Iesaki rakstu: 
Pa ilgiem laikiem ir kas tāds, kas saistībā ar notiekošo Latvijas valstī var patiesi izbrīnīt, - runa par lielo ņemšanos ap airBaltic un saistītajām tēmām. Iespaids tāds, ka milzīgs daudzums dažādu jomu "ekspertu" sacenšas - kurš būs šokētāks, pārsteigtāks un izbrīnītāks. Kaut patiesībā viss notiek pilnīgi loģiski un likumsakarīgi.
Ja sadalīt demonstrēto visaptverošo šoku galvenajos apšokēšanās blokos, tad tie ir -
1) vaidieniņ, valdība, premjera un politiķi mums nesaka taisnību,
2) vaidieniņ, valdība pēdējā brīdī pieņem, maigi izsakoties, dīvainus lēmumus,
3) vaidieniņ, valdības un tās "konsultantu" gadiem ilgie stāsti par airBaltic tūlīt-tūlīt-investoru ir izrādījušies bleķis,
4) vaidieniņ, arī stāsti par airBaltic atkopšanos lieliskā dārgā importa menedžera vadībā ir izrādījušies tāds pats bleķis,
5) vaidieniņ, izrādās, to airBaltic nevienam vispār nevajag, izņemot totālus avantūristus,
6) vaidieniņ, izrādās, izvēlētajam avantūristam airBaltic akcijas tiks atdotas ar nosacījumiem, kādi "Flika laikos" i ļaunākajos murgos nebūtu rādījušies,
7) vaidieniņ, izrādās arī, ka visa airBaltic valstiskā uzraudzīšana ir bijusi tādā klasiskā pareksa-krājbankas-metalurga uzraudzīšanas līmenī,
8) vaidieniņ, izskatās, atkal neviens ne par ko neatbildēs.
Varētu piemeklēt vēl kādu bariņu vaidieniņu, bet šie, šķiet, ir galvenie. Un patiesībā uz visiem ir viena atbilde: ja reiz tu esi eksperts un nevis Latvijā daudz biežāk sastopamais pļeksperts, tad, pārzinot savu jomu, vienalga, vai tā būtu satiksme vai politiskā sistēma, vai vēl nezin kas, ko gan citu tu varēji gaidīt?
Pirms trim gadiem ar astīti, kad resnais prudentists Rungainis ar kompāniju jau pilnā sparā "piedāvāja" airBaltic, es uzrakstīju mazu rakstiņu, salīdzinot airBaltic ar beigtu govi, kuru neviens normāls cilvēks (ieskaitot Rungaini) nepirktu.
Pa šiem trim gadiem govs ir nedaudz uzprišināta, nobeicēta un tīri labi mumificēta, pie astes viņai bija piesiets ventilators, taču tas nemainīja lietas būtību - govs joprojām jebkura normāla pircēja acīs bija un ir beigta. Grāmatvediski saķīmiķotā uzņēmuma peļņa bija laba gana, lai aizmālētu acis muļķīšiem, taču ne degvielu, ne lidmašīnas par to nenopirksi.
Tāpēc arī neviens normāls pircējs visu šo trīs gadu laikā tā arī neparādījās un nemaz nevarēja parādīties - visas runas par arābu, ķīniešu un vēl nez kādiem stratēģiskajiem investoriem, kuri teju, teju būšot klāt, bija stulbi meli attiecīgai publikai. (Atvaino, publika!)
Līdz ar to prudentistiem var pārmest rijīgumu, melīgumu, pīlīšu pūšanu un diezgan skaidras aizdomas korupcijā un vēl visu ko, bet tikai ne to, ka viņi nav spējuši atrast airBaltic stratēģisku investoru. Jo beigtas govis stratēģiskie investori nepērk.
Tas, kas ir atrasts pašlaik, ir vienīgais investors, kāds var būt beigtai govij, - avantūrists, kuram jau ir skaidrs plāns, kā savu naudiņu ar uzviju "atsist", nopārdodot ragus, nagus, ādu un citas vērtīgākas beigtas govs sastāvdaļas.
Paraugoties atpakaļ uz pēdējo divdesmit vai kaut desmit gadu Latvijas vēsturi, var droši teikt, ka šim te "finanšu investoram" ir visas izredzes uz veiksmi.
Cilvēki, kas Latvijas valsti "apsaimniekojuši" šajā te laika posmā, savas "spējas" šai jomā ir apliecinājuši jau daudzkārt, un viņu pieredze ļauj tagadējiem "apsaimniekotājiem" un "politiski atbildīgajiem" neuztraukties nenieka un ne par ko, bet "investoram" skatīties sava personiskā maka nākotnē ar patiesu optimismu.
Parekss, Krājbanka un Metalurgs ir uzskatāmi pierādījuši - šī ir valsts, ar kuru var darīt visu, kas ienāk prātā. Par šīm milzīgajām (Latvijas mērogiem) noziedzīgas nolaidības un neizdarības - ja skatīties no valsts puses - afērām neviens nav atbildējis un neatbildēs.
Un kā citādi, ja ģenerālprokurors ir privātmedībās piebarota un atdzirdīta lupata, drošības iestāžu vadītājiem viņu darbs sen ir bizness un ģeopolitiskā situācija - tā sastāvdaļa, bet "atbildīgie" valstsvīri iedalāmi tajos, kas uz āķa (un spiesti nepīkstēt vai vilkt līdzi korim), un tajos, kas doļā.
Līdz ar to visi vaidieniņi, kas atskan par melot gribošo, bet nemākošo premjeri, ne par ko neatbildošo ierēdņu sistēmu un airBaltic dārgi apmaksātajiem uzraugiem, par gadiem ilgo Dombrovska stila miegu ar cerību "gan jau viss kaut kā atrisināsies" un sekojošiem histēriskiem lēmumiem nakts stundā, ir pilnīgi nepamatoti.
Patiesībā viss iet vienīgajā veidā, kā var iet, bez kādiem pārsteigumiem, - un tā tas būs līdz brīdim, kad Latvijas valstī parādīsies kāds vai kādi, kuri būs gatavi ar darbiem pierādīt, ka valstij vienīgais par labu nākošais vaidieniņ ir tas, ko viens pidžamiņā tērpts "valstiski atbildīgais" nosaka otram, uz saulīti caur restēm lūkojoties. (Par laternu stabiem neceriet.) Bet, kamēr tā nebūs, vaidieniņus varat pataupīt - būs vēl tikai sliktāk, sliktāk un sliktāk.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
