Iesaki rakstu: 
2010. gada 11. maijā es, Ilmārs Poikāns, tiku aizturēts saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datu noplūdi, dēvētu arī par Neo lietu. Ir pagājis pusotrs gads, un pienācis laiks pastāstīt par jaunumiem šajā lietā.
Neo lietā viss notiek pēc plāna – izmeklēšana turpinās, kriminālprocess nav izbeigts, un es vēl joprojām esmu aizdomās turētais. Ir cietusi neveiksmi sākotnējā ideja par izvirzīto pantu piemērošanu, taču ir rasts jauns risinājums, kā turpināt procesu. Citu ziņu, ka šī kriminālprocesa ietvaros bez manis būtu vēl kāds aizdomās turētais, man pašlaik nav. Varētu pieņemt, ka policija nav atradusi nevienu citu, kura rīcība vai bezdarbība būtu nospēlējusi ievērības cienīgu lomu VID datu noplūdē.
Jāuzteic operativitāte, ar kādu tiek veiktas datorekspertīzes policijā. Pagāja tikai aptuveni gads, kad visi datori, izņemot manis norādīto, ko policija uzskata par “nozieguma ieroci”, ir atdoti. Tagad domāju, cik labi, ka man mājās nebija spainis ar atmiņas kartēm, - tiktu vēl vainots pakalpojumatteices (DoS) uzbrukumā policijas datorekspertīžu centram.:)
Tātad šī gada vasarā saņēmu divas ziņas par izmeklēšanas gaitu, gluži kā kādā jokā – vienu labu, otru sliktu. Labā ziņa – noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ kriminālprocess tika izbeigts pēc viena panta. Sliktā ziņa – izbeigtā panta vietā pievienoti divi jauni.
Kopsavilkums par Krimināllikuma pantiem, kurus man centās vai cenšas “pielaikot”:
● Izbeigts 244. pants 2. daļa. Par tādas ierīces (arī datorprogrammas) neatļautu izgatavošanu, pielāgošanu izmantošanai, realizēšanu, izplatīšanu vai glabāšanu, kura paredzēta automatizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanai nolūkā izdarīt noziedzīgu nodarījumu, ja darbības izraisījušas smagas sekas. Sods – līdz 10 gadiem vai līdz 200 minimālajām mēnešalgām.
● Pievienots 241. pants 3. daļa. Par patvaļīgu (bez attiecīgas atļaujas vai izmantojot citai personai piešķirtas tiesības) piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai vai tās daļai, ja tas saistīts ar datu apstrādes sistēmas aizsardzības līdzekļu pārvarēšanu un ja ar to radīts būtisks kaitējums, un ja darbības vērstas pret valsts informācijas sistēmām. Sods – līdz 8 gadiem vai līdz 180 minimālajām mēnešalgām.
● Pievienots 200. pants 2. daļa. Par ekonomisko, zinātniski tehnisko vai citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, par šādu ziņu neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā, kā arī par finanšu instrumentu tirgus iekšējās informācijas neatļautu izpaušanu. Sods – līdz 5 gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai līdz 100 minimālajām mēnešalgām.
● Atstāts 145. pants 1. daļa. Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums. Sods – līdz 2 gadiem vai arests, vai piespiedu darbs, vai līdz 100 minimālajām mēnešalgām.
Liels bija mans pārsteigums un prieks, ka policijas iedotajā dokumentā atradu atbildi uz jautājumu, vai Neo darbībai bija kāda nozīme un ietekme. Vai tad neizklausās iespaidīgi, ja izmeklētāja (domājams, ka ne bez prokurores piekrišanas) uzskata, ka I. Poikāna darbību rezultātā tika radīts ievērojams apdraudējums valsts iekārtas, sabiedrības drošības un kārtības interesēm un apdraudēta normālas tirgus konkurences pastāvēšana utt. Tātad tomēr Neo aktivitātēm ir bijis rezultāts – gan mainīta likumdošana, gan apdraudēta sistēma.:)
Ak, vai! Es taču laikam nedrīkstēju nevienam stāstīt pat to, par ko mani tur aizdomās. Šovasar policija man centās “aizbāzt muti”. It kā viss likumīgi – saskaņā ar Kriminālprocesa 396. panta 1. daļu man noteikts aizliegums izpaust jebkādas ziņas un publiskot procesuālos dokumentus, ko esmu ieguvis Neo pirmstiesas kriminālprocesa ietvaros. Taču izmeklētāja un prokurore pārāk plaši interpretē, kas ir neizpaužama informācija, un pie tās pieskaita arī pantu, pēc kuriem tieku turēts aizdomās, publiskošanu.
Tātad man par “mutes palaišanu” šajā rakstā saskaņā ar Krimināllikuma 304. pantu piedraudēja ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 1 gadam vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām. Es, bez šaubām, saprotu, ka ir ziņas, kuru izpaušana pirms tiesas var traucēt izmeklēšanai, bet nevajag aizskart manas tiesības tik nekaunīgi. Tad jau redzēsim, vai kāds spēs atzīt patvaļīgu likuma interpretēšanu. Pretējā gadījumā man nāksies aizstāvēt savas tiesības un taisnību vēl vienā bezjēdzīgā, pret mani vērstā lietā par to, ko esmu pateicis šajā rakstā.
Paliek jautājums – kas notiks Neo lietā tālāk? Parasti sistēma šādus izgājienus bez smagām sekām neatstāj – citiem par biedinājumu un, lai radītu sev labvēlīgu, taču sabiedrības interesēm bīstamu tiesu precedentu. Ja pastāv šāds uzstādījums mani sodīt par katru cenu, tad Neo lietu neļaus izbeigt, un tā tiks virzīta turpmākajās instancēs – uz prokuratūru un tiesu. Mani pat nepārsteigtu, ja tiktu nopludināti policijas rīcībā esošiem VID datiem identiski dati, ja nu gadījumā visi citi iesēdināšanas paņēmieni cietīs neveiksmi.
Interesants ir jautājums, vai tiks meklēti formālie iemesli, lai Neo lieta tiktu skatīta slēgtā tiesas sēdē iespējami tālāk no sabiedrības acīm un ausīm. Vai arī tas nav jautājums?:)
P.S. Tā nu ir sanācis, ka no savas personīgās pieredzes un sarunām ar citiem cilvēkiem es varu padalīties arī ar novērojumiem un secinājumiem par tiesībsargājošām iestādēm. Par to drīzumā nākamajā rakstā.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
