl tā notiek publisko tiesību jomā, sniedzot privātpersonām (pacientiem) valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus vai izrakstot kompensējamās zāles.

Tieslietu ministrija 19.03.2010. skaidrojumā (skatīt pielikumā!), kas savulaik nosūtīts arī Veselības ministrijai, norāda, ka gan ārstu faktiskās pilnvaras, gan sekas, kādas ārstu pieņemtie lēmumi rada attiecībā uz konkrētas privātpersonas specifisko tiesību ievērošanu un ar to saistīto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, ir tipiskas valsts amatpersonu darbībai.

Likumdevējs Ārstniecības likuma 4.panta pirmajā daļā ietvēris deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un to apmaksas kārtību. Vienlaikus likumdevējs faktiski devis valdībai brīvu izvēli, kā MK noteikumos interpretēt divos likumos piedāvātos variantus par sistēmas vienu no pamatelementiem, proti, materiālajām normām, uz kā pamata veidojas tiesiskās attiecības starp ārstniecības iestādi vai ārstu no vienas puses un pacientu (privātpersonu) no otras puses.

No Ārstniecības likuma izriet, ka šīs attiecības nepārprotami ārstniecībā ir privāttiesiskas. Saskaņā ar Ārstniecības likuma 17.panta otro daļu pacients var saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sevis brīvi izvēlētā ārstniecības iestādē. Šādā gadījumā valsts privātpersonai pakalpojumu, acīmredzot, "nopērk"; šis apstāklis pats par sevi nemaina ārstniecības iestādes un pacienta tiesisko attiecību raksturu. Ja valsts pakalpojumu tomēr neapmaksās, tad šis pienākums gulsies uz pacientu. Kopumā likuma attiecīgā norma ir teorētiska, jo tās īstenošana no saimnieciskā viedokļa, ņemot vērā faktiskās kvalitatīvu pakalpojumu izmaksas, būtu neiespējama pat ļoti bagātīga veselības aprūpes budžeta apstākļos.

MK noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību (pašlaik spēkā MK 17.12.13.noteikumi Nr.1529) vienmēr tikušas ietvertas normas, kas paredz publisko tiesību līgumu slēgšanu starp atbildīgo tiešās pārvaldes iestādi (šobrīd - Nacionālais veselības dienests) un ārstniecības iestādēm, ciktāl tām tiek deleģētas tiesības un piešķirts finansējums no valsts budžeta, lai varētu sniegt valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ārstniecības iestāde, veicot no minētā līguma priekšmeta izrietošu uzdevumu, darbojas valsts pārvaldē. Šāda atziņa ietverta Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūrā (15.06.2006. lēmuma lietā Nr.SKA - 365 11.1.-11.4.punkts un turpmākā prakse). Savukārt Satversmes tiesa 12.02.15. sprieduma lietā Nr.2014-08-03 11.3.punktā traktē ārstniecības iestādi kā starpnieku starp valsti un privātpersonu, ciktāl tiek sniegti valsts nodrošinātie pakalpojumi.

Valsts pienākumu nodrošināt ikvienai personai noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu minimumu nosaka Satversmes 111.pants un likuma "Par sociālo drošību" 6.pants. Minētais likums attiecas uz publisko tiesību jomu, tai skaitā, ietverot normu, ka starp sociālo pakalpojumu sniedzēju un atsevišķu privātpersonu, kura saņem pakalpojumu, veidojas konkrētas publiski tiesiskas attiecības. Arī ārstniecības iestāde, ciktāl pilda deleģēto valsts pārvaldes funkciju un sniedz likuma 6.pantā noteiktos sociālos pakalpojumus, tātad atzīstama par sociālo pakalpojumu sniedzēju. Tādējādi MK noteikumos Nr.1529 ietvertas normas, kas, lai gan noteikumi izdoti saskaņā ar Ārstniecības likumu, tomēr respektē tiesiskās attiecības, kādas atsevišķos gadījumos rodas starp NVD un ārstniecības iestādi saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļu (par publiskas funkcijas deleģēšanu) vai starp ārstniecības iestādi un privātpersonu saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību".

