Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Jūsu piedāvātais pamatojums - vai nav par plānu un sķidru, lai mētātos ar apgalvojumiem un izdarītu vispārinājumus? Tas, ka balstāties uz cilvēku, kura domas nav iespējams noskaidrot - arī raisa pārdomas.

Atbildēt

Kāds bija pamatojums, kādēļ atgriežot zemi un ēkas netika atdots namīpasnieku krājsabiedrībās noguldītais remontiem paredzētais uzkrājums? Kas sobrīd saimnieko krājsabiedrību telpās un kur atrodas noguldījumi, kam bija zelta segums?

Atbildēt

Jaunā likumprojekta izstādāsana varētu būt labs iemesls, lai izgaismotu aplamības un iespējamos interesu lobijus, kas saistīti ar denacionalizācijas procesu. Varētu pacelt vienosanās un likuma punktus uz kuru pamata namīpasnieki jau 1/4 gs. ir nostādīti sociālās spriedzes noņēmēju lomā, padarot par saistosiem un obligātiem neesosas valsts, nosodīta režīma īres līgumus. Kurā vēl pasaules valstī īres mājā dzīvo iemītnieki ar kuriem īpasnieks nav slēdzis līgumu?

Atbildēt

»

Gundars Valdmanis
savā grāmatā "Starp dzirnakmeņiem" diezgan sīki ir aprakstījs denacionalizācijas un privatizācijas procesus. https://tencinusarunas.wordpress.com/2010/04/03/starp%C2%A0-dzirnakmeniem-%EF%BB%BF-gundars-valdmanis-bruninieka-cina-pret-jauno-slepeno-paktu/
Te pat Pietiek bija raksts par Brīvības ielas 74 nama ar 45 dzīvokļiem denacionalizāciju, kur no izziņām skaidri redzams, ka 1937.gadā šī ēka piederēja Rīgas pašvaldībai. Tas pats ar Antonijas ielu 7.

Atbildēt

Lai nebūtu tuksa demagoģija un meli, lūdzu, faktus galdā! Uz kāda dokumentāla pamata izsakāt konkrēto apgalvojumu?

Atbildēt

»

Lielākā daļa denacionalizēto namu pirms kara bija ieķīlāti, bet tas netraucēja tos atdot bijušajiem īpašniekiem, neprasot kredīta atmaksu. Tāpat liela daļa tika atdota pamatojoties uz viltotiem dokumentiem. Par ko vajadzētu mīlēt šādus īpašniekus?

Atbildēt

»

Autoru attieksme skaidri izteikta raksta sākumā - vai neizlasījāt? Piespiest likumprojekta autorus skaidroties - vai tam, Jūsuprāt nav nekādas jēgas? Apsveicama ir konstruktīva kritika, kas gaidama arī no Jums.

Atbildēt

Jūsu agresīvais komentārs (ne par tēmu) vēlreiz apliecina to kā visus 27 g. tiek veidota un uzturēta gan likumdosanā, gan sabiedrības apziņā negatīva, diskriminējosa attieksme pret denacionalizēto namu īpasniekiem ar mērķi panākt, lai vecie īpasnieki par sviestmaizi atsakās no īpasuma. Attiecībā uz pārpircējiem - jums taisnība - vairs nav problēmu ne īpasuma atbrīvosanā no īrniekiem, ne banku kreditēsanā.

Atbildēt

»

Tev kāds ar varu spieda iegādāties apgrūtinātu īpašumu? Gan jau gribēji pa lēto tikt pie nekustamā īpašumu, cerot, ka varēsi īrniekus brutāli izmest uz ielas. Nesanāca, tagad izlobēsi likumu, kas ļauj izlikt īrniekus bez tiesas. Jācer, ka deputāti neatbalstīs tavu alkatību.

Atbildēt

Sameklē atsķirības:
1.a) īrnieks un b) apaksīrnieks;
2.a) iegādāties un b) ģimenes īpasums;
3.a) īres līgums, kas slēgts starp mājas īpasnieku un īrnieku un b) pad. laika žera līgums, t.sk. arī iemītnieki bez līguma ar kriminālu u.c. antisociālu pagātni un tagadni.

