Iesaki rakstu: 
SIA Sun Re.public pieprasa atsaukt rakstu un norādīt, ka tas neatbilst patiesībai. Tiek arī prasīts izņemt rakstu no portāla. Ziņas un faktus, kas atbilst patiesībai, izplatīt nav aizliegts, lai cik neērti vai nepatīkami tas kādam būtu. Šādas ziņas arī nerada neslavu un neaizskar reputāciju. Fakti ir tādi, kādi tie ir. Kāpēc SIA Sun Re.public pieprasījumā jāatsaucas, ka lietas saistībā ar tās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu Vidzemes priekšpilsētas tiesā tikušas izskatītas ārpus kārtas, ja rakstā nav teikts, ka Sun Re.public ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu tiesa izskatījusi ārpus kārtas ...?
Vai SIA Sun Re.public noliedz, ka:
- ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plāns tika pasludināts pēc tam, kad pircēji bija iesnieguši Sun Re.public pieprasījumus atdot iemaksāto avansu?
- Sun Re.public nokavēja pielīgto termiņu dzīvojamo māju nodošanai ekspluatācijā un neatdeva pircējiem iemaksāto avansu?
- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 2010.gada sākumā ir taisījis lēmumu, ar kuru atzinis, ka saistībā ar dzīvojamo māju projektu Sun Re.public iemaksātais avanss atmaksājams, vai ka šo lēmumu Administratīvā rajona tiesa Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumu ir atzinusi par tiesisku un pamatotu?
- paziņoja pircējiem par to, ka ir radušās maksātspējas grūtības, tikai pēc tam, kad ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process jau bija pasludināts un plāns apstiprināts?
- Maksātnespējas likumā (redakcijā, kas bija spēkā 2010.gadā) 46.1.pantā ir teikts, ka ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā piemēro šī likuma normas, savukārt likuma 38.pantā teikts, ka plāns ir nosūtāms visiem nenodrošinātajiem kreditoriem?
- 2010.gadā apstiprinātais plāns noteica, ka prasījumi tiek samazināti par 80% tikai tiem kreditoriem, galvenokārt fiziskām personām – dzīvokļu īpašumu pircējiem, kuru prasījumu izpildes termiņš bija iestājies vai iestāsies plāna izpildes laikā, taču tiem kreditoriem, kuru prasījumu izpildes termiņš iestāsies pēc plāna izpildes termiņa iestāšanās, plāns paredzēja atdod visu parādu?
- 2010.gada plānā lielākos kreditorus, kuru prasījumi netika samazināti vai tika samazināta tikai īstermiņa daļa, veido ārzonā reģistrēts uzņēmums Bonnet GRH Ltd (prasījums netika samazināts vispār), uzņēmums SIA Resort Investment, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur Sun Re.public un fiziska persona Jānis Avotiņš?
- Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumā, ar kuru atkārtoti apstiprināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības plāns, nav motivācijas, kāpēc tiesa uzskata, ka 80% samazinājums ir pamatots un saprātīgs dzīvokļu pircēju interešu ierobežojums?
- Senāta lēmumā, ar kuru sākotnējais plāns atzīts par likumam neatbilstošu un nodots atkārtotai izvērtēšanai, ietverts norādījums, ka (citāts), „ja ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa plānu nesaskaņojošo kreditoru tiesiskās intereses tiek būtiski aizskartas, samazinot pamatparāda summu par 80%, bet blakus prasījumus par 100% jeb pilnā apmērā, tad jābūt objektīvam un saprātīgam pamatojumam, ka pastāv samērīgums starp pielietotiem līdzekļiem un sasniedzamo mērķi (sk. Latvijas Republikas Satversmes 91.pantu)”?
Vai SIA Sun Re.public valdes locekle pati vēlētos sadarboties un pirkt īpašumu no pārdevēja, kurš pirkto lietu piegādā ar vairāku gadu nokavējumu, avansu neatdod tik ilgi, kamēr pasludina ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, un pat paziņojumā par plāna apstiprināšanu nevar saņemt drosmi, lai pateiktu, ka pircēja prasījums ir samazināts par 80%?
Vai SIA Sun Re.public var atbildēt uz šiem jautājumiem?
Foto no Jaunie projekti
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