Tieslietu ministrija 19.03.2010. skaidrojumā norāda uz jau tobrīd identificētu, bet diemžēl joprojām nerisinātu problēmu. Proti, likumdevējs neesot pietiekami kompleksi izvērtējis ārstniecības personu funkcijas un neesot pietiekami skaidri nodalījis ārstniecības personu darbošanos privāttiesiskajā jomā un publiski tiesiskajā jomā. TM ieskatā, šadus "likuma robus" būtu vēlams novērst, lai personām, kas iesaistītas ārstniecības procesos (tai skaitā, pacientiem) būtu iespēja skaidri saprast konkrētās situācijas tiesisko attiecību raksturu.

Pēdējo gadu laikā informāciju par minēto TM skaidrojumu iesniedzējs nosūtījis dažādām valsts un tiesu institūcijām, ārstu profesionālajām biedrībām un pacientu tiesību ekspertiem. Šai sakarā saņemti rakstiski skaidrojumi, piemēram, no Ģenerālprokuratūras un KNAB, ka iestādes kopumā akceptē Tieslietu ministrijas viedokli, tāpēc likumu normas būtu nepieciešams pilnveidot; tā gan esot likumdevēja un Veselības ministrijas kompetence. Savukārt no Augstākās tiesas priekšsēdētāja p.i. 23.05.14. sniegtā skaidrojuma izriet, ka AT Senāta Civillietu departamenta senatoriem, vērtējot ārstu izdoto administratīvo aktu sekas, neesot likumu nepilnību dēļ saprotams, ka ārstu izdotie administratīvie akti kā jebkuri tamlīdzīgi dokumenti ir administratīvo tiesu kompetencē; tāpēc nākoties vien lemt pašiem, attiecoties pret tiem kā civilprocesa kārtībā vērtējamām darbībām (???)

Veselības ministrija 20.03.12. sniegtā skaidrojumā norāda, ka ārsts var darboties publisko tiesību jomā un izdot administratīvos aktus, piemēram, izrakstīt kompensējamās zāles arī tad, ja likuma līmenī nav skaidri noteiktas tamlīdzīgas ārsta tiesības un ārsts nav arī individuāli pievienojies starp NVD un savu darba devēju noslēgtam publisko tiesību līgumam. VM gan tobrīd neanalizē, vai šāda ārsta darbība nav patvarīga no Krimināllikuma skatījuma un pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām. Tomēr 19.11.14. sniegtajā skaidrojumā Veselības ministrija jau atzīst, ka tiešām nepastāv vienota izpratne par ārstniecības personu darbības attiecībā pret pacientiem robežšķirtni saistībā ar darbību publisko vai privāto tiesību sfērā, kā arī ārstniecības personu darbības attiecināšanu pie valsts pārvaldes uzdevuma veikšanas, ja pacientam sniedzamais pakalpojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem (pielikumā - VM 19.11.14. skaidrojums; skatīt 2.rindkopu!).

Tādējādi radusies situācija, ka valsts izveidotajā un uzturētajā veselības aprūpes sistēmā iesaitītajiem subjektiem nav iespējams saprast savstarpējo tiesisko attiecību raksturu. Lai gan līdz ar to faktiski tiek ierobežotas Satversmes 91.pantā noteiktās pamattiesības un atbildīgajām institūcijām problēma jau ilgstoši ir skaidra, tomēr tā netiek risināta. Likumdevējs vispār nav izdevis kā arī, šķiet, negrasās izdot likuma “Par sociālo drošību” 1.panta ceturtajā daļā paredzēto speciālo likumu, lai reglamentētu valsts uzturētās veselības aprūpes sistēmas pamatus un darbību

