Par nodokļu maksātāju naudu tiek asfaltēts ceļš uz Urbanoviča ārpilsētas „rančo”
Imants Liepiņš03.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rēzeknē jau visu vasaru tiek rakts un asfaltēts nomales ceļš uz Meļņovas ciematiņu, kura malā nav neviens pats uzņēmums un pie kura ir vien 9 privātmājas - taču šis ceļš ved uz Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča privāto ārpilsētas rezidenci Taudejāņos, savukārt pilsētas iekšienē apkārt remontējamām ielām atrodas mēra sievas zeme.
Remonts sācies šajā pavasarī ar ieganstu “Degradēto rūpniecības teritoriju sakopšana Rēzeknes novadā, Viļānos un Rēzeknes pilsētā”, un tas tiek apmaksāts par Eiropas un pašvaldības naudu. Taču iznākumā noticis pretējais: nevis sakopti pussabrukuši padomju laika grausti, bet gan degradētas vēl jaunas teritorijas - nocirsti vairāki hektāri ar mežu un zaļo zonu Rēzeknes Ziemeļu rajonā, bet blakus esošā teritorija piegāzta ar būvgružiem.
“Mežs bija krietni paaudzies kopš padomju gadiem, kad te bija mazdārziņi, kuri vēlāk aizauga ar kokiem. Veidojās dabiskā zaļā zona, bet tagad viss nocirsts pa tīro. Mums stāsta, ka tas vajadzīgs “investoru piesaistei”, bet rēzekniešiem skaidrs, ka nekāds investors te nenāks: par tādu runā jau kopš deviņdesmitajiem, bet šeit investori nenāk pat tad, ja viņam uzbūvē gatavu ēku (nesen beidzās jau otrais konkurss uz šādas gatavas ēkas iznomāšanu, kam neatradās neviens pats nomnieks) vai ja piedāvā zemi ar dzelzceļa atzaru,” saka Ziemeļu rajona iedzīvotāji. “Mēs gribam parādīt, kā te ir, lai visiem būtu skaidrs: tas nesaimnieciskums, kas notiek Rīgā pie Saskaņas valdīšanas, ir tieši tāds pats nesaimnieciskums kā tas, kas valda Rēzeknē pie mēra Aleksandra Bartašēviča!”
Pagājušajā gadā uzsāka rekonstruēt Noliktavu ielu: tagad modernais asfalts ved uz nekurieni - iela atduras tukšā pļavā. Nav padomāts, kā ielu pagarināt līdz apvedceļam Ludzas virzienā. Tikmēr ielas otrs gals, kurš ved uz Rēzeknes centra pusi un aiz krustojuma ar Varoņu ielu kļūst par Maskavas ielu, ir noasfaltēts precīzi tajā posmā, kurā ir tikai divas mazas privātmājiņas.
Vēl vairāk - vietā, kurā Maskavas ielai abās pusēs sākas piecstāvu daudzdzīvokļu namu kvartāli un kursē sabiedriskais transports, iela šopavasar tika pilnībā izpostīta: asfalts ir noplēsts, izraktas pusmetru dziļas bedres, pēc kā objekts šādā stāvoklī pamests jau trīs mēnešus. Varoņu ielas “remonts” sācies nevis tajā galā, kurā ir visbriesmīgākās bedres, bet gan netālu no Rēzeknes II stacijas, kur asfalts vēl bija izbraucams. Tagad arī šī daļa, kur abās Varoņu ielas pusēs ir daudzi ražošanas uzņēmumi, ir sapostīta un vēl mazāk izbraucama nekā bedrainais ziemeļu gals - kurā savukārt nav darīts nekas.
Ielu postīšanas prakse Rēzeknē ir padarīta par sistēmu: pirms diviem gadiem tika sabojāta Latgales iela, kas atrodas centrā netālu no katedrāles un pilskalna un bija Rēzeknes galvenā iepirkšanās iela. Kamēr noritēja “remonts”, iela nebija ne izbraucama, ne izstaigājama, kā rezultātā ielas malā esošie mazie un ģimenes uzņēmumi cits pēc cita iznīka.
Toties ceļš J. Urbanoviča privātmājas virzienā, kas jau iemantojis iesauku “Urbanoviča gatve” un kas neved ne uz vienu ražošanas objektu, pagaidām noasfaltēts no apvedceļa līdz Rēzeknes pilsētas robežai - pilsētas iekšienē asfaltēšana plānota nākamgad pēc vēlēšanām, lai mazāk uzkrītoši. Lai attaisnotu naudas tērēšanu, izveidotas asfaltētas nobrauktuves it kā uz privātajiem objektiem. Bet, tā kā šādi objekti ceļa malā neeksistē (ir tikai dažas tradicionālās zemnieku saimniecības), tad visizplatītākais skats “Urbanoviča gatves” malā tagad ir asfaltēta nobrauktuve uz nekurieni - nobrauktuves beidzas kokos, krūmos vai purvā (sk. fotogaleriju).
Remontējamās teritorijas epicentrā ir J. Urbanoviča firmas SIA Zaļās Dzirnavas grausti un zemesgabals, ko J. Urbanovičs savulaik iegādājies par 10 tūkstošiem latu, bet šogad pārdeva objektu domei bez konkursa par 225 tūkstošiem eiro, kā vēstīja Nekā Personīga.
Pietiek jau publicēja lielu apskatu par to, kādos veidos tiek izšķērdēti Saskaņas kontrolē esošie Rēzeknes pilsētas resursi - piemēram, šogad no jauna izsludināts tikai viens ielu remontu konkurss, kura rezultātā tiks rekonstruēta iela, kas ved uz mēra A. Bartaševiča privātmāju, utt.
https://pietiek.com/raksti/isa_pamaciba_demokratijas_nozagsana_rezeknes_gadijums
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
