Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņujorkas Rangers hokeja komandas līdzjutēji atšķiras no citu komandu faniem. Viņi priecājas, kad vārtus gūst pretinieka komanda, un svilpj, kad vārtus gūst mājinieki. Komandā vienmēr ir kāds spēlētājs, kuru līdzjutēji uzskata par galveno vainīgo, - ja ripa ir pie viņa, tad sākas īsts ūjināšanas šovs. Treneris šo spēlētāju parasti piesaka tikai izbraukuma spēlēm, - mājas spēlēs viņš parādās tikai tad, ja iepriekšējā spēlē nav bijušas pilnas tribīnes.

No kādreiz varenajiem „klaidoņiem” ir palicis tikai nosaukums, un komanda regulāri ieņem pēdējās vietas. Toties tā ir bagātākā NHL komanda, ar lielākajām spēlētāju algām, lielāko stadionu un dārgākajām biļetēm.

Kļūdīties esot cilvēcīgi. Arī atzīt savas kļūdas un censties tās vairāk nepieļaut. Ja tam ir dots pietiekami daudz laika un to pieļauj apkārtējā vide. Vai kaut kas līdzīgs būtu iespējams mūsdienu Latvijā?

Privatizēšanas likums bija sastādīts neparasti. Nekustamos īpašumus varēja mantot jebkurš, kuram izdevās pierādīt jebkādu radniecības pakāpi ar iepriekšējo īpašnieku. Tika noteikts konkrēts datums, līdz kuram bija jāpiesakās, un pēc šī datuma vairs nevarēja pretendēt uz īpašuma atgūšanu (izņemot gadījumu, kad izdevās pierādīt, ka persona atradusies ārpus civilizācijas robežām – Āfrikas džungļos). Rezultātā bieži bija gadījumi, kad īpašums nevis pārgāja to cilvēku rokās, par kuru īpašniekiem tos uzskatīja sabiedrība, bet gan īpašumus mantoja agrāk neredzēti radinieki.

Vēl grūtāk sabiedrībai bija izprast, kā īpašumu varēja mantot pilnīgi sveši cilvēki, - tie, kuri bija aizbraukuši uz ārzemēm pie bijušo īpašnieku radiniekiem. Tikmēr kaimiņos esošajā Lietuvā īpašumus varēja mantot tikai pirmās pakāpes radinieki.

G -24 kredītiem nevajadzēja tikt parādītiem grāmatvedības uzskaitē un pārskaitītiem caur banku kontiem. 24 miljonus lieli līdzekļi, kuri bija domāti valsts attīstībai, kļuva par naudu, kura tika sadalīta koferos, čemodānos, somās. Lieki piebilst, kādā veidā līdzīgus kredītus sadalīja kaimiņvalstis.

Šo uzskaitījumu varētu turpināt, taču tas nav šī raksta mērķis. Tas arī neaicina no jauna pārdalīt jau reiz sadalīto. Tas aicina atbildēt uz daudz būtiskāku jautājumu, - vai tiešām latvieši ir savādāki par citām tautām? Neviens cits, izņemot mūs pašus, nav ieinteresēts atbildēt uz šo jautājumu. Mums jābūt gatavām atbildēm, lai droši varētu turpināt dialogu ar citādi domājošiem, nevis kautrīgi nolaist acis un klusēt.

Vislabāk par to varētu pastāstīt paši bijušie politiķi, ja vien justu, ka sabiedrība tam ir gatava. Līdz šim brīdim varu mēģināt ieskicēt dažus kopsaucējus, kuri varētu palīdzēt sākt risināt šo uzdevumu.

Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņu valstīm, bija spilgti izteikts 4. maija kults. Deputāti, kuri bija balsojuši par Neatkarības deklarāciju, bija tautas varoņi, taču viņu zināšanu līmenis nebija pietiekams jaunas valsts veidošanai. Cīnoties pret Interfrontes uzskatiem, kura visu laiku piesauca sabiedrības intereses, viņos nostiprinājās pārliecība, ka viss, kas saistīts ar sabiedrības interesēm, ir slikti, bet viss, kas saistās ar privātajām interesēm, – labi. Viņiem vienkārši nebija citu kritēriju, pēc kuriem vadīties.

Pēc šī principa viņi balsoja un pieņēma likumus, kuru sekas paši īsti neizprata. Viņi taču bija varoņi, līdz ar to visiem viņu pieņemtiem likumiem vajadzēja nest svētību tautai. Kaimiņu valstīs nebija šādas pārspīlētas deputātu pašapziņas, un viņi biežāk konsultējās ar tautsaimniecības speciālistiem.