Atbildēt

»

Ja esi iegādājies īpašumu, kurā uz īres līguma pamata mitinās īrnieks, tad tev šis īres līgums ir saistošs. Ja negribēji to ievērot, tad nevajadzēja iegādāties izīrētu īpašumu.

Atbildēt

Ir jābeidz veco īrnieku (pad. laika līgumi) gadiem piekoptais slēptais apaksīres bizness, saimniekam -20, pasam -100-200 EUR, tas ne tikai kropļo īres tirgu, padara bezjēdzīgu privātīpasumu, bet ir novedis veco apbūvi līdz patreizējai traģiskajai situācijai, kavē attīstību. Daudzi pad. laika īrnieki sajā laikā paspējusi pasi uzcelt mājas, iegādājusies dzīvokļus vai pārcēlusies uz dzīvi ārzemēs, bet dzīvokļus ar apaksīri turpina pieturēt.

Atbildēt

»

100% Piekritu

Atbildēt

Likumdevēja (??? varbūt banku un namīpašnieku interesēs, tautu nevienuvarnesi neinteresē) ) interesēs ir radīt vienotu īres tiesisko attiecību regulējumu, kas būtu atbilstošs mūsdienu sociāli ekonomiskajai situācijai un samērotu abu pušu intereses (pat 0, 0 % īrniekam nav ierādītas nekādas tiesības, tikai pilna patvaļa Latvijas terora mērcē).
[Papildus tam vēlos (Tiesībsargs) norādīt jau iepriekš tiesībsarga teikto, ka denacionalizēto namu īrnieku problēmas risinājums ir politiska izšķiršanās, bet jāņem vērā arī Satversmes tiesas norādītais, ka, analizējot jautājumus, kas saistīti ar vienu īpašuma reformas sastāvdaļu - zemes reformu, secināms, ka "Latvijas valsts nav atbildīga par cilvēktiesību pārkāpumiem, arī par īpašuma nacionalizāciju, ko pusgadsimtu ilgajā laika posmā bija izdarījusi okupācijas vara. (PILNĪGA APLAMĪBA jaukt divas dažādas lietas - Latvijas organizēto noziedzību pret tautu ar okupāciju) Latvijas Republikai nav iespēju un nav arī pienākuma pilnīgi atlīdzināt visus zaudējumus, kas personām nodarīti okupācijas varas darbību rezultātā" (Vieniem ļava privatizēt dzīvokļi, otriem - trīs pirkstu kombinācija par ieguldījumu daudzu gadu garumā, kad dzīvoklis vairs nepienākas) Vienlaikus Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka, "atjaunojot neatkarīgās Latvijas tiesību sistēmu, likumdevējam, ievērojot tiesiskas valsts principus, bija pienākums (te nu Tiesīsargs spiest atzīt, ka tā tas nav, ka "nav pienākums") veikt pasākumus, lai iespēju robežās izlīdzinātu arī iepriekšējā režīma nodarītos zaudējumus un atjaunotu taisnīgumu. Tomēr likumdevējam, izvēloties zemes reformas līdzekļus, bija jāpanāk iespējami taisnīgs līdzsvars (Tiesībsargam to nesaprast!?) starp dažādu sabiedrības locekļu pretrunīgajām interesēm" (Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta spriedums lietā Nr. 2002-12-01, secinājumu daļas 1. punkts).
No minētā izriet, ka denacionalizēto namu īrnieku problēma valsts līmenī tika risināta (melo Tiesībsargs, jo1991.gada 30. oktobrī Augstākā Padome pieņēma arī lēmumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību”, ar kuru Latvijas Republikas Ministru Padomei (valdībai) uzdeva līdz 1991. gada 1.decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām» denacionalizēto māju īrniekiem, lai māju īpašniekiem būtu brīva izvēle atbrīvoties no bijušajiem īrniekiem un risināt jautājumu par mājas izmantošanu, jaunu īres līgumu slēgšanai atbilstoši tirgus cenām, bet iepriekšējiem īrniekiem dot brīvu izvēli – iegādāties dzīvokli īpašumā, vai pēc vienošanās, slēgt jaunu īres līgumu un īrēt to pašu dzīvokli (Valstī risinājums bija paredzēts līdzīgi kā Lietuvā, bet pat pirkstu nepakustināja tā izpildei)), diskutējams ir jautājums, par to, cik tas bija efektīvi, tomēr kopumā jāatzīst, ka denacionalizēto namu īrnieki nevar paļauties uz pastāvīgu valsts aizsardzību mājokļa jautājumā. Valstij persona ir jāaizsargā pret tās mājokļa iznīcināšanu vai patvaļīgu izraidīšanu no mājokļa. Taču tiesības uz mājokli neuzliek valstij par pienākumu piešķirt par valsts līdzekļiem katram indivīdam mājokli pēc viņa pieprasījuma un vēlmēm. Indivīdam arī pašam ir jārūpējas par mājokļa sagādāšanu, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu vai iegādājoties dzīvojamo telpu īpašumā.
Lūk, Tiesībsarg, cik tu gudrsa, lai nabagi, kuriem pensija un alga strādājošiem ir zem iztikas minimuma, sagādā sev mājokli un pērk ekstra automašīnas?

