Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2005.gada un līdz 2013.gada 1.jūnijam es biju Liepājas pilsētas domes deputāte. Savā deputāta un jurista darbā, saskaroties ar Liepājas pilsētas domes un vietējās valsts amatpersonu patvaļu un likumu pārkāpumiem, vairākkārt esmu vērsusies ar iesniegumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kontrolē, Iekšlietu ministrijas Drošības policijā.

Mana aktīvā profesionālā un politiskā darbība netika atstāta bez ievērības, un 2008.gada 4.novembrī Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes (turpmāk tekstā – LPRPP) Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākais inspektors kapteinis A.Dūklavs uzsāka divus kriminālprocesus:

1.Kriminālprocess Nr.11260090708 tika ierosināts uz SIA „HORIZONTS - 2” iesnieguma pamata. Par kriminālprocesu uzraugošo prokuroru tika iecelts Liepājas prokuratūras prokurors U.Kursinskis.

2. Kriminālprocess Nr.11260090608 tika ierosināts, pamatojoties uz Sergeja Siņagina iesniegumu. Par kriminālprocesu uzraugošo prokuroru tika iecelts Liepājas prokuratūras prokurors A.Šķēle.

Par to, ka pret mani uzsākti divi kriminālprocesi, man nebija zināms līdz 2009.gada 7.maijam, jo es ne reizi netiku aicināta uz policiju nedz paskaidrojumu, nedz liecību sniegšanai.

Augstāk minētais apstāklis neatraucēja Liepājas PRPP Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākām inspektoram kapteinim A.Dūklavam 2009.gada 7.maijā, izskatot kriminālprocesa Nr.11260090708 materiālus un ņemot vērā pierādījumus, kurus viņš ieguvis laika posmā no 2008.gada 4.novembra līdz 2008.gada 7.maijam, uzskatīt, ka ir pamats turēt mani aizdomās par to, ka „2008.gada 8.augustā Elita Kosaka, griežoties ar prasību pieteikumu Liepājas tiesā, ar viltu mēģinājusi izkrāpt no SIA „HORIZONTS 2”reģistrācijas Nr. 42103003145 naudas līdzekļus lielā (Ls 33409,10) apmērā”, un 2009.gada 7.maijā pieņēma lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšana, kas paredzēts KL 177.p.3.d., 15p. 4.d.

Ar šo lēmumu es tiku iepazīstināta 2009.gada 12.maijā. Lēmumā es esmu rakstiski paudusi savu attieksmi pret izteiktām aizdomām: „Nepiekrītu, jo uzskatu, ka SIA „HORIZONTS - 2” vēršoties ar iesniegumu policijā mēģināja piespiest mani atteikties no civilprasības pret šo SIA, par ko šīs personas man paskaidroja pirms prasības celšanas tiesā."

Vienlaicīgi, t.i. 2009.gada 7.maijā, Liepājas PRPP Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākais inspektors kapteinis A.Dūklavs, izskatot kriminālprocesa Nr.11260090608 materiālus, un ņemot vērā, ka pierādījumu kopums dod pamatu atzīt mani par aizdomās turamo par to, ka „2007.gada janvārī SIA „Efēlija” birojā, 105.kabinetā Graudu ielā 50,Elita Kosaka, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, izkrāpa no Sergeja Siņagina naudas līdzekļus Ls2500 apmērā un no šī summas E.Kosaka piesavinājās naudas līdzekļu Ls2470 apmērā”, pieņēma lēmumu atzīt mani par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšana, kas paredzēts KL 177.p.1d., 179.1.d.

Par lēmumu man tika paziņots 2009.gada 26.maijā, un es tajā esmu norādījusi, ka aizdomas „neatzīstu, jo uzskatu, ka lēmums nav pamatots”.

Nepieciešams atzīmēt, ka visas šīs Liepājas PRPP Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākā inspektora kapteiņa A.Dūklava aktīvas darbības notika tieši pašvaldību pirmsvēlēšanu laikā, kas arī tika atspoguļots vietējā presē.

2009.gada 14.maijā laikraksts „Kurzemes vārds” publicēja rakstu, kurā bija konkrēti norādīts, ka „Pret Liepājas pilsētas domes deputāti Elitu Kosaku sākti divi kriminālprocesi... To „Kurzemes vārds” uzzināja policijā”.

