Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Priecīgus Līgo svētkus!
Foto

Par Ilzes Viņķeles modeli – sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
16.09.2014.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrijas darba grupa nākusi klajā ar jaunu veselības finansēšanas modeli – papildināt veselības budžetu ar līdzekļiem no sociālā budžeta. Dokuments, kurā šis plāns aprakstīts, saucas Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedres I. Viņķeles vadītās darba grupas priekšlikumi  ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas attīstībai.

Pārējie darba grupas dalībnieki ir visai izvairīgi atbildēt uz jautājumiem par šī unikālā plāna detaļām. Tā kā tikai Ilze Viņķele publiskajā telpā šo plānu aizstāv, sauksim to par I. Viņķeles finansēšanas modeli.

Aptuveni pusotru gadu atpakaļ publiskajā telpā toreizējā veselības ministre Ingrīda Circene nāca klajā ar aicinājumu piesaistīt veselības finansējumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, un pret šo modeli nesaudzīgi iebilda tieši toreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele. Nav nekāds brīnums, ka šobrīd pret Viņķeles finansēšanas modeli visaktīvāk iebilst labklājības ministrs Uldis Augulis.

Taisnības labad jāpiebilst, ka Ingrīdas Circenes un Ilzes Viņķeles piedāvājums attiecībā uz sociālā nodokļa piesaisti veselībai „nu nemaz nav līdzīgs”. Ilze Viņķele piedāvā jau nākamā gada budžetā samazināt sociālo iemaksu likmi par 0.5 procentpunktiem, to novirzot veselības aprūpei. Šādā veidā, ņemot nost sociālajai apdrošināšanai pa 0.5 procentpunktiem, veselībai 2016. gadā tiktu jau viens procentpunkts, bet 2019. gadā – 3 procentpunkti. Optimistiski vērtējot budžeta pieaugumu tuvākajos gados (pieņemot, ka nebūs ne kara, ne ekonomiskas krīzes, ne Krievijas sankciju), veselība no sociālās sfēras 2015. gadā saņemtu 31.2 milj.euro, 2016. gadā  – 71.4 milj. euro, 2017. gadā  – 113.1 milj. euro, bet 2019. gadā  – 226.2 milj. euro.

Realitātē šāda plāna īstenošana nozīmētu trīs aksiomas:

• Latvijā darbaspēka nodokļi nesamazināsies;

• pensiju indeksācija nenotiks;

• pieaugs kopbudžeta deficīts sociālā budžeta deficīta dēļ, Latvijai būs grūti pildīt Mastrihtas kritērijus.

Atbalstu principu – novirzīt veselības jomai daļu no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, taču šai naudai būtu jākļūst par pensionāru (grūtnieču, invalīdu u.c. sociāli neaizsargāto grupu) veselības apdrošināšanu.

Šobrīd veselības jomai ir trīs finansēšanas avoti: valsts budžeta dotācija, pacientu maksājumi, kā arī brīvprātīgā apdrošināšana, pie kam apdrošināšana ir nenozīmīgs avots, lielā mērā fikcija.

2010. gadā veselības joma saņēma budžetu, kas bija 3.8% no IKP. 2011. gadā - 3.4%, 2012. gadā - 3.2%, pērn - 3.0%. Šī gada plāns nosaka, ka veselība saņems 2.9% no IKP, 2015. gada plāns - 2.7%, bet 2016. gadā - 2.5% (likums „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam").

Šobrīd Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielākā problēma ir nesamērīgi lielās izmaksas, ko slimniekam jāmaksā pašam par diagnostiku, ārstniecību un rehabilitāciju. Realitātē medicīna un veselības aprūpe patērē tikpat naudas, cik Igaunijā un Lietuvā, t.i. 6 % no IKP, puse no šīs summas nav solidārs maksājums, bet gan maksājums no pacienta kabatas. Pacients veic līdzmaksājumu, pacienta iemaksu, samaksā par maksas pakalpojumiem un vēl pērk zāles. Pacients sedz aptuveni pusi no ārstēšanas un diagnostikas izdevumiem, kā arī visus rehabilitācijas izdevumus.

