Iesaki rakstu: 
Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam šo morāli. Turpmāk Gobzema kungu saukšu vienkārši par Aldi, jo viņš pats tā sevi pasniedz internetā.
Es jau biju aizmirsis par šo ideju, kad pēkšņi šodien Aldis savā Facebook lapā nolēma morāli nolasīt pirmais, tādējādi dodot man iespēju viņam atbildēt. Ko es ar viņa atļauju arī darīšu.
Savā publikācijā Aldis burtiski dažās rindkopās (es zinu, jā, es pats neticēju, ka to bija tik maz) runā par pietiekami svarīgām un noderīgām lietām - kristīgām vērtībām. Viņš mudina savus sekotājus nebūt savtīgiem, bezrūpīgiem un vienaldzīgiem. Joprojām ir daudz demagoģijas, kā tas parasti notiek ar Aldi, bet kopumā teksts bija par to, cik svarīgi ir turēt Kristu savā sirdī.
Neesmu personīgi pazīstams ar Aldi, bet, neskatoties uz to, pietiekami daudz informācijas par viņa personīgo dzīvi ir pieejama internetā absolūti ikvienam. Lai uzzinātu dažas pamata lietas par Aldi, jums nav jābūt viņa radiniekam. Balstoties uz šo labi zināmo informāciju par Alda personīgo dzīvi, es gribētu novilkt trīs paralēles starp viņa vārdiem par kristīgajām vērtībām un to, kā kristīgās vērtības atspoguļojas viņa rīcībā.
Pirms lasīt atbildes morāli Aldim, es vēlreiz gribu atkārtot, ka, kā vismaz man šķiet, Dievs apveltījis Aldi ar neticami milzīgu sirdi un neticama gaišuma prātu. Tam, esmu pārliecināts, piekritīs gandrīz visi, kas savulaik sazinājušies ar Aldi personīgi. Aldim piemīt unikāla harizma, kas spēj radīt cilvēkos simpārijas un viņu sirdīs iedvest ticību, cerību un mīlestību. Es personīgi pazīstu cilvēkus, kuri pēc tikšanās ar viņu patiešām sāka domāt par dzīves jēgu. Tikai žēl, ka savu pašu milzīgo sirdi Aldis bieži piepilda ar daudz miesīgākām jūtām un ar sava prāta spilgtumu apgaismo ceļus, kas ved uz pretējo pusi no tikšanās vietas ar apustuli Pēteri.
Tātad sāksim ar Alda profesiju. Jau jaunībā, saprotot, ka viņš ir apdāvināts jurists, Aldis uzreiz nolēma, ka negrasās dalīties ar savu “velti” bez maksas. Pēc maģistra grāda iegūšanas Aldis ar neticamu vieglumu varēja kļūt par tiesību zinātņu doktoru un atlikušo mūžu veltīt pedagoģiskajam darbam. Viņš varēja kļūt par izcilu profesoru, kurš visu savu dzīvi veltītu godīgu, pieklājīgu un profesionālu juristu apmācībai. Bet viņa maģistra diplomā tinte vēl nebija izžuvusi, kad Aldis aizskrēja izrakstīt pakalpojuma rēķinus privātajiem klientiem, joprojām atceroties, ka tieši Dievs viņu ir apveltījis ar ļoti iespaidīgām spējām. Ne gluži kristīga izturēšanās, godīgi sakot.
Protams, jūs jautāsiet - ko es darītu viņa vietā? Protams, ka to pašu. Es jums teikšu vairāk - es pat maģistru negaidītu, ja man būtu iespēja sākt pelnīt nopietnu piķi, esot bakalauram. Tikai fakts ir tāds, ka esmu kritis grēcinieks. Es drīkstu.
Otrais horizonts, uz kura Aldim bija daudz iespēju realizēt visas savas kristīgās ambīcijas, ir ģimene. Kā jūs zināt, patiesam kristietim ir jāziedo sevi, pirmkārt, lai izveidotu lielu un stipru ģimeni. Ģimene kristietībā tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem ticības Dievam pamatiem, un tiek uzskatīts, ka, jo spēcīgākas daudzbērnu ģimenes pasaulē, jo svētāks gars ir mūsu vidū.