Sakarā ar to, ka pret mani tika uzsākti divi kriminālprocesi, tika sastādītas sūdzības par to, ka sakarā ar interešu konfliktu ar Liepājas PRPP priekšnieku A.Vaiteiku Liepājas PRPP nevar īstenot kriminālprocesu īstenošanu, jo A.Dūklavam, kriminālprocesa virzītājam, ir jāpilda jebkurš A.Vaiteika norādījums.

Visas manas sūdzības Liepājas prokuratūras virsprokurors A.Dzērvēns, Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors A.Mikuļskis, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore V.Opincāne konsekventi noraidīja.

Pēc 2009.gada 6.jūnija pašvaldību vēlēšanām, kad es atkārtoti tiku ievēlēta par Liepājas pilsētas domes deputātu, 2009.gada 24.jūlijā Liepājas prokuratūras prokurors U.Kursinskis, izskatot krimināllietas Nr.11260090708 materiālus, pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā par to, ka E.Kosaka, griežoties ar prasības pieteikumu Liepājas tiesā, ar viltu mēģināja izkrāpt no SIA „Horizonts - 2” naudas līdzekļus lielā apmērā.

2009.gada 24.jūlija Liepājas pilsētas prokuratūras prokurora U.Kursinska lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā ir pamatots ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, t.i., ka izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Vēlos norādīt, ka kriminālprocess Nr.11260090708 tika uzsākts 2008.gada 4.novembrī, un kopš 2009.gada 7.maija es biju aizdomās turētas personas statusā, par ko prokuroram U.Kursinskim noteikti bija zināms.

Jebkuram juristam ir zināms, ka celt civilprasību tiesā, aizstāvot savas pārkāptas tiesības, ir Satversmes 92.pantā garantētās cilvēka tiesības, līdz ar ko man ir pamats uzskatīt, ka prokuroram U.Kursinskim vai nu trūkst juridisko zināšanu, vai nu viņš nav neatkarīgs (Prokuratūras likums 6.pants) savā darbībā, jo, manuprāt, krimināllietu Nr.11260090708 bija jāizbeidz nekavējoties.

2009.gada 20.augustā no laikraksta „Kurzemes vārds” man kļuva zināms, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde ir iesniegusi sūdzību par prokurora U.Kursinska 2009.gada 24.jūlija lēmumu, ko apstiprināja arī Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors A.Mikuļskis savā 2009.gada 30.septembra atbildē Nr.3-162/4-738 uz 2009.gada 28.septembra iesniegumu par manu statusu kriminālprocesā Nr.11260090708.

Līdz ar ko ir secināms, ka A.Dūklavs turpināja apzinīgi pildīt sava tiesā priekšnieka A.Vaiteika norādījumus kriminālprocesa Nr.11260090708 ietvaros, bet bez panākumiem.

Sakarā ar kriminālprocesa Nr.11260090708 izbeigšanu reabilitējošo apstākļu dēļ 2009.gada 24.novembrī es vērsos Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai.

2010.gada 12.janvārī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību Aizsardzības Departaments ar lēmumu Nr.5-303-09/20a nolēma atteikt piešķirt man zaudējuma atlīdzību Ls133,10 apmērā (par advokāta pakalpojumiem), jo „netika konstatēts ka Elitai Kosakai kriminālprocesa Nr.11260090708 ietvaros būtu piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums vai mājas arests, tāpat viņa nav tikusi aizturēta Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, kā arī nav saukta pie kriminālatbildības u.t.t.”.

Augstāk minēto lēmumu parakstījusi Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore A.Merlaja, norādot, ka viņas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

2010.gada 11.februārī Administratīvajā rajona tiesā tika iesniegts mans pieteikums par 2010.gada 12.janvāra lēmuma Nr.5-303-9/20a atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Iesniedzot pieteikumu, es esmu samaksājusi valsts nodevu Ls20 apmērā.

Pieteikumā es esmu lūgusi tiesu uzlikt par pienākumu LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentam viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanas dienas pieņemt labvēlīgu administratīvo aktu par zaudējumu atlīdzinājumu Elitai Kosakai LVL133,10 apmērā par advokāta juridisko palīdzību kriminālprocesā Nr. 11260090708.

2011.gada 23.martā Administratīvā rajona tiesa nolēma izbeigt tiesvedību administratīvajā lietā, kas bija ierosināta pēc mana pieteikuma. Tiesas lēmumā tika norādīts, ka „Satversmes tiesas spriedumā norādīts, ja iesniedzējs uzskata, ka viņa tiesības ir nepamatoti aizskartas, viņš, atsaucoties tieši uz Satversmes 92.panta trešo teikumu, ir tiesīgs griezties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par atbilstīga atlīdzinājuma piedziņu”.