Lielo līdzmaksājumu un pacientu iemaksu dēļ mūsu valstī pacientu aprūpe tiek diferencēta pēc klasiskajām nevienlīdzības pazīmēm:

• veselais saņem labāku veselības aprūpi nekā slimais;

• jaunais - labāku veselības aprūpi nekā cilvēks cienījamā vecumā;

• bagātais - labāku veselības aprūpi nekā nabagais;

• rīdzinieks - labāku veselības aprūpi nekā laucinieks.

Jo demokrātiskāka valsts, jo atšķirības mazākas. Jo valsts vairāk balstīta nevienlīdzībā, jo šīs atšķirības lielākas. Vismaz 14% Latvijas iedzīvotāju nevar saņemt veselības aprūpes pakalpojumu tikai tādēļ, ka par to nevar samaksāt. Līdz ar to Latviju raksturo ielaistas slimības un novēlota ārstēšana.

Trīs atziņas, kāpēc nepieciešama vecāka gadagājuma ļaužu veselības apdrošināšana:

• pensionāri slimo ievērojami vairāk nekā darbspējīgā vecuma ļaudis;

• pacientu iemaksa, līdzmaksājums un maksas pakalpojumi pensionāru budžetā aizņem ievērojami lielāku daļu nekā darbspējīgā vecuma cilvēkiem;

• tieši lielo līdzmaksājumu, pacientu iemaksu un citu ārstniecības izdevumu dēļ pensionāri daudz biežāk par citām iedzīvotāju grupām atsakās no veselības aprūpes pakalpojumiem.

Atgriezīšos pie Ilzes Viņķeles finansēšanas modeļa. Viņa piedāvā nākamā gada sociālā budžeta 31.2 miljonus novirzīt 724 638 speciālistu pakalpojumiem, 626 492 izmeklējumiem, bet 10.2 miljonus - kompensējamajiem medikamentiem.

Izlasot šādu piedāvājumu, protams, protestē kā labklājības ministrs Uldis Augulis, tā Pensionāru federācija, un katrs sevi cienošs pensionārs vīkšķī dūres. Ne Uldis Augulis, ne pensionārs nesaprot, ka vismaz puse no šiem izmeklējumiem un speciālistu pakalpojumiem nonāks pensionāru aprūpei. Bez tam piedāvājumā cauri spīd arī Vienotības pārspīlētā mīlestība uz farmāciju.

Es piedāvātu Ilzes Viņķeles finanšu plānu apvienot ar Labklājības ministrijas misiju un sūtību un par 31.2 miljoniem apdrošināt pensionārus pret līdzmaksājumiem un segt daļu no maksas pakalpojumu cenas. Pensionāra lielākā baža ir tieši apstāklī, ka tajā brīdī, kad viņam diagnosticēs smagu kaiti, viņam nāksies pārdot māju vai govi, lai apmaksātu ārstēšanos slimnīcā un daudzo speciālistu savlaicīgu (tātad – ārpus kvotām!) apmeklējumu. Ja šo problēmu kā apdrošināšanu uzņemtos sociālais budžets labklājības ministra personā, pensionāram tas būtu daudz lielāks pienesums nekā indeksācija par 1.42 euro. Pie kam indeksācijā galvenais ieguvējs ir lielo pensiju saņēmējs, bet šāda veselības apdrošināšana būtu vienlīdzīga un palīdzētu ikvienam Latvijas pensionāram.

Pārējie Ilzes Viņķeles darba grupas priekšlikumi  ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas attīstībai ir apzīmējami ar vērtējumu – tiem ir fantastiskas izaugsmes iespējas.

