Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņujorkas Rangers hokeja komandas līdzjutēji atšķiras no citu komandu faniem. Viņi priecājas, kad vārtus gūst pretinieka komanda, un svilpj, kad vārtus gūst mājinieki. Komandā vienmēr ir kāds spēlētājs, kuru līdzjutēji uzskata par galveno vainīgo, - ja ripa ir pie viņa, tad sākas īsts ūjināšanas šovs. Treneris šo spēlētāju parasti piesaka tikai izbraukuma spēlēm, - mājas spēlēs viņš parādās tikai tad, ja iepriekšējā spēlē nav bijušas pilnas tribīnes.

No kādreiz varenajiem „klaidoņiem” ir palicis tikai nosaukums, un komanda regulāri ieņem pēdējās vietas. Toties tā ir bagātākā NHL komanda, ar lielākajām spēlētāju algām, lielāko stadionu un dārgākajām biļetēm.

Kļūdīties esot cilvēcīgi. Arī atzīt savas kļūdas un censties tās vairāk nepieļaut. Ja tam ir dots pietiekami daudz laika un to pieļauj apkārtējā vide. Vai kaut kas līdzīgs būtu iespējams mūsdienu Latvijā?

Privatizēšanas likums bija sastādīts neparasti. Nekustamos īpašumus varēja mantot jebkurš, kuram izdevās pierādīt jebkādu radniecības pakāpi ar iepriekšējo īpašnieku. Tika noteikts konkrēts datums, līdz kuram bija jāpiesakās, un pēc šī datuma vairs nevarēja pretendēt uz īpašuma atgūšanu (izņemot gadījumu, kad izdevās pierādīt, ka persona atradusies ārpus civilizācijas robežām – Āfrikas džungļos). Rezultātā bieži bija gadījumi, kad īpašums nevis pārgāja to cilvēku rokās, par kuru īpašniekiem tos uzskatīja sabiedrība, bet gan īpašumus mantoja agrāk neredzēti radinieki.

Vēl grūtāk sabiedrībai bija izprast, kā īpašumu varēja mantot pilnīgi sveši cilvēki, - tie, kuri bija aizbraukuši uz ārzemēm pie bijušo īpašnieku radiniekiem. Tikmēr kaimiņos esošajā Lietuvā īpašumus varēja mantot tikai pirmās pakāpes radinieki.

G -24 kredītiem nevajadzēja tikt parādītiem grāmatvedības uzskaitē un pārskaitītiem caur banku kontiem. 24 miljonus lieli līdzekļi, kuri bija domāti valsts attīstībai, kļuva par naudu, kura tika sadalīta koferos, čemodānos, somās. Lieki piebilst, kādā veidā līdzīgus kredītus sadalīja kaimiņvalstis.

Šo uzskaitījumu varētu turpināt, taču tas nav šī raksta mērķis. Tas arī neaicina no jauna pārdalīt jau reiz sadalīto. Tas aicina atbildēt uz daudz būtiskāku jautājumu, - vai tiešām latvieši ir savādāki par citām tautām? Neviens cits, izņemot mūs pašus, nav ieinteresēts atbildēt uz šo jautājumu. Mums jābūt gatavām atbildēm, lai droši varētu turpināt dialogu ar citādi domājošiem, nevis kautrīgi nolaist acis un klusēt.

Vislabāk par to varētu pastāstīt paši bijušie politiķi, ja vien justu, ka sabiedrība tam ir gatava. Līdz šim brīdim varu mēģināt ieskicēt dažus kopsaucējus, kuri varētu palīdzēt sākt risināt šo uzdevumu.

Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņu valstīm, bija spilgti izteikts 4. maija kults. Deputāti, kuri bija balsojuši par Neatkarības deklarāciju, bija tautas varoņi, taču viņu zināšanu līmenis nebija pietiekams jaunas valsts veidošanai. Cīnoties pret Interfrontes uzskatiem, kura visu laiku piesauca sabiedrības intereses, viņos nostiprinājās pārliecība, ka viss, kas saistīts ar sabiedrības interesēm, ir slikti, bet viss, kas saistās ar privātajām interesēm, – labi. Viņiem vienkārši nebija citu kritēriju, pēc kuriem vadīties.

Pēc šī principa viņi balsoja un pieņēma likumus, kuru sekas paši īsti neizprata. Viņi taču bija varoņi, līdz ar to visiem viņu pieņemtiem likumiem vajadzēja nest svētību tautai. Kaimiņu valstīs nebija šādas pārspīlētas deputātu pašapziņas, un viņi biežāk konsultējās ar tautsaimniecības speciālistiem.