Sakarā ar šajā lēmumā minēto man rodas pamatots jautājums, vai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurorei A.Merlajai ir bijis zināms Satversmes tiesas spriedumā minētais un kāpēc man bija jātērē savu laiku un naudu, pārsūdzot viņas pieņemto lēmumu ar nepareizi norādīto pārsūdzēšanas kārtību?

Kopš kriminālprocesa Nr.11260090708 uzsākšanas ir pagājuši gandrīz divi gadi, un ir notikušas vairākās Liepājas tiesas sēdes, izskatot civillietu Nr.C20289309.

Ar 2010.gada 22.septembra Liepājas tiesas spriedumu tika pilnībā apmierināta mana prasība, un no SIA „HORIZONTS - 2” tiesa nolēma piedzīt par labu man līguma saistību izpildījumam samaksāto naudas summas daļu 13820,98Ls, ka arī līgumsodu 19588,12Ls apmēra, kopā Ls 33409,10, kā arī visus tiesāšanas izdevumus.

Par 2010.gada 22.septembra Liepājas tiesas spriedumu SIA „HORIZONTS - 2” iesniedza apelācijas sūdzību, un, nevēloties turpināt tiesvedību, es piekritu SIA „HORIZONTS - 2” piedāvātām izlīgumam, kuru 2011.gada 21.februārī apstiprināja Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija. Saskaņā ar izlīguma noteikumiem SIA „HORIZONTS - 2” samaksāja man kompensāciju Ls22749,09 apmērā.

2011.gada 24.februārī laikraksta „Kurzemes vārds” SIA „HORIZONTS - 2”publicēja atvainošanas man „par sagādātām neērtībām un nepatiesi iesniegto iesniegumu, un kura pamata pret viņu tika ierosināts kriminālprocess”.

No minētā ir secināms, ka prasību es esmu cēlusi pamatoti, savukārt kriminālprocess Nr.11260090708 tika ierosināts uz apzināti nepatiesa ziņojuma pamata.

Kāda ir amatpersonu atbildība par „pasūtījuma” izpildi? Nekāda!

2011.gada 3.janvārī es vērsos ar iesniegumu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā, lūdzot ministrei Lindai Mūrniecei ierosināt disciplinārlietu pret Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecāko inspektoru kapteini Aldi Dūklavu un disciplināri sodīt minēto amatpersonu sakarā ar nepamatota kriminālprocesa uzsākšanu, manis atzīšanu par aizdomās turamo personu krāpnieciskās darbībās lielā apmērā, un morālā kaitējuma nodarīšanu.

No 2011.gada 21.februāra atbildes Nr.20/4-K-274 (4.lpp.) man kļuva zināms, ka Liepājas PRPP Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākais inspektors A.Dūklavs ir paaugstināts amatā. Viņš tika iecelts par nodaļas priekšnieka vietnieku, un nekādi disciplināri sodāmi pārkāpumi, veicot kriminālprocesa Nr.11260090708 izmeklēšanu, netika konstatēti.

2012.gada 2.aprīlī es esmu vērsusies ar sūdzību LR Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt Liepājas prokuratūras prokurora U.Kursinska dienesta pienākumu tīšu nepildīšanu, veicot uzraugošā prokurora pienākumus kriminālprocesā Nr.11260090708. Šī sūdzība tika pārsūtīta Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā, bet no Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras tā tika pārsūtīta Liepājas prokuratūras virsprokuroram A.Dzērvēnam.

Ar 2012.gada 16.aprīļa Liepājas prokuratūras virsprokurora A.Dzērvēna atbildi Nr.4/3-149/4-4/1039 man tika paziņots, ka nav pamata uzskatīt, ka prokurors U.Kursinskis būtu pieļāvis kādus pārkāpumus kriminālprocesa Nr.11260090708 izmeklēšanā.

