Par nereģistrētiem desmit delegātu mandātiem, kas izšķīra Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu iznākumu

2024.gada 5.martā saņēmu Satversmes sapulces (SS) priekšsēdētājas Z. Rubenes un Satversmes sapulces Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja A. Sarnoviča parakstītu atbildi (5.3.2024. Nr.2-9/7), (turpmāk – Atbilde).

Ar šo iesniegumu aicinu tās iestādes, kurām ir tiesības, pienākumi un pilnvarojums veikt tiesiskuma uzraudzību pār LU notiekošo, proti, Izglītības un zinātnes ministriju un Izglītības kvalitātes valsts dienestu, atrisināt un izšķirt juridisku strīdu par manā sūdzībā minētajiem jautājumiem.

Papildus sniedzu šādu informāciju par LU Atbildē minēto.

Mandātu piešķiršana un izdale

1.1. LU Atbildē raksta, ka tās rīcībā nav tādu pierādījumu, kas apliecinātu, ka Satversmes sapulces reģistratori nebūtu pārliecinājušies par Satversmes sapulces dalībnieku identitāti, vai uz Satversmes sapulces sēdi Satversmes sapulces dalībnieka vietā būtu ieradusies kāda cita persona. Līdz ar to šāds apgalvojums ir nepamatots.

Aicinu uzraugošās iestādes pieprasīt no LU atbildīgajām personām video ierakstus no LU Raiņa bulvāra 19 ēkas novērošanas kamerām un pārliecināties par manā Sūdzībā minēto. Absolūti lielākajai daļai Satversmes sapulces delegātu netika pārbaudīta personas identitāte, izsniedzot mandātus. Tāpat vajadzības gadījumā varam sniegt mutvārdu liecības no SS delegātiem un apmeklētājiem.

1.2. LU Atbildē raksta, ka mandātu apliecinošo balsošanas zīmju izsniegšana nav Mandātu komisijas pienākums, bet gan Vēlēšanu komisijas kompetencē. Šāds viedoklis tiek pamatots, iespējams, apzināti nepilnīgi citējot LU Satversmes sapulces, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanu nolikuma 24. punktu (turpmāk – Vēlēšanu nolikums).¹ 

Pirmkārt, norma runā par Vēlēšanu komisijas veicamiem darbiem pirms pirmās Satversmes sapulces sēdes norises. Otrkārt, LU Atbildē nesniedz skaidrojumu, kādas personas un kā uzdevumā nodrošināja mandātu izdali delegātiem. Treškārt, vēršu arī uzmanību, ka minētajā nolikumā nav aprakstīta kārtība, kādā Satversmes sapulce balso par rektora amata kandidātiem. Ceturtkārt, nepieciešams skaidri pārliecināties, vai Vēlēšanu komisijas lēmums piešķirt mandātus bez personas identitātes pārbaudes ir pieņemts Vēlēšanu nolikuma 5.punktā piešķirtā pilnvarojuma sakarā.

Šis punkts paredz, ka Vēlēšanu komisija izlemj arī šajā nolikumā neregulētus ar vēlēšanu norisi saistītus jautājumus un ir tiesīga iesniegt rektoram un Satversmes sapulces priekšsēdētājam nepieciešamus lēmumu projektus.

Lai pārliecinātos par vēlēšanu norises tiesiskumu, lūdzu pārraugošās iestādes pieprasīt LU iesniegt visus uz Vēlēšanu nolikuma 5.punkta balstītos Vēlēšanu komisijas pieņemtos lēmumus.

Balsstiesīgo skaita un kvoruma skaidra konstatēšana - 178 mandāti

2.1. Atbildes 3.p. LU divas reizes norāda uz LU normatīvo aktu regulējuma trūkumu kā juridisku argumentu.

24. Pirms pirmās Satversmes sapulces sēdes Vēlēšanu komisija pārbauda, vai Satversmes sapulces dalībnieki mandātus ieguvuši atbilstoši normatīvajiem aktiem, organizē mandātu apliecinošo balsošanas zīmju un citu Satversmes sapulces sēdes materiālu izsniegšanu ievēlētajiem Satversmes sapulces dalībniekiem un Satversmes sapulces sēdes sākumā ziņo Satversmes sapulcei par sēdei reģistrētajiem dalībniekiem. Pēc Vēlēšanu komisijas ziņojuma Satversmes sapulce lemj par Satversmes sapulces dalībnieku mandātu apstiprināšanu.