Rezumējot, valsts izveidotās veselības aprūpes sistēmas uzturēšana, attīstības plānošana un budžeta līdzekļu taisnīga, saprātīga, pārskatāma izlietošana nav iespējama, ja atbildīgās institūcijas, pirmkārt, Veselības ministrija distancējas no nepieciešamības sakārtot ikvienas sitēmas pamatā obligāti nepieciešamas materiālās normas, kas reglamentē iesaitīto subjektu savstarpējo tiesisko attiecību raksturu. Pat tad, ja sabiedrībai šķitīs kaitinoši, ka esošā budžeta ietvaros pilnvērtīgus ārstniecības pakalpojumus (kas, protams, ietver ne vien ārstniecības personu darba un attieksmes pret pacientu noteiktas kvalitātes nodrošināšanu, bet arī novērtēšanu finansiālā aspektā) valsts faktiski nav un vēl ilgstoši nebūs spējīga tai pirkt, ir jābūt saprotamam un pietiekami publiskā vidē izklāstītam redzējumam, lai arī turpmāk nodrošinātu apmierinošā kvalitātē kaut vai līdz šim pieejamos, faktiski, specifiskus sociālos pakalpojumus un to sniegšanā joprojām tiktu iesaistīts pietiekami kvalificēts medicīnas personāls.

Ja esošajā situācijā veselības ministre plašu sabiedrības loku interesējošā valsts televīzijas raidījumā apgalvo, ka valsts no ārstniecības iestādēm jau pērk iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus, tad sabiedrībai tiek radīts iespaids, ka sistēma ir pietiekami sakārtota; proti, no ministres sniegtā izklāsta var secināt, ka starp NVD un ārstniecības iestādēm jau ir privāttiesiskas attiecības, kurās valsts kā starpnieks pērk pilnvērtīgu ārstniecības pakalpojumu. Faktiski no ministres teiktā raidījumā var secināt, ka valsts atbild pamatā tikai par pakalpojumu pieejamību, bet kā pircējs, protams, nevar atbildēt par to kvalitāti; lai arī netieši, var saprast, ka valsts it kā ir spējīga nodrošināt gan Eiropas konvencijā “Par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā”, gan Pacientu tiesību likumā ietvertos fundamentālos nosacījumus, lai atsevišķa pacienta intereses, saņemot pakalpojumu, tiktu vertētas kā prioritāras salīdzinājumā ar sabiedrības interesēm.

Tas iesniedzējam kā pieredzējušam ārstam izklausās utopiski; arī faktiski nekas joprojām nav mainījies – NVD slēdz publisko tiesību līgumus ar ārstniecības iestādēm; saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu tas nozīmē, ka valstij pienākas atbildēt attiecībās ar privātpersonām gan par pakalpojumu pieejamību, gan kvalitāti, jo ārstniecības iestādes, ciktāl darbojas no publisko tiesību līguma priekšmeta izrietoša apjoma ietvaros, ir nevis līdzvērtīgās, privāttiesiskās attiecībās ar valsti kā pakalpojuma pārdevējs, bet gan īpaši pakļautas valstij kā saskaņā ar likumu “Par sociālo drošību” deleģētas funkcijas pildītāji un publiska pakalpojuma sniedzēji valsts pārvaldes sistēmas ietvaros; pakalpojumu valsts nekad nav “pirkusi” un, ciktāl runa par normālām, tirgus ekonomikā izprotamām attiecībām, arī negrasās to darīt.

Iesniedzēja ieskatā, pašlaik gan no Satversmes tiesas, gan AT Senāta Administratīvo lietu departamenta judikatūras izriet pietiekami nepārprotamas atziņas, ka valsts finansētie veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietverto mehānismu palīdzību, ievērojot valsts pārvaldes un vispārējos tiesību principus. Veselības ministrija, Tieslietu ministrija un dažādas kompetentas institūcijas jau sen apzinās, ka valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā saskaņā ar to pašlaik reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un piešķirto finansējumu (kas, ciktāl runa tieši par sociālo pakalpojumu, varbūt pat ir kaut cik pietiekams?) var pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji nodrošina kādu minimālu kvalitāti; tomēr likums “Par sociālo drošību” nekādi neparedz, ka pakalpojuma sniedzējs (vai valsts!) garantēs personām visas no Pacientu tiesību likuma vai Ārstniecības likuma izrietošās tiesības.

