Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kompetences un atbilstības amatam izvērtēšanu
Latvijas Žurnālistu asociācija25.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) lūdz neatliekami iekļaut 13.Saeimas darba kārtībā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu darba vērtēšanu.
LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku, un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.
NEPLP ir zaudējis mediju organizāciju un to darbinieku uzticību. Par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas.
1. Latvijas Radio 2017.gadā ir izteicis neuzticību NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam saistībā ar sasteigtiem Sabiedriskā pasūtījuma un radio kanālu formātu grozījumiem. Žurnālisti pārmeta I.Āboliņam redakcijas autonomijas pārkāpšanu un radio Ziņu dienesta reputācijas graušanu. Izteiktā neuzticība nav atsaukta.
2. NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi.
3. 2019.gada sākumā, rīkojot LTV valdes locekļu atlases konkursu, NEPLP pārkāpa labas pārvaldības principus un nonāca konfliktā ar lielāko sabiedrisko mediju - Latvijas Televīziju. Rezultātā izvēlētie valdes locekļi no amatiem atteicās un darbu LTV neuzsāka. Patlaban LTV strādā viens valdes loceklis, un nav zināms kad situācija tiks labota.
4. NEPLP ir uzsācis administratīvās lietas pret LTV un TV3 Ziņu dienestu, izmantojot normu, kas ļauj sodīt mediju par nepietiekamu precizitāti. LTV gadījumā tā ir ziņa par I.Āboliņa tuva drauga Ogres mēra Egila Helmaņa rīcību priekšvēlēšanu laikā, TV3 gadījumā tā ir ziņa par pašas NEPLP darba vērtējumu, ko sniedza Valsts kontrole. Abos gadījumos NEPLP izmantoja piešķirtās tiesības mediju vides uzraudzīšanā savā un savu draugu labā. Pēc mediju izrādītās intereses NEPLP lietu pret TV3 Ziņām apturēja, pamatojot ar laika trūkumu.
5. Nākuši klajā fakti par NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes saistību ar 2006.gadā izmeklētu krimināllietu par kukuļdošanu Jūrmalā. D. Ķezbere bija Jūrmalas domes deputāte un aizdomās turētā lietā Nr. 16870002807. Lieta ir izbeigta daļēji pierādījumu trūkuma dēļ, bet daļēji arī bez reabilitējoša pamata - noilguma dēļ. Tas ir pretrunā ar likuma prasību pēc nevainojamas reputācijas NEPLP loceklim.
6. Ir izveidojusies krīzes situācija Latvijas Radio. Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, jo tā nerisina sen identificētas problēmas uzņēmumā. NEPLP nav iesaistījies konflikta risināšanā, nav devis nevienu noderīgu ieteikumu, kas ļautu situāciju sakārtot.
7. NEPLP loceklis I.Āboliņš 2019.gada 24.jūlijā pieprasījis paskaidrojumus no Latvijas Radio valdes par Ziņu dienesta darbinieka Edgara Kupča pausto viedokli Latvijas Televīzijas ziņām. Ar šo I.Āboliņš rāda, ka nesaprot vārda brīvības un redakcijas autonomijas nozīmi.
8. NEPLP neatzīst un neuzklausa tai adresēto kritiku, tai skaitā Valsts kontroles revīzijā atklātos trūkumus. Valsts kontrole norāda, ka NEPLP nav izstrādājusi darbības stratēģiju, nav noskaidrojusi sabiedrības vajadzības, kas jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā, nav izveidoti sabiedriskā pasūtījuma novērtējuma kritēriji. Tie ir tiešie NEPLP uzdevumi.
Latvijas mediju situācija šobrīd ir lielu izmaiņu priekšā. Straujais tehnoloģiskais izrāviens ir sagrāvis līdz šim darbojošos mediju ekonomikas modeli. Tas tāpat ir atvēris brīvu ienākšanu ārvalstu informatīvajai plūsmai, ļāvis darboties Latvijas tirgū ārvalstu mediju gigantu reklāmas daļām. Ir nepieciešama daudz straujāka, saprātīgāka un uz mediju vides sakārtošanu vērsta rīcība, nekā to spēj pašreizējais NEPLP.
Acīmredzot šo cilvēku kompetences nav pietiekamas, lai dotu jēdzīgu pienesumu mediju laukā.
Latvijas Žurnālistu asociācija aicina Saeimas deputātus atbrīvot no amatiem NEPLP locekļus D.Ķezberi, I. Āboliņu, P.Grīvu un I.A. Druvieti. Aicinām izraudzīt jaunus NEPLP locekļus, kas spēj strādāt mūsdienīgi un profesionāli.
Vienlaikus aicinām Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
