Par Kabanova patriotismu, bankām un „divātrumu” Eiropu
Ex-seržants (literārs pseidonīms)14.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Eiro ieviešana pašlaik virzās ar paātrinātiem tempiem un neiedziļinās problēmās, kas gaida tautsaimniecību un sabiedrību pēc eiro ieviešanas. Mēs ar grupas dibināšanu gribam piesaistīt ekspertus un citas valsts analītiķus, kas nav eiro zonā, piemēram, Zviedrijas un Dānijas. Man šķiet, ka tas būtu interesants process, kas palīdzētu sabiedrībai izprast eiro ieviešanu," žurnālistiem teica deputāts Kabanovs saistība ar tā dēvētās „Lata atbalsta grupas” dibināšanu.
It kā jau prātīgi teikts. Tikai kur iemesli tādai pēkšņai lata mīlestībai? Atļaušos nelielu ekskursu.
„Divātrumu Eiropa” – veiksmīgs apzīmējums no premjera mutes. No vienas puses, atpalikusī Krievija, no otras - attīstītā Rietumu pasaule. Negrasos šeit operēt ar cipariem, lai parādītu, kādu daļu no Krievijas budžeta ieņēmumiem sastāda izejvielu eksports un kādu daļu budžeta izdevumu apēd aizsardzība, vai pētīt jautājumu par Krievijas ekonomikas atkarību no cenu svārstībām naftas tirgū. Tā vietā vēlreiz atsaukšos uz Krievijas publicista L. Mļečina veidoto raidījumu Еще не поздно, ko var noskatīties http://www.youtube.com/watch?v=v906rJzNBKs.
Kaut kā iespiedies atmiņā. Nav ko tur noliegt - ir viņiem gudri veči, un raidījumus arī māk sabīdīt (salīdzinājumam - Sastrēgumstunda ar Lembergu un Sprūdžu galvenajās lomās). Tad, lūk, visi kā viens raidījuma dalībnieki apstiprināja Krievijas atpalicību un reformu nepieciešamību.
Starp citu, vērtīga atziņa - reformas nāk no „augšas”, bet no „apakšas” nāk revolūcijas. Vai Latvijai tas piemērojams? Varbūt, ja par revolūciju uzskatīt „balsošanu ar kājām” uz neatgriešanos. Turklāt jāatzīmē, ka diskusijas dalībnieki nebūt nav neizglītoti mītiņotāji vai mūžīgie disidenti un visa rietumnieciskā apjūsmotāji kā V.Novodvorska (visu cieņu šai sievietei), bet esteblišmenta pārstāvji un pietuvināti varai kā A.Česnakovs - Putina partijas Vienotā Krievija vadības pārstāvis.
Protams, ka Krievijā toni arvien lielā mēra noteic tie, kas šo atpalicību neatzīst, turpina runāt par Krievijas īpašo ceļu un atšķirīgo demokrātiju (it ka jēdzienam „demokrātija” var būt dažādi skaidrojumi) un borēt tautai padomjlaika „absolūto patiesību” par to, ka visas nelaimēs ir vainīgi Rietumi. Tanī pat laikā nekautrējas glabāt savu ne vienmēr godīgā ceļā sapelnīto Rietumu bankās, pirkt īpašumus un sūtīt savus bērnus uz nīstajiem Rietumiem mācīties. Slēpot arī nebrauc uz Kaukāzu, bet gan uz Francijas Alpiem.
Viss pirmīt sacītais attiecas arī uz vietējiem „mazākumtautību interešu aizstāvjiem” un uz ciešu sadarbību visās jomās ar Krieviju un Baltkrieviju aicinātājiem. Vai paši tic, tam ko sludina? Protams, ka ne, ja jau savu grūti sūri sapelnīto glabā eiro kontā. Ja izzudīs šis atšķirīgais redzējums uz Eiropas lietām, tad tādi kabanovi nevienam nebūs vajadzīgi.
Nu tad, lūk, cienījamie „mazākumtautību pārstāvji”. Ja mentalitāte un etniskās dzimtenes mīlestība ņem virsroku, tad, lūdzu, brīva izvēle doties uz etnisko dzimteni un mēģināt iet savu īpašo ceļu. Varbūt, ka pēc gadiem 50 kaut kas sanāks. Ja tomēr esat izvēlējušies palikt šeit, tad lūdzu nebremzēt.
Ja runā par citiem eiro pretiniekiem - ZZS, tad tur tāpat viss skaidrs, ierastais stiliņš - šantāža un tirgus.
Domāju, ka jebkurš daudz maz loģiski domājošs cilvis saprot, ka ārpus eirozonas tālāka integrācija ES būs apgrūtināta. Jautājums, vai ir īstais moments to darīt un vai Briselei ir pašai skaidrs, kā risināt savas problēmas.
Aģitējot par eiro, Dombrovskis kā argumentu min atvieglotu aizņēmuma saņemšanu, kas būtu lieti noderējis Parex glābšanai. Pasargi, Dievs, no otras tādas glābšanas! Arguments galīgi garām. Tāpat diez vai pārliecinās kāda gudrīša savilkti plusiņi un mīnusiņi. Toties labs stimuls būtu, ja Brisele tuvākā laikā pieņemtu efektīvus lēmumus, kas ļautu sakārtot eirozonas finanšu un banku sistēmu. Kaut kas šajā virzienā jau tiek darīts. Runa iet par ECB uzraudzību pār eirozonas bankām, kur nule kā panāktas konkrētas vienošanās -
„Plāna nolūks ir panākt, ka izmaksas, kas ir saistītas ar bankrotējušu banku pārstrukturēšanu un noregulēšanu, turpmāk uzņemas banku īpašnieki un kreditori, nevis nodokļu maksātāji,”- lūk, tas ir arguments!
Jau sadzirdu sirdi plosošas vaimanas no nacionāli noskaņotiem subjektiem un antiglobālistu demagogiem: „Ak, vai! Sorosīti piebeidza LV rūpniecību, izcirta mežus un tagad piebeigs ari „mazās Šveices” lepnumu - nacionālās bankas. Piķis aizplūdīs skandināviem, jo kurš gan nedos priekšroku tādām garantijām.”
Pirmkārt, derētu precizēt jēdzienu „nacionālās bankas” vai, precīzāk, kas ir LV reģistrēto banku īpašnieki - etniskie latvieši, LV patstāvīgie iedzīvotāji vai aiz ofšoriem paslēpušies kosmopolīti.
Šeit būs Dienas publicēts saraksts ar LV banku īpašniekiem uz 26.11.2011-
http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/kam-pieder-bankas-latvija-13917215
Principā nav nekas pret, ja ar finansista dotībām apveltīts krievs vai vietējais žīds pelna miljonus, godīgi maksā nodokļus, kreditē uzņēmējus un nodarbojas ar mecenātismu. Diemžēl pieredze neliecina par to (BB, Olimpija, Parex, Krājbanka). Kāds pateiks - bizness ir bizness, nu, nepaveicās. Protams. Tikai šim biznesam dažkārt ir nelāga piegarša. Ja kāds ieies Google ar atslēgas vārdiem „Naudas atmazgāšana Latvijas bankās”, tad uzies virkni rakstu par tēmu, kur figurēs vieni un tie pasi nosaukumi. Šeit būs links uz vienu no svaigākiem un aktuālākiem, kur pašreiz ar gariem zobiem un, visticamākais, pateicoties Vašingtonas vai Briseles spiedienam, ir ierosināta krimināllieta -
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