Kā vēl vienu pieņēmumu varu minēt attieksmi pret skolotāju. Visi tā laika deputāti skolā bija mācījušies sabiedrības mācību, kura mācīja izprast sabiedrību tās vienotībā un veselumā. Jaunie skolotāji mācīja tikai to, kas ietilpa viņu personisko interešu sfērā, bet deputāti to uztvēra kā mācību par sabiedrības vispārīgajām likumsakarībām. Daudzi no mums kādreiz ir nopirkuši kādu nederīgu lietu, noticot pārdevēja kaismīgajai runai, taču vēlāk, atceroties šo notikumu, to varējuši atstāstīt kā anekdoti.

Daudz nopietnāk ir politikā, - par to vēl joprojām ir pieņemts klusēt. Tomēr pēc šī temata – personisko un sabiedrisko interešu mijiedarbības - ir ļoti liels pieprasījums sabiedrībā, par to liecina gandrīz katrs otrais komentārs. Tas netiek apmierināts, tāpēc sabiedrība izdara pati savus secinājumus, kurus necenšas apstrīdēt neviens latviešu inteliģences vai kultūras pārstāvis. Tikmēr šī īpašība ir pamanīta arī ārpus Latvijas robežām. Uz jautājumu, kurš deputāts vienmēr ir gatavs aizstāvēt sabiedrības intereses, precizējot, kura tieši intereses ir jāaizstāv, - pareizā atbilde esot: tas ir latvietis.

Ir sakāmvārds, ka viens pērtais ir desmit nepērto vērts. Ar piebildi - ja vien šis pērtais ir cilvēks. Pretējā gadījumā ir spēkā cits sakāmvārds - kāda vārna pērta, tāda nepērta. Cilvēks var nodot pats sevi, - tā ir viņa iekšējā problēma, taču, ja viņš nodod sabiedrību, - par to atceras vēsture. Ja zemā reitinga dēļ vairs nevar piedalīties politikā, tad tomēr pastāv iespēja sevi realizēt citās, ne mazāk būtiskās sabiedrības dzīves jomās.

Abstraktu ideju klātbūtne sabiedrībā norāda uz to, ka tā rūpējas pati par sevi. Tikai cilvēks spēj domāt abstrakti, un šajā domāšanā ir iekļautas visas tās vērtības, kas cilvēku atdala no dzīvnieka. Spēja domāt abstrakti ir saistīta ar kultūru. Augstas kultūras pārstāvis, iebraucot Latvijā, ir pārsteigts par daudzajām invalīdiem domātajām zīmēm. Vai tas nozīmējot, ka par invalīdiem ir jārūpējas tikai šeit, bet ne citur?

Līdzīgas zīmes mums iesaka atstāt visur – politikā, ekonomikā, tiesībās. Tad atrast vietas, kurās šīs zīmes nav uzliktas, un izmantot to. Savā labā, protams, jo izglītība ir personiska vērtība. Publiskajā telpā tad ir vienīgi personisko interešu aizstāvošas idejas, un cilvēkam, kurš tam nepiekrīt, atliek tikai viena iespēja – koncentrēties ap vardarbību iekļaujošiem simboliem.

Mēs esam piedzīvojuši tos galvu reibinošos mirkļus, kad varējām brīvi izteikt savas domas, neuztraucoties par to, kā tās patiks citiem. Sabiedrībā meklējām un uzrunājām sev līdzīgos, nevis uztvērām to kā cilvēku kopu, kurai jāiepatīkas. Mums bija tiesības izteikt, iespējams, nepareizus uzskatus, jo bijām pārliecināti, ka politiķi spēs atšķirt pelavas no graudiem.

Pašreiz ir jāņem vērā arī tas, kā izteiktie uzskati ietekmēs, piemēram, starpvalstu attiecības, jo politiķi ir mācīti sabiedrībā meklēt idejas, kas rūpētos par viņiem, nevis sabiedrību.

Droši vien nav viegli atrasties komandā, kuru neieredzi, un raudzīties uz skatītājiem, kurus ienīsti. Iekļūt komandā, lai spēlētu hokeju, bet nonākt arēnā, kurā cīnās gladiatori. Vienā mirklī no brīva cilvēka kļūt par vergu, kura asinis pieprasa skatītāji. Katru epizodi izspēlēt līdz galam, nevis gūt prieku no komandas saspēles. Mīcīties gar bortiem, nevis uzdrošināties izslidot laukuma vidū. Šādos apstākļos runas par taktiku un komandas spēli izklausās pēc ņirgāšanās.

Tomēr mūsu atmiņā vēl ir saglabājusies komanda, kura vēl pavisam nesenā pagātnē bija sākusi spēlēt tā, kā viņa to prot, un ieguva pašu svarīgāko balvu – brīvību. Katram hokejistam, lai piepildītu savu bērnībā loloto sapni, kādēļ viņš ir nolēmis kļūt par sportistu, sākumā jātiek skaidrībā pašam ar sevi: kā interesēs viņš spēlēs – īpašnieka vai skatītāju.