Pirmkārt, LU raksta: “Vēršam Sūdzības iesniedzēja uzmanību, ka LU normatīvie akti neparedz, ka uz sēdi ieradušos Satversmes sapulces dalībnieku skaitu (kvorumu) konstatē tikai 1 reizi un ka tas nedrīkst mainīties sēdes laikā.” Tālāk gan, meklējot pamatojumu papildu mandātu izdalei, LU atsaucas uz Satversmes sapulces nolikuma 19.un 27.pantu, par kuriem rakstīšu vēlāk.

Otrkārt, LU raksta: “Par pilnīgi nepamatotu ir uzskatāma studējošā sūdzībā ietvertā norāde, ka Satversmes sapulces dalībnieku reģistrācija (sēdei) sēdes laikā ir prettiesiska, jo šāds apgalvojums nav balstīts uz nevienu normatīvo aktu. LU normatīvie akti neparedz reģistrācijas ierobežojumu, līdz ar to nav skaidra studējošā prasība pārbaudīt 10 sēdes laikā reģistrētos dalībniekus.” Šai sakarā LU vairs nemin nevienu normatīvo pamatojumu, tikai piebilst, ka šādai pārbaudei nav tiesiska pamata, jo reģistrācija nebija aizliegta sēdes laikā.”

Attiecībā uz normatīvā regulējuma trūkumu kā argumentu vēlos uzsvērt, ka LU kā publisko tiesību personai jāievēro likums un savas darbības jābalsta skaidri noteiktās tiesību normās. Rīcības argumenti, ka normatīvais akts neparedz vai neaizliedz, pat manā kā ne-jurista ieskatā ir acīmredzami kļūdaini. Satversmes 90. pants noteic: "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības." Šī Satversmes norma iekļaujas tiesību virsvadības principā, atbilstoši kuram personu tiesības un pienākumus var noteikt tikai vispārsaistošas tiesību normas. Vēl jo vairāk šis būtiskais princips, ka “publiskajās tiesībās aizliegts viss, kas nav atļauts” ir attiecināms uz LU kā publisko tiesību personu.

2.2. Par Satversmes sapulces nolikuma 19.un 27.pantu kā šķietamu pamatojumu papildus mandātu piešķiršanai jāsaka, ka katram no šīm normām ir savs mērķis, kas LU Atbildē apzināti sapludināts kopējā regulējumā, lai radītu iespaidu par regulējuma pietiekamību.

2.3. Pirmkārt, ir divi dažādi procesi – reģistrācija un balsošana

– SS delegātiem izsniegto mandātu skaita un atbilstības pārbaude, kā arī nepieciešamā lemttiesīguma noteikšana pirms balsošanas procedūru uzsākšanas, ko noregulē ar Mandātu komisijas ziņojumu (19.punkts).

– SS rīcību gadījumos, kad pēc balsošanas konstatē, ka SS delegātu skaits nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumus (27.punkts).

2.4. Otrkārt, LU Atbildē nevienā vietā nav minēts, kur tieši LU normatīvajos aktos ir aprakstīta un noteikta kārtībā, ka Vēlēšanu komisija ir tiesīga turpināt delegātu reģistrāciju visas SS sēdes norises laikā, izsniedz delegātiem balsošanai nepieciešamos mandātus. Būtu jāparedz arī skaidra kārtībā, kādā SS vadītājs noskaidro lēmumu pieņemšanai nepieciešamo delegātu skaitu – vai nu ar kvoruma pārbaudi klātienē vai nu ar Mandātu komisijas ziņojumu pirms balsošanas uzsākšanas. Mandātu skaita konstatēšana ir būtiska lieta, jo dažādiem SS lēmumiem ir vajadzīgs atšķirīgs lēmumu pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits. Tāds ir arī gadījums, kad SS delegāti balso par rektoru, proti, nepieciešams ir absolūtais nevis vienkāršais SS delegātu vairākums. Ir acīmredzami, ka delegātu skaita noteikšana SS sākumā ir tieši saistīta ar delegātu skaitu lēmumu pieņemšanai nevis ar vajadzību tehniski sagatavot 200 balsošanas biļetenus.

Apzināts vai neapzināts regulējuma trūkums, aizbildinoties ar to, ka LU normatīvie akti kaut ko neparedz, ir radījis situāciju, kad papildus 10 izsniegtie mandāti, iespējams, ir ietekmējuši pirmās kārtas rektora vēlēšanu iznākumu.

