Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2005.gada un līdz 2013.gada 1.jūnijam es biju Liepājas pilsētas domes deputāte. Savā deputāta un jurista darbā, saskaroties ar Liepājas pilsētas domes un vietējās valsts amatpersonu patvaļu un likumu pārkāpumiem, vairākkārt esmu vērsusies ar iesniegumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kontrolē, Iekšlietu ministrijas Drošības policijā.

Mana aktīvā profesionālā un politiskā darbība netika atstāta bez ievērības, un 2008.gada 4.novembrī Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes (turpmāk tekstā – LPRPP) Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākais inspektors kapteinis A.Dūklavs uzsāka divus kriminālprocesus:

1.Kriminālprocess Nr.11260090708 tika ierosināts uz SIA „HORIZONTS - 2” iesnieguma pamata. Par kriminālprocesu uzraugošo prokuroru tika iecelts Liepājas prokuratūras prokurors U.Kursinskis.

2. Kriminālprocess Nr.11260090608 tika ierosināts, pamatojoties uz Sergeja Siņagina iesniegumu. Par kriminālprocesu uzraugošo prokuroru tika iecelts Liepājas prokuratūras prokurors A.Šķēle.

Par to, ka pret mani uzsākti divi kriminālprocesi, man nebija zināms līdz 2009.gada 7.maijam, jo es ne reizi netiku aicināta uz policiju nedz paskaidrojumu, nedz liecību sniegšanai.

Augstāk minētais apstāklis neatraucēja Liepājas PRPP Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākām inspektoram kapteinim A.Dūklavam 2009.gada 7.maijā, izskatot kriminālprocesa Nr.11260090708 materiālus un ņemot vērā pierādījumus, kurus viņš ieguvis laika posmā no 2008.gada 4.novembra līdz 2008.gada 7.maijam, uzskatīt, ka ir pamats turēt mani aizdomās par to, ka „2008.gada 8.augustā Elita Kosaka, griežoties ar prasību pieteikumu Liepājas tiesā, ar viltu mēģinājusi izkrāpt no SIA „HORIZONTS 2”reģistrācijas Nr. 42103003145 naudas līdzekļus lielā (Ls 33409,10) apmērā”, un 2009.gada 7.maijā pieņēma lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšana, kas paredzēts KL 177.p.3.d., 15p. 4.d.

Ar šo lēmumu es tiku iepazīstināta 2009.gada 12.maijā. Lēmumā es esmu rakstiski paudusi savu attieksmi pret izteiktām aizdomām: „Nepiekrītu, jo uzskatu, ka SIA „HORIZONTS - 2” vēršoties ar iesniegumu policijā mēģināja piespiest mani atteikties no civilprasības pret šo SIA, par ko šīs personas man paskaidroja pirms prasības celšanas tiesā."

Vienlaicīgi, t.i. 2009.gada 7.maijā, Liepājas PRPP Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākais inspektors kapteinis A.Dūklavs, izskatot kriminālprocesa Nr.11260090608 materiālus, un ņemot vērā, ka pierādījumu kopums dod pamatu atzīt mani par aizdomās turamo par to, ka „2007.gada janvārī SIA „Efēlija” birojā, 105.kabinetā Graudu ielā 50,Elita Kosaka, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, izkrāpa no Sergeja Siņagina naudas līdzekļus Ls2500 apmērā un no šī summas E.Kosaka piesavinājās naudas līdzekļu Ls2470 apmērā”, pieņēma lēmumu atzīt mani par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšana, kas paredzēts KL 177.p.1d., 179.1.d.

Par lēmumu man tika paziņots 2009.gada 26.maijā, un es tajā esmu norādījusi, ka aizdomas „neatzīstu, jo uzskatu, ka lēmums nav pamatots”.

Nepieciešams atzīmēt, ka visas šīs Liepājas PRPP Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākā inspektora kapteiņa A.Dūklava aktīvas darbības notika tieši pašvaldību pirmsvēlēšanu laikā, kas arī tika atspoguļots vietējā presē.

2009.gada 14.maijā laikraksts „Kurzemes vārds” publicēja rakstu, kurā bija konkrēti norādīts, ka „Pret Liepājas pilsētas domes deputāti Elitu Kosaku sākti divi kriminālprocesi... To „Kurzemes vārds” uzzināja policijā”.