Novērtē šo rakstu:

16
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

XI bauslis: tev nebūs sabiedriskajā medijā melot

FotoKas vainīgs, tas bailīgs. Slokas ugunsgrēks raisa tik iespaidīgu politisko krīzi, ka sabiedrībai un medijiem, škiet, joprojām nav izprotami tās patiesie cēloņi un dziļumi. Toties valdības partiju reakcija – ar grūti noslēpjamām histērijas pazīmēm – liecina: valsts varai ir trāpīts ļoti sāpīgā vietā.
Lasīt visu...

21

Politiskais trilleris „Bailes” – jau mēnesi pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās

FotoApgāda „Mantojums” maija beigās izdotais Indriķa Latvieša pirmais romāns – politiskais trilleris „Bailes” jau mēnesi ir pieprasītākā un pirktākā grāmata Latvijas grāmatnīcās.
Lasīt visu...

3

Politaģitācijas lapeles centieni glābt no negoda “oligarhu lietas” pasūtītājus un izpildītājus

FotoJau dažas nedēļas ar milzu vērienu Latvijā notiek propagandas kampaņa saistībā ar t.s. Šlesera „Rīdzenes” sarunām. To organizējuši un finansējuši savtīgā noziedznieka Džordža Sorosa pakalpiņi Latvijā, lai ietekmētu politisko procesu saistībā ar Saeimas vēlēšanām. Lielākais kliedzējs šai pērkamās žurnālistikas daudzbalsīgajā korī ir lumpenproletariāta politaģitācijas lapele – žurnāls „Ir”.
Lasīt visu...

12

Kultūrelites aklā seja jeb "is it literary or commercial"?

FotoSpriedumi ir ļoti subjektīvi. Izriet no nelāgas pieredzes. Tās pašas, kas lēnām noslēdz teātru durvis, izstāžu zāļu gaiteņus un koncertzāļu lieveņus. Turpu nav vērts iet, jo faktiski visi pasākumi ir zemas kvalitātes kultūruzvedumi, kuru dēļ nav vērts tērēt nedz laiku, nedz naudu.
Lasīt visu...

21

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna Saeimas pavasara sesijas noslēguma plenārsēdē

FotoĻoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pagājis gads kopš manas iepriekšējās uzrunas. Šim bija jābūt reformu gadam. Daudz ir bijis iecerēts un solīts, bet maz bijis reālu darbu. Esam ērti iekārtojušies savos krēslos un no malas raudzījušies, kā valdība mēģina īstenot nodokļu reformu, visai sabiedrībai tik nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpē un izglītības sistēmā, un izturējušies tā, it kā tās uz mums neattiektos. Esam bijuši vairāk nodarbināti paši ar sevi, taču neesam pielikuši vajadzīgās pūles, lai paveiktu iedzīvotājiem solīto.
Lasīt visu...

12

Bet, ja nu nekādu „čekas maisu” patiešām sen vairs nav?

FotoEs, protams, saprotu, ka valstiskās mafijas neatzītā un noklusēt mēģinātā, bet vienalga pēdējo nedēļu acīmredzamā sensācija – Latvijas, kā rāda veikalu publiskotie dati, pirktākā grāmata „Bailes” oficiāli skaitās daiļliteratūra un tāpēc tajā minētais nevar kalpot ne par pierādījumu, ne par stingru faktu. Taču starp daudzajiem „politiskā trillera” slāņiem man nozīmīgākais šķiet tas, kas attiecināms uz slavenajiem „čekas maisiem” un to atrašanās – vai neatrašanās – vietu.
Lasīt visu...

3

Lai Šadurskis pats brauc prom

FotoAprīlī veikta Eirobarometra aptauja liecina, ka mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzticas valdībai un tiesu sistēmai. Ja ir publiski atzīts, ka mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas izpildvarai un tiesu varai, tad vajadzētu sekot vismaz skaidrojumam no šo varas pārstāvju puses un vismaz solījumam laboties, bet kas notiek Latvijā? Viss mierīgi, nav manīts pat mēģinājums mainīt attieksmi no  varas pārstāvju puses.
Lasīt visu...

12

Pretdarbība noziedzīgajam režīmam

FotoLeonarda Inkina raksts „Nodokļi” liek aizdomāties par to, kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā un aizstāv? Lai arī ne visi lasītāji tam piekritīs, es personīgi uzskatu, ka tādas valsts mums šobrīd nav.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nākotnes konjunktūra

Latviešu sociālās un politiskās identitātes ūnikums sākas un beidzas uz papīra vai datora ekrāna. Tā tas notiek, rakstot un publicējot abstraktus tekstus par latviešu...

Foto

Ko darīt?

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?»...

Foto

Tikmēr melnos indīgos dūmos

Esmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un...

Foto

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

Tagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes...

Foto

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

Žurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu...

Foto

Valodu lielu dara cilvēki

1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas...

Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...