2.5. Treškārt, sniegšu ieskatu vairākos tiesu spriedumos, kuros analizēts tiesiskuma princips un likuma atrunas princips.

2.5.1. Tā, piemēram, Augstākās tiesas sprieduma² kopsavilkuma 1. un 3. tēzē ir teikts: “Atbilstoši tiesiskuma principam iestādes rīcībai ir jāatbilst tiesību normām. Tomēr šajā sakarā jāatceras, ka tiesību normas ir gan rakstītās tiesību normas, gan nerakstītās tiesību normas (tiesību principi). Tas, ka iestādes rīcības pamats nav tiešā tekstā noteikts rakstītajās tiesību normās, nenozīmē, ka tātad iestāde var atturēties no attiecīgajā situācijā nepieciešamas un adekvātas rīcības. No tiesiskuma principa un likuma atrunas principa izrietošā prasība – rīkoties saskaņā ar tiesību normām – nenozīmē, ka līdz ar to pieļaujama tikai tāda iestādes rīcība, kas tiešā tekstā atrunāta konkrētā rakstītajā tiesību normā. Tāpēc nereti konkrētās situācijas noregulējums meklējams, aplūkojot konkrēto tiesību institūtu pēc jēgas un konkrēto jautājumu regulējošās tiesību normas savstarpējā kopsakarā.

No iepriekš minētā sprieduma tēzēm izriet, ka nepieciešama un adekvāta SS rīcība būtu bijusi: konstatēt mandātus vienu reizi ar Mandātu komisija ziņojuma apstiprināšanu un konstatēt mandātus pirms katra balsojuma. Diemžēl tā vietā LU Atbildē bez jebkāda rakstīta pamatojuma (acīmredzot atsaucoties uz nerakstītām paražu normām) pausts viedoklis, ka par nepieciešamu un adekvātu rīcību var uzskatīt turpināt dalīt mandātus (to skaits kopumā ir ierobežots) un tos nekonstatēt pirms balsojumiem, bet informēt tikai pēc balsojuma par faktu, ka mandātu skaits ir mainījies. Šī paša tiesas sprieduma 12.p. ir sacīts, ka tiesiska procesa norise ir visas sabiedrības interese. Rūpīgi ievērojot procedūru un tiesību normās izvirzītās prasības, ir iespējams nodrošināt, ka process kā tāds ir vērsts uz kvalitatīva un droša rezultāta sasniegšanu. Manas sūdzības sakarā runa ir par LU rektora vēlēšanām, kas ir pietiekami nozīmīgs process, lai tam sagatavotos un to vadītu pavirši.

2.5.2. Arī Satversmes tiesa savā spriedumā, analizējot Satversmes 90.panta tvērumu, atzīst: “Satversmes 90. pantā citstarp ietverti tiesību normu kvalitātes kritēriji, atbilstoši kuriem ikvienai tiesību normai jābūt pieejamai, kā arī pietiekami skaidrai un paredzamai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01 16. punktu un 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punktu). Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka tiesību normas skaidrība un paredzamība ir vērtējama, pamatojoties uz šīs normas interpretāciju. Proti, tiesību norma ir atzīstama par neskaidru tad, ja ar interpretācijas metožu palīdzību nav iespējams noskaidrot tās patieso jēgu (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 15.2. punktu). Tikai tāds priekšraksts, kas citstarp atbilst visiem tiesību normas kvalitātes kritērijiem, var tikt atzīts par vispārsaistošu tiesību normu, proti, būt apveltīts ar juridisko spēku.”³

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 26.aprīļa SPRIEDUMS Lieta Nr. A420139316, SKA-262/2019, ECLI:LV:AT:2019:0426.A420139316.2.S, aplūkots 6.3.2024. tiešsaistē https://www.at.gov.lv/downloadlawfile/5831

Satversmes tiesas spriedums “Par Krimināllikuma 237.1 panta otrās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 1. decembrim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam un 92. panta otrajam teikumam un Ministru kabineta 2007. gada 25. septembra noteikumu

2.6. LU sniegtajā Atbildē nav nedz skaidrots balsošanas institūta mērķis un jēga, nedz arī veikta šī institūta interpretācija. Manā ieskatā ir jāvērtē visas šī tiesību institūta interpretācijas metodes. Īpaši svarīga būtu vēsturiskā interpretācijas metode, proti, jau iepriekšējās LU rektora vēlēšanās 2019.g. bija neskaidrības ar

norisi un rektora vēlēšanu apšaubīšanu. Jāsaprot, vai ir ticis grozīts Vēlēšanu nolikums, paredzot skaidrāku kārtību, kādā veidā izsniedzami mandāti, kādā veidā konstatējams balsstiesīgais vairākums un kādā veidā pirms balsojuma būtu jānotiek balsstiesīgo delegātu pārbaude.