Priekšvēlēšanu laikā kritizēt kādu dokumentu ir vairāk nekā muļķīgi, jo lielākā daļa šādu dokumentu būtu jāuztver tikpat nopietni kā avīzes un lapiņas, kas blīvā slānī birst manā pastkastītē, pārliecinot mani balsot par vienu vai otru gudrinieku.

Arī darba grupas priekšvēlēšanu laikā dokumentus veido, skatoties politiskos priekšrakstos. Tādēļ es šajos dokumentos parasti pārskatu tikai cipariņus – parasti solījumu kopsumma neiet kopā ar atsevišķiem saskaitāmajiem. Šoreiz manu uzmanību visvairāk pievērsa prasība papildu 40 miljonu finansējumam no valsts budžeta nākamajam gadam. Mērķi cēli, piemēram, 5.9 miljoni paredzēti primārās veselības aprūpes attīstībai. No šiem 5.9 miljoniem 2.8 miljonus darba grupa paredz papīru šmucēšanai – „lai veicinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu, motivējot kvalitātes kritēriju izpildi, palielinot kapitācijas līdzekļu mainīgo daļu, nepieciešams papildus finansējums 2 806 415 euro apmērā”. Tātad nevienam nenāk prātā fakts, ka ģimenes ārstam, lai viņš aizpildītu visus papīrus, blankas, veidlapas, talonus, žurnālus utt., vajag vairāk laika nekā valsts atvēl viena pacienta apskatei. Nē – mums vajag vēl papildus par 2.8 miljoniem stimulēt birokrātiju primārajā aprūpē.

Katrs, kas ir redzējis grāmatas biezuma papīra kalnus, kas ģimenes ārstam jau šobrīd jāaizpilda kā kvalitātes kontrole, zina, ka Veselības ministrija kā kvalitātes kontroli nekad nav sapratusi ārsta sarunu ar pacientu un pacienta apskati, bet tikai un vienīgi – kā ārsts ar savu roku četrās vietās pierakstīs 1 euro 42 eurocentu lielo pacientu iemaksu (vārdiem, nevis cipariem). Darba grupa atkal iet šo pašu ceļu un gatavojas prasīt naudu jaunām birokrātiskām normām.

Protams, arī valsts budžeta papildinājuma prasībā 28% aizņem vēlme pēc kompensējamo medikamentu apmaksas. Arī es uzskatu, ka kompensācijai papildus nauda ir nepieciešama, bet Vienotība demonstrē neproporcionālu apjomu, jo visiem pārējiem palielinājumiem, proti, visas veselības aprūpes neadekvāto tarifu palielināšanai, Vienotība prasa tikai divreiz vairāk. Toties sabiedrības veselībai vai rehabilitācijai – nulli.

Novērtē šo rakstu:

17
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ko darīt?

FotoBieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.
Lasīt visu...

21

Tikmēr melnos indīgos dūmos

FotoEsmu izrakstījies, ka valsts un pilsoņa attiecībās nepieciešama jauna derība. Kā nerakstīts likums, līgums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godīgas un atbildīgas šī līguma pildītājas. Tas ir vienīgais sabiedriskā un valstiskā izlīguma ceļš, ar kura palīdzību ikviens sabiedrības indivīds valstī varētu justies kā savējais.
Lasīt visu...

21

Par Jāņa Reira bezdarbību cilvēku ar invaliditāti beztiesiskumā

FotoTagadējais Jānis Reirs, bēdīgi slavenās investīciju konsultantu biroja Prudentia bijušais direktors, nav pievērsis uzmanību vairākām būtiskām nejēdzībām pēc “uzlabotās” invaliditātes piešķiršanas kārtības ieviešanas 2015.gadā.
Lasīt visu...

21

Shēma, sazīmēta uz „Rīdzenes” salvetes?