Atbildēt

Minētajam likumprojektam ir divi iemesli - nodrošināt varnācīgu attieksmi no banku biznesa atsavinot par svietmaizi parādnieku dzīvojamās telpas, mājas un pārdodot tās par daudzkārt augstāku cenu un lai pakļautu vardarbīgā ceļā likvidēt denacionalizētajiem īrniekiem viņu ar Satversmes tiesas spriedumu garantētās tiesības uz spēkā esošā likuma 8. un 13.pantu un varētu pieprasīt maksāt par īpašnieka mājas tirgus vērtības atjaunošanu, jo redziet, nabagiem īpašniewkiem neesot naudas par ko remontēt mājas. ĪRnieks samaksās un viņu varēs padzīt, jo būs spiesti parakstī ar likumu noteiktu terminētu līgumu. Pie tam, ja nepatiks īrniekiem maksāt par mājas kapitālo remeontu, ko noteiks īpašnieks likumā noteiktā kārtībā - vienpersonisku summu, ar tāmi, varēs padzīt īrnieku bezierunu kārtībā. Terora likumprojekts.

Atbildēt

Šadiem rakstiem nav nedz jēgas, ne satura. Ko Raitis Kalniņš un Svetlana Sokolova aizstāv - nelikumības vai tukšu muldēšanu?
Viņi gaida atbildes no iestādēm, bet kāda ir viņu pašu nostādne, slēpj.
Pārmet citiem par atrakstīšanos, bet paši neko nepasaka, atrakstās, paldies.

Kāds šeit sakars KNABam, ja nav norādses uz korupcijas riskiem?

Atbildēt

Man gan izskatās ka kāds te nodarbojas ar vētrainas darbības imitāciju un matu skaldīšana !
Īrēšanai taču vajadzētu notikt "bez maldības un spaidiem" un tāpēc puses taču pašas varētu bez "valdības un saeimas" iejaukšanas noskaidrot ko tās saprot ar jēdzieniem ģimenes locekļi u.c.

Atbildēt

.. tās pēckara mājas taču ir uzceltas ar kalpošanas laiku maxsimāli līdz 50 gadiem un tādas ir jājauc nost!!!
.. nevajag pieņemt nekādu likumprojektu par pēckara dzīvojamām ēkām, ja pēc 50 gadu kalpošas tās ir "nulles" vērtībā un ja ēka ir 100 % nolietojusies, tad nekāda kadastra un nekustamā īpašuma nodokļa vērtība nevar būt. Arī dalītais īpašums pazudīs, ja nolietai ēkai ir "O" vērtība!!!
..Nav ēkas, nav problēmu!! Maskavā jau vērienīgi jauc nost pēckara mājas!

Atbildēt

...ja pieņems tādu likuma normu, ka dzīvojamās ēkas īpašnieks būs tiesīgs ģimenes izlikt uz ielas par īres vai komunālo nemaksāšanu, tad Ekonomikas ministrijai likumprojektā ir jāparedz to, kurš nesīs civiltiesisko atbildību par ģimenes atstāšanu bez mitekļa jeb Ašeradenam un Ušakovam ir jāuzceļ koncentrācijas nometnes, kur izmitināt bez mājokļa atstātos!!!! Ja jau bēgļiem ceļ "pilis" ar žogu, tad jau vietējiem iedzīvotājiem arī taču var uzcelt konclāģeri!!!

Atbildēt