LU sniegtajā atbildē ir daudz neskaidrību. Pirmkārt, kurš atbild par izsniegto mandātu skaita informācijas paziņošanu delegātiem un kad tas darāms – Vēlēšanu komisija, Mandātu komisija vai cita SS komisija vai amatpersona? Otrkārt, vai Mandātu komisijas ziņojums attiecas tikai uz sēdes lemttiesīgumu un vai iespējama patvaļīga tāda SS darba kārtības noteikšana un grozīšana, kurā iespējama nekontrolēta mandātu izsniegšana tieši pirms balsojumu norises, neinformējot delegātus kopumā? Treškārt, ja Vēlēšanu nolikumā nav prasības pēc atkārtotas Mandātu komisijas ziņojums pirms balsojuma, vai uz balsojumu attiecas sēdes lemttiesīgumam konstatētais mandātu skaits? Ceturtkārt, vai SS delegātiem ir jābūt informētiem par reģistrēto mandātu skaitu pirms balsojuma? Secīgi, piektkārt, vai iepriekš nepaziņotu un no jauna izsniegtu mandātu balsotāju pielaišana vēlēšanās un skaita paziņošana pēc balsojuma ir tiesiska?

Visi manis iepriekš minētie jautājumi prasa rūpīgu iedziļināšanos un atbildes, tāpēc milzīga steiga, sniedzot atbildi vienas dienas laikā, neliecina par labu pārvaldību. Vērtējums par balsošanas institūta būtību un mērķi LU atbildē nav sniegts. Tā vietā notiek aizbildināšanās ar surogāt-regulējumu un paražu normām. Tiesiskā valstī tas nav pieļaujams un augstskolā, kurā izglīto topošos juristus – vēl ne tik.

Balsošanas procedūras organizēšana

Manas sūdzības 4.un 5.p. mērķis bija aprakstīt situāciju, kas rodas, kad nav skaidri noteikta vēlēšanu kārtība un kad tradīcijas un paražu tiesības prevalē par likuma varu un tiesību normām. Varu tikai piebilst, ka laika reglamenta neievērošanai ir būtiska ietekme uz balsošanas procesu un rezultātu, ņemot vērā to, ka nav nekādas garantijas, ka pasludinātās pauzes laikā visi delegāti atrodas LU Lielajā aulā un dzird SS vadītājas sacīto, cik tieši laika plānots balsošanai un balsu saskaitīšanai.

Delegātu mandātu aprites iespējamie pārkāpumi (sūdzības 6.p)

LU Atbildē nav sniegta nekāda atbilde vai skaidrojums par video ierakstā redzamo personu un to, kāpēc pie šīs personas atrodas mandāti. Nav izslēgts, ka SS Nr. 645 "Noteikumi par Nacionālo stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstu" pielikuma 10A905 sadaļas "e" apakšpunkta redakcijā, kas bija spēkā no 2009. gada 28. novembra līdz 2014. gada janvārim, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”; aplūkots 3.2024.tiešsaistē https://likumi.lv/ta/id/305152-par-kriminallikuma-237-1-panta-otras-dalas-redakcija-kas-bija-speka-no-2013-gada-1-aprila-lidz-2015-gada-1-decembrim-atbilstibu... sēdes norises laikā ir vēl sastopamas personas, pie kurām bez pamata atrodas mandāti un balsošanas zīmes.