Liepājas prokuratūras virsprokurora A.Dzērvēna atbildi es pārsūdzēju Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram A.Mikuļskim. Savā 2012.gada 28.aprīļa sūdzība es esmu konkrēti norādījusi, kādas tiesību normas ir pārkāpušas LR prokuratūras amatpersonas kriminālprocesa Nr.11260090708 izmeklēšanās gaitā, proti:

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, 10.pants;

ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ar fakultatīvo protokolu (pieņemts 1966. gada 16. decembrī), 14.panta 1.punkts;

Tiesību sargāšanas amatpersonu uzvedības kodekss (pieņemts ar ANO Ģenerālās Asamblejas 1979. gada 17. decembra rezolūciju 34/169), 2.pants, 8.pants;

Prokuroru lomas vadlīnijas (1990.gadā pieņēma 8. Apvienoto Nāciju Organizācijas Kongress par noziegumu novēršanu un apiešanos ar tiesībpārkāpējiem, Havanā, Kubā), 12.punkts;

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkts;

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.pants;

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants;

Latvijas Republikas Civillikuma 1732.pants.

Savā 2012.gada 14.jūnija atbildē Nr. 3-109/723 A.Mikuļskis norādīja, ka „prokurors U.Kursinskis ievērojis Kriminālprocesa likuma 403.panta nosacījumus un savlaicīgi pieņēmis procesuālos lēmumus. Operatīvāka lēmuma par Jūsu atzīšanu par aizdomās turēto atcelšana bija iespējama, bet to apgrūtināja tas apstāklis, ka katram prokuroram uzraudzībā ir ievērojams skaits kriminālprocesu”.

Papildus Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors A.Mikuļskis man izskaidroja, ka „atbilstoši Prokuratūras likuma 6.panta 3.daļai šī atbilde ir galīga”, noklusējot par Kriminālprocesa likuma 337.panta trešajā daļā noteikto, ka man ir tiesības pārsūdzēt viņa lēmumu.

Š.g. 9.jūlijā es esmu saņēmusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurores V.Opincānes atbildi uz manu sūdzību par Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora A.Mikuļska 2012.gada 14.jūnijā sniegto atbildi, kurā viņa norāda, ka „virsprokurors A.Mikuļskis savā 14.06.2012 sniegtajā atbildē kļūdaini atsaucies uz Prokuratūras likumu” un „uz visām sūdzībām Jums sniegtas motivētas atbildes”.

No minētā ir secināms, ka 2008.gada 4.novembrī nepamatoti uzsāktā kriminālprocesa Nr. 11260090708 autori un līdzdalībnieki palika nesodīti nedz disciplinārās, nedz kriminālatbildības veidā, kas, manuprāt, nav taisnīgi.

Uzskatu, ka nepieciešams veikt grozījumus attiecīgos likumos par personīgas atbildības ieviešanu par pretlikumīgo lēmumu pieņemšanu, jo diemžēl pašlaik bezatbildības sajūta Liepājas tiesībsargājošo institūciju amatpersonu vidū noved pie sekām, ka Liepājas iedzīvotāji vairs netic nedz policijai, nedz prokuratūrai.

Vēlos pasvītrot, ka neviena no Liepājas tiesībsargājošo institūciju amatpersonām, kuras bija iesaistītas kriminālprocesā Nr. 11260090708, neuzskatīja par nepieciešamu vismaz man atvainoties. Līdz ar ko atliek tikai secināt, ka visu notikušo viņi uzskata par pilnīgi normālu parādību.

Atbilstoši likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 5.panta 3.daļā noteiktajam „Personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā”.

Savukārt Civilprocesa likuma 34.panta pirmā daļa noteic, ka par katru prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva.

No minētā ir secināms, ka cilvēkam, kura tiesības jau ir pārkāptas no valsts tiesībsargājošo institūciju puses, tiek uzlikts pienākums samaksāt valstij ievērojamu naudas summu valsts nodevā, lai atgūtu, pieņemsim, samaksātos naudas līdzekļus par advokāta pakalpojumiem.

Kā piemērs var kalpot mans gadījums. Nepamatoti ierosināta kriminālprocesa ietvaros par advokāta juridisko palīdzību es esmu samaksājusi LVL133,10. Ceļot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam man ir jāmaksā valsts nodeva ne mazāk par 50 latiem.

2013.gada 19.februārī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā es iesniedzu prasību pret atbildētajiem - Latvijas valsti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras personā un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas personā lūdzot solidāri piedzīt no atbildētājiem par labu man morālā kaitējuma atlīdzību Ls 1500,00 apmērā un zaudējumus Ls 133,10 apmērā, kā arī visus ar lietas izskatīšanu un tiesāšanos saistītos izdevumus.

Tiesas sēde civillietā Nr.C27130213 nozīmēta š.g. 29 oktobrī plkst.10.00.

