Iesaki rakstu: 
Pietiek saņēmis savdabīgu Dzintara Rasnača vadītās Tieslietu ministrijas "atbildi" uz diviem ministram uzdotiem jautājumiem - vai Tieslietu ministrijas iepirkums par komunikācijas stratēģijas izstrādi ir pārtraukts pēc ministra iniciatīvas vai rīkojuma un vai iepirkuma pārtraukšana ir saistīta ar ministra "līgavaiņa skapja" pārvadāšanas skandālu. Publicējam šo „atbildi” pilnībā:
„Tieslietu ministrija informē, ka komunikācijas stratēģijas iepirkums tiek veikts Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta “Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā” (Nr. 10.1.2.0/TP/008) ietvaros. Iepirkuma rezultātā plānots izstrādāt komunikācijas stratēģiju, kas būtu speciāli paredzēta tikai Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu atpazīstamības veicināšanai, projektu rezultātu atspoguļošanai un Eiropas Savienības fondu publicitātes nodrošināšanai.
Publicitātes par Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem nodrošināšana ir valsts pienākums saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un ar to saistītie izdevumi arī tiek apmaksāti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem: “Ir svarīgi par Savienības fondu sasniegumiem informēt plašu sabiedrību un veidot izpratni par kohēzijas politikas mērķiem. Iedzīvotājiem vajadzētu būt tiesībām zināt, kā tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Pienākums nodrošināt, lai plašai sabiedrībai tiktu sniegta attiecīgā informācija, būtu jāuzņemas gan vadošajām iestādēm, gan atbalsta saņēmējiem.”
Tieslietu ministrijas kā atbildīgās iestādes pārziņā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.‑2020. gada plānošanas periodā ir trīs specifisko atbalsta mērķu projekti: “Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai”, “Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” un “Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti”. Projekti paredz apjomīgu aktivitāšu īstenošanu, kas vērstas uz visas tieslietu sistēmas attīstību. Tieslietu ministrijai Eiropas Savienības fondu finansēto projektu ieviešanā nav līdzšinējās pieredzes, līdz ar to nav arī iestrādņu komunikācijas veidošanā. Lai plānotu un nodrošinātu komunikāciju ilgtermiņā (līdz fondu perioda noslēgumam 2022.gadā), turklāt vairākos specifisko atbalsta mērķu projektos, Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei ir būtiski izveidot iespējami izvērstu un kvalitatīvu komunikācijas stratēģijas risinājumu, izmantojamu turpmākajā komunikācijā par ES fondu jautājumiem.
Iepirkums pašlaik ir pārtraukts, jo nepieciešams veikt izmaiņas iepirkuma dokumentācijā. Izmaiņas saistītas ar darba uzdevuma pretendentiem precizēšanu un divu sākotnēji atsevišķi plānotu iepirkumu (“Komunikācijas stratēģijas izstrāde” un iepirkuma “Elektronisko baneru, infografiku, biļetena un bukletu vizuālā noformējuma sagatavošana”) apvienošanu. Minēto iepirkumu apvienošana nodrošinātu vienotu pieeju Tieslietu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības Sociālā fonda finansēto projektu komunikācijas aktivitāšu īstenošanā un publicitātes nodrošināšanā, tostarp vizuālā risinājuma izveidē.
Pašlaik notiek dokumentācijas precizēšana un pielāgošana Tieslietu ministrijas un konkrēto projektu vajadzībām. Tieslietu ministrija plāno šovasar komunikācijas stratēģijas iepirkumu izsludināt atkārtoti."
Attēls - no paša Rasnača ievietotās foto galerijas viņa Facebook profilā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
