Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība: 2015.gada 10.novembrī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu “Par iespēju ieviest aizliegumu sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu” (turpmāk - Ziņojums) un uzdeva Tieslietu ministrijai, kopā ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju, ievērojot informatīvā ziņojuma secinājumus, veikt vispusīgu izvērtējumu par aizlieguma sabiedriskās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu ieviešanas nepieciešamību un tieslietu ministram izvērtējuma rezultātā izstrādāto tiesību akta projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ņemot vērā Ziņojumā iekļauto Latvijas normatīvā regulējuma, citu valstu prakses (aizliegums ir ieviests Francijā un Beļģijā), kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izvērtējumu (lieta S.A.S pret Franciju), valstij ir tiesības noteikt ierobežojumu sabiedriskajās vietās nēsāt seju aizsedzošu apģērbu. Līdz ar to šāds ierobežojums var tikt paredzēts arī Latvijas normatīvajos aktos.

Tomēr šādam ierobežojumam ir jābūt pietiekami skaidri un saprotami noteiktam ar likumu, lai tas ļauj personai prognozēt likuma piemērošanas rezultātu un atbilstoši izvēlēties savu rīcību; jāatbilst specifiskajai valsts situācijai; jābūt vienīgajam līdzeklim, lai sasniegtu precīzi un šauri definētu leģitīmo mērķi; pirms šāda aizlieguma ieviešanas ir nepieciešama visaptveroša, detalizēta un vispusīga diskusija, kurā tiktu iesaistīts pēc iespējas plašāks ekspertu loks, jābūt izvērtētam no valsts drošības un sabiedriskās kārtības un drošības aspekta, ņemot vērā citu valstu pieredzi.

Mainoties ģeopolitiskajai situācijai un globalizācijas tendenču attīstībai, ir saprotams, ka mūsdienu pasaulē cilvēku pārvietošanās un apmešanās uz dzīvi citās valstīs, nevis viņu izcelsmes valstī, kļūst par ikdienu un cilvēki aktīvi izmanto iespējas pārcelties uz dzīvi no vienas valsts uz otro. Tāpat jāņem vērā tas aspekts, ka šobrīd Eiropas Savienībā ieceļo ļoti daudz bēgļu no Austrumu valstīm. Ņemot vērā demokrātiskās valsts uzbūvi un ekonomiskos faktorus, cilvēku migrācijas tendence nav novēršama un ir daļa no mūsdienu dzīves.

Tomēr arī šajos apstākļos būtu saglabājama harmoniska un vienota valsts sabiedrība, kā arī attiecīgajai valstij raksturīgas tradīcijas, kultūra un kopā sadzīvošana. Līdz ar to būtu nepieciešams Latvijā veidot tādu vidi, kas nodrošina cilvēku, kas iebrauc valstī, integrāciju Latvijas sabiedrībā, kā arī nodrošina savstarpēju netraucētu saziņu starp sabiedrības locekļiem. Būtu nepieciešams radīt tādu normatīvo regulējumu, kas nodrošina saliedētas, vienotas un harmoniskas sabiedrības veidošanu, tādējādi nodrošinot sabiedrības labklājības nemateriālos aspektus, kā arī cilvēku tiesību nodrošināšanu dzīvot kopā atvērtā sabiedrībā.

Ja personas, ienākot Latvijas sabiedrībā, savu piekopto tradīciju vai slēpto nolūku dēļ veidos atsevišķas subkultūras, noslēgsies no pārējās sabiedrības, citiem sabiedrības locekļiem, kuri ilglaicīgi dzīvo valsts teritorijā, attiecīgo tradīciju vai nolūku dēļ, būs grūti veidot saziņu ar šo sabiedrības daļu. Līdz ar to Latvijā iebraukušie cilvēki nevarēs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības daļu, integrēties sabiedrībā, kā rezultātā tiks veidota sašķelta un nodalīta sabiedrība, veicinot kultūras un nacionālos konfliktus, kā arī tiks mainīta Latvijas iedzīvotāju saziņa publiskā vidē. Tādējādi likumprojekta mērķis ir nodrošināt vienotas, saliedētas un harmoniskas sabiedrības eksistenci, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

Katrai valstij vēsturiski attīstoties izveidojas sava kultūrvide, paražas un sabiedrībā pieņemtas uzvedības normas publiskajā telpā. Latvijā ir izteikta kristietības ietekme, kas neparedz sejas aizsegšanu, kā arī tautas folklorā, ticējumos un dzīvesziņās netiek piekopta sejas aizsegšana pilnībā personas ikdienas dzīvē. Jau no seniem laikiem sabiedrības komunikācija publiskajā telpā balstās gan uz iespēju identificēt personu pēc tās izskata, atklājot seju, gan arī uztvert personas sakāmo, uzvedību, ne tikai verbāli, bet arī neverbāli. Savstarpēji komunicējot, cilvēki uztver cilvēka sejas vaibstus, mīmiku, žestus. Aizsedzot seju, daļa no saziņā saņemamas informācijas zūd, no kā var pasliktināties komunikācija starp sabiedrības locekļiem.