FotoŽurnāla Ir publicētās atklāsmes par “oligarhu kopgaldu»”, kā šķiet – un gribas cerēt! –, izraisīs iespaidīgu viļņošanos un miglas dzenāšanu mūsu valsts “pīļu dīķī”. Līdzīgu tam, ko izraisīja senlaikos Dienā lasāmās Aleksandra Laventa vaļsirdības izpausmes, “jūrmalgeitas” lielākā idiota raudzības vai šajā portāla atrodamās Tiesu ķēķa ainiņas.
Lasīt visu...

21

Valodu lielu dara cilvēki

Foto1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu mūsu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jāņa Reira ekonomiskā grūtgalvība: vēršanās pret cilvēkiem ar invaliditāti turpinās

Bijušais Prudentia direktors, tostarp bijušais pirmrindnieks jauno komunistu rindās, šobrīd tēlo labklājību ministru un nolēmis veicināt cilvēku ar...

Foto

“Madam President”, “Mērs Bondars” un citas “uzvaras”

Atskats uz Rīgas vēlēšanām iepriekšējās publikācijas kontekstā man šķitās noderīgāks kādu nedēļu pēc notikuma, lai būtu nedaudz noplakusi histērija un aumež...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: hronoloģija

Rietumu civilizācijas norietam neapšaubāmi ir hronoloģija – notikumu uzskaitījums laika secībā. Hronoloģijā intriģējošākie posmi ir norieta sākums un norieta beigas, pēc kā...

Foto

140 vārdu: šai dienā priekš 30 gadiem sākās latviešu tautas atmoda

Šai dienā priekš trīsdesmit gadiem, 1987. gada 14. jūnijā, sākās latviešu tautas trešā atmoda. Var,...

Foto

Vispirms nomuļļā, tad noslepeno

Māra Kučinska valdība ir apveltīta ar kādu pagalam latvisku tikumu: pazemīgu pacietību. Tā spēj Antiņa rāmumā noraudzīties, kā apakšnieki izķēza vērtīgas ieceres...

Foto

Skanstes purvāja onkuļu shēmas un ieceres: "kapu tramvajs" ir tikai pirmais posms

Vēlos pastāstīt par to, kā onkuļi, kam pieder Skanstes purvājs, nolēma apvienoties, lai būtiski...

Foto

Atklāta vēstule valsts augstākajām amatpersonām: lūdzu saukt korumpētās amatpersonas un tiesnešus pie atbildības

Latvijas sabiedrība ir deleģējusi jums tiesības pārvaldīt valsti. Valsts vadība pastāv vienīgi tāpēc,...

Foto

Parazīti un pabiras pret normāliem cilvēkiem: reālā sociālā nevienlīdzība Latvijā

Ir ļoti daudz un plaši apskatīta sociāla nevienlīdzība Latvijā un pasaulē. Ir neskaitāmi pētījumi par to,...

Foto

Lūdzu, ejiet mājās, Čakšas kundze, jo jūs esat drauds sabiedrībai

Ir samilzušas mediķu problēmas visās jomās, un to jau izjūt lielie stacionāri Rīgā, kur medicīnas māsas...

Foto

Izklaidējoši, bet kļūdaini - RSP atbilde uz "KasJauns" publikāciju

Portāls KasJauns 7. jūnijā bija publicējis izklaidējošu, bet kļūdainu informāciju par Latvijas Radošo savienību padomes (RSP) 2016. gadā veikto pētījumu “Kultūras...

Foto

Zinātne no islāma perspektīvas, jeb kāpēc musulmaņi ir tik stulbi?

Devītais islāma kalendāra mēnesis ramadāns ir laiks, kad visas pasaules musulmaņi vienojas kopīgam gavēnim... un teroraktiem....

Foto

Nodokļi

Lasītājs, izlasot šādu virsrakstu, domās, ka Leonards raksta par nodokļu politiku, par netaisnīgo nodokļu sistēmu. Tā nebūs. Es nepateikušu neko jaunu un neko tādu, ko...