“Vājais posms” situācijas izpratnē, pēc iesniedzēja vērojumiem, ir ārstniecības iestāžu vadība un medicīnas personāls, pacienti, kā arī Veselības inspekcija, vispārējās jurisdikcijas tiesas un nedaudzie valstī esošie pacientu tiesību eksperti; ir masveidīgi konkrēti situatīva uztvere (vai katram atšķirīgi iemesli, kādēļ izdevīgi deklarēt), ka ārstniecības iestādes vienmēr nodarbojas ar pilnvērtīgu ārstniecību, kas ietver arī pacientu tiesību aizsardzības standartu (no profesionalā viedokļa nereti diskutablu, bet, pilnīgi noteikti, vienmēr laikietilpīgu) ievērošanu. Tomēr pašlaik normatīvie akti, ārstniecības iestāžu noslēgtie līgumi ar valsti un piešķirtais finansējums līgumu izpildei paredz vienīgi amatniecībai tipisku procedūru veikšanu (tās nekādi nav kaitējošas personu veselībai, taču LR faktiski neapmaksā, piemēram, pacientu pārrunas ar ārstu, lai gan šādas opcijas ietveršana veselības aprūpes pakalpojuma izmaksu kalkulācijā varētu būt pašsaprotama demokrātiskā sabiedrībā, ja valsts patiešām cenšas respektēt pacientu tiesības!).

Šai sakarā, ņemot vērā, ka tiek aktualizēta iepriekš apzināta problēma, par ko izpildvaras iestādes jau atkārtoti sarakstē paudušas pietiekami skaidrus viedokļus, iesniedzējs lūdz veselības ministri sniegt skaidrojumu, kāpēc raidījumā “Tieša runa” apzināti tika maldināta sabiedrība, norādot, ka valstij ar ārstniecības iestādēm, ciktāl tās sniedz valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, ir tīri privāttiesiskas attiecības (proti, ministre norādīja, ka valsts šos pakalpojumus iedzīvotājiem “pērk”)? Pie tam, veselības ministrei nepārprotami bija saprotams, ka sabiedrības informētība par tiesiskajām attiecībām valsts finansētajā veselības aprūpes sistēmā jau tā ir ļoti nepietiekama; tāpat vispārzināms, ka nozares ministra traktējumu par kādu situāciju mūsu valsts iedzīvotāji, ja arī reizēm sociālajos tīklos, verbāli u.tml. tiek apšaubīta amatpersonu kompetence, kopumā tomēr uztver ar uzticību, izvairoties no kompleksas kritiskas analīzes.

Pielikumos:

 1) Veselības ministrijas skaidrojums Nr. 01-20fiz.15/4051 (19.11.14.),

2) Tieslietu ministrijas skaidrojums Nr.1-24/407-B (19.03.10.).

Oskars Bundža, ārsts Cēsīs. /O.Bundža/.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

39
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Beidziet slepkavot bērnus

FotoPatvaļīgi uzzīmēta velojosla Brīvības ielā. Šis attēls labi parāda, ka vietas pietiek visiem – gan gājējiem, gan riteņbraucēju infrastruktūrai, gan sabiedriskajam transportam, gan pārējam autotransportam.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule kandidātiem uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu

FotoPirms atdot balsi par vienu no Jums Rīgas domes vēlēšanās, mēs, Rīgas iedzīvotāji, aicinām atsaukties un izvērtēt notiekošo Rīgā. Jūsu uzmanība tagad objektīvi ir vērsta uz vēlētāju balsīm. Mēs, izmantojot šo apstākli, esam spiesti lūgt Jūsu atbalstu saistībā ar mūsu tiesību aizskārumu laika posmā no 2011. gada līdz pat šim brīdim, 2017. gada maijam. Tālāk izklāstītais būtiski skar ne tikai mūsu situāciju, bet gan attiecas uz ikvienu Rīgas iedzīvotāju.
Lasīt visu...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

Latvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda,...

Foto

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas...

Foto

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota...

Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...