Sakarā ar to, ka pret mani tika uzsākti divi kriminālprocesi, tika sastādītas sūdzības par to, ka sakarā ar interešu konfliktu ar Liepājas PRPP priekšnieku A.Vaiteiku Liepājas PRPP nevar īstenot kriminālprocesu īstenošanu, jo A.Dūklavam, kriminālprocesa virzītājam, ir jāpilda jebkurš A.Vaiteika norādījums.

Visas manas sūdzības Liepājas prokuratūras virsprokurors A.Dzērvēns, Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors A.Mikuļskis, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore V.Opincāne konsekventi noraidīja.

Pēc 2009.gada 6.jūnija pašvaldību vēlēšanām, kad es atkārtoti tiku ievēlēta par Liepājas pilsētas domes deputātu, 2009.gada 24.jūlijā Liepājas prokuratūras prokurors U.Kursinskis, izskatot krimināllietas Nr.11260090708 materiālus, pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā par to, ka E.Kosaka, griežoties ar prasības pieteikumu Liepājas tiesā, ar viltu mēģināja izkrāpt no SIA „Horizonts - 2” naudas līdzekļus lielā apmērā.

2009.gada 24.jūlija Liepājas pilsētas prokuratūras prokurora U.Kursinska lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā ir pamatots ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, t.i., ka izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Vēlos norādīt, ka kriminālprocess Nr.11260090708 tika uzsākts 2008.gada 4.novembrī, un kopš 2009.gada 7.maija es biju aizdomās turētas personas statusā, par ko prokuroram U.Kursinskim noteikti bija zināms.

Jebkuram juristam ir zināms, ka celt civilprasību tiesā, aizstāvot savas pārkāptas tiesības, ir Satversmes 92.pantā garantētās cilvēka tiesības, līdz ar ko man ir pamats uzskatīt, ka prokuroram U.Kursinskim vai nu trūkst juridisko zināšanu, vai nu viņš nav neatkarīgs (Prokuratūras likums 6.pants) savā darbībā, jo, manuprāt, krimināllietu Nr.11260090708 bija jāizbeidz nekavējoties.

2009.gada 20.augustā no laikraksta „Kurzemes vārds” man kļuva zināms, ka Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde ir iesniegusi sūdzību par prokurora U.Kursinska 2009.gada 24.jūlija lēmumu, ko apstiprināja arī Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors A.Mikuļskis savā 2009.gada 30.septembra atbildē Nr.3-162/4-738 uz 2009.gada 28.septembra iesniegumu par manu statusu kriminālprocesā Nr.11260090708.

Līdz ar ko ir secināms, ka A.Dūklavs turpināja apzinīgi pildīt sava tiesā priekšnieka A.Vaiteika norādījumus kriminālprocesa Nr.11260090708 ietvaros, bet bez panākumiem.

Sakarā ar kriminālprocesa Nr.11260090708 izbeigšanu reabilitējošo apstākļu dēļ 2009.gada 24.novembrī es vērsos Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai.

2010.gada 12.janvārī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību Aizsardzības Departaments ar lēmumu Nr.5-303-09/20a nolēma atteikt piešķirt man zaudējuma atlīdzību Ls133,10 apmērā (par advokāta pakalpojumiem), jo „netika konstatēts ka Elitai Kosakai kriminālprocesa Nr.11260090708 ietvaros būtu piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums vai mājas arests, tāpat viņa nav tikusi aizturēta Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, kā arī nav saukta pie kriminālatbildības u.t.t.”.

Augstāk minēto lēmumu parakstījusi Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore A.Merlaja, norādot, ka viņas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

2010.gada 11.februārī Administratīvajā rajona tiesā tika iesniegts mans pieteikums par 2010.gada 12.janvāra lēmuma Nr.5-303-9/20a atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Iesniedzot pieteikumu, es esmu samaksājusi valsts nodevu Ls20 apmērā.

Pieteikumā es esmu lūgusi tiesu uzlikt par pienākumu LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentam viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanas dienas pieņemt labvēlīgu administratīvo aktu par zaudējumu atlīdzinājumu Elitai Kosakai LVL133,10 apmērā par advokāta juridisko palīdzību kriminālprocesā Nr. 11260090708.

2011.gada 23.martā Administratīvā rajona tiesa nolēma izbeigt tiesvedību administratīvajā lietā, kas bija ierosināta pēc mana pieteikuma. Tiesas lēmumā tika norādīts, ka „Satversmes tiesas spriedumā norādīts, ja iesniedzējs uzskata, ka viņa tiesības ir nepamatoti aizskartas, viņš, atsaucoties tieši uz Satversmes 92.panta trešo teikumu, ir tiesīgs griezties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par atbilstīga atlīdzinājuma piedziņu”.