Novērtē šo rakstu:

116
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāni Maizīti, neesiet lupata, esiet stiprs vīrs

FotoJāni Maizīti, nebaidieties no tautas vēlēta Saeimas deputāta, esiet stiprs vīrs, neizvairieties pārrunāt Latvijai svarīgus jautājumus.
Lasīt visu...

12

Vai ir vērts savus nodokļus maksāt Garkalnē?

FotoGarkalnes novadā dzīvojam samērā nesen, taču gribētos padalīties ar novērojumiem un lietām, ar ko esam sastapušies. Faktiski ir kā tādā Mežonīgo Rietumu šerifu pilsētā, - ir domei labvēlīgie un nelabvēlīgie rajoni, kā arī pareizie cilvēki, kam pilsētiņā atļauts faktiski viss.
Lasīt visu...

12

Vienaldzības gads veselības aprūpē: vai mums ir vajadzīga tāda ministre?

FotoDrīz apritēs gads, kopš par veselības ministri kļuvusi Anda Čakša. Veselības aprūpē ir ārkārtīgi daudz steidzami risināmu problēmu, un no ministres, kura daudzus gadus šajā jomā ir strādājusi, mums ir tiesības gaidīt taustāmus rezultātus arī bez īpaša iešūpošanās perioda, kā to solīja premjers Māris Kučinskis un topošā amata kandidāte. Gads būs pagājis, taču vai mēs varam nosaukt kaut vienu veselības ministres sasniegumu, kaut vienu izcīnītu uzvaru pacientu un medicīnas darbinieku interesēs?
Lasīt visu...

21

Fotogrāfe un divas mammas

FotoSociālos medijus pāršalca stāsts par to, kā fotogrāfe ar kristīgu pārliecību atteicās fotografēt ģimeni, uzzinot, ka tajā ir divas mammas. Tas raisīja daudz un dažādas diskusijas par to, ko var un ko nevar darīt privātpersona, sniedzot savus pakalpojumus. Netrūka arī to, kuri jautāja manu kā jurista viedokli par notikušo.
Lasīt visu...

18

Iztiks paraolimpietis arī bez zirga...

FotoLatvija mēdz pārsteigt pasauli ar saviem sasniegumiem, saviem cilvēkiem. Izņēmums nav sports, kur mums, mazai tautai, ir sava izcila hokeja komanda, ir pasaulē labākie skeletonisti, BMX velobraucēji, paraolimpiskie vieglatlēti ar zelta medaļām no Olimpiskajām spēlēm Rio. Paraolimpiādē startēja paraolimpietis Rihards Snikus, kurš, neskatoties uz savu slimību, ar apkārtējo atbalstu un palīdzību spēja startēt paraolimpiskā iejādē – daiļjāšanā ar zirgu.
Lasīt visu...

6

Vajadzētu atkāpties arī Jurčai, Āboltiņai un Maizītim

Foto2017.gada 14.maijā laikrakstā NRA ir nopublicēti divi raksti par korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumiem: 1. SAB direktors: KNAB daudzas lietas ir apstājušās un nav darba rezultātu. 2. Deputāti apdraud smago korupcijas noziegumu izmeklēšanu
Lasīt visu...

21

Latvijas Žurnālistu savienības atbilde uz žurnālistes Agneses Margēvičas atklāto vēstuli

FotoLatvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lūdzu finansējumu, lai nevajadzētu rakstīt tikai to, ko var pierādīt tiesā

Kādreizējā Pietiek žurnāliste Agnese Margēviča, par kuras īpašajām attiecībām ar Drošības policiju jau rakstījām, ir nākusi klajā...

Foto

Latviešu inteliģences tagadne

Nepieciešamība latviešu inteliģenci iedalīt divās grupās ir jāatbalsta. Katrs prātā vesels cilvēks saprot, ka latviešu inteliģence ir jādala divās grupās: varas inteliģencē un...

Foto

Pilnībā attaisnots

Š. g. 28. aprīlī Augstākās tiesas Senāts atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru es, Leonards Inkins, tiku pilnībā attaisnots. Esmu ļoti pateicīgs visiem,...

Foto

Viens no Jūrmalas pilsētas vadības "biznesiem"

Jūrmalā, pateicoties pilsētas vadības atbalstam vai noziedzīgai bezdarbībai, jau otro gadu pretlikumīgi veic uzņēmējdarbību ar apjomīgo naudas plūsmu restorāns „Tokyo...

