Iesaki rakstu: 
Portālā Pietiek nesen bija raksts, kur Otto Ozols aicina būvēt labklājības valsti, izvēloties nebalsot vēlēšanās par sevi diskriditējušiem politiķiem. 1 Es aicinu iet tālāk un pievienot papildu kritēriju, izvēloties politiķus, kuri ir ar atbilstošu profesionālo kapacitāti.
Izglītības un zinātnes ministrijā pēdējos gados ir populārs termins - kompetenču pieeja izglītībā. Tautai, kura ir darba devējs gan Saeimas deputātiem, gan valdības vīriem un ierēdņiem, arī sev būtu nepieciešams nodefinēt – nē, vēlēšanās es nebalsošu par skaistu frizūru, par mūzikas izpildījumu, ko topošais deputāta kandidāts ir visnotaļ labi atskaņojis orķestrī, par filozofu, rakstnieku vai dzejnieku pārdomām, labi sakomponētu skaņdarbu, skaistu frizūru un mežonīgi pievilcīgām acīm, labu aktiera spēlētu lomu izrādē, krāšņiem epitetiem, kas liriski bārstās no kandidātu mutes.
Nē, es turpmāk izvēlēšos apskatīt Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapu un ar saviem plusiņiem balsošu par labām izglītībām, par dzīves pieredzi, kura ir saistīta ar uzņēmumu un iestāžu “pacelšanu” un veiksmīgu vadīšanu vai labi padarītu darbu, ieviešot kādus projektus, piemēram, savā pašvaldībā, cerībā, ka tie, kas labi tika galā ar mazām lietām, labi tiks galā arī ar lielajām.
Realitātē gadu desmitiem augstākajos ešelonos mīt cilvēki, kuru karjeras kāpienus un kritienus noteicis nevis profesionālisms, piemērota izglītība vai darba pieredze līdzīgā sfērā zemākos amatos, bet lojalitāte partijai, gluderīgums jeb iztapība partijas spicei vai vienkārši fakts, ka cilvēks ir ievēlēts, tātad nepieciešams viņa balsi “pieradināt”, iekļaujot savējo lokā.
Ivars Kalviņš nesenajā intervijā minēja, ka zinātnē visu nosaka kadri - bez izciliem prātiem, personībām un viņu līdzgaitniekiem zinātnē nekas sasniegts netiek. 2 Tā ir arī politikā. Latvijai pietiks viduvējību un gadījuma cilvēku. Tautai vajag palikt prasīgākiem pēc kompetencēm, nevis dekoratīviem saukļiem reklāmās un skaisti nogrimētām sejām plakātos.
Singapūrā pat viens izcils politiķis Li Kuanju spēja savu valsti padarīt par ekonomisko tīģeri – tika attīstīta augsti izglītota darba spēka sistēma un piesaistīts ārvalstu finansējums, padarot to par vienu no Āzijas ražošanas un finanšu transakciju mezgliem. Vienlaikus, pateicoties stingrai kontrolei, lielā mērā tika izskausta noziedzība un korupcija. 3
Mūsu politiskie varoņi savukārt līdz šim ir nodarbojušies ar ekonomikas attīstību bremzējošām lietām – OIK ieviešana, kura aizbaida investorus, iespējams pat ASV sankciju meklēšana pret savas valsts tranzīta ostu, nespējot pacietīgi pagaidīt gadiņu, lai noslēdzas kāds tiesas process. Nepārtraukta spēlēšanās ar nodokļiem, kas Latviju nevis padara pievilcīgāku, bet gluži otrādi – ārvalstu investorus satrauc nepārtrauktā nenoteiktība, kas traucē kalt ilgtermiņa plānus. Papildus, iespējams, pat vairāk nekā vienu otru valdībā ārvalstniekus, kuri šeit tikai gulda naudu, nomāc arī problēmas, kas saistītas ar demogrāfijas jautājumiem. 4
Pat tagad, kad Eiropa ieslēgs naudas drukājamo mašīnu, mums, izrādās, jau gadu pēc covid-19 pandēmijas sākšanās joprojām nav sava plāna ekonomikas izaugsmes veicināšanai ar izvērtētām prioritātēm. 5
Kādam pat šķiet, ka naudas mums pašiem ir tik daudz, ka pat dāvinātu to nemaz nevajag. Roberts Zīle ceļ trauksmi, ka Latvija no ES Atveseļošanās fonda naudas lepni gatava ir paņemt tikai 70%, turklāt daļa no iegūstamās naudas – 2 miljardi ir kā neatmaksājams grants, tātad pilnīgi uzdāvāta nauda, otra daļa kā ļoti lēti kredītresursi ar AAA procentu likmes klasi.
Zīle pauž savu satraukumu: “Tāpat kā ar vakcinēšanu mēs esam pēdējās vietās, tā arī paliksim ekonomiskajā attīstībā, nākot ārā no šīs pandēmijas. Pagājušā gadā tādas valstis kā Vācija varēja iepumpēt savam biznesam milzu naudu, kas gāja caur valsti, jo viņi ļoti stipri atbalstīja savu biznesu, lai tas nezaudētu tirgus daļu gan globāli, gan ES vienotajā tirgū. Savukārt mēs neizmantojam mums pieejamos resursus savu biznesu, savu cilvēku attīstībā, sociālajā nodrošinātībā, lai viņi justos droši. Šis jau ir palaists garām. Ja mēs vēl neņemsim to, ko var paņemt, tad tas ir skumji. Tā ir zīme mazajiem, vidējiem uzņēmējiem un citiem, ka šai valstij nav vēlme būt konkurētspējīgai pēcpandēmijas situācijā.” 6
Kāds par naudu vēl domā cīnīties vasarā, kad tiks mēģināts Eiropas Komisijai paprasīt, lai tomēr piemet vēl naudiņas, ejot vēlreiz garu un sarežģītu birokrātisko procesu EK gaiteņos. Tas atgādina Pētera Skudras, Rīgas Dinamo trenera, pēcspēles komentāru, kur komanda spēles sākumā nonāca zaudētājos ar 3:0 un pēcāk ar labu sniegumu centās iegūt punktus, beigās tomēr zaudējot pretiniekiem ar 5:3. Treneris šo pieeju nosauca par mazohismu. 7 Tātad doma tāda – esam “tonusā” jau no sākuma, nevis mēģinām ķert kādas iespējas vēlāk.
