Par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs22.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā gan presē, gan TV ar apskaužamu regularitāti parādās sižeti par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem lauksaimniekiem. Šāds sižets tika demonstrēts arī 12. augusta TV raidījumā Panorāma. Šajā sižetā, kuru veidoja žurnāliste Maija Migla, tika pausti nepatiesi apgalvojumi par Latvijas medību likumdošanu, kā arī vienpusēji un tendenciozi atspoguļots divu mednieku formējumu konflikts, kā rezultātā meža cūkas nodarījušas postījumus lauksaimniecības kultūrām.
Sižeta ievadā žurnāliste apgalvo, ka Latvijas likumdošana neparedz mednieku atbildību par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. Tas neatbilst patiesībai, jo Medību likuma 29. panta 2. daļa paredz: „Par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs medību tiesību lietotājs, ja līgumā par medību tiesību nodošanu nav paredzēts citādi.”
Medību likuma 19. panta 1. daļa nosaka minimālās platības, kurās ir atļautas limitēto medījamo dzīvnieku medības medību iecirknī. Meža cūku medībām šī platība ir noteikta ne mazāk kā 1000 ha meža zemes. Diemžēl šobrīd Latvijā ir parādījusies tendence, ka tiek veidoti daudzi jauni, nelieli medību iecirkņi.
Ja mednieki veido medību iecirkni, kura platība ir mazāka par likumā noteikto, skaidri apzinoties, ka meža cūku medības šajā platībā būs aizliegtas, viņiem arī jāuzņemas pilna atbildība par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem.
Konkrētajā sižetā minētajā gadījumā par dzīvnieku postījumiem ir atbildīgs mednieku klubs Dzērve, kurš par minētajām platībām ir noslēdzis medību nomas līgumu un kura biedrs ir arī dzīvnieku postījumu skartās platības īpašnieks. Turklāt normatīvie akti paredz arī zemes īpašnieka pienākumu veikt preventīvos pasākumos, lai nepieļautu postījumus.
12.08.2012. TV raidījuma Panorāma sižetā netika objektīvi atspoguļots Latvijas Mednieku savienības Grobiņas nodaļas vadītāja M. Bites teiktais, jo no viņa sniegtās informācijas par konfliktsituācijas rašanos tika atstāta vienīgi no konteksta izrauta frāze par to, ka atbildība ir jāuzņemas Valsts meža dienestam, kas nosaka pārāk mazu meža cūku nomedīšanas limitu.
Latvijas Mednieku savienība (LMS) uzskata, ka šādas neobjektīvas un tendenciozas informācijas iemesls ir tuvākajā laikā paredzētie grozījumi Medību likumā. Uzskatām, ka šādā veidā apzināti tiek veidots sabiedrības viedoklis par to, ka medījamo dzīvnieku skaits Latvijā ir pārāk liels, kā arī par to, ka mednieki nepietiekami medī, līdz ar to ir jādod tiesības zemes īpašniekiem pašiem likvidēt savvaļas dzīvniekus, kas nodara vai var nodarīt postījumus lauksaimniecībai.
LMS kategoriski iebilst pret šādiem grozījumiem Medību likumā, kas pieļautu faktiski nekontrolētu savvaļas dzīvnieku iznīcināšanu. Uzskatām, ka radušās konfliktsituācijas par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem var atrisināt esošās likumdošanas ietvaros, bet grozījumus Medību likumā, pamatojot tos ar dzīvnieku postījumiem, virza personas, kuras ir nemierā ar pastāvošo medību saimniecības organizācijas kārtību.
Arī minētais Panorāmas sižets kārtējo reizi skaidri nodemonstrēja, ka lietas būtība slēpjas nevis dzīvnieku nodarītajos postījumos, bet gan atsevišķu personu vēlmē iegūt neierobežotas tiesības medīt.
Latvijas Mednieku savienība aicina žurnālistus objektīvi un vispusīgi atspoguļot jautājumus par medījamo dzīvnieku postījumiem, noskaidrojot patiesos konflikta cēloņus, nevis vainojot esošo likumdošanu. LMS ir gatava sadarboties šādu materiālu veidošanā un sniegt objektīvu informāciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