Foto

Mans karoga stāsts

Savulaik Anta Bergmane man lūdza uzrakstīt stāstu viņas sastādītajai grāmatai “Mūsu karoga stāsti: 1940-1991” par karoga pacelšanu 1989. gadā virs toreizējā Interfrontes midzeņa -...

Foto

Stāsts par parazītiem

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzīvotājs uzzināja, ka ir tāda suņu barība Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistīta nāvējoša suņu slimība....

Foto

Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtēšana – organizētās noziedzības instruments tautas „likumīgai” paverdzināšanai

Nav šaubu, ka pārejas periodā no sociālistiskā valsts režīma uz kapitālismu nekustamo īpašumu politikas veidošanas...

Foto

Atklāta vēstule 447 saulkrastiešiem

2013. gada 1. jūnija Saulkrastu pašvaldību vēlēšanās 447 saulkrastieši ielika “krustiņu” Normundam Līcim (attēlā pa labi). Es cienu vēlētājus un viņu izvēli...

Foto

ZZS rullē un savējos neaizmirst

Man kā alūksnietei ir liels kauns par Zaļajiem un zemniekiem, kas saimnieko mūsu novadā. Visa viņu darbošanās ir tikai un vienīgi...

Foto

"Saskaņa" un ZZS iedur dunci mugurā atklātībai un uzspļauj nodokļu maksātāju tiesībām zināt par nodokļu izlietojumu

Septiņu gadu kaut nelielas atklātības un caurspīdīguma posms Latvijā tiek...

Foto

Jāsāk domāt ilgtermiņā, piesaistot ārvalstu investīcijas

Laikā, kad Latvija vēl tikai gatavojās iestāties eirozonā, un arī pēc tam plaši tika pausts uzskats, ka eiro ieviešana veicinās...

Foto

VID apmāna uzņēmējus un valdību

2017.gada 3.maijā valdība grozīja Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumus Nr.96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība",...

Foto

Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

Vai varēja no t.s. Latgales kongresa 100 gadu jubilejas pasākumiem sagaidīt kaut ko konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu...

Foto

Kāpēc no Čakšas „veselības reformām” nav sanācis pat čiks?

Kā jau iepriekš prognozēts, premjera Māra Kučinska virzītās nodokļu reformas negūst atbalstu koalīcijas partneros tāpat kā Latvijas...

Foto

Lūdzam palīdzību

Vēršamies pēc palīdzības, esam izmisumā, jo ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu mums atņēma bērnus....

Foto

Caur tiesu mēģināsim paglābt Skulti, Zvejniekciemu un Saulkrastus no „Rail Baltica”

9. maijā plkst. 10:00 Administratīvajā rajona tiesā Rīgā, Baldones ielā 1a notiks pirmā tiesas sēde...

Foto

Tiesā tiek apstrīdēta Latvijas Volejbola federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšana

2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) Kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs...

Foto

Austrumu slimnīcas vadības pārprastie ētikas principi

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS)  paziņojums aģentūrai LETA, RAKUS valde ir “pieņēmusi lēmumu par nomas līgumu priekšlaicīgu...

Foto

Trīs akadēmiskās ēverģēlības jeb āži par dārzniekiem

Vārds „ēverģēlības” neietilpst latviešu literārajā valodā. Taču tas ir latviešu tautā populārs vārds. To bieži lieto sadzīvē paralēli ar...

Foto

Izdomas nabadzība

Iz visas sirds sveicu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, nevis balto galdautu svētkos!...

Foto

Kādēļ NEsvinēt Baltā galdauta svētkus ("Deņ beloj skaterti")?

Atmetam principiālu uzstādījumu, ka laikiem, kad Valsts noteica, kā svinēt svētkus un kāds ir to obligāti brīvprātīgais noformējums,...

Foto

Ušakovs un viņa trīs mūri

Pēc parunāšanas ar speciālistiem saprotu, ka Ušakova fantastiskā uzvara Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā balstījās uz diviem vaļiem - (1) krievvalodīgie...

Foto

Vēstures ironija jeb vieglu garu

Pirms nedēļas liegi kā rīta migla pār Mjóifjördu Latvijas masu medijiem pārslīdēja ziņa, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzticējis Latvijas ārkārtējā un...

Foto

Lielas un vēl lielākas blēdības ar sporta naudu Garkalnes pašvaldībā

Kā viena no pašvaldību atbildības jomām Likuma par pašvaldībām 15. punkta apakšpunktā ir minēts - nodrošināt veselības...