Sakarā ar šajā lēmumā minēto man rodas pamatots jautājums, vai Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurorei A.Merlajai ir bijis zināms Satversmes tiesas spriedumā minētais un kāpēc man bija jātērē savu laiku un naudu, pārsūdzot viņas pieņemto lēmumu ar nepareizi norādīto pārsūdzēšanas kārtību?

Kopš kriminālprocesa Nr.11260090708 uzsākšanas ir pagājuši gandrīz divi gadi, un ir notikušas vairākās Liepājas tiesas sēdes, izskatot civillietu Nr.C20289309.

Ar 2010.gada 22.septembra Liepājas tiesas spriedumu tika pilnībā apmierināta mana prasība, un no SIA „HORIZONTS - 2” tiesa nolēma piedzīt par labu man līguma saistību izpildījumam samaksāto naudas summas daļu 13820,98Ls, ka arī līgumsodu 19588,12Ls apmēra, kopā Ls 33409,10, kā arī visus tiesāšanas izdevumus.

Par 2010.gada 22.septembra Liepājas tiesas spriedumu SIA „HORIZONTS - 2” iesniedza apelācijas sūdzību, un, nevēloties turpināt tiesvedību, es piekritu SIA „HORIZONTS - 2” piedāvātām izlīgumam, kuru 2011.gada 21.februārī apstiprināja Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija. Saskaņā ar izlīguma noteikumiem SIA „HORIZONTS - 2” samaksāja man kompensāciju Ls22749,09 apmērā.

2011.gada 24.februārī laikraksta „Kurzemes vārds” SIA „HORIZONTS - 2”publicēja atvainošanas man „par sagādātām neērtībām un nepatiesi iesniegto iesniegumu, un kura pamata pret viņu tika ierosināts kriminālprocess”.

No minētā ir secināms, ka prasību es esmu cēlusi pamatoti, savukārt kriminālprocess Nr.11260090708 tika ierosināts uz apzināti nepatiesa ziņojuma pamata.

Kāda ir amatpersonu atbildība par „pasūtījuma” izpildi? Nekāda!

2011.gada 3.janvārī es vērsos ar iesniegumu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijā, lūdzot ministrei Lindai Mūrniecei ierosināt disciplinārlietu pret Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecāko inspektoru kapteini Aldi Dūklavu un disciplināri sodīt minēto amatpersonu sakarā ar nepamatota kriminālprocesa uzsākšanu, manis atzīšanu par aizdomās turamo personu krāpnieciskās darbībās lielā apmērā, un morālā kaitējuma nodarīšanu.

No 2011.gada 21.februāra atbildes Nr.20/4-K-274 (4.lpp.) man kļuva zināms, ka Liepājas PRPP Kriminālpolicijas biroja 2.nodaļas vecākais inspektors A.Dūklavs ir paaugstināts amatā. Viņš tika iecelts par nodaļas priekšnieka vietnieku, un nekādi disciplināri sodāmi pārkāpumi, veicot kriminālprocesa Nr.11260090708 izmeklēšanu, netika konstatēti.

2012.gada 2.aprīlī es esmu vērsusies ar sūdzību LR Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt Liepājas prokuratūras prokurora U.Kursinska dienesta pienākumu tīšu nepildīšanu, veicot uzraugošā prokurora pienākumus kriminālprocesā Nr.11260090708. Šī sūdzība tika pārsūtīta Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā, bet no Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras tā tika pārsūtīta Liepājas prokuratūras virsprokuroram A.Dzērvēnam.

Ar 2012.gada 16.aprīļa Liepājas prokuratūras virsprokurora A.Dzērvēna atbildi Nr.4/3-149/4-4/1039 man tika paziņots, ka nav pamata uzskatīt, ka prokurors U.Kursinskis būtu pieļāvis kādus pārkāpumus kriminālprocesa Nr.11260090708 izmeklēšanā.

