Par ko balsot? Pat ar pušplēstu vārdu neviens politiskais spēks nepiemin valsts ārējo parādu
Monika Zīle08.09.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Politiķu runās klausoties, ar pilnu jaudu jādarbina abas smadzeņu puslodes, lai paglābtos no apvārdošanas.” Pjērs Buasts, 19. gs. franču filozofs un jurists
Par ko balsot? Šis jautājums, cilvēkiem pēc atvaļinājumiem un brīvdienām dzīves darbīgajam ritmam pieslēdzoties, dzirdams arvien biežāk. Lai gan tiem, kuri godprātīgi pildījuši savu pienākumu visās iepriekšējās vēlēšanās, lielākoties jau ir kāda politiskā simpātija, vienalga netrūkst iemesla apsvērt izvēles maiņu.
Kaut arī teicienā par sabiedrības īso atmiņu ir liela daļa patiesības, daudziem vēl joprojām jūtami sūrst pandēmijas laikā pieļauto valdības kļūdu traumas, un grūti apdzēst bažas, ka tagadējā koalīcija, pēc vēlēšanām saglabājot varu, prasmīgāk un iejūtīgāk mūs aizsargās no enerģētiskās krīzes uzbrukuma nežēlības.
To, protams, gan sola visi bez izņēmuma – pieredzējušo politiķu saime izsmalcinātāk, jaunpienācēji naivāk, bet gribas saprast, uz kāda pamata balstās šie ar dzīvespriecīgu krāsu triepieniem zīmētās nākotnes namu projekti. Deputātu kandidātu sarakstiem pievienotās uz 14. Saeimu startējošo politisko spēku programmas Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļa vietnē varbūt nav platākais logs tautas kalpu jaunos krēslus nolūkojušo ieceru apskatīšanai – četros tūkstošos rakstu zīmju tikai galvenie virzieni, bez detaļām, tomēr priekšstats veidojas. Pirmkārt jau par tiem avotiem, no kurienes politiķi plāno smelt zeltu tautas labklājības pils celtniecībai.
Lai gan dažās programmās sirdi tīksmi kņudina gandrīz visu nodokļu atcelšanas perspektīva un pensiju un pabalstu summu trīskāršošana, pat finansiāli neizglītotiem acīs krīt pretruna un rodas interese par dāsno politiķu izraudzītajiem valsts kases uzpildīšanas veidiem. Viens no galvenajiem ir plaukstoša ekonomika, kuras vadlīnijas prasītos detalizētāk izklāstīt arī saīsināto programmu galvgalī.
Bez šaubām, rūpi par tautsaimniecību velti gaidīt, piemēram, no “Stabilitātes”, kuras idejiskais tēvs Aleksejs Rosļikovs aizņemts ar Kremļa propagandista Solovjova atdarināšanu un represiju plānošanu okupācijas pieminekļu likvidētājiem, vai no “Tautas varas spēka” ar divdesmit sešiem bezdarbniekiem sarakstos un viszemāko izglītības līmeni deputātu kandidātiem. Dažu programmas, piemēram, “Katram un katrai”, veido solījumi, no kuriem izriet secinājums, ka sabiedrības aplaimošanai nepieciešamos dālderus var vienkārši sašķīt no ceļmalu kokiem.
Diezgan augstu pakāpušies “Progresīvie” realizēšot pārnozaru misijas (?!…) un indeksēšot neatmaksājamu parādu dzēšanu, lai uzņēmumi izietu no ēnu ekonomikas zonas. Nu, vispār jau paudums “blablabla” stilā, taču partija vismaz pamanījusi ēnu ekonomikas klātbūtni. To piesauc vēl viens politiskais spēks – Sandra Ģirģena izveidotā “Republika” plāno mazināt ēnu ekonomikas klātbūtni līdz 19 procentiem no IKP. Cits jautājums, vai tas ir reāli, ja šodien, pēc provizoriskiem aprēķiniem, ēnu ekonomika valstī veido 25–30 procentus, bet jāteic paldies par problēmas akcentēšanu.
Tā nešķiet uzmanības vērta ne koalīcijas partiju vadlīnijās, ne Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” gluži napoleoniskajos plānos nākamajos astoņos gados šeit izveidot “ziemeļu Dubaiju” un vienu no pasaules bagātākajām valstīm. Pat ar pušplēstu vārdu neviens politiskais spēks nepiemin valsts ārējo parādu, kas diemžēl nav tuvs radagabals un prasīsies dzēšams.
Bez šaubām, slidena tēma pirms vēlēšanām. Taču necik iedvesmojošāk neskan “viedā reindustrializācija” “Jaunās Vienotības” programmā, “augstas vērtības rūpnieciskā ražošana – prioritāri reģionos” “Attīstībai/Par” ekonomikas attīstības redzējumā un “Apvienotā saraksta” frāžainībā. Tiešām, par ko lai balso?
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