Foto

Fakti par katoļu un luterāņu ekumēnismu kā antikristīgu ideju un perversiju apvienošanu

Protestantu pasaule ir aizgājusi tik tālu, ka intervijā Londonas avīzei “Times” Džīns Robinsons apsūdzēja...

Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki...

Foto

Turpinot diskusiju par jaunajām kailciršanas iecerēm

Turpinās diskusija saistībā ar Māra Kučinska valdības ieceri atļaut kailcirtes piejūras priežu mežos un būtiski tievāku koku ciršanu kailcirtēs. Šai...

Foto

Pa kuru no „zaļajiem koridoriem" Čakša aizvedīs valdību, ZZS un veselības aprūpes nozari?

Ministru prezidents Māris Kučinskis jau kārtējo reizi nav spējis turēt savu solījumu par...

Foto

Nefotografē to - nezin ko! Jeb - vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?

Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta...

Foto

Kā pamatot mežu izciršanu

Tie, kas lasa manu blogu, iespējams, jau būs informēti par to, ka Zemkopības ministrija izstrādājusi MK noteikumu grozījumus, kas varētu novest pie...

Foto

Kučinska valdība: liegums fotografēt valdības māju „neskar sabiedrības līdzdalības jomu”

„Projekts šo jomu neskar,” – šāds oficiālais paskaidrojums ailē „Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē” atrodams Māra Kučinska...

Foto

Epohālā publikācija

Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķiras to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras...

Foto

Pirms 83 gadiem radās Latvijas valsts svētki – Tautas vienības diena

15. maijs bija diena, kad tauta pati cēlās aizstāvēt savu valsti pret nekārtībām un apvērsumu,...

Foto

Kā VID atriebjas...

Atceraties manu 5,5 gadus ilgo tiesvedību pret VID, kas vainagojās ar šīs iestādes totālu fiasko un sakāvi? Atceraties pērn publicēto video par VID...

Foto

Tautas politiskās dvēseles noslēpumainība vēlēšanu savijumā

Par tautas politiskās dvēseles noslēpumainību internetā var lasīt katru dienu. Publicēto tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvēseles...

Foto

Par ko balsot? Sabiedrības uzdevums ir ieraudzīt un atšķirt rozīnes no kakām

Vairāki draugi un daži troļļi man ir lūguši atbildēt uz jautājumu - PAR KO...

Foto

Rīdzinieka padomnieks: vienkāršs risinājums tiem, kam nav par ko balsot

Lai velti nekavētu to lasītāju laiku, kuri šeit iegriezušies tikai vienkārša padoma meklējumos, tad smalkāka argumentācija,...

Foto

Bordāns - jaunais politiķis? Lūdzu, nesmīdiniet mani...

Vai Jānis Bordāns, kas ir viens no daudzajiem solītājiem pašvaldību vēlēšanās, ir jaunais politiķis vai vecais oligarhu vēzis jaunā...

Foto

Par "uti kažokā" un saskaņu vienotībā

Nesen Vladimirs Lindermans vērsās prokuratūrā saistībā ar manu rakstu NA avīzē, kurā es cita starpā rakstīju: "PSRS okupācija atstāja Latvijas...

Foto

Vēsturiskā notikuma atcerei

Viens no emocionālākajiem Trešās atmodas notikumiem bija 1988. gada 1. un 2. jūnijā notikušais Radošo savienību plēnums. Cilvēki burtiski pielipa pie radioaparātiem, kāri...

Foto

Broka un viņas neskaitāmie darbi (un algas): domāju, ka tālāk vairs nav kur…

19.maijā tika publicēta informācija par to, ka politiķe Baiba Broka paziņojusi savā intervijā...

Foto

Vēlēšanu komisijas loceklim jāsaglabā neitralitāte

Ventspils vēlēšanu komisija ir iepazinusies ar 2017.gada 28.maijā portālā Pietiek publicēto Sandras Orinskas vēstuli, kurā izteikts viedoklis, ka Ventspils pilsētas vēlēšanu komisija nav...