Mēdz teikt, ka katra krīze ir arī iespēja. Ja visa Eiropa skatās, kā no krīzes iziet spēcīgākiem, kā nepazaudēt savu vietu starptautiskajā darba dalīšanā, tad Latvijas politisko dienas kārtībā ir pavisam citi apsvērumi. Valdībā valda maziska domāšana, kur stundām var apspriest sīkumus, par kuriem būtu jādomā pavisam citā, zemākā institucionālā līmenī. Valsts nākotnes vārdā būtu jāpievēršas pavisam citām lietām, mēģinot Eiropas instancēs iesniegt plānus par vairāk nekā 100% no pieejamā Eiropas finansējuma. Rūpīgi izsvērt valstiski attīstāmās prioritātes, kas valsts attīstībai iedos visvairāk. Klauvēt un uzstājīgi prasīt visu, ko vien ir iespējams iegūt, aktīvi aizstāvot un cīnoties par savām interesēm.
Tā vietā, lai intervijās lielītos, ka krīzes laikā atradis nodokļu nemaksātāju, kuram neiedeva pabalstu, būtu jādomā, kā iegūt naudu un stratēģiski labi ieguldīt, lai aizsteigtos pusei Eiropas priekšā, nevis vilktos no mugurpuses.
Un nekas jau šajā smagnējajā birokrātijas mehānismā nav mainījies. Atcerēsimies, ka arī iepriekšējos plānošanas periodos premjeram pat bija jāizsakās, ka «Latvija deg zilās ugunīs!», lai beidzot Eiropas naudas apguve virzītos uz priekšu. 8
Laikam ātri notiek tikai lietas, kur skarts finansējums, par kura izlietošanu nevienam nav jāatskaitās un konkursus finansējuma apguvei rīkot nevajag. 5
Atgriežoties pie raksta sākuma, nobeigumā paanalizēsim mūsu finanšu guru izglītību, kuri krīzes vadības menedžeri.
Finanšu ministrs:
Jānis Reirs, Latvijas Universitāte, 1991. gads, ekonomists (interesanti, kāda gan bija LU Ekonomikas fakultātes mācību programma tai laikā)
Atis Zakatistovs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Otavas Universitāte, 2001. gads, doktora grāds filozofijā 9 (jauki, ka mums ir filozofi, bet kāds tam visam sakars ar finansēm?)
Ints Dālderis, ministra padomnieks, 1996. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju 10 (aizstāvēja Finanšu ministrijas pozīciju Eiropas naudas (ne)paņemšanai LTV diskusijā ar Robertu Zīli, tātad mūziķis, kurš ne tikai zina nošu partitūras, bet, izrādās, ir dikti daudzpusīgs cilvēks, kuram ir pietiekami liels iespaids uz finanšu procesiem valstī).
Atcerēsimies arī cilvēku, kuri varonīgi darbojās iepriekšējas krīzes laikā, lai saprastu, vai kas ir mainījies.
Atis Slakteris, 1980. gadā pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju mehanizācijas specialitātē, finanšu ministrs 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts 11
1. Kāds ir Šveices labklājības valsts noslēpums? https://m.pietiek.com/raksti/kads_ir_sveices_labklajibas_valsts_noslepums
2. Cik tālu Bībele ir no zinātnes? Saruna ar Ivaru Kalviņu https://jauns.lv/raksts/sievietem/429067-cik-talu-bibele-ir-no-zinatnes-saruna-ar-ivaru-kalvinu
3. Miris Singapūras ekonomiskā brīnuma autors https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/miris-singapuras-ekonomiska-brinuma-autors.a122535/
4. Ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc nenoteiktība un nodokļu sistēma, tomēr plāno investēt arī turpmāk https://www.ficil.lv/2021/01/29/arvalstu-investorus-latvija-visvairak-satrauc-nenoteiktiba-un-nodoklu-sistema-tomer-plano-investet-ari-turpmak/
5. «Aizliegtais paņēmiens»: Kā tērēti 1,3 miljardi eiro Covid-19 krīzes pārvarēšanai
6. Roberts Zīle: Mēs esam vienīgie ES, kas iesnieguši tik pieticīgus plānus
7. Skudra: Rīgas 'Dinamo' šobrīd atgādina mazohistu grupu https://www.delfi.lv/sports/news/rigas_dinamo/news/skudra-rigas-dinamo-sobrid-atgadina-mazohistu-grupu.d?id=52864339
8. Emsis: politiķi un ierēdņi dzīvo ar attieksmi, ka gan jau Eiropā viss notiks bez mums https://nra.lv/latvija/116185-emsis-politiki-un-ieredni-dzivo-ar-attieksmi-ka-gan-jau-eiropa-viss-notiks-bez-mums.htm
9. 13. Saeimas vēlēšanas https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=czwsyQGC1pOrkXRcN2Cvng%3D%3D
10. Ints Dālderis https://lv.wikipedia.org/wiki/Ints_D%C4%81lderis
11. Atis Slakteris https://lv.wikipedia.org/wiki/Atis_Slakteris
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