Bet arī šeit Aldis zvaigznes no debesīm neķer. Aldim novembrī būs jau 42 gadi, tomēr viņam ir tikai divi bērniņi. Aldis, būdams īsts kristietis, mūsu valstī varētu audzināt daudzus bērnus, kas mums tagad ir tik ļoti nepieciešami. Turklāt viens no viņa, piemēram, sešiem bērniem, ļoti iespējams, varētu kļūt par lielisku militāru vīru vai ģeniālu ārstu, vai sliktākajā gadījumā par izcilu mūziķi. Bet divu bērnu gadījumā iespējas dzemdēt ģēniju tiek daudzkārt samazinātas. Nemaz nerunājot par to, ka ar diviem bērniem nepietiek pat, lai saglabātu sava valsts demogrāfijas stāvokli pozitīvā līmenī.
Lielas un spēcīgas ģimenes neesamība māca, ka Aldis nav gatavs upurēt pats savu komfortu smagajam, garlaicīgajam darbam, audzinot, piemēram, sešus bērnus. Kaut kāda atkal ne gluži kristīga izturēšanās. Kaut kā atkal savtīgi. Dārgas fotoiekārtas, lauku savrupmāja un ne tās lētākās automašīnas norāda, ka acīmredzami ne nauda attur viņu no bērna laišanas pasaulē ik pēc 3-4 gadiem.
Varbūt veselība traucē? Varbūt. Bet pat šeit patiess kristietis, turklāt apdāvināts ar lielu sirdi un skaidru prātu kā Aldim, būtu radis izeju no situācijas. Aldis savā dzīvē ir risinājis daudz lielākas problēmas. Būtu patiesa kristieša vēlme upurēt sevi ģimenes labā, būtu arī kupls bērnu pulciņš.
Pēdējā neizpratne ir par iemesliem, kuru dēļ Aldis neizmantoja visu savu profesionālo enerģiju, lai sniegtu juridisko palīdzību kristīgajai baznīcai. Mēs visi lieliski zinām, ka kristietība tagad piedzīvo ļoti grūtus laikus gan Latvijā, gan visā pasaulē. Runājot par baznīcas vajāšanām Latvijā, tas ironiski izvērtās par to, ka deputāts, kurš šeit, Latvijā, cenšas iznīcināt kristiešus, ir Alda bijušais čoms. Nu, tas, par kuru alkohola veikalu pārdevējas visa pilsētā stāsta patiesus stāstus, kas līdzīgi anekdošu sižetiem. Tiesa, kam, ja ne alkoholiķim un nelietim, nodarboties ar baznīcas iznīcināšanu. Viss ir loģiski.
Šādos naidīgos apstākļos spēcīgu, ietekmīgu juristu, kuri izprot kristīgo vērtību patieso nozīmi, palīdzība varētu ievērojami veicināt vienotības un labklājības saglabāšanu kristīgajā baznīcā.
Bet Aldis arī to nolēma nedarīt. Viņš nolēma pārtraukt juridisko darbību, iespējams, pastāvīgi un uzsākt darbību jomā, kurai nav nekā kopīga ar kristietību – politiku. Politika kristīgo vērtību īstenošanai visnepiemērotāko jomu sarakstā atrodas augstākajās pozīcijās. Pēdējo reizi, kad pārbaudīju, mūsu valstī politikā ar retiem izņēmumiem panākumus gūst tieši tie cilvēki, kuri ar savu darbību iznīcina kristietību, nevis stiprina to. Turklāt parasti, jo izsmalcinātāk politiķis prot pārkāpt kristīgos baušļus un jo vairāk baušļu viņš ir gatavs vienlaicīgi lauzt, jo straujāk attīstās viņa politiskā karjera. Kā Aldis realizēs kristīgās vērtības patiesam kristietim tik nepiemērotā vietā, man nav skaidrs.
Es vēlreiz izlasīju šo Alda ierakstu un vēlreiz pārliecinājos, ka Aldis ļoti labi spēj motivēt citus ar vārdiem. Bet, kā teikts Mateja evaņģēlijā: “Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi, vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
