Iesaki rakstu: 
Pa ilgiem laikiem ir kas tāds, kas saistībā ar notiekošo Latvijas valstī var patiesi izbrīnīt, - runa par lielo ņemšanos ap airBaltic un saistītajām tēmām. Iespaids tāds, ka milzīgs daudzums dažādu jomu "ekspertu" sacenšas - kurš būs šokētāks, pārsteigtāks un izbrīnītāks. Kaut patiesībā viss notiek pilnīgi loģiski un likumsakarīgi.
Ja sadalīt demonstrēto visaptverošo šoku galvenajos apšokēšanās blokos, tad tie ir -
1) vaidieniņ, valdība, premjera un politiķi mums nesaka taisnību,
2) vaidieniņ, valdība pēdējā brīdī pieņem, maigi izsakoties, dīvainus lēmumus,
3) vaidieniņ, valdības un tās "konsultantu" gadiem ilgie stāsti par airBaltic tūlīt-tūlīt-investoru ir izrādījušies bleķis,
4) vaidieniņ, arī stāsti par airBaltic atkopšanos lieliskā dārgā importa menedžera vadībā ir izrādījušies tāds pats bleķis,
5) vaidieniņ, izrādās, to airBaltic nevienam vispār nevajag, izņemot totālus avantūristus,
6) vaidieniņ, izrādās, izvēlētajam avantūristam airBaltic akcijas tiks atdotas ar nosacījumiem, kādi "Flika laikos" i ļaunākajos murgos nebūtu rādījušies,
7) vaidieniņ, izrādās arī, ka visa airBaltic valstiskā uzraudzīšana ir bijusi tādā klasiskā pareksa-krājbankas-metalurga uzraudzīšanas līmenī,
8) vaidieniņ, izskatās, atkal neviens ne par ko neatbildēs.
Varētu piemeklēt vēl kādu bariņu vaidieniņu, bet šie, šķiet, ir galvenie. Un patiesībā uz visiem ir viena atbilde: ja reiz tu esi eksperts un nevis Latvijā daudz biežāk sastopamais pļeksperts, tad, pārzinot savu jomu, vienalga, vai tā būtu satiksme vai politiskā sistēma, vai vēl nezin kas, ko gan citu tu varēji gaidīt?
Pirms trim gadiem ar astīti, kad resnais prudentists Rungainis ar kompāniju jau pilnā sparā "piedāvāja" airBaltic, es uzrakstīju mazu rakstiņu, salīdzinot airBaltic ar beigtu govi, kuru neviens normāls cilvēks (ieskaitot Rungaini) nepirktu.
Pa šiem trim gadiem govs ir nedaudz uzprišināta, nobeicēta un tīri labi mumificēta, pie astes viņai bija piesiets ventilators, taču tas nemainīja lietas būtību - govs joprojām jebkura normāla pircēja acīs bija un ir beigta. Grāmatvediski saķīmiķotā uzņēmuma peļņa bija laba gana, lai aizmālētu acis muļķīšiem, taču ne degvielu, ne lidmašīnas par to nenopirksi.
Tāpēc arī neviens normāls pircējs visu šo trīs gadu laikā tā arī neparādījās un nemaz nevarēja parādīties - visas runas par arābu, ķīniešu un vēl nez kādiem stratēģiskajiem investoriem, kuri teju, teju būšot klāt, bija stulbi meli attiecīgai publikai. (Atvaino, publika!)
Līdz ar to prudentistiem var pārmest rijīgumu, melīgumu, pīlīšu pūšanu un diezgan skaidras aizdomas korupcijā un vēl visu ko, bet tikai ne to, ka viņi nav spējuši atrast airBaltic stratēģisku investoru. Jo beigtas govis stratēģiskie investori nepērk.
Tas, kas ir atrasts pašlaik, ir vienīgais investors, kāds var būt beigtai govij, - avantūrists, kuram jau ir skaidrs plāns, kā savu naudiņu ar uzviju "atsist", nopārdodot ragus, nagus, ādu un citas vērtīgākas beigtas govs sastāvdaļas.
Paraugoties atpakaļ uz pēdējo divdesmit vai kaut desmit gadu Latvijas vēsturi, var droši teikt, ka šim te "finanšu investoram" ir visas izredzes uz veiksmi.
Cilvēki, kas Latvijas valsti "apsaimniekojuši" šajā te laika posmā, savas "spējas" šai jomā ir apliecinājuši jau daudzkārt, un viņu pieredze ļauj tagadējiem "apsaimniekotājiem" un "politiski atbildīgajiem" neuztraukties nenieka un ne par ko, bet "investoram" skatīties sava personiskā maka nākotnē ar patiesu optimismu.
Parekss, Krājbanka un Metalurgs ir uzskatāmi pierādījuši - šī ir valsts, ar kuru var darīt visu, kas ienāk prātā. Par šīm milzīgajām (Latvijas mērogiem) noziedzīgas nolaidības un neizdarības - ja skatīties no valsts puses - afērām neviens nav atbildējis un neatbildēs.
Un kā citādi, ja ģenerālprokurors ir privātmedībās piebarota un atdzirdīta lupata, drošības iestāžu vadītājiem viņu darbs sen ir bizness un ģeopolitiskā situācija - tā sastāvdaļa, bet "atbildīgie" valstsvīri iedalāmi tajos, kas uz āķa (un spiesti nepīkstēt vai vilkt līdzi korim), un tajos, kas doļā.
Līdz ar to visi vaidieniņi, kas atskan par melot gribošo, bet nemākošo premjeri, ne par ko neatbildošo ierēdņu sistēmu un airBaltic dārgi apmaksātajiem uzraugiem, par gadiem ilgo Dombrovska stila miegu ar cerību "gan jau viss kaut kā atrisināsies" un sekojošiem histēriskiem lēmumiem nakts stundā, ir pilnīgi nepamatoti.
Patiesībā viss iet vienīgajā veidā, kā var iet, bez kādiem pārsteigumiem, - un tā tas būs līdz brīdim, kad Latvijas valstī parādīsies kāds vai kādi, kuri būs gatavi ar darbiem pierādīt, ka valstij vienīgais par labu nākošais vaidieniņ ir tas, ko viens pidžamiņā tērpts "valstiski atbildīgais" nosaka otram, uz saulīti caur restēm lūkojoties. (Par laternu stabiem neceriet.) Bet, kamēr tā nebūs, vaidieniņus varat pataupīt - būs vēl tikai sliktāk, sliktāk un sliktāk.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
