Iesaki rakstu: 
„Par Jūsu un mūsu brīvību” - šāds uzraksts bija vērojams uz plakāta vienā no Maidana barikādēm.
Šī raksta tapšanas brīdī (27.februārī) satraucošas ziņas no Ukrainas radīja iespaidu, ka situācija tur mainās ne pa dienam, bet pa stundām un vēl straujāk. Krimas parlamentu ieņem ar strēlnieku ieročiem bruņota banda, Ukrainas karogi tiek norauti, un to vietā tiek uzvilkti Krievijas karogi. Pūlis gavilē - beidzot pienācis sengaidītais brīdis.
Vienlaikus Krievijas Federācijas (KF) Ārlietu ministrija paziņo, ka Ukrainā novērojami „plaši cilvēktiesību pārkāpumi” un Krievija nodrošinās savu pilsoņu aizsardzību (nez vai KF pases jau ir izdalītas). Kaut kur jau tas ir redzēts un dzirdēts.
Savā iepriekšējā rakstā šajā portālā pieminēju Ušakovu un viņa vilktās paralēles, salīdzinot Ukrainas notikumus ar iespējamo situāciju Latvijā. Paturpināšu tēmu.
Paies daži mēneši, un Pārdaugavā pie betona bluķa atkal plīvos KF karogi, un subjekti noļukušās treniņbiksēs nēsāsies ar Putina ģīmetnēm, savukārt Latvijas Republikas policija garantēs šī pūļa drošību. Bet vēl ātrāk, 16. martā pie Brīvības pieminekļa „antifašisti” atskaņos padomju maršus Kobzona izpildījumā, un policija atkal garantēs drošību.
Ja kāds domā, ka Ukrainas scenārijs šeit nav iespējams, tad lai domā tālāk un dziļāk, savukārt pārējos aicinu sniegt atbalstu ukraiņiem jebkādā veidā - ar piketiem, rakstiem, komentāriem. Par Jūsu un mūsu brīvību!
Pielikumā: pagājušo nakti samontēts videoklips - veltījums Maidana aizstāvjiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