Liepājas prokuratūras virsprokurora A.Dzērvēna atbildi es pārsūdzēju Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram A.Mikuļskim. Savā 2012.gada 28.aprīļa sūdzība es esmu konkrēti norādījusi, kādas tiesību normas ir pārkāpušas LR prokuratūras amatpersonas kriminālprocesa Nr.11260090708 izmeklēšanās gaitā, proti:

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, 10.pants;

ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ar fakultatīvo protokolu (pieņemts 1966. gada 16. decembrī), 14.panta 1.punkts;

Tiesību sargāšanas amatpersonu uzvedības kodekss (pieņemts ar ANO Ģenerālās Asamblejas 1979. gada 17. decembra rezolūciju 34/169), 2.pants, 8.pants;

Prokuroru lomas vadlīnijas (1990.gadā pieņēma 8. Apvienoto Nāciju Organizācijas Kongress par noziegumu novēršanu un apiešanos ar tiesībpārkāpējiem, Havanā, Kubā), 12.punkts;

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 1.punkts;

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.pants;

Latvijas Republikas Satversmes 92.pants;

Latvijas Republikas Civillikuma 1732.pants.

Savā 2012.gada 14.jūnija atbildē Nr. 3-109/723 A.Mikuļskis norādīja, ka „prokurors U.Kursinskis ievērojis Kriminālprocesa likuma 403.panta nosacījumus un savlaicīgi pieņēmis procesuālos lēmumus. Operatīvāka lēmuma par Jūsu atzīšanu par aizdomās turēto atcelšana bija iespējama, bet to apgrūtināja tas apstāklis, ka katram prokuroram uzraudzībā ir ievērojams skaits kriminālprocesu”.

Papildus Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors A.Mikuļskis man izskaidroja, ka „atbilstoši Prokuratūras likuma 6.panta 3.daļai šī atbilde ir galīga”, noklusējot par Kriminālprocesa likuma 337.panta trešajā daļā noteikto, ka man ir tiesības pārsūdzēt viņa lēmumu.

Š.g. 9.jūlijā es esmu saņēmusi Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurores V.Opincānes atbildi uz manu sūdzību par Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora A.Mikuļska 2012.gada 14.jūnijā sniegto atbildi, kurā viņa norāda, ka „virsprokurors A.Mikuļskis savā 14.06.2012 sniegtajā atbildē kļūdaini atsaucies uz Prokuratūras likumu” un „uz visām sūdzībām Jums sniegtas motivētas atbildes”.

No minētā ir secināms, ka 2008.gada 4.novembrī nepamatoti uzsāktā kriminālprocesa Nr. 11260090708 autori un līdzdalībnieki palika nesodīti nedz disciplinārās, nedz kriminālatbildības veidā, kas, manuprāt, nav taisnīgi.

Uzskatu, ka nepieciešams veikt grozījumus attiecīgos likumos par personīgas atbildības ieviešanu par pretlikumīgo lēmumu pieņemšanu, jo diemžēl pašlaik bezatbildības sajūta Liepājas tiesībsargājošo institūciju amatpersonu vidū noved pie sekām, ka Liepājas iedzīvotāji vairs netic nedz policijai, nedz prokuratūrai.

Vēlos pasvītrot, ka neviena no Liepājas tiesībsargājošo institūciju amatpersonām, kuras bija iesaistītas kriminālprocesā Nr. 11260090708, neuzskatīja par nepieciešamu vismaz man atvainoties. Līdz ar ko atliek tikai secināt, ka visu notikušo viņi uzskata par pilnīgi normālu parādību.

Atbilstoši likuma "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 5.panta 3.daļā noteiktajam „Personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā”.

Savukārt Civilprocesa likuma 34.panta pirmā daļa noteic, ka par katru prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva.

No minētā ir secināms, ka cilvēkam, kura tiesības jau ir pārkāptas no valsts tiesībsargājošo institūciju puses, tiek uzlikts pienākums samaksāt valstij ievērojamu naudas summu valsts nodevā, lai atgūtu, pieņemsim, samaksātos naudas līdzekļus par advokāta pakalpojumiem.

Kā piemērs var kalpot mans gadījums. Nepamatoti ierosināta kriminālprocesa ietvaros par advokāta juridisko palīdzību es esmu samaksājusi LVL133,10. Ceļot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punktam man ir jāmaksā valsts nodeva ne mazāk par 50 latiem.

2013.gada 19.februārī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā es iesniedzu prasību pret atbildētajiem - Latvijas valsti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras personā un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas personā lūdzot solidāri piedzīt no atbildētājiem par labu man morālā kaitējuma atlīdzību Ls 1500,00 apmērā un zaudējumus Ls 133,10 apmērā, kā arī visus ar lietas izskatīšanu un tiesāšanos saistītos izdevumus.

Tiesas sēde civillietā Nr.C27130213 nozīmēta š.g. 29 oktobrī plkst.10.00.

Novērtē šo rakstu:

116
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...