Kā vēl vienu pieņēmumu varu minēt attieksmi pret skolotāju. Visi tā laika deputāti skolā bija mācījušies sabiedrības mācību, kura mācīja izprast sabiedrību tās vienotībā un veselumā. Jaunie skolotāji mācīja tikai to, kas ietilpa viņu personisko interešu sfērā, bet deputāti to uztvēra kā mācību par sabiedrības vispārīgajām likumsakarībām. Daudzi no mums kādreiz ir nopirkuši kādu nederīgu lietu, noticot pārdevēja kaismīgajai runai, taču vēlāk, atceroties šo notikumu, to varējuši atstāstīt kā anekdoti.

Daudz nopietnāk ir politikā, - par to vēl joprojām ir pieņemts klusēt. Tomēr pēc šī temata – personisko un sabiedrisko interešu mijiedarbības - ir ļoti liels pieprasījums sabiedrībā, par to liecina gandrīz katrs otrais komentārs. Tas netiek apmierināts, tāpēc sabiedrība izdara pati savus secinājumus, kurus necenšas apstrīdēt neviens latviešu inteliģences vai kultūras pārstāvis. Tikmēr šī īpašība ir pamanīta arī ārpus Latvijas robežām. Uz jautājumu, kurš deputāts vienmēr ir gatavs aizstāvēt sabiedrības intereses, precizējot, kura tieši intereses ir jāaizstāv, - pareizā atbilde esot: tas ir latvietis.

Ir sakāmvārds, ka viens pērtais ir desmit nepērto vērts. Ar piebildi - ja vien šis pērtais ir cilvēks. Pretējā gadījumā ir spēkā cits sakāmvārds - kāda vārna pērta, tāda nepērta. Cilvēks var nodot pats sevi, - tā ir viņa iekšējā problēma, taču, ja viņš nodod sabiedrību, - par to atceras vēsture. Ja zemā reitinga dēļ vairs nevar piedalīties politikā, tad tomēr pastāv iespēja sevi realizēt citās, ne mazāk būtiskās sabiedrības dzīves jomās.

Abstraktu ideju klātbūtne sabiedrībā norāda uz to, ka tā rūpējas pati par sevi. Tikai cilvēks spēj domāt abstrakti, un šajā domāšanā ir iekļautas visas tās vērtības, kas cilvēku atdala no dzīvnieka. Spēja domāt abstrakti ir saistīta ar kultūru. Augstas kultūras pārstāvis, iebraucot Latvijā, ir pārsteigts par daudzajām invalīdiem domātajām zīmēm. Vai tas nozīmējot, ka par invalīdiem ir jārūpējas tikai šeit, bet ne citur?

Līdzīgas zīmes mums iesaka atstāt visur – politikā, ekonomikā, tiesībās. Tad atrast vietas, kurās šīs zīmes nav uzliktas, un izmantot to. Savā labā, protams, jo izglītība ir personiska vērtība. Publiskajā telpā tad ir vienīgi personisko interešu aizstāvošas idejas, un cilvēkam, kurš tam nepiekrīt, atliek tikai viena iespēja – koncentrēties ap vardarbību iekļaujošiem simboliem.

Mēs esam piedzīvojuši tos galvu reibinošos mirkļus, kad varējām brīvi izteikt savas domas, neuztraucoties par to, kā tās patiks citiem. Sabiedrībā meklējām un uzrunājām sev līdzīgos, nevis uztvērām to kā cilvēku kopu, kurai jāiepatīkas. Mums bija tiesības izteikt, iespējams, nepareizus uzskatus, jo bijām pārliecināti, ka politiķi spēs atšķirt pelavas no graudiem.

Pašreiz ir jāņem vērā arī tas, kā izteiktie uzskati ietekmēs, piemēram, starpvalstu attiecības, jo politiķi ir mācīti sabiedrībā meklēt idejas, kas rūpētos par viņiem, nevis sabiedrību.

Droši vien nav viegli atrasties komandā, kuru neieredzi, un raudzīties uz skatītājiem, kurus ienīsti. Iekļūt komandā, lai spēlētu hokeju, bet nonākt arēnā, kurā cīnās gladiatori. Vienā mirklī no brīva cilvēka kļūt par vergu, kura asinis pieprasa skatītāji. Katru epizodi izspēlēt līdz galam, nevis gūt prieku no komandas saspēles. Mīcīties gar bortiem, nevis uzdrošināties izslidot laukuma vidū. Šādos apstākļos runas par taktiku un komandas spēli izklausās pēc ņirgāšanās.

Tomēr mūsu atmiņā vēl ir saglabājusies komanda, kura vēl pavisam nesenā pagātnē bija sākusi spēlēt tā, kā viņa to prot, un ieguva pašu svarīgāko balvu – brīvību. Katram hokejistam, lai piepildītu savu bērnībā loloto sapni, kādēļ viņš ir nolēmis kļūt par sportistu, sākumā jātiek skaidrībā pašam ar sevi: kā interesēs viņš spēlēs – īpašnieka vai skatītāju.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...