Iesaki rakstu: 
Jaunajā gadā Latvijas Valsts drošības dienests sagādāja “dāvanu” dzimto zemi apciemojušajam Maskavas žurnālistam un Latvijas pilsonim Maratam Kasemam. 3. janvārī viņu aizturēja, un 5. janvārī tiesa piemēroja viņam apcietinājumu. Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Maratu turot aizdomās arī par spiegošanu. Taču pats VDD oficiāli paziņoja, ka runa ir tikai par Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu. Tas nozīmē ANO, Eiropas Savienības vai Latvijas noteikto sankciju režīma pārkāpšanu.
Protams, tik bargs drošības līdzeklis – tas ir mazliet dīvaini. Tajā pašā dienā kriminālajā hronikā varēja izlasīt, ka prokuratūra ir nodevusi tiesai slepkavības lietu: divi vīrieši dzērumā nodūra ar nazi sievieti. Interesanti, ka aizdomās turētie atrodas brīvībā, kamēr notiks tiesa. Protams, mūsu sarežģītajā kara laikā žurnālists ir daudz bīstamāks par slepkavu, un bargā tiesa ieliek viņu aiz restēm, kaut gan sods saskaņā ar 84. pantu paredz brīvības atņemšanu ne ilgāk kā uz 4 gadiem.
Daudz svarīgāka ir kāda cita lieta: vienkārša analīze rāda, ka Marats ne tikai nav izdarījis viņam inkriminēto noziegumu – viņš nemaz nevarētu to izdarīt, ja arī vēlētos.
Ir oficiālā Eiropas Savienības vietne https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/sanctions/restrictive-measures-against-russia-over-ukraine/sanctions-against-russia-explained/, kur arī cilvēkam, kuram jurisprudence ir sveša, tiek paskaidrots, kas ir Eiropas sankcijas pret Krieviju.
Sankcijas tiek noteiktas pret fiziskām un juridiskām personām. Šobrīd pirmajā kategorijā ir 1386, otrajā – 171 persona. Ir sniegts izsmeļošs šo personu uzskaitījums. Mūs, protams, interesē juridiskās personas. Tās ir bankas, militārās rūpnīcas, daži Krievijas fondi, sabiedriskās organizācijas. Taču neviena plašsaziņas līdzekļa šajā sarakstā nav. Tajā nav iekļauts arī “Sputņik”, kura Lietuvas struktūrvienības vadītājs ir Kasems. Tajā nav arī holdinga, kurā “Sputņik” ietilpst, – Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija segodņa”. Respektīvi, esot “Sputņik” darbiniekam, pārkāpt Eiropas sankcijas nav iespējams.
Tiesa, tajā pašā Eiropas Savienības vietnē ir sadaļa, kurā “Sputņik” ir pieminēts. Eiropas Savienība ir aizliegusi savā teritorijā 9 elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraidi, to vidū ir arī “Sputņik”. Citu starpā arī RT un galvenos Krievijas televīzijas kanālus, kas vēl pavisam nesen ir bijuši katram no mums televizorā: “Pervij”, “Rossija”, NTV u.c.
Ņemot vērā saraksta kontekstu un vārda “apraide” lietojumu, ir acīmredzami, ka ir aizliegts radio “Sputņik”. Marats strādā informācijas vietnē. Ja šai vietnei būtu izdomājuši citu nosaukumu, problēmu nebūtu. Taču tagad ir speciāli pateikts, ka ir aizliegta jebkāda apraides forma, arī izmantojot kabeli, satelītu, internetu un tīmekļa vietnes. Tātad “Sputņik” vietne arī ir aizliegta.
Bet tālāk seko skaidrojums – īsts balzams žurnālista dvēselei: “Saskaņā ar Pamattiesību hartu šie pasākumi neliedz šiem plašsaziņas līdzekļiem un to darbiniekiem veikt citas darbības ES, kas nav apraide, piemēram, pētniecību un intervijas.” Tas pilnībā atbrīvo jebkuru žurnālistu no atbildības par nepareizo darbavietas izvēli.
Pamattiesību harta ir galvenais Eiropas Savienības tiesību aizsardzības dokuments. Tās 11. pants ir pavisam nepārprotams: 1. Ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valsts robežām. 2. Tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.
Līdz ar to Kasems likumu – katrā ziņā tā 84. pantu – nav pārkāpis. Pilnīgi iespējams, ka VDD ir pret viņu vēl kaut kas papildus aizdomām par sankciju režīma neievērošanu. No kaut kurienes taču ir uzradusies versija par spiegošanu, ko tik plaši izplatīja un atkārtoja ļoti dažādi ļaudis. Taču, kamēr Maratu tur aizdomās tikai par sankciju režīma pārkāpšanu, viņš ne tikai jāatbrīvo no cietuma, bet arī jāizbeidz viņa lieta.
Lieliskajam Eiropas Savienības paskaidrojumam par sankcijām ir jāpalīdz ne vien Kasemam, bet arī Latvijas žurnālistiem no “Sputņik” un “Baltnews”, pret kuriem jau ilgāk nekā divus gadus ilgst lieta pēc tā paša 84. panta. Apsūdzības loģika – lietas jau ir nodotas tiesā – ir šāda. Abas vietnes ietilpst holdingā “Rossija segodņa”. Un šā valsts holdinga vadītājs ir odiozais Dmitrijs Kiseļovs. Viņam gan ir noteiktas Eiropas sankcijas kā fiziskai personai.
Speciāli mums un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm Eiropas Savienības paskaidrojumā ir sadaļa “Ko praksē nozīmē sankcijas pret personām?”. Un tur ir teikts, ka tām, pirmkārt, ir aizliegts iebraukt Eiropas Savienībā un, otrkārt, – tiek iesaldēti visi noguldījumi Eiropas bankās! Un ar to arī viss! Tā ka VDD un prokuratūras versija, ka tad, ja kāda uzņēmuma vadītājs – algots darbinieks – ir persona, pret kuru noteiktas sankcijas, tad arī visu uzņēmumu skar sankcijas, nekādā veidā neattiecas uz Eiropas realitāti.
Ja Eiropas Savienības Padome uzskatītu, ka ir nepieciešams noteikt sankcijas pret “Sputņik” vai “Rossija segodņa”, tā to arī izdarītu. Taču tā nav to izdarījusi, un jautājums ir izsmelts. Tiesa, arī šajā gadījumā žurnālistiem nekas nedraudētu kriminālajā ziņā: Harta paglābs. Bet, ja nav sankciju, nav arī problēmas.
Sociālajos tīklos, apspriežot Marata Kasema apcietināšanu, daudzi brīnījušies: kāpēc kolēģi žurnālisti viņu neaizstāv? Ceru, ka pēc šā raksta publicēšanas viņi kļūs drosmīgāki. Jo cilvēku, kas vainīgs vienīgi pie tā, ka viņš nepiesardzīgi tiecās uz dzimteni, lai šeit sagaidītu Jauno gadu, ielika cietumā nepamatoti.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