Persona, kurai seja pilnībā aizsegta ar apģērbu, var tikt uztverta kā tāda, kurai ir ko slēpt, t.i., var tikt uztverta kā apdraudējums, jo tā slēpj savu identitāti no sabiedrības. Minētais var izraisīt konfliktsituācijas sabiedrībā, veicināt diskrimināciju pret personām, kuras nēsā seju aizsedzošo apģērbu, kā arī radīt spriedzi indivīdu kopējā sadzīvē publiskajā telpā. Lai nodrošinātu Latvijas kultūrvidei atbilstošas uzvedības normas, kā arī ievērotu specifisko nacionālo kontekstu attiecībā uz sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām, likumprojektā tiek paredzēts ierobežojums attiecībā uz seju aizsedzošu apģērbu nēsāšanu publiskās vietās.

Likumprojekts paredz noteikt ierobežojumu nēsāt seju aizsedzošo apģērbu publiskajās vietās. Šāds ierobežojums attiecas uz jebkura veida seju aizsedzošu apģērbu, piemēram, maskas, balaklavas, ķiveres, lakati un kapuces, kas aizsedz seju, kā arī sieviešu seju aizsedzošs apģērbs (burka vai niqab).

Likumprojekts paredz ieviest ierobežojumu attiecībā uz seju aizsedzošu apģērbu nēsāšanu sabiedriskās vietās, izņemot reliģisko organizāciju dievnamus, lūgšanu telpas, telpas, kurās tiek veikta reliģiskā darbība, kā arī slēgtus privātus pasākumus, kas notiek publiskajā vietā (piemērām, attiecīgu telpu īre privātajam pasākumam). Tāpat ierobežojums neatteicās uz privātpersonai piederošo nekustāmo īpašumu, kur īpašnieks nosaka nekustāmā īpašuma izmantošanas noteikumus un kārtību.

Tā kā spēkā esošais normatīvais regulējums jau šobrīd nosaka objektīvus apstākļus, proti, drošības, veselības un citus apstākļus, kuriem pastāvot, personai ir obligāti jānēsā seju aizsedzošu apģērbu, likumprojektā ir paredzēti attiecīgi izņēmumi, kad ierobežojums nēsāt seju aizsedzošo apģērbu netiek piemērots. Piemēram, personai, kas brauc ar motociklu obligāti jābūt ķiverei (tomēr, ja persona apmeklē valsts iestādi vai banku, tad ķiverē būtu jānoņem), tāpat noteiktu profesiju pārstāvjiem, pildot amata pienākumus, arī jānēsā seju aizsedzošs apģērbs (piemērām, ārsti, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki u.tml.).

Tā ierobežojums nebūtu attiecināms uz obligātām prasībām, kuras ir noteiktās normatīvajos aktos, gadījumiem, kad seju aizsedzošu apģērbu nēsā sporta vai mākslas pasākumu laikā, veselības apstākļu vai laika apstākļu dēļ, kā arī valsts svētku un nacionālo kultūrvēsturisko pasākumu laikā. Ierobežojums nebūtu attiecināms arī uz masku ballēm, noteiktiem svētkiem raksturīgo apģērbu nēsāšanu (līgavas tērps laulības ceremonijā).

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties: lai informētu sabiedrību par likumprojektu un dotu iespēju izteikt par to viedokļus, likumprojekts saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 13.punktu ievietots Tieslietu ministrijas mājaslapā. Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli par likumprojektā iekļauto regulējumu, kā arī priekšlikumus likumprojekta uzlabošanai.

Pieteikšanās līdzdalībai: 1 mēnesi pēc likumprojekta ievietošanas Tieslietu ministrijas mājaslapā, rakstiski sniedzot viedokli Tieslietu ministrijai par likumprojektu tā izstrādes stadijā uz e-pasta adresi [email protected].

Likumprojekts „Seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas ierobežojuma likums”

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt vienotas un harmoniskas sabiedrības pastāvēšanu, atvērtu savstarpējo sabiedrības locekļu saziņu un kopā dzīvošanu.

2. pants. Ierobežojums nēsāt seju aizsedzošo apģērbu

(1) Publiskā vietā ir aizliegts nēsāt seju aizsedzošo apģērbu, izņemot šā likuma 3. pantā noteiktos gadījumus.

(2) Par publisku vietu šā likuma izpratnē ir uzskatāma jebkura vieta, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs, algots darbinieks vai cita persona, kuras atrašanās attiecīgajā vietā ir saistīta ar darba pienākumu izpildi. Par publisku vietu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi dievnami, lūgšanu telpas, kā arī telpas, kurās tiek veikta reliģiskā darbība.

3. pants. Izņēmumi

Sejas aizsegšana publiskās vietās ir atļauta gadījumos, kad sejas aizsegšana nepieciešama:

1) normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei;

2) profesionālo pienākumu izpildei;

3) sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem;

4) mākslas pasākumu dalībniekiem;

5) valsts svētku un nacionālo kultūras pasākumu dalībniekiem;

6) laika apstākļu dēļ;

7) veselības apstākļu dēļ.

4. pants. Administratīvā atbildība

Par šā likuma 2. pantā noteiktā ierobežojuma neievērošanu attiecīgā persona saucama pie administratīvās atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...