Balsu skaitīšanas process

LU atbildes 4.p. ir sniegta informācija, ka balsu skaitīšanas process bija redzams un caurspīdīgs visiem Satversmes sapulces sēdes klātesošajiem, tas tika filmēts un translēts Satversmes sapulces sēdē.⁴

Attiecībā uz filmēto balsu skaitīšanas procesu jāsaka, ka tas tikai apliecina iespējamas balsu skaitīšanas īpatnības. Tādēļ lūdzu noskaidrot šādus faktus, pieprasot paskaidrojumus:

5.1. Balsošanas zīmes (gan neizsniegtās, gan nederīgās, gan tās, kur balsots pret abiem kandidātiem) tiek aiznestas un novietotas uz balsu skaitīšanas telpā esošā galda un printera, tās tiek vairākkārtīgi pārcilātas; daļa atstātas uz printera (atrodas ārpus kadra) un arī pēc papildus balsošanas zīmju pievienošanas kaudzītei zīmes atkārtoti tiek pārcilātas.

5.2. Laikā, kad Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs J. Saulītis strādā ar datoru - nav iespējams redzēt uz printera novietotos biļetenus, pastāv iespēja, ka var tikt izdrukāti papildus biļeteni. Neviens no Balsu skaitīšanas komisijas locekļiem pēc šo balsošanas zīmju nodošanas komisijas vadītājam J. Saulītim šīs 12 neizsniegtās, 12 pret abiem un 4 nederīgās balsošanas zīmes vairs nepārskaita. Ar vairākām kustībām šīs atsevišķi novietotās balsošanas zīmes tiek ievietotas pie derīgajiem biļeteniem, un neviens no Balsu skaitīšanas komisijas kopējo balsošanas zīmju skaitu vairs nepārskaita.

5.3. Balsošanas zīmes tiek skaitītas pa kaudzītēm, nevis visas reizē. Līdz ar to nevar izslēgt cilvēcisko faktoru un kļūdas, summējot kopējo balsošanas zīmju skaitu. Video redzams, ka kopējo balsošanas zīmju skaitu datorā ievadīja Balsu skaitīšanas komisijas vadītājs J. Saulītis. Diemžēl neviens no Balsu skaitīšanas komisijas locekļiem nepārliecinājās par ievadītās informācijas pareizību un atbilstību saskaitītajām balsošanas zīmēm.

Apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas norādes neesamība

Balsu skaitīšanas procesa ieraksts pieejams šeit - https://www.youtube.com/watch?v=Fnf0kSUU8Yk

Tā kā LU Atbildē nav sniegta norāde, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, lūdzu, izskaidrot man, vai LU Atbilde uzskatāma par administratīvā akta LU iestādē galīgo noformējumu. Šāds skaidrojums nepieciešams savu tiesību un interešu iespējamai aizstāvībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu Izglītības un zinātnes ministriju un Izglītības kvalitātes valsts dienestu:

6.1. Veikt pārbaudi par LU SS 1.marta sēdes mandātu izsniegšanas atbilstību, pārliecināties par mandātu izsniegšanas protokoliem, tai skaitā pārliecināties, vai mandāti konkrētai personai izsniegti pret konkrētās personas parakstu;

6.2. Veikt pārbaudi un sniegt skaidrojumu par kvoruma pārbaudes procesa neesamību pirms balsošanas procedūras uzsākšanas, kā arī par mandātu skaita pieaugumu no 178 līdz 188 starplaikā no sēdes sākuma līdz pirmajai balsošanas kārtai, proti, kā iespējama situācija, kad pēc Mandātu komisijas ziņojuma akceptēšanas un delegātu skaita konstatēšanas, tiek dalīti papildu mandāti;

6.3. Veikt pārbaudi par pirmās balsošanas kārtas vēlēšanu zīmju atbilstību balsošanas noteikumiem, īpaši par 4 nederīgajām vēlēšanu zīmēm, kā arī uzklausīt studentu pārstāvju liecības par balsu skaitīšanas norisi un īpatnībām; 6.4. Veikt pārbaudi par otrās balsošanas kārtas vēlēšanu zīmju atbilstību balsošanas noteikumiem, kā arī uzklausīt studentu pārstāvju liecības par balsu skaitīšanas norisi un īpatnībām.

6.5. Veikt pārbaudi par LU Atbildē sniegtās tiesību normu interpretāciju un sniegt man uz tiesību normām pamatotu atbildi.

6.6. Konstatējot rektora vēlēšanu procesa pārkāpumus, uzdot LU organizēt atkārtotas rektora vēlēšanas, kas atbilst pašas LU izdotajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem, nevis brīvai un patvaļīgai šo normatīvo aktu interpretācijai.

Attēlā – pašlaik par ievēlēt LU rektoru uzskatītais Gundars Bērziņš

Novērtē šo rakstu: