Par nodevību par prezidentu jeb Putina netīro darbu darītājs Kadirovs
Kasīklis09.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievijas Federācijas Čečenijas Republikas prezidents Ramzans Kadirovs vairākkārtīgi ir izcēlies ar skaļiem paziņojumiem un ik pa laikam nebaidās arī darboties pretī Maskavas uzstādījumiem, kaut arī pats sevi vārdos apliecina par kaislīgu Putina režīma piekritēju. Piekritīsiet, pretrunīga personība. Iepazīstoties ar interneta dzīlēs pieejamo informāciju, nevis rodas kāda skaidrība, bet tieši pretēji – vēl vairāk palielinās pretrunas.
Cenšoties iepazīties ar Kadirova biogrāfiju, pārskatīju visus pieejamos resursus. Visos resursos valdīja vienots princips – ļoti maz un ļoti daudz. Bet visu pēc kārtas.
Lielāka ticamība, parasti tā vajadzētu būt, ir oficiālajiem avotiem. Tad nu veru vaļā Čečenijas valdības mājaslapu1 un lasu:
Kadirovs Ramzans Ahmatovičs dzimis 1976.gada 5.oktobrī. Ieguvis divas augstākās izglītības. Vienu 2004.gadā, Mahačkalas Finanšu un tiesību institūtā ieguvis jurista kvalifikāciju, bet 2006.gadā, pabeidzot to pašu Mahačkalas Finanšu un tiesību institūtu programmā – finanses un kredīti. 2006.gadā piešķirts ekonomisko zinātņu kandidāta nosaukums.
Atkāpe:
Izskatās jau labi, kamēr neieskatās skaitļos. Abas iegūtās izglītības nav viena otru turpinošas, bet gan atsevišķas. Tādējādi katrā no tām nepieciešams iziet pilnu apmācības ciklu. Apmeklējot šī institūta mājaslapu, redzams, ka ekonomika klātienē, lai iegūtu bakalaura pakāpi, jāmācās četri gadi, tiesību zinātnes – tikpat.2 Tādējādi ar tik mazu laiku intervālu, visticamākais, godīgā ceļā attiecīgu izglītību nav iespējams iegūt. Arī aktuāls jautājums par iegūto jurista diplomu. Vismaz pats tā ieguvējs nespēj atcerēties pat sava darba tēmu.3 Vēl arī interesants jautājums, kā, strādājot mācību laikā, tik nozīmīgos amatos, viņš spējis apmeklēt mācības.
Labi, nav ko piesieties pie izglītības. Ne viņš pirmais, ne pēdējais, kuram augstākās izglītības iegūšanas process dziļā miglā tīts.
Skatīsim, kā ar darba pieredzi.
Pirmais darba pieredzes posms datēts ar 1994.gada maiju, kad sācis darboties kā Čečenijas Republikas muftija apsardzes priekšnieka vietnieks. Izklausās itin nekaitīgs amats, bet vai tā ir?
Atkāpei
1994.gadā Kadirovam bija 18 gadi. Visnotaļ augsts lidojums tikko pilngadību sasniegušam jaunietim. Tiesa, ir vēl arī cita “pieredze”. Proti, no 1994. gada decembra līdz 1996. gada augustam bija pirmais Čečenijas karš ar Krieviju, kura laikā Kadirovs karoja PRET Krievijas bruņotajiem spēkiem. Par šo laiku viņš pats ir teicis: Pirmās kampaņas laikā es ar ieročiem rokās biju kopā ar savu tautu. Maziņš tad biju, stulbs, taču vienmēr bija kopā ar savu tēvu, par šo savas dzīves periodu Kadirovs pastāstīja intervijā TASS 2016. gadā.4 Tiesa, citos avotos parādās informācija, ka Kadirovs pirmo krievu nogalinājis 16 gadu vecumā.5 Tiesa, vēlāk, citā intervijā TASS viņš šādu faktu noliedza, bet uz žurnālista tieši uzdoto jautājumu, vai viņš ir nogalinājis Krievijas militārpersonas, – nav atbildējis.6
Viss iepriekš sameklētais ierindojās kategorijās – ļoti maz. Kadirova gaitu apraksti vai pat mājieni, ko viņš ir darījis laikā, kad karojis pret Krieviju – tādu faktiski nav. Ir interneta vietnes, kuras meklētājā parāda, ka tur varētu būt kāda attiecīga informācija, bet, mēģinot vērt vaļā lapu – parādās, ka tādas nepastāv.
Skaidrs ir tikai viens, iesākumā Kadirovs karoja PRET Krieviju, pēc tam – PAR Krieviju. Šādus cilvēkus sauc dažādos vārdos, bet nozīme viena – nodevēji.
Kadirova divkosības apmērus pastiprina viņa paša izteikumi, komentējot Putina teikto par nodevību. Šajā sakarā Kadirovs teica: “Tēvzemes, dzimtenes, valsts nodevība parasti atrodas īpašā rindā, un tā ir jāsoda visbargākajā un smagākajā formā, kā to paredz likums”.7 Hmm, kā jau minēju, interesanti, kā tad saucas tas, ko pats Kadirovs izdarīja!?
Labi, Kadirova iegūtā izglītība klāta ar šaubu ēnu, par prezidentu kļuva nodevības ceļā, varbūt tad kā prezidents viņš ir ļāvis Čečenijai uzplaukt, lai visi tur dzīvojošie cilvēki būtu laimīgi?
Te nu atkal jāviļas.
Par cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā tiek ziņots regulāri, turklāt vairāk rodas jautājums, kurš vēl nav norādījis par šo problēmu. EDSO 2018. gada ziņojumā minēja, ka iepriekš iesniegtie pierādījumi "skaidri apstiprina ļoti nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā". Ziņojumi apstiprinājuši iebiedēšanu un uzmākšanos, nelikumīgus arestus un aizturēšanu, spīdzināšanu, cilvēku nolaupīšanu un nāvessodu izpildīšanu ārpus tiesas. Upuru vidū ir seksuālo minoritāšu pārstāvji, cilvēktiesību aizstāvji, juristi, neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
Arī Eiropas Parlaments Čečenijas jautājumā ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, no kurām pēdējā bija 2019.gada 14.februārī, rezolūcijas Nr. P8_TA(2019)01158. Faktiski sanāk, ka Čečenijā cilvēktiesības netiek ievērotas.
2019.gada nogalē turpinās pastiprinātas represijas pret Kadirova tuvākā loka cilvēkiem. Nelikumīgas brīvības atņemšanas vietās no vairākām dienām līdz nedēļām un pat mēnešiem tiek turēti ne tikai augsta ranga čečenu ierēdņi, bet arī viņu radinieki un apsardzes darbinieki. Aizturētie tiek spīdzināti. Atbrīvotajiem ir pienākums samaksāt Ahmada Kadirova fondam daudzmiljonu ziedojumus.9
Jāatzīmē, ka Kadirovs ir uzslavējis drošības spēkus par karantīnas pārkāpēja piekaušanu un apsolīja viņus apbalvot.10
Kā tad Čečeniāa ir ar noziegumiem un to atklāšanu. Oficiālie dati izskatās vairāk nekā pieklājīgi, bet realitātē, lai nesabojātu statistiku, lielākā daļa noziegumu netiek reģistrēti. Tas ir, ja notiek kāda veida zādzības, un tas nav tālrunis, kuru ar lielu varbūtību var atrast IMEI, bet nozagta kāda soma vai kas cits, ko grūti atrast," viņi neoficiāli meklēs personu. Un ir diezgan iespējams, ka viņi mēģinās saukt pie atbildības neoficiāli. Cilvēki tiek aizturēti un iesaistīti kaut kādos sabiedriskos pasākumos: piemēram, policijas departamenta darbinieku automašīnu mazgāšanā vai ielu uzkopšanā. Policija var cilvēku aizvest uz mēnesi vai diviem, sist, spīdzināt, līdz viņi izlemj, ka jau ir atzīšanās, un ir iespējams ierosināt kriminālprocesu. Ir gadījumi, ka desmitiem cilvēku tika turēti policijas nodaļās - galvenokārt Groznijas Iekšlietu ministrijā, kas izskaidro augsto atklāšanas līmeni: Čečenijā bieži ierosina krimināllietu tikai tad, kad ir jau uzrakstīta labprātīga atzīšanās.11
Njā, visu iepriekš minēto izlasot, par tiesisku kārtību to nenosaukt. Drīzāk atgādina kādu zema līmeņa bandu.
Neskatoties uz Čečenijā notiekošo, kur faktiski pie varas nonāk neizglītots bandīts, kurš republikā ir ieviesis bandas likumus, no Maskavas bauda finansiālu labvēlību. Čečenijas republika laika posmā no 2001.gada līdz 2014.gadam no Krievijas budžeta ir saņēmusi vairāk nekā 464 miljardus RUR.12 Katru gadu Krievijas finansējums Čečenijas budžetā sastāda ap 80% un naudas izteiksmē, pretēji daudziem citiem Krievijas apgabaliem, tam ir augšupejošs solis.13
Daudziem varbūt šķiet neizprotami, kādēļ Putins izrāda tik lielu labvēlību Kadirovam. Te laikam lielāku skaidrību ieviesīs paša Kadirova teiktais. Mums ir desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri ir izgājuši speciālo apmācību, lūdzam Krievijas nacionālo līderi mūs uzskatīt par brīvprātīgo speciālo vienību. Kadirovs arī minēja – mēs apzināmies, ka valstij ir regulārā armija, aviācija, flote un kodolspēki. Tomēr ir uzdevumi, kurus izpilda tikai brīvprātīgie un mēs tos izpildīsim.14 Kadirovs arī paziņojis: un mēs visai pasaulei sakām, ka mēs esam Vladimira Putina militārie kājnieki.15 Jāatzīmē, ka Kadirovs arī savulaik bija paziņojis, ka var doties kā brīvprātīgais uz Ukrainas Austrumiem.
Nav noslēpums, ka Kadirovs atbrīvojas no saviem kritiķiem Čečenijā, bet to viņš arī izdara ārvalstīs. Minēšu tik dažas. Bijušā Čečenijas galvas Umāra Israilova miesassarga nošaušana 2009. gada 13. janvārī Vīnes centrā, Zelimhans Hangošvili tika nogalināts Berlīnes centrā 2019. gada 23. augustā, 2020. gada 1. februārī kļuva zināms, ka Čečenijā dzimušā Imanna Alijeva (emuāru autors, kas pazīstams kā Mansur Stary) ķermenis tika atrasts ar durtām brūcēm Francijas pilsētas Lille pilsētā. Francijas izmeklētāji par galveno nāves versiju uzskata politisko slepkavību.16 Visus nogalinātos vienoja tas, ka viņi nebaidījās kritizēt Kadirovu. Sakritība, domāju, ka ne.
Diezgan lielas līdzības var saskatīt arī ar Putina kritiķiem. Vairāki no tiem ir nogalināti vai gājuši bojā mīklainos apstākļos. Un te nākas atsaukt prātā Kadirova pausto, ka viņš ir gatavs izpildīt speciālus Putina uzdevumus.
Visticamāk, ka tieši gatavība izpildīt Putina speciālos uzdevumus ir atslēga tam, ka Čečenija tiek dāsni finansēta no Krievijas budžeta un Kremlis nereti smalkjūtīgi neiejaucas Kadirova vadītās bandas darbībā. Kā zināms, katram diktatoram ir vajadzīgs kāds, kurš izpilda tā netīros darbiņus.
1 http://chechnya.gov.ru/organy-vlasti/glava/glava-chechenskoj-respubliki/
2 http://ifip05.ru/index.php?id=56
3 http://politkovskaya.novayagazeta.ru/pub/2004/2004-051.shtml
4 https://www.kavkaz-uzel.eu/articles/85366/
5 https://echo.msk.ru/programs/code/44874/
6 https://www.svoboda.org/a/28143411.html
7 https://ria.ru/20190628/1556018035.html
8 https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-8-2019-0115_LV.html
9 https://novayagazeta.ru/articles/2019/10/14/82356-chistka-klassa-lyuks
10 https://lenta.ru/news/2020/04/06/pokhvalil/
11 https://www.kavkazr.com/a/30305093.html
12 https://www.rbc.ru/economics/15/12/2014/548af06b2ae596f43c5437ee
13 https://realnoevremya.ru/articles/135604-reyting-regionov-rf-po-obemu-nalogov-i-dotaciy-v-2018-godu
14 https://www.interfax.ru/russia/415873
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
