Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Esmu iesniedzis Eiropas Cilvēktiesību tiesai sūdzību, kurā informēju Tiesu, ka Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs publiski vairākkārt ir apgalvojis, ka es esmu vainojams likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” pārkāpšanā. T.i., amatpersona, kas apveltīta ar valsts varu, bez tiesas sprieduma atzina mani par vainīgu.
Es informēju Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ka VARAM ministrs E.Sprūdžs ir rupji pārkāpis Konvencijas 6.panta 2.daļā garantēto nevainīguma prezumpciju.
Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta 2.daļa nosaka: „Ikviens, kurš tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pieradīta saskaņā ar likumu.”
Vienlaikus informēju Eiropas Cilvēktiesību tiesu arī par to, ka VARAM ministrs ir izdarījis klaju rupju spiedienu uz Rīgas Apgabaltiesas krimināllietu tiesu kolēģiju, kas var kļūt neobjektīva, līdz ar to ir pārkāptas manas Konvencijas 6.panta 1.daļā garantētas tiesības uz lietas taisnīgu iztiesāšanu objektīvā tiesā.
Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 6.panta 1.daļa nosaka: „Ikvienam ir tiesības, nosakot savu civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītas apsūdzības pamatotību krimināllietā, uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā ar likumu izveidotā tiesā.”
ECT ir bijuši vairāki precedenti ar pozitīvu spriedumu līdzīgu sūdzību iesniedzējiem: 10.02.1995. spriedums lietā „Allenet de Ribemont pret Franciju”, 26.03.2002. spriedums lietā „Butkevičus pret Lietuvu”, 28.11.2002. spriedums lietā „Lavents pret Latviju” u.c.
„Publiski un nerezervēti amatpersonu paziņojumi (..) var tikt atzīti par vainas deklarēšanu, kas no vienas puses liek sabiedrībai noticēt paziņojumos paustajam un no otras puses var radīt tiesai priekšstatu par lietas pamatā esošajiem faktiem. Minētā dēļ ir pārkāpta nevainīguma prezumpcija.” (ECT 10.02.1995. spriedums lietā „Allenet de Ribemont pret Franciju”.)
„Nevainīguma prezumpcija ir pārkāpta, ja attiecīgais lēmums vai oficiālais paziņojums var radīt priekšstatu par to, ka persona ir vainīga, kaut arī tās vaina nav konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Jebkas, kas rada iespaidu, ka tiesa vai amatpersona uzskata personu par vainīgu, pārkāpj nevainīguma prezumpciju. Nepastāvot spēkā esošam notiesājošam spriedumam, fundamentāla atšķirība ir starp paziņojumiem par to, ka persona tiek turēta aizdomās, no skaidriem paziņojumiem par to, ka persona ir izdarījusi attiecīgo pārkāpumu. Būtiska nozīme ir to formulējumu izvēlei, ko valsts pārstāvji lieto savos paziņojumos saistībā ar personām, attiecībā uz kurām nav spēkā esoša notiesājoša sprieduma.” (ECT 24.04.2008. spriedums lietā „Ismoilovs pret Krieviju”.)
„Prokurora paziņojumi par lietā konstatētajiem faktiem, kas ir izdarīti bez jebkādām atrunām vai kvalifikācijas, var tikt saprasti kā paziņojums par to, ka persona ir izdarījusi noziegumu. Šāds kompetentas un autoritatīvas personas paziņojums var likt sabiedrībai noticēt apsūdzētā vainai, pirms tā ir konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to ir pārkāpta nevainīguma prezumpcija.” (ECT 04.10.2010. spriedums lietā „Fatullajevs pret Azerbaidžānu.)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
